Sacerēts ierēdņu aizsargāšanas 2017.gada valsts budžets “karam”

Arnis Kluinis
Valdība rīt ārkārtas sēdē pieņems 2017. gada budžeta projektu, kura galvenais saturs ir gandrīz 100 miljonu eiro pielikšana aizsardzības budžetam un raudzīšanās, kā apmierināt ministriju pieprasījumus pēc 601 jaunas ierēdņu štata vietas.
Nākamā gada valsts budžeta projekta publiskajā pamatojumā finanšu ministre Dana ReiznieceOzola raksta, ka «nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets». Jā, budžets izpilda kaut tikai divus solījumus attiecībā pret Latvijas militārajiem sabiedrotajiem un vietējiem ierēdņiem.
Attiecībā pret šā gada budžeta likumā noteikto, valsts nākamgad plāno par 664 miljoniem eiro lielākus ieņēmumus un par 681 miljonu eiro lielākus izdevumus.
Faktisks palielinājums nākamgad tiks piešķirts tikai valsts aizsardzības izdevumiem. To veidos 98 miljoni eiro jeb gandrīz 1/4 daļa virs šim gadam noteiktajiem 367,9 miljoniem eiro. Tādā veidā Latvija beidzot ir sākusi pildīt jau pirms pārdesmit gadiem izteiktos solījumus palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta. Šis solījums pagājušā gadsimta 90. gadu vidū bija pirmais priekšnosacījums sarunām par Latvijas uzņemšanu NATO blokā. Latvijai tur izdevās iespraukties bez solījuma izpildes, bet tagad gan skaidrs, ka 2019. gadā solījumu izpildīt nāksies.
Ierēdņu skaita un atalgojuma pieaugumu jeb, kā 2017. gada budžeta projekta pamatojumā teikts, «administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumus» līdz šim nav spējis apstādināt nekas, ieskaitot valsts iedzīvotāju skaita sarukumu. Budžeta projektu pavadošajos skaidrojumos nav nevienas norādes, ka valsts gatavotos likvidēt kādu iestādi vai kaut kā citādi apgrūtināt ministrijās un līdzīgās iestādēs sasēdušos darbinieku kopumu. Tas gan nedod garantijas, ka labi klājas un vēl labāk klāsies katram no apmēram 100 tūkstošiem cilvēku, kuri, neatkarīgi no savu amatu dažnedažādajiem nosaukumiem, pilda valsts un pašvaldību ierēdņu funkcijas.
Pieļaujams, ka algu un citu labumu pieaugumu sajutīs policisti no +80 miljoniem eiro «sabiedriskajai kārtībai un drošībai».
Sociālā miera uzturēšanai valdība sola +197 miljonus eiro pensijām un sociālajiem pabalstiem, kuru dalīšana proporcionāli sociālajām iemaksām noved pie tā, ka šo naudu izgrābj pārsvarā ierēdņi, par kuriem valsts sev pašai sociālajā budžetā iemaksājusi lielu naudu.
Medicīnai un visām citām nozarēm ir jārēķinās ar reālā finansējuma samazinājumu. D. ReiznieceOzola norāda uz medicīnas finansējuma palielināšanu nomināli par 64 miljoniem eiro un par 30 miljoniem virs 2008. gada jeb trekno gadu virsotnes finansējuma. Reāli medicīnai naudas tomēr ir daudz mazāk, jo medicīnas iestādēm piešķirto naudu tās izdod kaut vai par elektrību, kas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes uzskaites, laikā no 2008. līdz 2015. gadam sadārdzinājusies no 9,39 līdz 16,9 eirocentiem par kilovatstundu. Līdzīgi palielināti vēl daudzi citi izdevumi, tajā skaitā valsts uzliktie nodokļi, pēc kuru nomaksas medicīnas iestādēm nepaliek pāri nauda valsts finansētas medicīniskās palīdzības sniegšanai.
…Info avots: http://nra.lv/politika/187800-sacerets-ierednu-aizsargasanas-budzets.htm