Gan patvēruma meklētājiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem dažus pabalstus maksās vēl 3 mēnešus pēc darba sākšanas

Gan patvēruma meklētājiem, gan pastāvīgajiem iedzīvotājiem atsevišķus pabalstus maksās vēl trīs mēnešus pēc sākšanas strādāt, to paredz pirmdien koalīcijā panāktais kompromiss attiecībā uz pabalstu saņemšanas nosacījumiem personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu.
Šis atbalsts netiks paredzēts visiem strādāt sākušajiem, bet to plānots ieviest ar mērķi palīdzēt trūcīgām personām, aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars. Tāpēc pirms šāda pabalsta piešķiršanas plānots vispirms izvērtēt katras personas materiālo stāvokli.
Par panākto kompromisu žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem izmaiņas tiks veiktas Saeimā jau iepriekš iesniegtajos grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, savukārt attiecībā uz bēgļa un alternatīvo statusu ieguvušajiem izmaiņas veiks Patvēruma likumā.
Kā ziņots, Iekšlietu ministrija rosināja grozīt pabalstu izmaksas kārtību bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss. Proti, izmaksāt pabalstu arī tad, ja bēglis un persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, strādā – tātad saņem regulārus ienākumus.
Šobrīd spēkā esošā Patvēruma likuma attiecīgā norma paredz, ka bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, ja personai nav cita iztikas avota. Tāds pats ierobežojums attiecībā uz vairāku pabalstu saņemšanu ir spēkā arī Latvijas iedzīvotājiem.
Savukārt Tieslietu ministrija pauda iebildumus iecerei maksāt pabalstu strādājošiem bēgļiem. Tāpēc koalīcija 17.oktobrī pēc nacionālās apvienības lūguma vienojās uz nedēļu atlikt attiecīgo likuma grozījumu izskatīšanu valdībā.
VL-TB/LNNK politiķis Jānis Dombrava pirms nedēļas norādīja, ka toreizējais piedāvājums esot pretrunā ar valstī esošo sistēmu, ka strādājošie nevar saņemt bezdarbnieku pabalstu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/CC068256-25F5-46B2-BCFE-2BF84E612E3C/
Liene Barisa-Sermule
Patvēruma meklētāju pārvietošanas programma no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm darbojas, taču Latvijā problēmas ir ar sociālekonomiskās iekļaušanas plāna iedzīvināšanu, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Iekļaušanas plāns nestrādā
Ministrijas valsts sekretāre pauda, ka Latvijā īsti nedarbojas sociālekonomiskās iekļaušanas plāns. Galvenā problēma ir samazinātais pabalsts, arī grūtības atrast dzīvesvietu un darbavietu, kur savukārt viena no problēmām ir valodas zināšanas.
Būtiski ir tas, lai dzīvesvieta būtu pieejama jau brīdī, kad tiek saņemts bēgļa vai alternatīvais statuss un cilvēks pamet “Muceniekus”. Tas būtu jānodrošina, lai cilvēks var turpināt mācīties valodu un jau sākt strādāt, sacīja Pētersone-Godmane.
Ministrijas valsts sekretāre skaidroja – kad speciālisti Latvijā izstrādāja bēgļu iekļaušanas rīcības plānu, starptautiskie kolēģi to uzskatīja par labu piemēru. Tomēr arī tika norādīts, ka pabalstu samazināšana nav labs lēmums, jo uzņemtie cilvēki nevarēs uzsākt patstāvīgu dzīvi valstī.
Pētersone-Godmane uzsvēra, ka, lemjot par pabalstu apmēru, nevar bēgļu situāciju salīdzināt par valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tāpat attiecībā uz pieeju darba tirgum, iespējams, būtu vajadzīgi valsts valodas noteikumu atvieglojumi uz dažiem mēnešiem, lai dotu laiku iekļauties darba tirgū.
Politiskās uzticības jautājums
Līdz ar bēgļu pārvietošanu šajā programmā tiek piešķirti arī seši tūkstoši eiro par katru cilvēku, kas būtu jātērē bēgļu iekļaušanai sabiedrībā.
Ja izveidosies situācija, ka uz Latviju pārvietotie bēgļi sāks pieprasīt atkārtotu patvērumu citās Eiropas valstīs, tad būs skaidri redzams, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības.
Tad Latvijai varētu nākties skaidroties caur Eiropas Komisiju par šādu situāciju. Pētersone-Godmane pauda, ka sankcijas par to nav paredzētas, taču tas ir politiskās uzticības jautājums.
Darbs un dzīvesvieta
Arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka Latvijā uzņemtajiem bēgļiem ir divas būtiskākās problēmas: darba un dzīvesvietas atrašana.
Skaidrojot šīs problēmas, viņš pauda, ka Latvijā ir atrautas cenas starp Rīgu un reģioniem. Proti, Rīgā un ap Rīgu, kur ir pieejami darba piedāvājumi, ir augstas īres maksas. Problēmas rada arī pirmā iemaksa dzīvokļu īrei, taču to būtu iespējas samērā vienkārši atrisināt, piemēram, jau pirmajā mēnesī ļaujot izņemt 12. mēneša pabalstu.
Savukārt attiecībā uz darba atrašanu premjers atzina – divos mēnešos valodu pilnībā nav iespējams iemācīties. Turklāt Latvijā tuvojas darbaroku krīze celtniecībā, jo atsāksies Eiropas Savienības fondu apgūšana. Līdz ar to Latvijā nebūs tā, ka nevarēs atrast darbu.
Tajā pašā laikā Kučinskis pauda – tā ir cilvēka brīva izvēle doties uz kādu citu valsti meklēt darbu. Bet Latvijas uzdevums būtu piedāvāt iespējas iedzīvoties šeit.
Skaidrojot radušās problēmas ar bēgļu integrēšanu, premjers klāstīja – Latvijai galīgi nav pieredzes šajā jautājumā un mums vēl jāmācās.
Iepriekš LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” atklāja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēmusi ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši alternatīvo statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
Lai gan politiķi pirms tam solīja, ka darīs visu iespējamo, lai bēgļus integrētu Latvijā, taču mentoriem atvēlētā nauda nedod rezultātus, bet valdības lēmums samazināt pabalstus gandrīz iznīcina iespējas tikt sava pie mājokļa.
Jau ziņots, ka Latvija piekrita brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros.
Līdz šim Latvijā ieradušās jau vairāk nekā 40 personas. Līdz ar bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanu šie cilvēki pamet Muceniekus un var strādāt, ceļot, var īrēt dzīvokli, var atvērt bankā kontu. Kamēr darbs nav atrasts, viņiem maksā pabalstu – pērn tas bija 256 eiro mēnesī, bet gada beigās valdība nolēma šo pabalstu samazināt un tagad ģimenes galvai tie ir 139 eiro mēnesī, bet katram nākamajam ģimenes loceklim – 97 eiro mēnesī.
…Info avots un video: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/iekslietu-ministrija-atzist-beglu-ieklausanas-plans-latvija-isti-nedarbojas.a199581/