Normunds Grostiņš, Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs
“Katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi”. Šis populārais grāfa Žozefa de Mestra secinājums tagad, gadsimta ceturksni pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā pilnībā atspoguļo skarbo realitāti. Mūsu Saeimu nav ievēlējuši citplanētieši, to nav iecēlis Obama, Kamerons vai Putins. Mēs paši esam izraudzījušies savus likumdevējus demokrātiskās, brīvās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Novembrī pagāja jaunās Saeimas pirmais darbības gads un līdz ar to pienāca Satversmē notektais laiks, kad iespējams uzsākt Saeimas atlaišanas procedūru. Grupa politisko aktīvistu to nekavējoties arī uzsāka, Centrālajā Vēlēšanu Komisijā noformējot atbilstošu iniciatīvu. To tagad iespējams parakstīt pat elektroniski valsts portālā latvija.lv [7].
Un, skat! Finanšu ministrija vēl 19. novembrī publiski rosināja dažādus pasākumus mikrouzņēmumu darbības krasai ierobežošanai. Tas stipri ietekmētu vairākus desmitus tūkstošus cilvēku. Droši
vien daudzi no viņiem, zaudējot darbu un biznesu, dusmīgi dotos parakstīties par šādas Saeimas atlaišanu. Bet notika negaidītais! Pēkšņi pār valdības prātiem nāca apskaidrība! Tā kaitināt
tautu nevar! Finanšu ministrijas mantkārība tika ierobežota, norādot tai cirpt aitas pa kaktiem, pa druskai un nekaitināt lielus barus. Mikrozņēmumi tagad uz brīdi var uzelpot. Tauta jau ir to
nopelnījusi. Pietika vien mazai tautas daļiņai sarosīties varai jūtamā veidā. Protams, līdzko tagadējā Saeima jutīsies pietiekoši droši, viņi atcerēsies par mikrouzņēmumiem.
Šis piemērs nav vienīgais un tas parāda, ka Saeimas atlaišanas iniciatīvas pastāvēšanas faktam vien jau ir būtisks labvēlīgs efekts uz Latvijas valsts pārvaldes kvaltāti, kas pēdējā gada
laikā bija kļuvusi pilnīgi atbaidoša. Protams, jo vairāk būs reālu parakstu par šo iniciatīvu, jo vairāk Seimas atlaišanas process uzlabos uzņēmējdarbības vidi un valsts pārvaldes uzvedību.
Īpaši jaukas Saeima un valdība kļūtu, ja paraksti tiktu savākti un referendums par Saeimas atlaišanu būtu nenovēršams. No ziņu portāliem pilnīgi pazustu pat iknedēļas jaunumi par to, ko kurš
deputāts atkal izdarījis dzērumā. Sīki uzlabojumi un lieli solījumi birtu kā no pārpilnības raga. Un tauta būtu tos pelnījusi. Ar spēju likt valsts varai sevi cienīt.
Savukārt Saeimas atlaišanas gadījumā nākamais parlaments būtu drusku labāks. Iepriekšējā Saeimas atlaišanā no tās izlidoja nepopulārie Kampars, Šķēle, Šlesers, Ēlerte. Arī šoreiz
parlamenta atlaišanas gadījumā pat vairākiem desmitiem ļoti nemīlētu politisko personāžu nāktos iet strādāt. Viņi pilnīgi noteikti ir pelnījuši pastrādāt tajā ekonomiskajā realitātē, ko
paši ir radījuši un ko nejūt Saeimas mīkstajos krēslos.
Bet vai atlaistas Saeimas vietā vispār var ievēlēt kautko labāku? Ir bieži dzirdēti argumenti, ka vēlēšanu sistēma jāmaina, partiju sistēma nekur neder. Piecu procentu barjera, protams, arī kavējot jauno, labo spēku ievēlēšanu. Tieši no tiem pašiem aktīvistiem, kam nepatīk Latvijas vēlēšanu sistēma, bieži var dzirdēt patiesu jūsmu par Polijas jauno Seimu un valdību, kas droši atsakās uzņemt ES uzspiestos bēgļus, nelokās Briselei, saglabā nacionālo valūtu un stingri aizstāv savas valsts intereses.
Daudz kas var patikt vai nepatikt, tomēr fakti ir nepielūdzami. Polijas Seimu ievēl no partiju sarakstiem. Turklāt to ievēl, izmantojot tādu pašu proporcionālo vēlēšanu sistēmu kā Latvijā,
pielietojot piecu procentu barjeru partijām un pat septiņu (!) procentu barjeru partiju apvienībām. Tomēr procesa rezultāti abās valstīs ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, jaunajā, šoruden
ievēlētajā visai eirokritiskajā Polijas Seimā vairs nav pat nevienas (!) kreisās partijas.
Polijas piemērs uzskatāmi pierāda – viņiem ir tāda valsts vara, kādu poļi ir pelnījuši. Savukārt pie mums Latvijā Saeima ir un būs tāda, kādu esam un būsim pelnījuši mēs.
…Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=906197712767207&set=a.627837293936585.1073741826.100001309606198&type=3&theater
