CVK lemj par parakstu vākšanas sākšanu saistībā ar apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā
Rīga, 27.dec., LETA. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien plkst.14 lemj par parakstu vākšanas izsludināšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, aģentūru LETA informēja CVK.
Pēc tam, kad prezidenta paziņojums par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” publiskots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.
Prezidents par grozījumu apturēšanu paziņoja 23.decembrī.
Saskaņā ar Satversmi šādā kārtībā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiek savākti, likums tiek publicēts.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa iepriekš skaidroja, ka pati parakstu vākšana notiks 30 dienas un noritēs klātienē parakstu vākšanas vietās kā pašvaldībās, tā arī ārvalstīs.
“Mēs ceram, ka pirmajā janvāra nedēļā pašvaldības varētu apzināt parakstu vākšanas vietas, un janvāra vidū mēs varētu noteikt parakstu vākšanu, lai līdz 23.februārim noteiktu savākto parakstu skaitu,” sacīja Bērziņa.
Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārtojamas Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā. Iespēja pieteikties parakstu vākšanai būs arī vēlētājiem apcietinājuma vietās.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.
Ja tautas nobalsošanas izsludināšanai nepieciešamie paraksti netiks savākti, apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā.
CVK sēde notiks Smilšu ielā 4, Rīgā, plkst.14.
Kā ziņots, pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents pirmdien nolēma apturēt likumu grozījumus pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā.
Satversme nosaka, ka Valsts Prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas “KPV LV” pretēju nostāju.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim gan bijušas izvairīgas, atbildot uz jautājumiem, vai minētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F0C6AF0A-4A15-4E43-B976-901764371C51/
Parakstu vākšanas par apturētajiem likumprojektiem provizoriskās izmaksas lēš ap miljonu eiro
Rīga, 27.dec., LETA. Parakstu vākšanas par apturētajiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu likumprojektiem provizoriskās izmaksas pagaidām ir lēšamas ap miljonu eiro, bet precīzāk summu varēs aprēķināt, kad būs zināms parakstu vākšanas vietu un tajās nodarbināto darbinieku skaits, šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē norādīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa un CVK sekretārs Ritvars Eglājs.
CVK šodien nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita pēc Saeimas opozīcijas deputātu pieprasījuma apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Bērziņa, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk, parakstīties varēs jebkurā pašvaldību noteiktā parakstīšanā vietā Latvijā. Pēc parakstu vākšanas CVK, izmantojot tās īpašumā esošo parakstu vākšanas elektronisko sistēmu, pārbaudīs, vai kāds nebūs parakstījies vairākkārtīgi, norādīja vēlēšanu komisijas vadītāja.
Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanu komisijām vēl tiks līdz galam izstrādāta detalizētāka to darbības instrukcija, norādīja Bērziņa. Pagaidām plānots, ka pašvaldību vēlēšanu komisijas provizoriski reizi nedēļā parakstu vākšanas elektroniskajā sistēmā ievadīs informāciju par tiem, kuri ir parakstījušies.
Parakstu pārbaude būs jāveic, jo vairs netiks izmantota spiedogu sistēma pasē un varēs parakstīties, arī uzrādot pilsoņa personas apliecību, skaidroja CVK vadītāja. Vaicāta, vai ir pārliecība, ka neradīsies tehniskas problēmas ar sistēmas darbību, Bērziņa norādīja, ka šī sistēma darbojas kopš 2015.gada un vēlēšanu komisija cer, ka tehnisko problēmu nebūs.
Kā skaidroja Bērziņa, viņa šo provizorisko summu, ap miljonu eiro, min, ņemot vērā, kādas izmaksas bija pēdējā šāda veida parakstu vākšanā. CVK pašvaldībām izsūtīs rīkojumu izveidot parakstu vākšanas vietas saskaņā ar likumā noteikto kārtību.
