Kariņš: šis ir īstais laiks – šis ir mūsu laiks!
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina izmantot šo laiku, lai ar visu mūsu tautai piemītošo spēku un mērķtiecību celtu Latvijas labklājību un vienlīdzību sabiedrībā.
“Pagātne ir pierādījusi to, ka mūsu tauta ir neapturama, ja reiz tā nolemj kaut ko sasniegt. Mēs esam spēcīgi un spītīgi savā mērķtiecībā. Šis ir īstais laiks – šis ir mūsu laiks,” uzrunājot Latvijas sabiedrību gadumijā, uzsvēra Kariņš, aicinot ikvienu apzināt savu milzu mīlestību pret Latviju un apvienot spēkus, lai veidotu mūsu valsti stipru.
Ministru prezidents runā atsaucās uz savas ģimenes tradīciju gadumijā rakstīt tuviniekiem vēstuli par to, kā ir gājis un kā saredz nākotni, līdzīgi uzrunājot arī sabiedrību svētku vakarā. “Šis gads aizsākās ar lielu neskaidrību, ja raugāmies no politikas viedokļa, tomēr pēc ilgām sarunām izveidojām plašu piecu partiju koalīcijas valdību, kura spēj gan sastrādāties, gan soli pa solim virzīt uzlabojumus dažādās valsts pārvaldes jomās,” pauda Kariņš.
Premjers uzsvēra, ka valdības īstenoto pārmaiņu galvenais mērķis ir panākt, lai visi iedzīvotāji dzīvotu labāk. 2019. gads pagājis izaugsmes zīmē, valstī turpinājās darba algu un kopējā labklājības līmeņa pieaugums. Vienlaikus viņš norādīja, ka ne visi iedzīvotāji vienādi izjūt kopējo izaugsmi, tāpēc valdībai ir vēl vairāk jāvērš uzmanība uz to, lai samazinātu nevienlīdzības plaisu.
Atzīmējot nākamā gada laikā darāmo, Kariņš uzsvēra: “Mēs turpināsim strādāt pie tieslietu sistēmas un tiesiskuma stiprināšanas, kas ir svarīgi jebkurai demokrātijai. Ēra, kad valsts varu noturēja šauru interešu pakļautībā, ir beigusies. Ar kopīgiem spēkiem padarīsim to neatgriezenisku!”
Ministru prezidents atgādināja, ka kopš neatkarības atjaunošanas valsts attīstībā esam paveikuši daudz, bet turpmākais ceļš ir jāvirza uz to, lai sasniegtu lielāku labklājības līmeni valstī, samazinot nevienlīdzību un veicinot to, ka vairāk uzticamies viens otram un valsts pārvaldei kopumā. “Šo attīstības virzienu esmu vienkāršoti nosaucis par “ceļu uz Ziemeļvalstu labklājības līmeni”. Tā ir Latvija, kura saredz klimata politiku kā tautsaimniecības attīstības iespēju. Tā ir Latvija, kuras zinātne un uzņēmumi atgūst savu vietu pasaulē. Šis mērķis nav vienā dienā sasniedzams, taču, ejot soli pa solim, esmu pārliecināts, ka mēs to sasniegsim,” uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents pauda, ka viņš labi izprot to, ka ne visi piekrīt valdības virzītajām pārmaiņām. “Kritika procesā ir nepieciešama, lai mēs varētu savu darbu darīt labāk. Paldies visiem, kuri ir argumentēti piedāvājuši uzlabojumus valdības darbam. Mēs cenšamies ņemt ieteikumus vērā. No manas puses dialogs ir vienmēr gaidīts un atvērts,” pauda premjers.
Runas noslēgumā Ministru prezidents atgādināja, ka esam dažādi politisko uzskatu, materiālās labklājības, sociālā un ģimenes stāvokļa ziņā, taču mēs visi kopā veidojam mūsu valsti Latviju, un novēlēja visiem iedzīvotājiem un tautiešiem pasaulē laimi un veselību jaunajā, 2020. gadā.
…Info avots: https://www.delfi.lv/news/national/politics/karins-sis-ir-istais-laiks-sis-ir-musu-laiks.d?id=51760167&fbclid=IwAR0-cBWcyQkuqDhAzSAg85x_IldiANs5x1Nf_6AUsFBanxt_yWCPantxUIE
FOTO un VIDEO avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karins-aicina-2020-gada-apzinat-milestibu-pret-latviju-un-apvienot-spekuslai-veidotu-valsti-stipru.a343328/
Twitter pērle
…Info avots: https://m.facebook.com/dievasuni/photos/a.877048522382504/2702323403188331/?type=3&source=48&ref=m_notif¬if_t=group_activity
Raimonds Nipers
BREŽNEVU IR NOTEIKTI PĀRSPĒJIS!
