Vienpusēji nepaplašināt sankciju rāmi

Juris Paiders
22. oktobri notika ikgadējā Baltijas Foruma rīkotā starptautiskā konference Krievija – Eiropas Savienība: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunās dienaskārtības veidošana.
Baltijas Foruma konferences pašlaik ir vienīgā diskusiju platforma Baltijas valstīs, kurā ekspertu līmenī turpinās viedokļu apmaiņa starp Krieviju, ASV un Eiropas Savienību. Laikā, kad starptautiskie apstākļi nebija saspīlēti, Baltijas Foruma konferencēs galvenā uzmanība tika veltīta tam, lai koordinētu nākotnes plānus un ekonomiskās izaugsmes vīzijas. No 2014. gada Baltijas Foruma konferences ir veltītas atbilžu meklēšanai uz diviem jautājumiem.
Pirmais jautājums. Vai sakrīt ES un Krievijas viedoklis, identificējot problēmas?
Ja puses nevar vienoties par problēmu identifikāciju, tad jautājums par to, kā problēmas sākt risināt, vispār ir lieks.
Šogad problēmu identifikācija runātājiem no ES un Krievijas puses bija gandrīz vienāda. Krievijas Ārlietu padomes priekšsēdētājs Igors Ivanovs atgādināja par savu runu 2015. gada Baltijas Foruma konferencē. Tolaik to visi uztvēra kā pārāk pesimistisku. Taču pašreizējie bijušā Krievijas ārlietu ministra secinājumi ir tikpat vai pat vēl pesimistiskāki.
Tieši tādu pašu problēmas identifikāciju izteica Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kurš uzsvēra, ka Eiropas Savienības un Krievijas attiecības ir sasniegušas vienu no zemākajiem savstarpējās uzticības un mijiedarbības punktiem pēdējo 25 gadu laikā.
Otrs jautājums. Ja mums ir vienāds viedoklis par problēmu identifikāciju, tad ko mēs varam darīt, lai attiecības vismaz nepasliktinātu?
Viens no foruma dibinātājiem Igors Jurgens aizrādīja, ka ideja palielināt karaspēka skaitlisko apjomu Baltijas jūras telpā drošību nevis uzlabos, bet pasliktinās. Pēc lēmuma izvietot Baltijā un Polijā četrus NATO spēku bataljonus Krievija izlēma pārdislocēt attiecīgā reģionu tuvumā papildu 12 bataljonus. Jebkurš palielinājums radīs simetrisku vai asimetrisku atbildi.
Vairums ekspertu piekrita viedoklim, ka lēmumi par konfliktu izbeigšanu (vai to turpināšanu) tiks pieņemti tikai globālā līmenī – tā ir daļa no lielvaru attiecībām.
Mēs nevaram ietekmēt globāla līmeņa lēmumus! Tie mums būs jāpieņem neatkarīgi no mūsu attieksmes pret tiem. Līdz ar to mēs varam diskutēt par to, ko varam darīt privātajā uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju līmenī.
Profesors Pals Tamašs no Ungārijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta uzsvēra, ka ES un Krievijas attiecībās ir redzamas ļoti stingras taktiskas līnijas bez saprotamas stratēģijas. Krievijas un ASV attiecības ir asimetriskas. Krievija ir ļoti vāja tā saucamās maigās varas lietošanas iespējās (ietekme uz globāliem medijiem, ietekme uz starptautisko organizāciju darba kartību, noteiktu diplomātisku resursu izmantošana utt.). Būdama vāja maigajā varā, Krievija ir saglabājusi augstu stiprās varas (militārās iespējas, ekonomiskā vara u.c.) potenciālu. Nespēja kaut ko panākt ar maigās varas metodēm provocē Krieviju izmantot stiprās varas arsenāla instrumentus – sankcijas vai pat militāru spēku. Ja Krievija spēs panākt savas intereses ar maigās varas līdzekļiem, tad mazināsies risks, ka tā varētu lietot stiprās varas instrumentus.
Profesors Pals Tamašs norādīja uz racionālu Austrumeiropas uzvedības scenāriju globāla konflikta apstākļos. Ja mēs gan Austrumeiropā, gan Baltijas jūras piekrastē piekrītam, ka lēmums par konflikta atrisināšanu vai saasināšanu tiks pieņemts lielvaru līmenī, mums neko neprasot, tad ir jāsecina, ka no mums nekas nav atkarīgs. Neviena no mūsu darbībām vai rīcībām globālos lēmumus neietekmēs. Ja tas ir tā, tad mēs varam brīvi veidot jebkādas privātas attiecības, jo tās neko neietekmēs un līdz ar to tās nevar kaitēt ne ASV, ne citu lielvaru interesēm.
Līdzīgu stratēģiju Latvijas un Krievijas attiecībās piedāvā arī Latvijas bizness. Latvijas biznesa intereses precīzi noformulēja kompānijas Euro Rail Trans valdes loceklis Ainārs Šlesers. Uzņēmējiem gan Latvijā, gan Krievijā ir jāievēro likumi un līdz ar to jārespektē katras puses noteiktās sankcijas. Taču nekas neaizliedz attīstīt tās jomas, uz kurām sankcijas neattiecas, kuras sankcijas neaptver un kas nav pakļautas sankcijām. Ārpus sankciju telpā tad arī ir vieta jaunām biznesa idejām un izaicinājumiem.
Līdz ar to kopējais Latvijas un Krievijas uzņēmēju aicinājums bija vienpusēji nepaplašināt sankciju rāmi – nenojaukt tiltus un turpināt ekonomisku sadarbību.
…Info avots: http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/189395-vienpuseji-nepaplasinat-sankciju-rami.htm