CVK sekretārs vērsa uzmanību, ka izmaksas ietekmēs arī tas, cik vietas pašvaldības nolems izveidot parakstu vākšanai. Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Eglājs norādīja, ka pašvaldības var arī izveidot lielāku parakstu vietu skaitu, kas iepriekš bijis ap trīs reizēm lielāks par minimāli nepieciešamo.
CVK Finanšu ministrijai iesniedzamās provizoriskās izmaksas plāno apkopot nākamās nedēļas sākumā.
Bērziņa arī atbildēja uz no vēlētājiem saņemtu jautājumu, kāpēc nebūs iespēja parakstīties internetā. Viņa skaidroja, ka tam pamatā ir šāda veida parakstu vākšanas vēsturiskais regulējums likumā, kas līdz šim nav mainīts.
Piedalīties parakstu vākšanā varēs Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos parakstu vākšanā, derēs gan Latvijas pilsoņa pase, gan Latvijas pilsoņa apliecība, aģentūru LETA informēja CVK pārstāvji.
Kā ziņots, pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, ir jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.
Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.
Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu.
Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0939CD5F-3044-4ECA-B3E1-2D7D90D166AA/
Parakstu vākšana pret ieceri mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību sāksies 16.janvārī
Rīga, 27.dec., LETA. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Pēc informācijas apkopošanas parakstu vākšanas rezultātus oficiāli plānots apstiprināt 21.februārī.
Pēc vairāk nekā trešdaļas opozīcijas deputātu iesniegtās prasības Valsts prezidents ir apturējis likumu grozījumus, kas cita starp paredzētu Rīgas domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam ir jāaptur likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu.
Pēc tam, kad prezidenta apturēja grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu, CVK divu mēnešu laikā, rīkojot parakstu vākšanu, ir jānoskaidro, vai apturētie likumprojekti nododami tautas nobalsošanai.
Šādā kārtībā apturētais likums ir jānodod tautas nobalsošanai, ja mēneša laikā to pieprasīs ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb šajā gadījumā – 154 868 cilvēku. Ja nepieciešamie paraksti netiks savākti, likums būs jāpublicē.
CVK vadītāja Kristīne Bērziņa skaidroja, ka parakstu vākšana notiks 30 dienas un noritēs klātienē parakstu vākšanas vietās kā pašvaldībās, tā arī ārvalstīs. “Mēs ceram, ka pirmajā janvāra nedēļā pašvaldības varētu apzināt parakstu vākšanas vietas, un janvāra vidū mēs varētu noteikt parakstu vākšanu, lai līdz 23.februārim noteiktu savākto parakstu skaitu,” sacīja Bērziņa.
Parakstu vākšanas vietas jānosaka pilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Iespēja parakstīties būs jānodrošina ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās, skaidroja CVK.
Ārvalstīs parakstu vākšanas vietas iekārto Latvijas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Iespēju piedalīties parakstu vākšanā jānodrošina arī karavīriem un zemessargiem starptautisko operāciju rajonos. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, būs iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietās notiks pēdējā parakstu vākšanas dienā. Iespēja pieteikties parakstu vākšanai būs arī vēlētājiem apcietinājuma vietās.
Pēc parakstu vākšanas beigām CVK apkopos saņemto parakstu skaitu un rezultātu paziņos Valsts prezidentam un publicēs izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ja parakstījusies būs vismaz viena desmitā daļa balsstiesīgo, CVK trīs dienu laikā izsludinās tautas nobalsošanu, kurai būs jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas.
Satversme paredz, ka tautas nobalsošana par apturētu likumu tomēr nenotiek, ja Saeima par to vēlreiz balso un ja par tā pieņemšanu nobalso vismaz trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem. Ja tautas nobalsošanas izsludināšanai nepieciešamie paraksti netiks savākti, apturētie likumi tiks publicēti un stāsies spēkā.
