Bēgļi pazemoti bēg no Latvijas, jo nevēlas piedāvātās pajumtes bez ērtībām un zemi atalgotus darbus

Latvijas Sarkanā Krusta ( LSK) mentori potenciālos dzīvokļus un darbavietas sameklēja visiem patvēruma meklētājiem, ar kuriem strādāja, intervijā aģentūrai LETA apgalvo LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Dzīvokļi gan bijuši bez ērtībām un darbs – ne pārāk labi apmaksāts, tāpēc patvēruma meklētāji nolēmuši no piedāvājuma atteikties un doties prom no Latvijas. Ja piedāvājums bēgļiem netiks mainīts, nekādas sevišķas izmaiņas situācijā nav gaidāmas, ir pārliecināts LSK ģenerālsekretārs, kurš vienlaikus uzsver: “Mēs nevaram aizvērt durvis to cilvēku priekšā, kuriem ir nepieciešama palīdzība.”
Cik liela ir biedrība LSK, un ar ko tā pašlaik nodarbojas?
LSK ir biedru un brīvprātīgo organizācija, kuras darbība aptver visu valsts teritoriju. Biedrībā ir apmēram 10 000 biedru un apmēram 1300 brīvprātīgie. Organizācija spēj sniegt palīdzību pēc iespējas tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām. LSK darbības mērķis ir profesionālas, kvalitatīvas, savlaicīgas un vajadzībām atbilstošas palīdzības sniegšana katram cilvēkam, kurš ir nonācis krīzes situācijā, neatkarīgi no viņa nacionalitātes, rases, reliģiskās piederības, stāvokļa sabiedrībā vai politiskiem uzskatiem. Ja savulaik LSK nodarbojās ar medicīnu un ārstēšanu, tad šobrīd tas vairāk ir sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniedzējs. Šajā jomā darām daudz. Tiek dalīta dažāda veida humānā palīdzība, ir aprūpe mājās. LSK ir dienas centri senioriem un invalīdiem, krīzes centri vecākiem ar bērniem, īslaicīgās uzturēšanās mītne, ir nakts patversme Rīgā un vēl četrās pilsētās, tajā skaitā nakts patversme cilvēkiem, kas atrodas alkohola reibumā, ir vairāki pansionāti – Talsos, Piltenē, Stendē -, veicam sarunas par jaunu pansionātu atvēršanu vēl vairākās vietās. Cilvēki tiek apmācīti sniegt pirmo palīdzību, kas ir nepieciešams gan tiem, kas gatavojas iegūt autovadītāja tiesības, kā arī skolēniem. LSK aktīvisti kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem vairāk nekā 380 vietās Latvijā dala pārtikas un higiēnas preču pakas un skolas somas trūcīgajām personām, ko finansē Eiropas Savienība.
Kas finansē LSK darbību? Cik lieli līdzekļi biedrībai ir pieejami?
2015.gadā LSK budžetā ieņēmumi kopā ar mantiskajiem ziedojumiem bija 7,2 miljoni eiro, bet izdevumi – nepilni 7 miljoni eiro. LSK locekļu biedra naudas ir nelielas, tās veido nepilnu procentu no kopējā līdzekļu apgrozījuma. Ir projektu līdzekļi, pakalpojumu pircēju līdzekļi, pašvaldību līdzekļi, vairāki starptautiski un Eiropas Savienības projekti, ziedojumi LSK darbības nodrošināšanai. Pirms Otrā pasaules kara LSK piederēja vairāk nekā 30 nekustamie īpašumi visā valsts teritorijā, daļu no kuriem neatkarīgās Latvijas valdība LSK vēl nav atdevusi. Var teikt, ka LSK Otrais pasaules karš vēl nav beidzies. Mēs esam rakstījuši un runājuši ar valdību un parlamentu, ka īpašumtiesības ir jāsakārto, bet daļa LSK īpašumu vēl nav atdota, turklāt bez paskaidrojumiem, kāpēc tas nav izdarīts. Latvijas nelaime ir tā, ka ar vienu valdību kaut kas tiek sarunāts, bet, kad nonākam pie konkrētas darīšanas, valdība mainās un sarunas jāsāk faktiski no jauna. Mums ļoti negribas par LSK īpašumiem sākt starptautisku tiesvedību pret Latvijas valsti. Pēc mūsu dziļākās pārliecības, mums ar šīm lietām ir jātiek galā uz vietas pašiem.
Kā LSK veicas ar mentoru pakalpojumu sniegšanu patvēruma meklētājiem?
