NVO mudina atbrīvoties no ģeogrāfiskā aptieku darbības ierobežojuma

Rīga, 16.dec., LETA. Ģeogrāfiskais ierobežojums aptieku darbībai, kas nosaka 500 metru distances ierobežojumu aptieku darbībai, pretēji savai iecerētajai funkcijai, rada medikamentu pieejamības apgrūtinājumu patērētājiem, kā arī liedz pacientam izvēlēties lētākos medikamentus, aģentūru LETA informēja nevalstiskā organizācija “Impact 2040” valdes locekle Anita Laima Lancmane.
Organizācijas pārstāve norādīja, ka Igaunijā jau 2013.gadā Augstākā tiesa sprieda, ka aptieku teritoriālie ierobežojumi likumdošanā, kurus Igaunijā virzīja galvenokārt lieltirgotavu interesēs, ir antikonstitucionāli, jo šādas likuma normas ierobežo konstitūcijā noteiktās cilvēktiesības uz veselības aizsardzību un tādēļ aptieku biznesa uzņēmējdarbības ierobežojumi nav proporcionāli ar sasniedzamo mērķi – rezultātā šie ierobežojumi tika atcelti.
Lancmane uzsvēra, ka pašreizējie farmācijas nozares pētījumi, ko ir veikuši Ekonomikas ministrijā un Konkurences padomē, ir milzīgs solis uz priekšu, lai veicinātu nozares sakārtošanu un veicinātu godīgu konkurenci. Taču, organizācijas ieskatā, ziņojumos ietvertais neatspoguļo galvenās problēmas nozarē, proti, no vienas puses, atsevišķu aptieku tīklu iesaistīšanos nepamatoti dārgu medikamentu piedāvājuma nodrošināšanā pacientiem un zāļu apgrūtinātu pieejamību. No otras puses, valsts lomu tādas sistēmas izveidošanā, kas ir radījusi šiem aptieku tīkliem likumiskus apstākļus, lai varētu izmantot pastāvošo stāvokli neadekvātas peļņas gūšanai uz patērētāju rēķina.
Iepriekšminētajos ziņojumos ietvertie ierosinājumi nav tieši vērsti uz medikamentu gala cenas samazināšanu un momentānu ieguvumu patērētājiem, pēc organizācijas domām, tie vairāk liecina par biznesa vides uzlabošanu tieši medikamentu ražotājiem.
Iedziļinoties šajā jautājumā, organizācijā ir nonākuši pie secinājuma, ka Āgenskalns nav vienīgā vieta Latvijā, kurā izveidojusies līdzīga situācija un, vēl jo vairāk – to pieļauj un pat veicina Latvijas likumdošanā noteiktais 500 metru ģeogrāfiskais ierobežojums aptieku darbībai. Turklāt pat Konkurences padome publiski norādījusi uz eksistējušo problēmu un ka šī situācija ir jārisina, norādīja Lancmane.
“Impact 2040” veica situācijas izpēti aptieku izvietojuma jautājumu regulēšanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, lai saprastu, kā medikamentu pieejamība pacientiem tiek regulēta cituviet Eiropā. Saņemot komentāru no Zviedrijas aptieku asociācijas, organizācijā secināja, ka cituviet šādu ģeogrāfisko ierobežojumu nav.
Zviedrijā nav ģeogrāfisku vai teritoriālu ierobežojumu aptieku darbībai, norādīja Zviedrijas aptieku asociācijas vadītājs Jūhans Vallers. “Uzņēmējdarbības brīvība ir radījusi daudzas jaunas aptiekas, kas ir palielinājušas aptieku pakalpojumu pieejamību visā valstī. Dažreiz tas ir radījis pārmērīgu koncentrāciju un dažas aptiekas ir nācies slēgt. Tā nav bijusi problēma, jo klienti galu galā paši izvēlas, kurā aptiekā viņi vēlas iepirkties,” informēja Vallers.
Tāpat arī organizācijā secināts, ka citās ES valstīs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Kiprā un Bulgārijā šāda veida konkurences ierobežojumi un patērētājiem kaitējošas situācija radīšana netiek pieļauta.
Lancmane uzsvēra, ka saskaņā ar ES dibināšanas līgumu, jebkuram preču vai pakalpojuma ierobežojumam, ko dalībvalstis nosaka ar nacionālo tiesību aktu, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem – tam ir jābūt likumiskam un pilnīgi nepieciešamam konkrētā mērķa sasniegšanai, proti, nodrošināt pacientiem vislētākās zāles konkrētās slimības ārstēšanai vispieejamākajā veidā, mērķi nevar sasniegt ar citām konkurenci mazāk ierobežojošām metodēm, visbeidzot, ierobežojumiem jābūt proporcionāliem.
Jau ziņots, ka, lai mazinātu aptieku tīklu nesabalansētā teritoriālā sadalījuma sekas un konkurences rezultātā stimulētu medikamentu cenu mazināšanos, Veselības ministrija iecerējusi izstrādāt regulējumu, kas liktu konkrētā reģionā monopolu izveidojušiem aptieku tīkliem vai nu apvienoties vai “mainīties vietām” ar citām aptiekām, aģentūrai LETA pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ministres ieskatā Āgenskalna situācija ir viens no piemēriem, kas pieprasa ministriju iesaistīties pastāvošajā aptieku izvietojumā. Kā norādīja Viņķele, pašlaik Āgenskalnā vairums aptieku pieder aptieku tīklam “Mēness aptieka”, kurš savukārt pieder uzņēmumu grupai AS “Repharm”.
Arī Āgenskalna iedzīvotāji jau iepriekš ir vērsušies pie veselības ministres, lūdzot viņu iesaistīties situācijā un novērst šajā teritorijā pastāvošo “Mēness aptiekas” monopolu, kas, pēc iedzīvotāju paustajām bažām, “pārkāpj iedzīvotāju kā patērētāju tiesības izvēlēties pieejamākos un izdevīgākos medikamentus”.
Problēma guvusi plašāku uzmanību pēc Konkurences padomes (KP) veiktā pētījuma, kurā secināts, ka no Baltijas valstīm Latvijā ir augstākais aptieku uzcenojums kompensējamajiem medikamentiem.
Kā vēstīts, ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) veidotā darba grupa nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei secinājusi, ka, mazinoties aptieku savstarpējai konkurencei, būtu jāveicina jaunu zāļu ražotāju ienākšana tirgū.
Darba grupas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka farmācijas tirgus dalībnieku īpašumā esošo aptieku skaits ir mainījies, lielākoties aptieku skaitam palielinoties aptieku ķēdēs un samazinoties individuālo aptieku vai mazāko aptieku tīklu skaitam, kas norāda uz to, ka aptieku savstarpējā konkurence ir samazinājusies.
“Secināms, ka medikamentu pieejamība patērētājam nav samazinājusies, tomēr samazinājusies patērētāja izvēle. Izvērtējot aptieku skaita īpatsvarus, secināms, ka laika periodā no 2011.gada līdz 2019.gadam vairāki tirgus dalībnieki ir pametuši zāļu mazumtirdzniecības tirgu, un konkrētās aptiekas konkrētajās pilsētās ir pārņēmušas aptieku ķēdes,” teikts ziņojumā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EECD4345-97AA-46BC-AAEA-7EAC05ABA7F7/

Attēla avots: https://www.flickr.com/photos/karikaturalv/32007111393