Bet jautājums ir, kāpēc tā melot?
1.Bezdarba samazinājums ir pamatā uz iedzīvotāju lielās emigrācijas rēķina!
2.Darba ņēmēju skaits 2018. gada oktobra mēnesi bija 816 890 un 2019. gadā oktobra mēnesi bija 824 659!
3. Vidēja darba alga neto mediānā aprēķinā (faktiskā) 2019, gadā 3 ceturksnī vien sastādīja 623 eiro, Latgalē 390 eiro!
…Info avots:
https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=2718072294912922&id=100001305337821
Kariņš vienpersoniski izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē
Inga Rudzīte, LVSADA darba koordinētāja
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir konstatējusi, ka Ministru prezidents A. K. Kariņš vienpersoniski bez loģiska pamatojuma ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē.
Konkrēti, LVSADA aizvadītā gada pēdējās dienās saņēma no Veselības ministrijas uzaicinājumu deleģēt pārstāvi domnīcā, kas ietvers piedalīšanos iknedēļas darbnīcās četru stundu garumā, lai strādātu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa prototipa. Domnīcas darba organizāciju paredzēts uzticēt Valsts kancelejas ekspertiem, kuri darbosies ka inovācijas metožu pārvaldītāji un eksperti atalgojuma sistēmu veidošanā.
LVSADA likās dīvaini, ka nepieciešamība pēc šādas domnīcas ar inovācijas metožu pārvaldītājiem iepriekš nav pārrunāta ne Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, nedz arī Veselības nozares stratēģiskajā padomē. Tāpat nebija skaidrs, kādi ir līdzšinējās darba samaksas sistēmas trūkumi, kas būtu jānovērš. Lai precizētu situāciju, LVSADA lūdza Veselības ministriju atbildēt uz minētajiem jautājumiem.
Atbildes vēstulē Veselības ministrija paskaidroja tikai to, ka, pildot ministru prezidenta A. K. Kariņa doto uzdevumu, ir uzsākusi darbu pie jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības.
LVSADA ieskatā, šāda valdības rīcība ir neprofesionāla un nepieņemama. Ir skaidri redzams, ka bez reāla pamatojuma tiek vienpersoniski veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu nozarē nepildīšanas.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/741C99A2-FE42-4A61-9CEE-3F4A34CB4406/
Mediķu arodbiedrībai pretenzijas par plāniem pārskatīt atalgojuma sistēmu
Rīga, 3.janv., LETA. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) “vienpersoniski bez loģiska pamatojuma” ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē, tā uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).
Arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte aģentūrai LETA skaidroja, ka LVSADA aizvadītā gada pēdējās dienās saņēmusi no Veselības ministrijas uzaicinājumu deleģēt pārstāvi domnīcā, kas ietvers piedalīšanos iknedēļas darbnīcās četru stundu garumā, lai strādātu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa prototipa.
Pēc viņas teiktā, domnīcas darba organizāciju paredzēts uzticēt Valsts kancelejas ekspertiem, kuri darbosies ka inovācijas metožu pārvaldītāji un eksperti atalgojuma sistēmu veidošanā.
“LVSADA likās dīvaini, ka nepieciešamība pēc šādas domnīcas ar inovācijas metožu pārvaldītājiem iepriekš nav pārrunāta ne Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, nedz arī Veselības nozares stratēģiskajā padom,” norādīja Rudzīte.
Tāpat LVSADA ieskatā neesot skaidrs, kādi ir līdzšinējās darba samaksas sistēmas trūkumi, kas būtu jānovērš.
“Šāda valdības rīcība ir neprofesionāla un nepieņemama. Ir skaidri redzams, ka bez reāla pamatojuma tiek vienpersoniski veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas – likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu nozarē nepildīšanas,” uzskata arodbiedrība.
Laikrakstam “Diena” LVSADA vadītājs Valdis Keris paudis pārliecību, ka pašreizējā sistēma, kurā ir noteikta gan atalgojuma zemākā likme, gan augstākā un kurā ir dažādas piemaksas, strādā ļoti labi un vienīgais, kas nepieciešams, – ik gadu zemāko likmi paaugstināt par 20%, kā noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Tikmēr Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes profesors Ģirts Briģis uzsvēruši, ka pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un principiāli nepareizi veidota.
Kā uzskata eksperti, vispirms jau nepareizi ir tas, ka mediķu atalgojums ir tik ļoti atšķirīgs pat vienas slimnīcas ietvaros, turklāt neadekvāti lielu īpatsvaru darba samaksā ieņem dažādas piemaksas, kuras katra slimnīca maksā pēc saviem ieskatiem.
Pirmā domnīca par šo jautājumu gaidāma 10.janvārī.
Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) līdz nākamā gada 31.janvārim sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, tādējādi ieviešot caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu un novēršot tajā iespējamās netaisnības.
Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.
“Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..),” pauda Kariņš.
…Info avots; http://www.leta.lv/news/latvia/B21EF209-5F40-443A-8CCC-A40521941031/
«Koalīcijas» intereses un stringi
Elita Veidemane
No daudziem dzirdu: premjera Kariņa (JV) Jaungada uzruna tālrādē esot bijusi «apbrīnojami tukša». Nevaru tam piekrist. Tieši otrādi: tā bija pārpilna ar dziļām atziņām un gaišiem solījumiem, piepildīta ar apskaužamu morālās un ekonomiskās situācijas izpratni.
Uzzinājām, piemēram, ka «noslēgsies administratīvi teritoriālā reforma, kas ieviesīs skaidrību ne tikai par nākotnes pašvaldību apmēriem, bet arī būtiski ļaus uzlabot izglītības sistēmu un veselības aprūpes kvalitāti visā Latvijā». Pilnīgas zirņu mizas, ka vairums pašvaldību pērn protestēja pret ministra Pūces savīkšīto «reformu» – tiešām, nav ko pievērst uzmanību kaut kādiem situācijas neizpratējiem! Turklāt šī «reforma» uzlabos izglītības sistēmu, iznīcinot, piedodiet, «reorganizējot» pusi no Latvijas skolām: jo neizglītotāka tauta, jo labāki vēlētāji. Kur nu vēl veselības aprūpes kvalitāte: Latvijā slimnīcu ir par daudz, bet valstī vēl pārpalikušie mediķi bezatbildīgi pieprasa pildīt Saeimas pieņemtos likumus un paaugstināt algu līdz solītajam līmenim. Tiešām nav ko darīt?
Toties premjeram ir ko darīt. Viņš 18. decembrī devās uz stikla studiju Doma laukumā, kur atradās Radio 5 ziedojumu štābiņš, lai fotogrāfu ielenkumā noziedotu savas sūri grūti nopelnītās naudiņas tiem cilvēkiem, kuriem dzīvības uzturēšanai nepieciešama medicīniskā pārtika, kas maksā vidējam pelnītājam vai tikpat vidējam pensionāram neaizsniedzamas summas. Turpat, līksmi pozējot, savus grašus atstāja arī Bordāns&Co (JKP). Kariņa gaišais solījums bija: jaunajā gadā tikties ar veselības ministri Viņķeli, «lai risinātu paliatīvās aprūpes jautājumus». Kāds vēlmju dāsnums! Un atmiņas nabadzība… Premjers bija piemirsis, ka «koalīcija», grūtās mokās dzemdinot 2020. gada budžetu, atteica piešķirt finansējumu medicīniskajai pārtikai.
Akcijā Dod pieci! ļaudis, iesaistoties neglābjami slimo cilvēku pēdējo dienu (nedēļu, mēnešu) atvieglošanā, saziedoja 438 197 eiro. Sirds siltumā arī atcerēsimies, ka «koalīcija» veikli noairēja pērnā gada beigās vairāk nekā 10 000 cilvēku aicinājumu atlikt partiju finansējuma milzīgo pieaugumu teju piecu miljonu eiro apmērā. Kā tad, finansēt politpulciņu izpriecas ir daudz svarīgāk nekā palīdzēt slimiem cilvēkiem. Neglābjami slimas patiesībā ir šīs partijas, kas, zinot situāciju medicīnas nozarē, atļāvās nozagt – jā, nozagt! – miljonus eiro mūsu nodokļu naudas, lai izmantotu tos savās interesēs. Bet šo naudu vajadzēja izmantot medicīniskās pārtikas finansēšanai. Sanāk, ka partijas rīkojušās kā marodieri. Nē, sliktāk. Marodieri ir humānāki: viņi aplaupa mirušus cilvēkus, savukārt mūsējie saulneši ir ķērušies pie vēl dzīvo cilvēku aptīrīšanas. Bet situācija – kā cimds ar rociņu – saskan ar premjera Kariņa gaišo vēlmi, «lai visi iedzīvotāji dzīvotu labāk» un lai «valsts prātīgi, atbildīgi un caurskatāmi lietotu nodokļu maksātāju naudu». Ak, jūs mūsu marodierīši – humānistiņi…
Tostarp tauta apskaužamā regularitātē un čaklumā ziedo, ziedo un ziedo. Ne tikai medicīniskās pārtikas iegādei, bet arī slimiem bērniem, dzīvnieku patversmēm, trūcīgajiem, dabas stihijās cietušajiem utt. Ziedo tiem, kurus valsts un pašvaldības nepamana. Izliekas, ka nepamana. Pērnvasar vairākas lauku saimniecības pilnībā nopostīja virpuļviesulis: cieta Balvu novada Bērzpils pagasta Krastiņi, Tukuma novada Tumes pagasta Alpukalni un vairākas citas. Pirmajā gadījumā pašvaldība piešķīra 2580 eiro. Saimnieks lūdza arī valsts atbalstu, aizrakstot vēstuli Kariņam. Atbildi atsūtīja VARAM: tās rīcībā neesot finanšu līdzekļu, ko tā būtu tiesīga piešķirt, jo, raugi, saimniecība jau ir saņēmusi pabalstu no pašvaldības… Palīdzēja vietējie uzņēmēji un ziedotāji. Otrajā gadījumā pašvaldība palīdzību atteica. Sak, sitieties paši, kā mākat. Un atkal sitās, kā mācēja – ar atsaucīgu cilvēku palīdzību. Ziedot, protams, ir cēli un pareizi. Tomēr ziedojumu mērķi visbiežāk ir valdīklu noziedzīgas neizdarības un vienaldzības sekas. Valstij ir jāpalīdz tiem, kuri nonākuši postā ne savas vainas dēļ, nevis jāmeklē iegansti – kā nepalīdzēt, visu nogrūžot uz ziedotāju pleciem.
