9.10.2016 Lietuvā parlamenta vēlēšanas: emigrācijas jautājums Lietuvas politikas topā

Pīterboro pilsētiņa Anglijas austrumos nereti pievērš starptautisko mediju uzmanību ar saviem lietuviešu restorāniem un poļu veikaliem, noderot par paraugu tam, kā Eiropas Savienības (ES) paplašināšana mainījusi Apvienotās Karalistes seju un pamudinājusi daļu britu balsot par izstāšanos no ES.
Savukārt raugoties no Lietuvas puses, Pīterboro liek aizdomāties par to, ka lietuvieši laiž saknes svešās zemēs un pamazām saaicina pie sevis ne tikai ģimenes, bet pat veselus ciemus. Lēsts, ka tur mīt aptuveni 9000 lietuviešu – vairāk nekā tādās Lietuvas pilsētās kā Šaķi, Pakroja vai Širvinta.
Pilsētu, ko savos Anglijas koncertbraucienos jau vairākus gadus nepiemirst teju neviens lietuviešu mūziķis, tuvojoties 9.oktobrī paredzētajām Seima vēlēšanām, visai bieži apciemo arī Lietuvas politiķi.
“Emigrācija šajās vēlēšanās ir galvenais temats. Visi sola celt algas līdz 1000 vai 1100 eiro un apturēt emigrāciju,” ziņu aģentūrai BNS sacījis Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Ķēstutis Girņus.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Lietuva emigrācijas dēļ zaudējusi 370 000 iedzīvotājus. Lai gan īsā laika posmā var runāt arī par zināmiem ieguvumiem, teiksim, aizbraucēju sūtīto naudu un bezdarba samazināšanos, tomēr lielākā daļa ekonomistu neslēpj satraukumu par pašreizējiem problēmas mērogiem, jo valstī sāk trūkt darbaspēka un tiek apdraudēta ilglaicīgā ekonomikas izaugsme un pensiju sistēmas stabilitāte.
Laikā no 2011. līdz 2014.gadam emigrācijas mērogi saruka, bet pērn un šogad aizbraucēju skaits atkal krasi audzis, neraugoties uz kopējo ekonomikas pieaugumu un algu celšanos.
Bažas pastiprina arī tas, ka samazinās gan reemigrantu skaits, gan naudas summas, kas tiek pārsūtītas uz Lietuvu, – tas liek domāt, ka aizbraucēju saikne ar dzimteni pavājinās.
Augustā vien no Lietuvas izceļojuši vairāk nekā 7000 cilvēku, bet imigrējuši nepilni 3000.
Ekspertiem trūkst vienprātības jautājumā par to, kas noteicis pēdējo divu gadu tendences, bet tiek izteikti pieņēmumi, ka aizbraukšanu veicina rūgtums par sociālo nevienlīdzību, obligātā karadienesta atjaunošana vai britu balsojums par izstāšanos no ES.
Eiropas Komisija prognozē, ka emigrācijas un zemās dzimstības dēļ Lietuva līdz 2030.gadam zaudēs 35% darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju – vairāk nekā jebkura cita ES valsts.
Problēmas nopietnību atzīst visas lielās partijas. Politiķu vairākums uzskata, ka emigrantus vislabāk pamudinātu atgriezties labāk apmaksātas darba vietas, bet ieteiktie risinājumi atšķiras. Paturot prātā, ka vairāk nekā puse lietuviešu emigrantu ir jauni cilvēki, vairākums politiķu sola atbalstu jaunajām ģimenēm, sākot ar nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar vienreizējiem pabalstiem.
Lietuvas premjerministrs, sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs, kas noskaņots pretendēt uz vēl vienu pilnvaru termiņu, dižojas ar to, ka šīs valdības laikā vairākkārt paaugstināta minimālā alga, bet vidējā darba samaksa cēlusies no 615 līdz 748 eiro, sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Partija sola, ka 2020.gadā tā sasniegs 1100 eiro un turpināsies arī minimālās algas celšana, ka tiks atbalstīti jauni cilvēki, kas iegādājas pirmo mājokli vai uzsāk uzņēmējdarbību. Premjers paudis pārliecību, ka nesen pieņemtais jaunais Darba kodekss palīdzēs piesaistīt investīcijas un dažu gadu laikā izdosies izveidot 85 000 jaunu darba vietu.
Opozīcijā esošās “Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu” līderis Gabrieļus Landsberģis tikmēr apsūdz valdību bezdarbībā un norāda, ka viņa partijai ir plāns radīt labi apmaksātas darba vietas reģionos, piesaistīt investorus no Skandināvijas valstīm un Vācijas, kā arī veicināt eksportu. Viņš sola pats doties uz uzņēmumiem un aicināt tos pārcelt darbību uz Lietuvu.
