Rosina visus ar “Brexit” saistītos likumu grozījumus apvienot vienā likumā
Rīga, 12.febr., LETA. Visus likumu grozījumus, kas nepieciešami saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”, varētu apvienot vienā likumā, otrdien Ministru kabinetu informēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Otrdien Ministru kabinets izskatīja vairāku likumu grozījumus, kas saistīti ar “Brexit”, tomēr tieslietu ministrs rosināja visus likumprojektus apvienot vienā likumā.
“Konsolidējot visus likumus vienā, būtu vieglāk operatīvi veikt citus nepieciešamos grozījumus, kas radīsies laika gaitā,” skaidroja Bordāns un piebilda, ka Tieslietu ministrija konsolidēto likumprojektu jau ir izstrādājusi.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka vajadzētu piesardzīgi izturēties pret visu likumu konsolidāciju, jo, piemēram, gadījumā, ja konsolidētais likumprojekts tiek virzīts apstiprināšanai Saeimā steidzamības kārtā un Valsts prezidents to izsludina, tad, mainoties “Brexit” situācijai, būs grūtības mainīt jau izsludināto konsolidēto likumu.
Ministri vienojās minētajā jautājumā vēl konsultēties ar Saeimu.
Valdības sēdes laikā Valsts kancelejas pārstāvji sazinājās ar Saeimas prezidija pārstāvjiem un puses vienojās, ka gadījumā, ja valdība atbalsta konsolidētā likuma nodošanu izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā, parlaments šo likumprojektu varētu skatīt ceturtdien, 14.februārī.
Līdz ar to Ministru prezidents trešdien, 13.februārī, plkst.18 sasauca valdības ārkārtas sēdi, kurā tiks izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts un ministri lems par tā tālāku virzību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1341404E-AF7B-B9D2-C924-9CAB508A26AE/
Valdība atbalsta likumprojektu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai cilvēkiem, kurus tieši skar “Brexit”
Rīga, 12.febr., LETA. Valdība šodien atbalstīja likumprojektu, lai ar sociālajiem valsts pakalpojumiem nodrošinātu cilvēkus, kurus tiešā veidā skar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”.
Likumprojekts “Sociālā nodrošinājuma likums Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības bez Izstāšanās līguma gadījumā” izstrādāts, lai nodrošinātu personas, kuras dzīvojušas vai bijušas sociāli apdrošinātas Latvijā vai Apvienotajā Karalistē līdz šī gada 29.martam un pēc šī datuma dzīvo kādā no šīm valstīm, tiesības uz kādu no valsts sociālajiem pakalpojumiem.
Likumprojekts nosaka kārtību, kā piešķir un izmaksā Latvijas valsts pensijas, tostarp vecuma, izdienas, apgādnieka zaudējuma un invaliditātes, kā arī kārtību, kā veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Piemēram, ja Latvijas apdrošināšanas stāžs ir nepietiekams valsts pensijas piešķiršanai, tiesību noteikšanai uz valsts pensiju ņems vērā līdz šī gada 29.martam Apvienotajā Karalistē uzkrātos apdrošināšanas periodus, kurus apstiprinājusi valsts kompetentā iestāde. Savukārt, ja tiesības uz valsts pensiju rodas, summējot Latvijas un Apvienotās Karalistes apdrošināšanas periodus, valsts pensijas apmēru aprēķinās tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu.
Tāpat personām, kuras izceļo uz Apvienoto Karalisti pēc 29.marta, bezdarbnieka pabalstu izmaksā līdz izceļošanas dienai un turpmāko izmaksu pārtrauks, bet ģimenes valsts pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu un pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, izmaksās par nākamo kalendāro mēnesi, kas seko mēnesim, kurā persona izbrauc uz dzīvi Apvienotajā Karalistē un turpmāk pabalsta izmaksu pārtrauc.
Sociālās iemaksas, kas no 30.marta veiktas Latvijā, tiks ņemtas vērā sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanai arī gadījumā, ja sociālās iemaksas būs vienlaicīgi veiktas gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē.
Likumprojekta pārejas noteikumi paredz – ja no 30.marta nav noteikta Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde, tad līdz šādas iestādes noteikšanai, personai pašai Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāiesniedz vai jānosūta pa pastu Apvienotajā Karalistē vai citā ārvalstī izdotie dokumenti, lai nodrošinātu pakalpojumus.
Likumam jāstājas spēkā 30.martā.
Tāpat, lai nodrošinātu sociāli apdrošinātos ar valsts pakalpojumiem, jāveic izmaiņas Invaliditātes likumā, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Nepieciešamos grozījumus likumos valdība atbalstīja, nododot izskatīšanai Saeimā.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma deklarāciju par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc “Brexit”, ar kuru parlaments apliecina, ka Latvijas Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, nodrošinās iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES notiks bez vienošanās.