No šā gada aprīļa līdz septembra beigām LSK saskaņā ar iepirkuma līgumu sniedz sociālā darbinieka un mentoru pakalpojumus personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. LSK sociālie darbinieki un mentori patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” izstrādā katrai personai individuālu sociālekonomiskās iekļaušanas plānu un koordinē atbalsta sniegšanu un sadarbību ar valsts vai pašvaldības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, piemēram, meklējot dzīvesvietu ar īres līgumu, palīdzot reālās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes un rosinot apgūt jaunas iemaņas. Informācija par mentoru programmu pēdējā laikā ir izskanējusi ļoti skaļi, bet es gribu uzsvērt, ka mēs to neuztveram kā kaut ko ļoti speciālu un atsevišķu. No LSK darba apjoma tā ir ļoti niecīga daļa. Mentors pēc savas definīcijas ir palīgs, starpnieks, kas šajā gadījumā palīdz patvēruma meklētājiem realizēt tās vai citas viņa vajadzības. Katram bēglim vai patvēruma meklētāju ģimenei ir vajadzīga dzīvesvieta, darbs, bērnudārzs vai skola bērniem. Dažiem patvēruma meklētājiem ir problēmas veselības aprūpes jomā, ir jārisina arī dažādas saimnieciskas lietas. Kopš šā gada aprīļa LSK, piesaistot zinošus un pieredzējušus speciālistus, ir nodrošinājis divus sociālos darbiniekus un deviņus sociālos mentorus.
Kā tika organizēts un vērtēts viņu darbs? Vai mentoriem, piemēram, ir noteikts obligāti nostrādājamo kontaktstundu skaits?
Nē, nav. Mentoru darbs nespēj ietilpt likumā noteiktajās astoņās stundās. Viņi strādā daudz vairāk. Viņi pavada ilgas stundas kopā ar patvēruma meklētājiem, brauc kopā ar viņiem uz dažādām valsts un pašvaldības iestādēm. Mentora darbs nav viegls, jo kopējais emocionālais fons, kas valda ap bēgļiem, nav sevišķi pozitīvs. LSK mentori patlaban sniedz pakalpojumus 120 līdz 130 personām vienlaikus. Daļa patvēruma meklētāju Latvijā nonāk saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu kā pārvietojamās personas, līdz šim tādas ir bijušas 69 personas. No šiem patvēruma meklētājiem 23 personas ir saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu. 21 patvēruma meklētājs pēc statusa saņemšanas ir devies prom no Latvijas. Otra daļa ir patvēruma meklētāji, kas patstāvīgi nokļūst Latvijā, šķērsojot robežu. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas ar lūgumu piešķirt patvērumu daļa no viņiem nonāk “Muceniekos”. Mentora pakalpojumus sniedz parasti cilvēki, kas ir dzīves gudri un spēj palīdzēt patvēruma meklētājiem risināt dažādas sadzīves problēmas. Sociālajam darbiniekam ir jābūt ar speciālu izglītību un darba pieredzi. Mentoru izvēle netiek īpaši reglamentēta, jo mentoru izglītības kā tādas Latvijā nav. Viss mentoru projekts kopumā zināmā mērā ir pilotprojekts. Jāsaka, ka lielākais izaicinājums ir pārvarēt valdības apstiprinātā patvēruma meklētāju uzņemšanas rīcības plāna vājās vietas. Rīcības plānā praktiski nebija paredzēts, ka patvēruma meklētājiem var būt savs viedoklis, ka viņi var kaut ko gribēt, var kaut kam piekrist vai nepiekrist. Iespējams, patvēruma meklētājiem jau pašā sākumā nebija pietiekami izskaidrots, ka mēs viņiem spēsim piedāvāt tikai Latvijā pieejamus pakalpojumus, dzīvokļus par Latvijas cenām un darbu par visai pieticīgām algām. Latvija patvēruma meklētājiem nevar piedāvāt dzīvokļus, kurus apmaksā pašvaldība, kā tas ir Vācijā un Igaunijā, nevar piedāvāt darbu ar Vācijas algām. Līdz ar to bēgļi, izvērtējot iespējas un palīdzību, kas Latvijā viņiem tiek piedāvāta, nolēma neslēgt mentoru atrastos darba un dzīvokļa īres līgumus. LSK mentoriem bija veicies labāk nekā žurnālistiem, kuri bēgļiem neatrada nevienu dzīvokli. Mūsu mentori sameklēja potenciālos dzīvokļus un darbavietas visiem, kam piešķirts statuss, – tās ir piecas ģimenes jeb 23 cilvēki. Bet patvēruma meklētāji nolēma piedāvāto darbu nestrādāt. Kāpēc viņi nolēma nestrādāt, to es īsti komentēt nevaru, jo mums nav skaidra viedokļa šajā jautājumā. Acīmredzot darba apstākļi un atalgojums viņus neapmierināja.
Kāds ir mentoru atalgojums?
Pēc visu nodokļu nomaksas mentors uz rokas saņem apmēram 500 eiro. Šajā summā ietilpst arī sakaru un transporta izdevumi, samaksa par biļetēm, kuras jāiegādājas, braukājot līdzi patvēruma meklētājiem, lai kārtotu lietas valsts un pašvaldības iestādēs.
