Ebreju organizācijas par zudušajiem īpašumiem vēlas no Latvijas valsts saņemt pat vairāk nekā 200 miljonus eiro
Pat vairāk nekā 200 miljoni eiro – šāda ir summa, ko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un arī Rīgas un Latvijas reliģiskā draudze Šamir vēlas saņemt no Latvijas valsts par īpašumiem, kas pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Krišjāņa Kariņa valdība par notiekošajām sarunām ar ebreju organizāciju pārstāvjiem pagaidām cenšas klusēt.
Aizvadītajā nedēļā ne Valsts kanceleja, ne Ministru prezidenta preses pārstāvji nevēlējās atbildēt uz jautājumiem, vai kopš Kariņa valdības apstiprināšanas ir notikušas kādas pārrunas vai sarakste ar ebreju organizācijām saistībā ar jautājumu par ebreju organizāciju bijušo īpašumu vērtības kompensēšanu un, ja jā, kāda ir bijusi šī komunikācija, kāds ir tās pašreizējais statuss un kāda ir summa, ko ebreju organizācijas ir minējušas kā vēlamo kompensācijas kopsummu.
Taču Pietiek ir zināms, ka nozīmīgu spiedienu šajā jautājumā izdara smagā stāvoklī nonākusī Rietumu banka, kuras akcionāri cieši saistīti ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un kuri, iespējams, cer uz atgūstamo līdzekļu noguldīšanu šajā kredītiestādē. Padomes vadītājs Arkādijs Suharenko (attēla centtrā) ir arī bankas akcionārs un tās padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Nozīmīgākais redzamais šīs vēlmes pārstāvis valdībā ir partija Attīstībai/Par. Tieši pēc tās vēlmes Kariņa valdību veidojošo frakciju sadarbības līgumā fiksēto piecu jautājumu vidū, par kuriem var būt atšķirīgs viedoklis, ir ticis iekļauts punkts „holokaustā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūcija un kompensācija”.
Suharenko vadītā organizācija jau iepriekš bija vērsusies Saeimā ar prasību atdot kopumā 275 īpašumus, kas pirms kara it kā esot piederējuši ebreju organizācijām Tiesa, Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa bija izanalizējusi šo Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegto restitūcijas procesā atgūstamo īpašumu sarakstu un secinājusi, ka patiesībā lielākā daļa no tiem piederējuši nevis ebreju organizācijām, bet privātpersonām.
Pagājušā gada februārī Saeima nolēma Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei atdot piecus īpašumus, kas pirms Otrā pasaules kara bija piederējuši ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Taču ar to ebreju organizācijām un aiz tām stāvošajiem baņķieriem ir bijis par maz.
Biedrības Šamir valdes priekšsēdētājs rabīns Menahems Barkahans nesen Latvijas Avīzei ir apliecinājis, ka „naudas izteiksmē tie būtu vairāk nekā 200 miljoni eiro”, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni šāda ir summa, ko ebreju organizācijas pieprasa Kariņa valdībai.
Pašā valdībā nostāja šajā jautājumā ir neviennozīmīga. Lai gan projektus par piecu īpašumu atdošanu izskatīšanai iesniegušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) bija apgalvojis, ka līdz ar to „restitūcijas lieta ir pabeigta”, ir skaidrs, ka tas tā nav.
Vispozitīvāk par pilnas prasītās kompensācijas izmaksāšanu vairāku gadu laikā ir noskaņota partija Attīstībai/Par un tās pārstāvji, kuri, kā minēts, šo tēmu speciāli iekļāvuši frakciju sadarbības līgumā. Interesanti, ka partijas priekšvēlēšanu programmā šis jautājums gan nebija pieminēts.
Savukārt praktiski šis jautājums, visticamākais, būs jārisina JKP pārstāvja Jāņa Bordāna vadītajai Tieslietu ministrijai.
…Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/ebreju_organizacijas_par_zudusajiem_ipasumiem_velas_no_latvijas_valsts_sanemt_pat_vairak_neka_200_miljonus_eiro
Rabīns: Nav pareizi īpašumu atgūšanu ierobežot laikā
Rīga, 25.febr., LETA. Latvijā būtu jāmaina likums, lai īpašumu atgūšana nebūtu ierobežota laikā, intervijā laikrakstā “Diena” šādu pārliecību paudis rabīns Menahems Barkahans (Barkānu).
“Zinām, ka padomju valsts nacionalizēja visu īpašumu. Vairāk nekā 80% no Latvijas ebrejiem gāja bojā. Nebija neviena, kurš varēja paprasīt viņu īpašumus. Taču ir gadījumi, kad savulaik bojāgājušajiem ir palikuši pēcteči, taču viņiem neviens nav pat pateicis, ka viņu senčiem kaut kas te piederējis,” norādījis Barkahans.
Pēc viņa teiktā, var gadīties, ka palikušie to uzzina par vēlu, jo valsts noteiktais denacionalizācijas termiņš pagājis. “Un tas attiecas ne tikai uz ebrejiem. Arī latvieši var būt tādā situācijā. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti nepareizi, ka īpašumu atgūšana bija ierobežota laikā. Valsts padara cilvēkus atbildīgus par to, ka viņi nezināja,” uzskata rabīns.
Tāpēc, viņaprāt, pirmā lieta, kas vajadzīga, ir likuma mainīšana, lai īpašumu atgūšana nebūtu ierobežota laikā.
Ja konkrēto īpašumu vairs nevar atdot, tad to var risināt kompensācijas veidā, viņš piebildis.
Viņaprāt, šajā Saeimā būs saruna par restitūcijas jautājumu. “Domāju, ka nebūs runa par to, lai atdotu īpašumu fiziskā veidā, visdrīzāk diskutēs par to, kādu summu kā kompensāciju atdot ebrejiem, un ar to arī noslēgt šo problēmu,” paudis Barkahans.
Runājot par organizācijām, ne privātpersonām, viņaprāt, ir jārunā, jāizprot un jārēķinās ar to, kādā ir situācija ar ebreju sabiedrību Latvijā. “Dažu iemeslu dēļ tā sanācis, ka ebreju sabiedrība ir sadalīta, un tas nozīmē, ka nedrīkst būt tā, ka viss, kas būs iedots kā ebreju īpašumu kompensācija, nonāk tikai vienu rokās,” viņš norādījis.
Viņš redz divus šajā situācijā ejamus ceļus. Viens – vispirms valstij jānoslēdz līgums, ka Ebreju draudžu un kopienu padome dalās ar tiem, kuru tajā nav.
“Es tur neesmu kā biedrs. Ja kompensāciju piešķirtu viņiem, mana organizācija uz to nevarētu pretendēt bez šāda valsts nosacījuma. Jo viņi cīnās pret mani personiski. Man nav nekādas jēgas un iespējas cīnīties pret [Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes vadītāju Arkādiju] Suharenko. Šajā gadījumā valstij būtu maksimāli godīgi jāsadala tā summa, kas iespējama kā kompensācija,” klāstījis Barkahans.
Savukārt otra iespēja, viņaprāt, ir, ka valsts pati sadala, cik liela kompensācijas daļa tiek katrai no ebreju organizācijām. Viņš domā, ka šis variants būtu labāks.
Kā ziņots, Krišjāņa Kariņa (JV) valdības partiju parakstītais sadarbības līgums paredz, ka sadarbības partneri respektē cits cita tiesības virzīt likumprojektus un tiesības balsot atšķirīgi vairākos jautājumos. Viens no tiem ir jautājums par holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C3B9E98D-398B-4D8E-B3BF-62A984172EC9/
