Profesors: IZM konceptuālajā ziņojumā nav neviena argumenta, kā universitāšu padomju ieviešana varētu uzlabot darbu

Rīga, 6.janv., LETA. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu nav neviena argumenta par to, kā universitāšu padomju ieviešana jebkādā veidā varētu uzlabot universitāšu darbu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors Arnis Rītups.
Pēc Rītupa vārdiem, lai gan ziņojums veltīts iekšējās pārvaldības modeļa maiņai, minētie priekšlikumi “acīmredzami runā par ārēju pārvaldību, kas turklāt pakļauta politiķu kontrolei”. Viņaprāt, par šādas ārējas pārvaldības instrumentu, kas “ieslēpts stāstā par iekšējās pārvaldības modeļa maiņu”, tiek piedāvāts ieviest universitāšu padomes.
Rītups saskata, ka šīs padomes tiks apveltītas ar plašām pilnvarām, kuru dēļ nevajadzīga kļūtu līdz šim galvenā universitāšu lēmējinstitūcija – Satversmes sapulce. “Lai gan psiholoģiski saprotama ir politiķu vēlme palielināt savas ietekmes un pilnvaru amplitūdu, iesniegtajā projektā nav neviena argumenta par to, ka universitāšu padomju ieviešana jelkādā veidā varētu uzlabot universitāšu darbu,” apgalvo profesors.
Tāpat viņš atzīmēja, ka projektā IZM atsaucas uz Pasaules Bankas 2016.-2018.gadā veiktajiem pētījumiem, tomēr, tos caurskatot, viņam kļuvis skaidrs, ka bankas rekomendācijās neesot atrodama neviena norāde, ka esošo situāciju būtu vēlams risināt, ieviešot politiķu kontrolētas padomes.
Viņaprāt, atsaukšanās uz ārvalstu ekspertiem šajā ziņojumā ir “tikai iegansts šobrīd pie varas esošo politiķu pilnvaru ne ar ko nepamatotam paplašinājumam, turklāt ar stipru padomju laiku piesmaku”.
Pēc Rītupa domām, piedāvātā politiķu apstiprinātu padomju ieviešana var arī nopietni skart universitāšu autonomiju. Profesors skaidroja, ka universitāšu un augstskolu autonomija ir vispāratzīta nepieciešamība, tomēr, ja to samazinās, tad pastāv risks “apveltīt nekompetentus ārpusniekus” ar nozīmīgām pilnvarām, kas ietekmētu ne tikai organizatorisko, bet arī finansiālo, personāla atlases un akadēmisko autonomiju.
Viņaprāt, ja par pašsaprotamu tiek uztverta augstākās tiesas autonomijas nepieciešamība, kas ierobežo “īslaicīgu politiķu mainīgo ideju un interešu ietekmi”, no varas decentralizācijas viedokļa par tikpat pašsaprotamām būtu jāuzskata arī universitāšu un augstskolu pašnoteikšanās tiesības un autonomija.
Tāpat par nepieņemamiem profesors uzskata konceptuālā ziņojuma projektā piedāvātos “padomes apstiprināšanas kārtības” variantus – padomi apstiprina Ministru kabinets vai padomi apstiprina Valsts kancelejas izveidota universitāšu padomju komisija. Rītups uzskata, ka pirmais variants liecina par politiķu vēlmi samazināt universitāšu pašnoteikšanās tiesības un paplašināt savu ietekmi un pilnvaras, bet otrajā gadījumā par vēl vienas “liekas institūcijas” izveidošanu.
“Situācijā, kad pati padomju eksistence nav pamatota ne ar kādiem argumentiem, un kompetentu cilvēkresursu ierobežotības dēļ šāda jaunu lēmējinstitūciju ieviešana ir lieka, ja ne kaitīga,” uzsvēra LMA profesors.
Profesors ir vērsies arī pret ziņojumā ietverto augstākās izglītības institūcijas dalījumu un norādīja, ka konceptuālajā ziņojumā “nekritiski pieņemtais dalījums” universitātēs un augstskolās esot “nepilnīgs, ja ne absurds”.
Pieņemtajā tipoloģijā par universitāšu galveno kritēriju tiek uzskatīta “zinātniskā pētniecība vairākās nozarēs”, turklāt to studentu skaitam jābūt vismaz 4000, bet “augstskolas” tiek raksturotas kā tādas, kas “specializējas industrijas attīstības vajadzībām nepieciešamo cilvēkresursu un inovāciju radīšanā, attīstot stratēģiskās specializācijas atbilstoši nozares un reģiona attīstības vajadzību pieprasījumam”.
Rītups pauda bažas, ka ne LMA, ne Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija (JVLMA), ne Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) neiekļaujas nevienā no šādas tipoloģijas daļām, tādējādi šī tipoloģija ignorējot Latvijas vēsturē un kultūrā nozīmīgu augstskolu specifiku.
“Šāda nivelējoša attieksme ir ērta ierēdniecībai, bet bezjēdzīgā veidā primitivizē situāciju, spiežot gan Mākslas akadēmiju, gan Mūzikas akadēmiju izlikties par to, kas tās nav,” apgalvoja profesors. Viņaprāt, iespējams, būtu vērts padomāt par vajadzību LMA, JVLMA un, iespējams, LKA izdalīt atsevišķā tipoloģijas sadaļā.
Kā ziņots, 27.augustā valdība lēma, ka IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 17.decembrim sagatavo un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) iesniedz izskatīšanai konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.
Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka konceptuālais ziņojums par jauno augstākās izglītības pārvaldes modeli valdībā varētu tikt prezentēts 11.februāra Ministru kabineta sēdē. Šobrīd tas vēl tiek izstrādāts.
Reformai iecerēti četri virzieni – pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā. Ministre skaidroja, ka par šīm tēmām jau notikuši vairāki semināri, tomēr viņa ir iecerējusi, ka jautājumu par izglītības iestāžu pārvaldību jāizdiskutē visaktīvāk.
Ministre vēlētos, lai augstākās izglītības iestādes izpildvara un lēmējvara tiktu šķirtas un, lai ne tikai rektors atbild par kardināliem budžeta stratēģijas jautājumiem, bet ir noteikta atbildība arī ekspertu veidotā komandā, kas veidotu Padomi. Padome piedalītos budžeta izskatīšanā, stratēģisku jautājumu izskatīšanā un rektoru atlasē.
Šuplinska norādīja, ka, Senāts nezaudētu savas funkcijas, bet risinātu visus pārējos jautājumus un tiktu iesaistīts arī minēto jautājumu risināšanā. Savukārt neatbildēts jautājums pašlaik esot ar Satversmes sapulci un Akadēmisko šķīrējtiesu, jo šo iestāžu funkcijas pārņemtu Padome.
Tāpat ministre uzskata, ka augstskolām pašām jāspēj piesaistīt finansējumu un tās nevar būt atkarīgas tikai no valsts finansējuma. “Ja nebūs proaktīva rīcība no augstākās izglītības institūcijām, tad arī izaugsme nebūs,” sacīja Šuplinska.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/14889140-3195-4A09-A8EC-79269E62F47A/

Attēla avots: https://www.youtube.com/watch?v=r5fw2DjbIlA