Tiesībsargājošajām iestādēm iesniegti vairāki pieteikumi par TKB bijušā administratora Ilmāra Krūma iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem
Rīga, 18.febr., LETA. Tiesībsargājošajām iestādēm ir iesniegti vairāki pieteikumi par likvidējamās “Trasta komercbankas” (TKB) iepriekšējā administratora Ilmāra Krūma iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, aģentūrai LETA pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.
Viņš sacīja, ka pēc stāšanās amatā 2017.gada jūnijā tika sākts aktīvs darbs pie bankas tā brīža finansiālā un juridiskā stāvokļa analīzes, tostarp tika veikta gan iepriekšējā administratora, gan bankas valdes darbības izvērtēšana. “Šī izvērtēšana norit arī šobrīd un katru dienu, jo katru dienu manā rīcībā nonāk informācija, ko ir nepieciešams pārbaudīt, lai secinātu, vai ir pamats vērsties tiesību aizsardzības iestādēs arī attiecīgu iesniegumu,” teica Rasa.
Bankas administrators norādīja, ka kopš viņa stāšanās amatā tiesību aizsardzības iestādēs ir iesniegti vairāki iesniegumi par iepriekšējā “Trasta komercbankas” administratora iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem un šo iesniegumu izvērtēšana turpinās.
“Ir uzsākti vairāki kriminālprocesi, kuros mūsu konstatētie un iesniegumos norādītie apstākļi tiek pārbaudīti. Iekams šīs pārbaudes un kriminālprocesi nav noslēgušies ar Kriminālprocesa likumā paredzētiem rezultātiem – notiesājošu spriedumu vai kriminālprocesa izbeigšanas lēmumu vai tml. – atturēšos no detalizētiem komentāriem par konstatēto apstākļu ietekmi uz bankas noguldītājiem. Katrā ziņā ikviens gadījums, par ko ir iesniegts iesniegums tiesību aizsardzības iestādēm, ir saistīts ar iespējams nelikumīgām darbībām ar finanšu līdzekļiem, kas kopumā negatīvi ir ietekmējis bankas noguldītājus, jo šo darbību rezultātā ir samazinājies bankas aktīvu apjoms. Šobrīd jau tiesību aizsardzības iestāžu uzdevums ir konstatēt, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums,” sacīja Rasa.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja “Trasta komercbankai” izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.
“Trasta komercbanku” par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā “Trasta komercbanka” tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
Par bankas maksātnespējas administratoru sākotnēji tika iecelts Krūms, taču ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 19.jūnija lēmumu viņš tika atcelts no šo pienākumu pildīšanas. Viņa vietā tiesa bankas maksātnespējas procesa administratora amatā iecēla Rasu.
FKTK 2017.gada maijā vērsās tiesā ar pieteikumu par Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas, jo konstatēja, ka “Trasta komercbankas” administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām, kā arī konstatēja tādu administratora rīcību, kas FKTK vērtējumā bija uzskatāma par ļaunprātīgu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F6FE7856-AA87-4F2D-B59B-B9D7D193DA3A/
“Lursoft”: Pēdējos gados Latvijā strauji audzis likvidēto uzņēmumu skaits
Rīga, 18.febr., LETA. Pēdējos gados Latvijā strauji audzis likvidēto uzņēmumu skaits, tajā skaitā šā gada 14.janvārī vienas dienas laikā tika likvidēti 6 647 komersanti, kas ir vairāk nekā 2013.gadā kopumā, aģentūru LETA informēja “Lursoft”.
“Lursoft” izpētījis, ka 2019.gada 14.janvārī likvidēto uzņēmumu vidējais vecums bija astoņi gadi. Vairums jeb 75,8% no visiem 14.janvārī likvidētajiem uzņēmumiem bija reģistrēti Rīgā, bet vēl 14,7% – Pierīgā. Vismazāk likvidēto uzņēmumu ir Latgalē – vien 40 uzņēmumi. Tikmēr Kurzemē šajā dienā likvidēti 202, Vidzemē – 207, bet Zemgalē – 179 uzņēmumi.
Likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir astoņi gadi, bet starp likvidētajiem bijis arī viens uzņēmums – “Cleveroad”, kas pastāvēšanu beidzis vēl pirms savas pirmā pastāvēšanas gada aizvadīšanas un kurš kā pamatdarbības veidu bija norādījis datorprogrammēšanu.