Vai esat pētījuši, kāpēc Igaunijā bēgļu integrācija, kā izskatās, norit sekmīgāk un neviens patvēruma meklētājs prom nebrauc?
Igaunijā patvēruma meklētāju integrācijas programma ir citāda. Igaunijā šos cilvēkus sadala pa pašvaldībām, nodrošina ar dzīvokļiem, kurus vismaz sākumā apmaksā pašvaldības. Bēgļiem tiek piedāvātas darbavietas, kurās viņi var nopelnīt vairāk par minimālo algu. Latvijā cittautiešu integrācijas programma ir Kultūras ministrijas pārziņā. Šī programma ir ļoti plaša un dārga, bet rezultātus no tās nevar gaidīt pēc pāris mēnešiem. Lekcijas un ekskursijas notiek, bet patvēruma meklētājus, kas pēc statusa saņemšanas ir aizbraukuši no Latvijas, tas nav spējis mūsu valstī noturēt.
Vai, jūsuprāt, Latvijai vajadzētu pārņemt Igaunijas pieredzi un sadalīt patvēruma meklētājus pa pašvaldībām?
Tas ir jāprasa politiķiem. LSK lēmumus nepieņem. Valdība ir apstiprinājusi savu rīcības plānu patvēruma meklētāju integrācijai. Saeimas komisijā ir notikušas diskusijas par šo jautājumu. Deputāti ir ieteikuši pārskatīt šo plānu, tostarp meklēt veidus, kā šos cilvēkus var Latvijā noturēt. Ar mazajiem pabalstiem un darbu par minimālo algu patvēruma meklētājus Latvijā noturēt nevar un nevarēs. Bet piešķirt viņiem lielākus pabalstus un ļaut strādāt vismaz kādā pārejas posmā bez pietiekamām latviešu valodas zināšanām, kā arī risināt dzīvokļu jautājumu ar tā saucamajām pusceļa mājām, ko piedāvā Latvijas Pašvaldību savienība, – tie ir nopietni apsverami jautājumi, par kuriem lēmumi jāpieņem politiķiem.
Kādi mentoru un LSK ieskatā ir šie cilvēki, kas ieradušies Latvijā? Viņi bēg no kara šausmām vai tikai meklē ekonomisko izdevīgumu?
Mēs jau vairākkārt esam teikuši, ka nekādus vispārinājumus no tik maza cilvēku skaita izdarīt nevaram. Mēs esam redzējuši tikai 69 pārvietotās personas, tāpēc izdarīt kādus secinājumus būtu ļoti pārsteidzīgi un nepareizi.
Ko, jūsuprāt, vajadzētu darīt citādi, lai tomēr nodrošinātu bēgļu integrāciju Latvijas sabiedrībā?
Vislabāk būtu, ja Latvijas ekonomika būtu līdzīga kā Vācijai vai vismaz Zviedrijai, tad arī mūsu mentoriem būtu ļoti viegli strādāt. Bēgļi ar savu aizbraukšanu ir pateikuši, ka viņus Latvijas ekonomiskā situācija neapmierina. Pārsteigums par Latvijas auksto klimatu viņiem vēl ir priekšā. Paredzot to, LSK ir sarūpējis bēgļiem apavus un siltas drēbes no humānās palīdzības krājumiem. Neviens pliks un basām kājām nepaliks. Jautājums ir, vai patvēruma meklētāji mūsu piedāvātās drēbes un apavus ņems pretī. 30.septembrī beigsies pašreizējais līgums par sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Kas būs tālāk, īsti skaidrs nav. Mēs gaidām politiķu lēmumus, vai patvēruma meklētāju uzņemšanas programma turpināsies tādā veidā, kā tas notika līdz šim. Skaidrs, ka, nemainoties kopējiem uzstādījumiem, mentori neko citu tam, kā tika piedāvāts līdz šim, piedāvāt nevarēs. Kopējā situācija nemainīsies. Arī dzīvokļus bēgļiem varēsim piedāvāt tādus pašus – ar malkas plīti un sauso tualeti pagalmā. Bēgļi nepiekrīt braukt prom no Rīgas. Viņiem ir vīzija, ka jādzīvo Rīgā vai vismaz Pierīgā. Arī darbavietām jābūt turpat. Algām un pabalstiem jābūt tādā apjomā, ka viņi spēj segt dzīvokļa izmaksas un nodrošināt ģimenei iztiku. Ja piedāvājums bēgļiem netiks mainīts, nekādas sevišķas izmaiņas reālajā cilvēku kustībā nebūs. Mēs nevaram aizvērt durvis to cilvēku priekšā, kuriem ir nepieciešama palīdzība. Mūsu uzdevums ir sniegt nepieciešamo atbalstu, lai bēgļu integrācija Latvijā noritētu pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk. Bet šī uzdevuma sekmīga risināšana ir atkarīga ne tikai no LSK mentoriem un sociālajiem darbiniekiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133A1922-6CF8-A2DE-3C8B-B6DBF93D378E/