Ar mājražotāju triumfu Ķīpsalā kompensēts “tirgotāju gēna” trūkums

Uldis Graudiņš
Nebijis gadījums – vairāk nekā piektā daļa no starptautiskās pārtikas produktu izstādes “Riga Food 2016” dalībniekiem ir Latvijas mājražotāji ar saviem dabiskajiem produktiem!
Daudzi mājražotāji iepazīstina ar gardiem, neparastiem produktiem, kas ir tuvu industriālajai ražošanai un, visticamāk, pārdošanai citu valstu tirgos. Inovāciju stendā baudāmie cūku pupu čipsi (kraukšķi) ar zīmolu “Pupuchi” no Jaun­svirlaukas, nātru, kabaču, smiltsērkšķu un upeņu lapu pulveri, kā arī šo augu kokteiļi no Bēnes, nātru marmelādes konfektes… Latvijas novadu stendā piedāvātais bebru dziedzeru uzlējums no Preiļu puses, mērces no Latvijā audzētiem čili pipariem – tie ir vien nedaudzi no jaunajiem produktiem, kurus var degustēt un nopirkt izstādē.
Liela daļa no iepriekš nosauktajiem produktiem vēl nav nopērkama. Bet noteikti būs! Par to liecina mājražotāju apņēmība un neatlaidība. Piemēram, pupu čipsu ražotāja Zanda Ozola šā gada oktobrī iecerējusi dibināt uzņēmumu un arī patentēt savas māsas pārtikas tehnoloģes Kristīnes pilnīgi no “nulles” izveidoto produktu, kura sastāvā ir vien pupas, eļļa, sāls un garšvielas. Ķīmisko piedevu nav. Iecerēts arīdzan pirkt vēl vienu krāsni. “Mēģinām iekļūt Zviedrijas tirgū. “Pupuchi” somu valodā nozīmē “zeķītes”, tāpēc vērtējam arīdzan šīs valsts tirgus iespējas,” teic Z. Ozola. Uzņēmīgās mājražotājas patlaban ik mēnesi ražo 240 kg pupu čipsu. Vandzenes “Bērzu” saimniece Kristīne Piliena patlaban raksta doktora disertāciju par kazas piena kvalitāti un šo dzīvnieku ģenētiku.
Jelgavas mājražotāja Ilva Kavicka teic, ka nātres pulveriem ēdienu garšas papildināšanai vai zaļajiem kokteiļiem augot tīrā vietā Bēnē. Sešdesmit gramu pulvera iegūšanai vajag aptuveni 380 – 400 gramus nātru, kuras žāvē zemā, līdz 45 grādu temperatūrā. Saimniece piedāvā arīdzan zaļo veselības kokteili, kura sastāvā ir nātres, smiltsērkšķa lapas, upeņu ogas, stēvija un avota ūdens.
I. Kalvicka piegādā izejvielas SIA “Klein”, kas turpat blakus stendā piedāvā pīlādžu, nātru, cidoniju un upeņu marmelādes konfektes. “Ideja par mājražošanu radās, kad paši lietojām šos pulverus. Mēģinājām garš­vielas saldēt, neizdevās. Saņēmām no Nodarbinātības valsts aģentūras 3000 eiro atbalstu starta kapitālam un patlaban vērtējam iespēju piesaistīt atbalstu no Lauku atbalsta dienesta. Tad gan jāpārceļ ražošana no Jelgavas uz Bēni,” tā I. Kavicka.
Savukārt Kristīne Virse, nodibinājuma “Mārlija ķepu parks” valdes priekšsēdētāja, pie savas inovācijas nonāca, četrkājainā drauga Mārlija rosināta. Latvijas Universitātes Studentu biznesa inkubatorā sadarbībā ar Dobeles pētniekiem ir izveidoti dārzeņu čipsi suņiem un cilvēkiem. Tie atšķiras ar to, ka cilvēkiem paredzētajiem produktiem sastāvā bez dārzeņiem ir iekļauti arīdzan sāls, pipari un gaļa. Produktā ir daudz šķiedrvielu, kas rosina gremošanu. Vai visiem šie kraukšķi garšo? “Ir suņi, kam šis produkts garšo. Ir tie, kam negaršo,” atzīst Kristīne. Jaunie produkti vēl nav pārdošanā.
Zemgales novada stendā rīdzinieks, mājražotājs Ronalds Kreilis stāsta, ka pirmo siltumnīcu čili piparu audzēšanai uzbūvēja par pārdotās automašīnas naudu. Pašam garšoja asi ēdieni, tāpēc sāka gatavot mērces un tās pārdot. Pieprasījums bija ļoti liels. “Pirms pieciem gadiem nopirkām māju Liel­upes malā. Bija iecere makšķerēt, dzert alu, atpūsties. Šajā vasarā peldēties biju divas reizes. Esam uzbūvējuši siltumnīcas 400 m2 platībā un savus produktus piegādājam vairākiem restorāniem. Ceram, ka nu izejvielu pietiks līdz jaunajai ražai,” stāsta saimnieks. R. Kreilis, visticamāk, vienīgais Latvijā audzē īpašus čili piparus. Paskaidrosim, ka tos ranžē pēc stipruma skalā no 0 līdz diviem miljoniem. Policijas izmantotajai asaru gāzei stiprums ir viens miljons. Izstādes stendā var degustēt Ronalda gatavoto “Carolina reader” mērci, kas gatavota no čili ar divu miljonu punktu stiprumu.
“Saka, ka laukos nav ko darīt. Ir jābūt drosmei sākt uzņēmējdarbību. Jāvar uzdrīkstēties. Lauku konsultanti arīdzan iedrošina,” teic kurzemniece Embūtes pagasta saimniece, bijusī Vaiņodes skolotāja un uzņēmējdarbības vadības maģistre Ineta Jurķe-Miķelsone. Viņas saimniecībā audzē garšaugus, tos žāvē, pēc savām receptēm veido maisījumus. Abi ar dzīvesbiedru ar uzņēmējdarbību “nopietni” nodarbojas pirmo gadu. Garšvielu maisījumi patiešām ir interesanti, bez sāls un konservantiem, no izejvielām, kas audzētas ar bioloģiskajām metodēm, un jau pircēju atzīti. Piemēram, zivju ēdienu garšvielu maisījumam skābumam pievieno aličas plūmes. “Skolotāja algu šis bizness nekompensē, tomēr tas ir radošs process, nav jākravā čemodāni,” tā “Embūtes garšaugu” saimniece I. Jurķe-Miķelsone. Turpat blakus Kristīne Piliena no Vandzenes piedāvā sešu veidu kazas piena saldējumu un iepazīstina ar citiem Kazkopju biedrības biedru produktiem.
Tradicionālie biedrības “Latgolys golds” piedāvātie Latgales produkti, SIA “”Alias” “Baudi” zupas no Kurzemes, “Zelmas maize” un ūdens barankas no Lielvārdes. Izstādē degustējamais Latvijas mājražotāju gardumu uzskaitījums patiešām būtu ļoti liels. “Mums ir gandarījums par Latvijas mājražotājiem. Prieks redzēt viņus šeit priecīgus un apmierinātus. Tas rāda, ka sāktais darbības virziens ar mājražotāju iesaisti šajā izstādē ir pareizs,” atzīst Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
…Info avots un fotogalerija: http://www.la.lv/majrazotaju-triumfs-kipsala/