Apskatot, kurās nozarēs iepriekš darbojušies vai vismaz vēlējušies strādāt 14.janvārī likvidētie uzņēmumi, redzams, ka populārākā to vidū ir joma, kas saistīta ar citur neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšanu. Šajā nozarē ietilpst uzņēmumi, kas nodarbojas ar tetovēšanas, eskorta, iepazīšanās dienestu pakalpojumiem, tāpat arī veic astrologu un spirituālistu darbību. Tostarp šajā nozarē iekļauti uzņēmumi, kas ekspluatē ar monētām darbināmus pašapkalpošanās automātus, piemēram, fotokabīnes. Likvidēšanas vilnis 14.janvārī skāris arī vairāk nekā 200 būvniecības uzņēmumus, no tiem neviens nav iesniedzis gada pārskatu par saimniecisko darbību 2017.gadā.
Šā gada 14.janvārī likvidēto uzņēmumu vidū liels “klupšanas akmens” bijusi gada pārskatu neiesniegšana, jo no 6 647 uzņēmumiem pārskats par 2017.gadu pieejams vien par 12 firmām. “Lursoft” izpētījis, ka vairāk nekā puse jeb 58,4% no pētījumā analizētajiem uzņēmumiem savas darbības laikā nav iesnieguši nevienu gada pārskatu, savukārt 5,3% uzņēmumiem pēdējais pārskats bijis vien par 2010.gadu.
Izpētot padziļinātāk likvidēto uzņēmumu datus, secināts, ka likvidētie uzņēmumi nebūt nav aktīvas un strādājošas kompānijas un šiem komersantiem nav bijusi doma par uzņēmuma attīstīšanu nākotnē. Pēc “Lursoft” datiem, no šā gada 14.janvārī likvidētajiem uzņēmumiem 90,1% jau bijusi apturēta saimnieciskā darbība, 87,2% likvidēšanas brīdī bijis reģistrēts nodrošinājums. Teju trešdaļai no šiem uzņēmumiem likvidēšanas brīdī bijis arī nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro.
Likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds janvāra sākumā sasniedzis 10,48 miljonus eiro. Tostarp lielākais nodokļu parādnieks bijis 2006.gadā dibinātais “Logistics consulting service”, kam jau ilgstoši nodokļu parādu apjoms pārsniedzis vienu miljonu eiro, bet likvidācijas brīdī – jau 1,76 miljonus eiro. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju tā pamatdarbība bijusi saistīta ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību.
Gandrīz trešdaļai jeb 30,1% gadījumu likvidēto uzņēmumu 100% visas daļas piederējuši ārzemniekiem un to kopējais pamatkapitāls bijis 12,4 miljoni eiro. No tiem 17,9% uzņēmumi piederējuši personām no Krievijas, 15,1% – no Lietuvas, bet 13,3% – no Baltkrievijas.
Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsvērusi, ka UR aktīvi strādā, lai ieviestu “Moneyval” ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. Tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc UR janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no reģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā. Šo pasākumu rezultātā šā gada 13.februāri likvidēti 3408 uzņēmumi, kuriem saskaņā ar prognozēm sekos citi likvidēšanas viļņi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/00091F21-B94F-4250-A46E-F0B54FB3029C/
14.janvārī likvidēto uzņēmumu vairāk nekā citkārt visa gada garumā
Pēdējos gados strauji audzis likvidēto uzņēmumu skaits. Skaitlis pats par sevi, nezinot tā “rašanās” iemeslus, varētu radīt trauksmi, vēl jo vairāk šā gada 14.janvāra situācija, kad vienas dienas laikā tika likvidēti vairāk uzņēmumi nekā 2013.gadā visu 12 mēnešu periodā.
Lursoft jau vēstīja, ka 14.janvārī likvidēti 6 647 komersanti. Tas ir visu laiku augstākais uzņēmumu skaits, kas likvidēts vienas dienas laikā. Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere medijiem uzsvērusi, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. Tas arī bijis galvenais iemesls, kāpēc UR janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no reģistra. “Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,” laikrakstam Dienas Bizness skaidrojusi G. Paidere. Vārdiem seko arī darbi, un statistika par 13.februāri liecina, ka šīs dienas laikā likvidēti 3 408 uzņēmumi, kuriem sekos noteikti vēl citi likvidēšanas viļņi.
Lursoft izpētījis, kas ir 2019.gada 14.janvārī likvidētie uzņēmumi. Kas bijuši to īpašnieki, cik sen šīs kapitālsabiedrības nav iesniegušas pārskatus un cik daudz tās palikušas parādā valstij nesamaksātajos nodokļos.
