Šī gada 8. septembrī Jums, ekonomikas ministr Ašeradena kungs, tika iesniegti Saeimas deputātu jautājumi ar lūgumu iesniegt Jūsu veiktos aprēķinus, balstoties uz kuriem, tika sagatavots Ekonomikas ministrijas priekšlikums par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšanu un tā sagaidāmo ietekmi uz lietotāju grupām.
Diemžēl, lai arī savā atbildē Jūs atsaucaties uz aprēķiniem, kuri esot tikuši veikti, tomēr paši šie aprēķini nav iesniegti.
1. Atkārtoti lūdzam Jūs iesniegt šos Jūsu veiktos aprēķinus.
Savā atbildē Jūs informējat, ka tiks izmainīts OIK piemērošanas princips – Ekonomikas ministrija piedāvā turpmāk OIK izmaksas sadalīt divās daļās – “mainīgajā” un “fiksētajā” – un attiecināt tās uz lietotājiem pēc analoģiska principa, kā kopš 2016. gada 1. augusta tas tiek īstenots ar AS „Sadales tīkls” tarifiem, kā rezultātā atkarībā no pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes mainīsies OIK maksājuma apjoms elektroenerģijas lietotājam.
Kā var spriest no Jūsu atbildē sniegtās informācijas, tās samazināsies tiem juridiskajiem lietotājiem, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte pārsniedz 13% – 16% (atkarībā no pieslēguma vietas sadales tīklā), kā, piemēram, apstrādes rūpniecības uzņēmumi.
Savā atbildē Jūs informējat, ka Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi dažādu uzņēmumu provizoriskās ietekmes piemērus uz dažādiem lietotājiem, ieviešot diferencētu OIK. Lai gan šī tabula satur piemērus no dažādām tautsaimniecības nozarēm, no šīs tabulas nav iespējams spriest, kuras tautsaimniecības nozares un uzņēmumi būs lielākie ieguvēji no šīs Jūsu piedāvātās diferenciācijas, un kuri būs lielākie zaudētāji.
Ir zināms, ka jaunā AS Sadales tīkli tarifu diferenciācija, kura veikta pēc tāda paša principa, kā Jūs piedāvājat veikt OIK izmaksu diferenciāciju, ir nozīmīgi ietekmējusi lauksaimniecības uzņēmumus (piemēram, pienkopības zemnieku saimniecības) – nozīmīgi sadārdzinot to elektroenerģijas izmaksas.
2. Atkārtoti lūdzam Jūs sniegt savu vērtējumu, kuras tautsaimniecības nozares visvairāk ietekmēs jūsu piedāvātā OIK diferenciācija. Un aprēķinus, ja tādi ir tikuši veikti. Ja nav – tad kādā veidā jūs esat noteikuši šo ietekmes apmēru?
3. Kā ir paredzēts kompensēt Jūsu piedāvātās OIK diferenciācijas negatīvo efektu uz to tautsaimniecības nozaru uzņēmumiem, kur objektīvi nav iespējama augsta pieslēgumu jaudas izmantošanas efektivitāte (piemēram, lauksaimniecības uzņēmumi, kas nodarbojas ar pienkopību), lai tie nezaudētu savu konkurētspēju šādas OIK diferenciācijas rezultātā?
4. Kā tas ir secināms no atbildē sniegtās informācijas, vislielākie ieguvēji no Jūsu piedāvātās OIK diferenciācijas būs lielākie elektroenerģijas patērētāji. Lūdzu Jūs uzskaitīt, kuri konkrēti uzņēmumi būs vislielākie ieguvēji no šīs OIK diferenciācijas. Cik liels būs šo uzņēmumu sagaidāmais ieguvums?
5. Vai Jūs esat apzinājuši uzņēmumus, kuri būs vislielākie zaudētāji no šīs Jūsu piedāvātās OIK diferenciācijas? Lūdzu, sniedziet to uzskaitījumu.
Kā jau Jūs to esat norādījis savā atbildē, ar likumu ir paredzētas prasības lielajiem elektroenerģijas patērētājiem īstenot energoefektivitātes pasākumus. Tādēļ lūdzām Jūs sniegt savu izvērtējumu par šo pasākumu ietekmi, kas izriet no Jūsu pašu ministrijas savulaik sagatavotā likumprojekta, kurš nosaka, kā Latvijas uzņēmumiem būs jāīsteno energoefektivitātes pasākumi, lai izpildītu Latvijas uzņemtās saistības energoefektivitātes jomā, kas pēc savas ietekmes apjoma var izraisīt ne mazāk graujošu iespaidu uz Latvijas uzņēmumu konkurētspēju kā savulaik Ekonomikas ministrijas piekoptā politika attiecībā uz atbalsta shēmām vietējiem elektroenerģijas ražotājiem, kas radīja nozīmīgu OIK maksājuma pieaugumu elektroenerģijas patērētājiem.
Lai būtu iespējams pārliecināties, ka Jūsu sagatavotais priekšlikums saistībā ar OIK diferencēšanu nav kārtējais tuvredzīgais Ekonomikas ministrijas risinājums, kas būs bezjēdzīgs, jo tik un tā tas nenodrošinās šiem uzņēmumiem nepieciešamo konkurētspēju, jo tie nebūs spējīgi nodrošināt savai darbībai nepieciešamo darbības efektivitāti, īstenojot Ekonomikas ministrijas paredzētos energoefektivitātes pasākumus, savukārt citi uzņēmumi (piemēram, lauku saimniecības, kuras nodarbojas ar pienkopību), īstenojot šo Jūsu piedāvāto OIK diferenciāciju, tiks apgrūtināti ar papildus OIK maksājumiem, tādejādi samazinot to konkurētspēju un padarot dārgākus to sniedzamos pakalpojumus un preces,
6. atkārtoti lūdzam Jūs atbildēt, vai Ekonomikas ministrija, izstrādājot savu priekšlikumu par OIK diferencēšanu, lai tā rezultātā atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinātu tiem nepieciešamo konkurētspēju, ir ņēmusi vērā sagaidāmo ietekmi, kādu radīs uz šiem uzņēmumiem tās paredzēto energoefektivitātes pasākumu ieviešana, kuri savukārt šo konkurētspēju atkal var nozīmīgi samazināt?
…Info avots: http://www.pietiek.com/raksti/par_ekonomikas_ministrijas_nespeju_iesniegt_aprekinus_saistiba_ar_priekslikumu_diferencet_oik_maksajumu_apmeru