Premjerministra Kariņa idejiski ārkārtīgi svaigā uzruna cerīgi vainagojās ar apliecinājumu: «Ēra, kad valsts varu noturēja šauru interešu pakļautībā, ir beigusies.» Pilnīgi pareizi, pie varas esošajiem politpulciņiem tas beidzot jāsaprot līdz pašiem biezumiem, jo šīs «koalīcijas» šaurās intereses ir jau sašaurinājušās līdz pēcpusei nepiemērotu stringu izmēriem. Nesmuki taču izskatās.
…Info avots: https://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/300990-koalicijas-intereses-un-stringi.htm
ZZS valdes priekšsēdētājs: Parakstoties par apturēto likumprojektu referendumu, vēlētāji var koalīcijai parādīt “dzelteno kartīti”
Rīga, 2.janv., LETA. Parakstoties referenduma rīkošanai par apturētajiem likumprojektiem, kuri paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, vēlētāji var koalīcijai parādīt “dzelteno kartīti”, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Pēc ZZS un citu Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma Valsts prezidenta Egila Levita parakstu vākšanai nodotie likumprojekti attiektos ne tikai uz Rīgu, bet arī uz citām pašvaldībām, aģentūrai LETA pauda ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
ZZS valdes un frakcijas kopsēdē 8.janvārī spriedīs, vai veidot kampaņu, lai aicinātu iedzīvotājus parakstīties par referenduma rīkošanu par likumprojektiem, kuri paredz izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, pastāstīja Tavars. Cita starpā grozījumi paredzētu ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Ja ZZS nolemtu, ka kampaņa ir jārīko, tas būtu jādara visā Latvijā, tajā pašā laikā šajā situācijā vislielākās iespējas ir uzrunāt Rīgas iedzīvotājus, paredz politiķis. Reizē arī iedzīvotājiem Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī, Madonā vai citās pašvaldībās jārēķinās ar iespēju, ka jaunais regulējums var tikt izmantots arī uz tām, norādīja ZZS valdes priekšsēdētājs.
Tavars akcentēja, ka parakstīšanās ir iespēja parādīt koalīcijai “dzelteno kartīti” un dot signālu, ka tā nevar nerēķināties ar iedzīvotājiem un Satversmē nostiprināto demokrātijas principu. Ņemot vērā valdību veidojošo politiķu “patvaļu”, nerēķinoties ar Saeimas Kārtības rulli un parlamenta komisijas lēmumu, Saeimas koalīcija ir vērtējama kā sliktāka par Rīgas domes veco koalīciju, pauda politiķis.
Koalīcija ar virzību uz Rīgas domes atlaišanu arī mēģinot novirzīt sabiedrības uzmanību no tā, ka netiek nodrošināts agrāk paredzētais atalgojuma pieaugumu mediķiem un pedagogiem, pārliecināts politiķis.
Tavars aicina parakstīties arī par referendumu par Saeimas atsaukšanu.
Kā ziņots, CVK nolēmusi parakstu vākšanu par Levita pēc Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Parakstīties varēs jebkurā pašvaldību noteiktā parakstīšanā vietā Latvijā. Lai piedalītos parakstu vākšanā, derēs gan Latvijas pilsoņa pase, gan Latvijas pilsoņa apliecība.
Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.
Jau vēstīts, ka pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DD60E9DC-8A7C-49A0-B745-8EA30ED9EA4E/
FOTO un VIDEO avots: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karins-ziedo-labdaribas-maratonam-dod-pieci-un-izvelas-kaupera-manu-dziesmu.a342172/