Kā ziņots, apturētie likumu grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem, jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru teiktā piedāvāts, “lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu organizēšanā domes atlaišanas gadījumā”.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas “KPV LV” pretēju nostāju.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts galīgajā lasījumā tik ilgi, kamēr spēkā nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim bijušas izvairīgas konkrēti atbildēt uz jautājumiem, vai apturētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/8594FA13-7AC3-4531-B0CD-1DDD15E2BE79/
Nereālais cipars
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien nolēma parakstu vākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita apturētajām izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā rīkot no 16.janvāra līdz 14.februārim.
Pēc informācijas apkopošanas parakstu vākšanas rezultātus oficiāli plānots apstiprināt 21.februārī.
Dažas tvitera lietotājas uzskata, ka skaits, kuru jāsavāc, lai likums tiktu nodots tautas balsošanai (154 868 cilvēku), ir nereāls, cits gan izteicies, ka ” visādi var gadīties”.
“Divi varētu būt vienā,” iedomājusies sabiedrisko attiecību jomā strādājošā Aiga Aizpuriete-Balode.
Aiga Aizpuriete Balode @aiga_balode
Vai tie cilvēki, kas nāks parakstīties par šo “Parakstu vākšana pret ieceri mainīt pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību sāksies 16.janvārī” pie reizes varēs parakstīties par Saeimas atlaišanu? 🙂 Tomēr 156 tūkstoši, protams, ir nereāls cipars.
Fri Dec 27 12:55:00 +0000 2019
Par to, ka nepieciešamo parakstu skaitu nesavāks, ir pārliecināta “rilekta”.
rilekta @rilekta
@ltvzinas @CVK_zinas skaidrs, ka nepieciešamo parakstu skaitu nesavāks! 12.Saeimas deputāti jau laicīgi parūpējās, lai tautai nebūtu iespējas ko mainīt valstī ar parakstu vākšanu. un nav svarīgi, par ko vāc parakstus – tautai vairs nav nekādas ietekmes.
Fri Dec 27 13:03:50 +0000 2019
IT nozarē strādājošais Aleksejs Mjaliks aizdomājies par nākotni.
Aleksejs Mjaliks @amjaliks
Tagad @CVK_zinas vāks parakstus līdz februāra vidum, tad vēl kaut kad organizēs referendumu. Un uz to brīdi, kad būs kāds lēmums, tas vairs īsti nebūs aktuāls, jo būs jau jāgatavojas pašv. vēlēšanām ierastā kārtībā. ?
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/parakstus-par-referendumu-izmainam-pasvaldibu-arkartas-velesanu-kartiba-vaks-no-16janvara.a343003/
Fri Dec 27 12:41:06 +0000 2019
13.Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) dēls Daniels nedomā, ka nepieciešamais skaits tiks savākts.
Daniels Bondars @bondars
@amjaliks @CVK_zinas Referendumu organizē tikai gadījumā, ja savāc 156tk. parakstus šajā pirmajā posmā. Maz ticams, ka savāks šo nepieciešamo skaitu.
Fri Dec 27 12:44:17 +0000 2019
To komentējis Mjaliks.
Aleksejs Mjaliks @amjaliks
@bondars @CVK_zinas Visādi var gadīties.
Fri Dec 27 12:58:21 +0000 2019
Par jautājuma sarežģītību atgādinājis Bondars.
Daniels Bondars @bondars
@amjaliks Kas liek domāt, ka mēneša laika nespēj savākt par Saeimas atlaišanu (referendumu), bet spēs par šo, kas ir būtiski sarežģītāks jautājums?
Fri Dec 27 13:08:32 +0000 2019
Savukārt par ko citu aizdomājies Kurmītis.
Kurmitis @Kurmitis_
Es ceru, ka mediji ļoti čakli sarēķinās, cik operācijas, transplantācijas un vēža slimniekiem zāles, sanāktu par to naudu, ko nodedzinās šajā Saskaņas un ZZS ierosinātajā parakstu vākšanā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/parakstu-vaksana-pret-ieceri-mainit-pasvaldibu-arkartas-velesanu-kartibu-saksies-16-janvari.d?id=51754703
Fri Dec 27 14:05:16 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/762ba6f9-11fe-47d3-b85f-47d2de31cc4b