Vidējais vecums – 8 gadi
Lauvas tiesa jeb 75,81% no visiem 14.janvārī likvidētajiem uzņēmumiem bijuši reģistrēti Rīgā, bet vēl 14,74% – Pierīgā. Skatoties likvidēto uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, redzams, ka vismazāk “kritušo” ir Latgalē – vien 40 uzņēmumi. Tikmēr Kurzemē šajā dienā likvidēti 202, Vidzemē – 207, bet Zemgalē – 179 uzņēmumi.
Likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 8 gadi, bet starp likvidētajiem bijis arī viens uzņēmums, kas pastāvēšanu beidzis vēl pirms savas 1. dzimšanas dienas. Tas ir kāds aizvadītā gada aprīlī reģistrēts uzņēmums SIA “Cleveroad”, kurš mājvietu atradis Purvciemā, norādot, ka tā pamatdarbība saistīta ar datorprogrammēšanu.
Apskatot, kurās nozarēs iepriekš darbojušies vai vismaz vēlējušies strādāt 14.janvārī likvidētie uzņēmumi, redzams, ka populārākā to vidū ir joma, kas saistīta ar citur neklasificēto individuālo pakalpojumu sniegšanu. Šajā nozarē ietilpst uzņēmumi, kas nodarbojas ar tetovēšanas, eskorta, iepazīšanās dienestu pakalpojumiem, tāpat arī veic astrologu un spirituālistu darbību. Tostarp šajā nozarē iekļauti uzņēmumi, kas ekspluatē ar monētām darbināmus pašapkalpošanās automātus, piemēram, fotokabīnes.
Likvidēšanas vilnis 14.janvārī skāris arī vairāk nekā 200 būvniecības uzņēmumus, no tiem neviens nav iesniedzis gada pārskatu par saimniecisko darbību 2017.gadā.
Gada pārskatus iesniedzis retais
14.janvārī likvidēto uzņēmumu vidū liels klupšanas akmens bijusi gada pārskatu neiesniegšana, jo no 6 647 uzņēmumiem pārskats par 2017.gadu pieejams vien par 12 firmām. Lursoft izpētījis, ka vairāk nekā puse jeb 58,37% no pētījumā analizētajiem uzņēmumiem savas darbības laikā nav iesnieguši nevienu gada pārskatu, savukārt 5,25% uzņēmumiem pēdējais pārskats bijis vien par tālo 2010.gadu.
Likvidētie uzņēmumi nebūt nav aktīvas, strādājošas kompānijas. Drīzāk, izpētot padziļinātāk to datus, redzams, ka šiem komersantiem nav bijusi doma par uzņēmuma attīstīšanu nākotnē. Pēc Lursoft datiem, no š.g. 14.janvārī likvidētajiem uzņēmumiem 90,08% jau bijusi apturēta saimnieciskā darbība, 87,23% likvidēšanas brīdī bijis reģistrēts nodrošinājums. Piedevām, teju trešdaļai no šiem uzņēmumiem likvidēšanas brīdī bijis arī nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro. Likvidēto uzņēmumu kopējais nodokļu parāds janvāra sākumā sasniedzis 10,48 milj.EUR.
No tiem lielākais nodokļu parādnieks bijis 2006.gadā dibinātais SIA “LOGISTICS CONSULTING SERVICE”, kam jau ilgstoši nodokļu parādu apjoms pārsniedzis 1 milj.EUR, bet likvidācijas brīdī tas sasniedzis jau 1,76 milj.EUR. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, tā pamatdarbība bijusi saistīta ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību. Pēdējos piecus gadus SIA “LOGISTICS CONSULTING SERVICE” vienīgā īpašniece bijusi Ekaterina Rezvykh no Krievijas.
Šis uzņēmums nav vienīgais, kura kapitāldaļu turētāji bijuši ārvalstnieki. 30,12% gadījumu likvidēto uzņēmumu 100% visas daļas piederējuši ārzemniekiem un to kopējais pamatkapitāls bijis 12,40 milj.EUR. No tiem 17,93% uzņēmumi piederējuši personām no Krievijas, 15,13% – no Lietuvas, bet 13,34% – no Baltkrievijas.
*Pētījumā analizēti uzņēmumi, kuri likvidēti 2019.gada 14.janvārī
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E5816865-9CDF-42F4-9CF1-3777F60DF76F/
FOTO avots: http://sportacentrs.com/prata_speles/07082010-prezidentu_kausu_iegust_ilmars_krums
