Koalīcija katru dienu nogalina 17 cilvēkus. Tāda ir politiskā griba

Dzintars Zaļūksnis
Veselības ministre Anda Čakša intervijā Latvijas Radio ir atzinusi, ka katru dienu Latvijā no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēki. Tātad ik gadu Latvijā no dzīves pāragri šķiras vairāk nekā 6200 cilvēku. Tostarp katru mēnesi dzemdībās mirst viena māte.
Šo cilvēku mūžs varētu būt krietni garāks, ja vien valdošās koalīcijas pusdievi ar Māri Kučinski un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) priekšgalā ieklausītos, piemēram, Pasaules veselības organizācijas (World Health Organization, WHO) viedoklī – šī organizācija uzskata, ka pašreizējos apstākļos, neko īpaši nemainot, Latvija veselības aprūpei varētu novirzīt līdz 5% no iekšzemes kopprodukta. Ja vien būtu attiecīga politiskā griba.
Un te arī šī problēma sākas un beidzas. Kas ir politiskā griba? Tas ir instruments, ar kura palīdzību Latvijā politiķi dara, kā paši grib, nevis kā būtu labāk sabiedrībai (elektorātam, nodokļu maksātājiem).
Kā jau ikviens efektīvs instruments, politiskā griba ir pagalam vienkārša. Ja tā ir, nauda tiek piešķirta. Ja tās nav – arī naudas nav. Gan politiskā griba, gan tās trūkums tiek ģenerēts politiķu galviņās. Pirmais gadījums no otra metodoloģiski atšķiras tikai ar to, ka tad, ja politiskās gribas nav, ir jāizgudro daži argumenti, kāpēc “naudas nav”. Lielākā daļa šo argumentu ir universāli, t.i., der visiem dzīves gadījumiem (piemēram, ierobežota fiskāla telpa, samazinātas pašrocīgi no griestiem nogrābtās prognozes, saistības pret sabiedrotajiem, Eiropas Komisija neļauj utt., galu galā – jūs taču negribēsiet sagraut pensiju sistēmu vai sociālo budžetu?).
Koalīcijas politiķiem šķiet, ka tauta bimbā! Un bimbāt nav glīti! Ar bimbāšanu pieauguši cilvēki neko nepierāda un nepanāk. Tātad veselības aprūpes nozarei finansējumu palielināt nevajag. Bez “reformām” (kādām? – piķis zina!) nauda nozarē “pazūdot” kā caurā maisā. Pareizi ir: ja ar “pazušanu” saprotam to, ka “pareizās partijas” no šīs naudas neko nedabū atpakaļ. Ne tā, kā, piemēram, operācijās “Bēgļi” vai “Haubices”.
Pati būdama iesprostota koalīcijas rāmjos un domāšanā, Čakša ir pieticīgāka par WHO – viņa uzskata, ka veselības aprūpei jānovirza 12% no valsts budžeta un diplomātiski piebilst, ka “jūt lielu ieinteresētību no visām pusēm vienoties par labāko nozares finansēšanas modeli”.
Tagad Čakša uzskata, ka visu nozares vajadzību apmierināšanai ir “nepieciešama visaptveroša veselības apdrošināšana”. Tas esot valsts iepirkts pasākums, un reizē esot nepieciešamas strukturālas reformas – jāpanāk, ka “pakalpojums netiek fragmentēts”. Vai jūs sapratāt, kas konkrēti ar to visu domāts? Es nē. Kaut vai tāpēc, ka nekur – nedz Likumā par valsts budžetu 2016. gadam, nedz tā pielikumos un Finanšu ministrijas skaidrojumos – nav atrodams, cik procentu no valsts budžeta veselības aprūpe saņem patlaban, – ar publiski pieejamo skaitļu un kalkulatora palīdzību iegūstam apmēram 10,4%, taču šim skaitlim nav oficiāla apstiprinājuma.
“Tad, kad kāds ķeras pie jūsu maka, vienmēr ir grūti, bet visi esam lieli cilvēki. Šis nav stāsts, kad kādam ņemtu nost, bet jāsaprot, ka stāsts ir par mūsu iedzīvotājiem un ir jānodrošina ilgtspējīga aprūpe,” filozofiski stāsta Čakša, un grūti viņai iebilst. Kā jau īstenam filozofam, kam jāņem vērā savu kolēģu griba. Tāpēc pagaidām turēsimies pie apstiprinātiem skaitļiem. Proti, koalīcija katru dienu nogalina 17 cilvēkus.
Kučinskis uzskata, ka nedz pacientiem, nedz mediķiem nav par ko uztraukties. Arī viņu var saprast. Tāda ir politiskā griba.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/koalicija-katru-dienu-nogalina-17-cilvekus-tada-ir-politiska-griba