Lielu vērību “tēvzemieši” gatavojas pievērst arī profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, atstājot valstī trīs kvalitatīvas universitātes un gādājot, lai tiktu gatavoti vajadzīgie speciālisti.
Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība, kas pašlaik parlamentā pārstāvēta ar vienu deputātu, solījusies mainīt varas attieksmi pret cilvēku. Partijas saraksta līderis, bijušais iekšlietu ministrs Sauļus Skvernelis, kas vēlēšanās piedalās pirmoreiz, akcentējis sabiedrības emocionālo pašsajūtu un mudinājis politiķus atvainoties emigrantiem, vienlaikus piedāvādams savu partiju kā alternatīvu līdzšinējām valdošajām partijām.
“Mums, visiem politiķiem, jāsaka aizbraukušajiem – piedodiet mums mūsu vienaldzību, mūsu nevarēšanu, mēs jūs esam izdzinuši no Lietuvas,” viņš izteicies. “Uzņēmējiem jāpalūkojas uz šiem cilvēkiem un jāsaka – piedodiet, mēs ar savu alkatību jūs esam izdzinuši no Lietuvas. Tiesībsargāšanas iestādēm jāatzīst – mūsu nespēja principāli izmeklēt lietas likusi cilvēkiem zaudēt ticību taisnīgumam, un viņi devušies projām.”
Partija grib lielu uzmanību veltīt ģimenes politikai, kopības sajūtas veicināšanai sabiedrībā, ekoloģijai, vērtību kopšanai izglītībā. Tā uzsver, ka tautsaimniecībā radītajai pievienotajai vērtībai jāsasniedz visos Lietuvas reģionos dzīvojošie pilsoņi.
Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Darba partija arī cenšas akcentēt savu lomu minimālās algas celšanā un apgalvo, ka jaunu darba vietu radīšanu veicinās, neapliekot ar nodokļiem uzņēmumu investējamo peļņu un piešķirot ES strukturālo atbalstu. Tā sola jaunus cilvēkus pirmos divus gadus atbrīvot no ienākuma nodokļa, paātrināt sociālo mājokļu būvniecību un katram astoņpadsmit gadus sasniegušam jaunietim paredzēt pabalstu 2000 eiro apmērā “patstāvīgas dzīves uzsākšanai”.
Trešā pašreizējās valdošās koalīcijas partija – “Kārtība un taisnīgums” – paudusi apņemšanos katram reemigrantam izmaksāt vienreizēju pabalstu 5000 eiro apmērā un piešķirt zemes gabalu mājokļa būvei, pēc katra bērna piedzimšanas ģimenei izmaksāt 3000 eiro, vienam bērnam mēnesī paredzēt 100 eiro pabalstu, bet bērnu pārtikai, higiēnas precēm, bērnu apģērbiem un apaviem noteikt pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi.
Opozīcijā esošā Liberāļu kustība solījusi samazināt nodokļus un birokrātiju, lai Lietuvā būtu izdevīgi veidot darba vietas, pārkārtot Darba biržu un ar nodokļiem neapliekamo minimumu pielīdzināt minimālajai algai. Liberāļi iestājas par dubultpilsonību, atbalsta elektronisko balsošanu un pauž viedokli, ka valdība nedrīkst jaukties cilvēku privātajā dzīvē un tai jāatsakās no aizliegumu politikas.
“Lietuvas poļu vēlēšanu akcija-Kristīgo ģimeņu savienība” galveno uzmanību sola pievērst uz kristīgajām vērtībām balstītai ģimenes politikai. Partijas programmā solīts par katru bērnu ģimenei maksāt 120 eiro mēnesī. Tā arī iecerējusi ģimenēm vai vientuļiem vecākiem, kuri audzina trīs vai vairāk bērnus, piešķirt “ģimenes karti”, kas paredzētu dažādus atvieglojumus. Papildu ieņēmumus partija cer gūt, apliekot ar nodokļiem bankas un tirdzniecības tīklus.
Kristupa Krivicka un Nagļa Puteiķa Pretkorupcijas koalīcija savā programmā raksta, ka emigrāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos apturēs par “miljardiem, ko ļaus ietaupīt politiskās korupcijas apturēšana”. Par šiem līdzekļiem tā cer palielināt algas un nodrošināt labākus apstākļus jaunajām ģimenēm.
(Avots: BNS.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A1EE8-BF4A-B34A-AE2F-47FC76EEA06B/