Deklarācijā teikts, ka Saeima seko notikumiem saistībā ar “Brexit” un uzsver Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās nozīmi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DE954C88-9560-492B-8E4C-421A7D00CE2D/
Valdība atbalsta saistībā ar “Brexit” nepieciešamos grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā
Rīga,12.febr., LETA. Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā, kas nepieciešami saistībā ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumu, komitejas izsniegta stratēģiskas nozīmes preču licence ir nepieciešama katram 2009.gada 5.maija Padomes regulas minēto preču eksporta, importa vai tranzīta sūtījumam.
Ņemot vērā, ka Lielbritānija izstāsies no ES, Eiropas Komisija veiks nepieciešamos grozījumus vienā no regulas pielikumiem, pievienojot tajā Lielbritāniju, tādējādi importam Lielbritānijai licence nebūs nepieciešama.
Lai nodrošinātu atvieglojumus arī divējāda lietojuma preču tranzītam uz/no Lielbritānijas, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus un papildināt likumu, norāda ĀM.
Ministrija norādījusi, ka likumprojektā ietvertās tiesību normas attiecas uz stratēģiskas nozīmes preču kontrolē iesaistītajām institūcijām – ĀM, Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas, Iekšlietu ministrijas – Valsts policijas, Finanšu ministrijas – Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām, un privātpersonām, kuras skar stratēģiskas nozīmes preču apriti regulējošie normatīvie akti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4325BB95-816C-4F49-802D-B3EA7F9FDD44/
“Brexit” dēļ grozīs arī Veselības finansēšanas likumu
Rīga, 12.febr., LETA. Saistībā ar plānoto Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” tiks veikti grozījumi arī Veselības aprūpes finansēšanas likumā, otrdien vienojās valdība.
Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums dod tiesības ES pilsonim, kurš uzturas Latvijā saistībā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbināta persona, kā arī viņa ģimenes locekļiem saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
Saskaņā ar šo likumu, pēc 29.marta, kas ir “Brexit” datums, no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Lielbritānijas pilsoņi, kuri Latvijā uzturas saistībā ar nodarbinātību, bet tādus pakalpojumus vairs nevarēs saņemt viņu ģimenes locekļi.
Tomēr, lai Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturējušies Latvijā līdz 29.martam, tiktu nodrošināti iespējami labvēlīgāki nosacījumi, valdība atbalstīja grozījumus Veselības finansēšanas likumā. Tiek rosināts papildināt pārejas noteikumus ar atrunu, ka līdz 2020.gada 31.decembrim Lielbritānijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, proti, viņiem pienāksies tā sauktais veselības aprūpes pakalpojumu “pilnais grozs”.
Jau ziņots, ka Saeima pagājušajā nedēļā pieņēma deklarāciju par Lielbritānijas pilsoņu tiesībām Latvijā pēc “Brexit”, ar kuru parlaments apliecina, ka Latvijas Lielbritānijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, nodrošinās iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Lielbritānijas izstāšanās no ES notiks bez vienošanās.
Deklarācijā teikts, ka Saeima seko notikumiem saistībā ar “Brexit” un uzsver Lielbritānijas sakārtotas izstāšanās nozīmi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A8CE46B0-6F38-40FD-810C-4A98C0A8B9AF/
Uzņēmēji atbalstu eksporta pasākumiem uz Lielbritāniju saņems arī pēc “Brexit”
Rīga, 12.febr., LETA. Latvijas uzņēmēji atbalstu eksporta pasākumiem uz Lielbritāniju saņems arī pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos par starptautiskās konkurētspējas veicināšanu.
Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka, lai sagatavotos “Brexit” radītajām sekām, neatkarīgi no “Brexit” scenārija, nepieciešams veikt grozījumus noteikumos, kas paredz eksporta atbalstu.
Patlaban noteikumi paredz, ka, lai izvairītos no gadījumiem, kad komersanti piedalās tirdzniecības misijās tālos un maz zināmos tirgos, ir noteikts ierobežojums komersantu dalībai biedrību tirdzniecības misijās, fokusējot tās eksporta mērķa valstīs.
Tomēr, ņemot vērā komersantu lielo interesi par Apvienoto Karalisti kā par prioritāro eksporta tirgu, Apvienotā Karaliste tiks iekļauta eksporta mērķa valstu vidū.
EM skaidroja, ka pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtās informācijas 8% no visām tirdzniecības misijām, kas ir notikušas kopumā 68 valstīs, pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros ir bijušas uz Apvienoto Karalisti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5F5BD7EF-4A67-4660-BB09-95FCAD8D1A72/
Pret Lielbritāniju neatjaunos visā ES atcelto dokumentu legalizācijas prasību
Rīga, 12.febr., LETA. Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus Dokumentu legalizācijas likumā, lai pēc “Brexit” attiecībā uz Lielbritāniju nebūtu jāatjauno visā Eiropas Savienībā (ES) pirms vairākiem gadiem atceltā publisko dokumentu legalizācijas prasība.
Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavoto grozījumu anotācijā skaidrots, ka tie nepieciešami, lai saglabātu esošo regulējumu, novēršot “Brexit” sekas attiecībā uz publisku dokumentu legalizācijas prasību.
Ministrijā skaidro, ka pašreizējais tiesiskais regulējums par ES dalībvalstu iestādēs izdotu publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu stājies spēkā 2010.gadā. ĀM uzskata, ka tas kopumā ir veicinājis brīvu personu, preču un pakalpojumu kustību, kā arī ievērojami atvieglojis administratīvu jautājumu risināšanu Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pastāvīgi dzīvo Lielbritānijā.
Šajā laikā ministrija nav identificējusi būtiskus riskus, kas būtu par iemeslu Lielbritānijas iestādēs izdotu dokumentu legalizācijas prasības atjaunošanai.
Ievērojot Latvijas interesi arī turpmāk uzturēt ciešus ekonomiskos sakarus, kā arī atvieglot valstspiederīgajiem ciešu ģimenes saišu uzturēšanu, izglītības iegūšanu un citus jautājumus, ar grozījumiem paredzēts atbrīvojot personas no Lielbritānijā izdotu publisku dokumentu legalizācijas prasības, lai tos izmantotu Latvijā.
Kā uzsver ĀM, tas arī turpmāk atvieglos Latvijas diasporai aktuālu juridisku jautājumu, piemēram, bērna reģistrēšana pilsonībā, civilstāvokļa reģistrācijas aktu izmantošanas, risināšanu. ĀM ieskatā, esošās kārtības saglabāšana būs īpaši būtiska personām, kurām ir aktuāla remigrācija, neradot papildu administratīvo slogu un nepagarinot pakalpojumu sniegšanas termiņu.
Tāpat likumprojekts novērsīs jaunu šķēršļu rašanos Latvijas un Lielbritānijas sadarbībai uzņēmējdarbībā un citās saimnieciskās sadarbības jomās.
Vienlaikus minētās prasības atcelšana nebūtu pieļaujama attiecībā uz Lielbritānijas aizjūras teritorijās izdotiem dokumentiem kopumā, ņemot vērā ar to saistītos riskus, proti, nav iespējams veikt šo teritoriju iestādēs izdotu dokumentu īstuma pārbaudi, kas rada dokumentu viltošanas risku un ir saistīts ar noziedzīgu nodarījumu ar finanšu līdzekļiem veikšanu, uzsver ĀM. Tādēļ attiecībā uz tām likuma izmaiņas neattiecas.
Kā ziņots, “Brexit” dēļ būs nepieciešams grozīt virkni Latvijas likumu un normatīvo aktu, iepriekš paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
ĀM iepriekš brīdinājusi – ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, trīs gadu periodā Latvijas budžetā būs jāparedz papildus tēriņi līdz 10,1 miljonam eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/078A0219-DF46-4619-AFC4-659168D6B0F0/
Līdzšinējo tiesību saglabāšanai Latvijā dzīvojošajiem Lielbritānijas pilsoņiem būs jāreģistrējas
Rīga, 12.febr., LETA. Valdība šodien atbalstīja ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” saistītos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka Latvijā dzīvojošajiem Lielbritānijas pilsoņiem būs jāreģistrējas, lai saglabātu līdzšinējās tiesības.
Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā Latvija turpmāk varēs uzturēties tie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijā.
Valdībā atbalstītais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tie Lielbritānijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas jau patlaban likumīgi uzturas Latvijā, varēs saņemt jaunus uzturēšanās tiesības apliecinošus dokumentus. Lai to izdarītu, ir noteikts pārejas periods līdz 2020.gada 31.decembrim, kura laikā Lielbritānijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs iespēja reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Lielbritānijai esot vienai no ES dalībvalstīm.
Iecerēts, ka tiesiskais regulējums atvieglos administratīvo slogu tiem Lielbritānijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijā. Viņiem tiks nosūtīta personīga vēstule, kurā tiks izskaidrota uzturēšanās tiesību pārreģistrācijas procedūra, norādīts termiņš, kādā šī pārreģistrācija ir jāveic, kā arī sekas, kādas iestāsies, ja pārreģistrācija netiks veikta.
Latvijā dzīvo aptuveni 1200 Lielbritānijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F0ACF8EB-AF95-4252-94AC-3C98EEBF86F3/
Attēla avots: https://bnn.lv/rinkevics-februara-vidu-valdiba-skatis-ar-i-brexit-i-saistitos-likuma-grozijumus-312874
