Činavniekiem steidzami vajag naudu. Studenti, jūsu kārta maksāt!

Dzintars Zaļūksnis
Vai jūs esat pārliecināti, ka visā Eiropā augstākā izglītība iegūstama tikai par maksu? Jūs alojaties. Atbilstoši Eiropas Komisijas izglītības programmas “Eurydice” datiem pagājušajā akadēmiskajā gadā tāda parādība kā “valsts budžeta apmaksātas vietas” bija saglabājušās tikai piecās Eiropas valstīs – Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā.
Lietuva gan ir īpašs gadījums: tās Konstitūcijā ir ierakstīts, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir tiesības vienreiz bez maksas iegūt augstāko izglītību, un tas tiek ievērots. Skandināvijas valstīs – Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā – valsts augstskolās studijas ir bez maksas. Tāpat arī Skotijā, Grieķijā un Kiprā. Citās valstīs sistēmas ir dažādas, taču tiek ievērots kāds princips: nabadzīgākajiem jauniešiem ir iespēja mācīties bez maksas, ja vien viņi to dara sekmīgi.
Uz šā fona Latvijas Studentu apvienība (LSA) ir paziņojusi: gadījumā, ja augstākajai izglītībai netiks piešķirts papildus finansējums valsts apmaksāto studiju vietu saglabāšanai esošajā apmērā, tā rīkos protesta akcijas. Patiesībā jau šī prasība ir ļoti ļoti pieticīga – it kā Eiropas Savienība nebūtu pasludinājusi kursu uz intelektuālā potenciāla stabilizēšanu un bezmaksas augstākās izglītības iespēju palielināšanu. 
Latvijas augstskolās un koledžās šobrīd ir vairāk nekā 21 440 valsts apmaksātu budžeta vietu. Klauna Kārļa Šadurska vadītajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) skaidro, ka “naudas daudzums nemainīsies, bet tas tiks sadalīts uz mazāku studentu skaitu”. Savukārt augstskolas no ietaupītās naudas varētu finansēt atlikušās budžeta vietas – tā iecerējusi ministrija. Augstskolu rektori gan nesteidz apgalvot, ka tas tā notiks, jo vēl nav pilnīgas skaidrības par šo ieceri. “Mums ir ļoti skumji, ka Izglītības ministrija nepārrunā ar augstskolām šo un līdzīgus jautājumus. Mēs par šo gaidāmo samazinājumu uzzinājām no publiskā telpā pieejamas informācijas – no budžeta likuma paskaidrojuma raksta, kur tas ir aprakstīts,” komentē Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts.
Savukār LSA pamatoti uzskata – no studenta viedokļa tieši budžeta vietu daudzums ir svarīgākais. Jo mazāk budžeta vietu – jo mazāka izglītības pieejamība.
“Samazinot valsts finansētās studiju vietas, samazinātos arī valsts budžeta stipendiju fonds, kas principā arī ir nepieņemams, ņemot vērā, ka mums Latvijā ir salīdzinoši mazs sociālais atbalsts studējošajiem. Un augstākās izglītības pieejamības jautājumi ir bijuši problēmjautājumi vairākus gadus, kuri nav atrisināti un mums augstākā izglītība nav pieejama ikvienam, kas vēlas studēt,” argumentē LSA prezidente Maira Belova.
Ja valsts budžeta pieņemšanas laikā netiks lemts par papildu finansējumu vai atteikšanos no ieceres, studenti protestēs.
Bet galvenais izglītības klauns Šadurskis, kurš lieliski zina, cik bieza āda uzaudzēta politiķeim, tāpēc studentu brēkšanai būs maza jēga, atļaujas pat ironizēt: “Pareizi dara! Jo, ja students neprotestē pret to, kas viņam liedz pieeju izglītībai, izglītības kvalitāti, tad viņam vispār nav jāstudē!” Tulkots latviešu valodā, šadurska tekstiņš acīmredzot nozīmē: “Klaigājiet, cik uziet, tik un tā dabūsiet ar sviestu apsmērētu pigu!”
Tāpēc Šadurskis norāda – nākamajos trīs gados augstākajai izglītībai kopumā papildus tiks novirzīti nepilni 10 miljoni eiro, bet “šobrīd tiek meklēta labākā forma, kā naudu augstskolām sadalīt”. Varbūt radīt jaunas budžeta vietas, varbūt nē. “Visticamāk, būs komplekss risinājums, jo mēs mēģināsim likt iekšā visās šajās pozīcijās vai izstrādāt grafiku, kurā gadā kura pozīcija tiek pieaudzēta,” visai miglaini stāsta klauns.
IZM tuvāko triju gadu laikā iecerējusi samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5500. Ietaupīto naudu plānots novirzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas esot nepieciešams, īstenojot Šadurska klaunādi – pedagogu atalgojuma reformu.
Tikmēr Latvija arvien smagāk zaudē savu pievilcību studentu acīs. Atbilstoši “Eurydice” datiem, ja studijas ir par maksu, tad visdārgākās tās ir Lielbritānijā (izņemot Skotiju). Virs 5000 eiro gadā par studijām jāmaksā tikai šajā valstī. (Toties britu sugstskolas beidzējam nav jāatmaksā studiju kredīts, kamēr viņš nav sasniedzis noteiktu ienākumu līmeni, bet tas jau ir cits jautājums.) Latvijas politiķi mūs ir ievietojuši dārdzības ziņā otrajā grupā (studiju maksa no 1001 līdz 5000 eiro gadā), un tajā bez Latvijas atrodas arī Lietuva, Ungārija, Šveice, Itālija, Īrija, Nīderlande, Portugāle un Spānija. Taču tikai Latvijā nabadzīgajiem un sekmīgajiem studentiem nav praktiski nekādu priekšrocību vai šīs priekšrocības ir grūti iegūstamas.
Esam šajā gadījumā pilnībā ir studentu pusē, taču apzināmies, ka Latvijas politikāņi līdz šim it nemaz nav rūpējušies nedz par Latvijas nākotni, nedz tās intelektuālo potenciālu. Pie tā arī šoreiz paliksim.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/cinavniekiem-steidzami-vajag-naudu-studenti-jusu-karta-maksat