Latvijas iedzīvotāju sīko sapnīšu zemie standartiņi

Interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online” Baltijas valstīs veiktā aptaujā par atalgojuma atbilstību ieguldītajam darbam noskaidrots: Latvijā ir salīdzinoši visaugstākais tādu darbinieku īpatsvars, kas uzskata, ka saņem ieguldītajam darbam adekvātu atalgojumu – tādi ir 39% strādājošo Latvijā, vairāk nekā 34% Igaunijā un mazliet virs 19% Lietuvā. Salīdzinot ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms trim gadiem, 2013. gada rudenī, ar atalgojumu apmierināto skaits Latvijā ir palielinājies par 13% , bet Igaunijā – par 14%, turpretim Lietuvā tas samazinājies par 2%.
Latvijā vairāk nekā 60% strādājošo uzskata, ka viņu darbs netiek pienācīgi novērtēts, Igaunijā tādu ir vairāk nekā 65%, bet Lietuvā – 80%.
Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem “apmierināto” Latvijas iedzīvotāju vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) alga pērn bija 601 eiro, bet “neapmierinātajiem” igauņiem – 832 eiro mēnesī. Lietuvieši gan šajā ziņā ir “Baltijas nabagi” – 544 eiro mēnesī. Ko liecina ši statistika? Visdrīzāk, to, ka darbiniekiem Latvijā vai nu ir zems pašvērtējums, vai arī pieticīgi uzskati par “adekvātu samaksu”, kurai tomēr jābūt tādai, lai cilvēks spētu apmaksāt mājokļa rēķinus, atļautos veselīgu pārtiku un mūsdienīgu dzīves līmeni. Ja sapnīši ir sīki, tad arī dzīves standarti zemi.
Interesanti, ka lietuviešiem, lai arī algas zemākas, vismaz ar pašcieņu viss ir kārtībā.
Latvijā visneapmierinātākie ar darba samaksu ir izglītības un zinātnes, veselības un sociālās aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, drošības un glābšanas, kā arī pakalpojumu un tirdzniecības nozares darbinieki.
Turpretim darbinieki tādās nozarēs kā personāla vadība (cilvēkresursi), informācijas tehnoloģijas elektronika/ telekomunikācija un banku sektorā visbiežāk atzina, ka saņemtais atalgojums ir atbilstošs viņu ieguldītajam darbam.
Iegūtie dati atspoguļo, ka apmierinātība ar atalgojumu ir būtiski saistīta ar ieņemamo amata pozīciju. Darbinieki, kuri ieņem augstāku amatu, biežāk atalgojumu ieguldītajam darbam novērtē kā atbilstošu, nekā darbinieki, kuri ieņem zemākus amatus. Piemēram, 61% augstākā līmeņa vadītāju atzīst, ka saņemtais atalgojums ir adekvāts, bet zemākā līmeņa vadītāju vidū šie rādītāji ir 42%, asistējošo pozīciju darbiniekiem 38%. Visnenovērtētāk jūtas kvalificēti strādnieki – 82% uzskata, ka saņem pārāk mazu samaksu par paveikto darbu.
Vērtējums ir atkarīgs arī no vecuma. 47% darbinieku vecumā no 26 līdz 35 gadiem savu atalgojumu novērtē kā adekvātu. Palielinoties darbinieku vecumam, pieaug arī neapmierinātība ar atalgojumu. Piemēram, vecumā no 56 līdz 65 gadiem tikai katrs ceturtais jeb 21% uzskata, ka viņa saņemtais atalgojums ir adekvāts ieguldītajam darbam.
Iespējams, te meklējams galvenais iemesls Latvijā klusībā kultivētajam eidžismam (diskriminācijai pēc vecuma pazīmes): liela daļa darba devēju automātiski “noliek malā” dokumentus, ko iesūtījuši par 30-35 gadiem vecāki darba meklētāji.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/siko-sapnisu-zemie-standartini