Sāk tiesāt katalāņu separātistu līderus par 2017.gada neatkarības referendumu

Madride, 12.febr., LETA–DPA/AFP/AP. Otrdien Madridē sākusies 12 katalāņu separātistu līderu prāva par 2017.gada oktobrī sarīkoto neatkarības referendumu.
Deviņiem katalāņu separātistu līderiem jāstājas tiesas priekšā apsūdzībās par dumpi un valsts līdzekļu izšķērdēšanu, bet trim – par nepakļaušanos un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.
Vairums no viņiem pirmstiesas apcietinājumā atrodas vairāk nekā gadu. Sagaidāms, ka prāva ilgs vismaz trīs mēnešus. Tai akreditējušies vairāk nekā 600 žurnālisti.
Prāvas gaitu iespējams vērot televīzijas tiešraidē, Madridei acīmredzami cenšoties izvairīties no iespējamām apsūdzībām procesa necaurskatāmībā.
Spānija noraidījusi arī apgalvojumus, ka tā esot politiska prāva, un uzstājusi, ka separātistu līderi tiekot tiesāti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) augstākajiem standartiem.
Prokuratūra pieprasījusi apsūdzētajiem, kuru vidū ir arī bijušais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass un bijusī reģionālā parlamenta spīkere Karme Forkadeļa, bargus sodus – līdz pat 25 gadiem cietumā.
Saskaņā ar Spānijas likumu dumpis ir “vardarbīga un publiska sacelšanās”.
Taču nav vienprātības, vai katalāņu neatkarības centienus iespējams raksturot kā vardarbīgus.
Prokuratūra apgalvo, ka apsūdzētie “aicinājuši pilsoņus piedalīties 1.oktobra referendumā, apzinoties, ka tas ir nelikumīgs un ka tāpēc var notikt vardarbības eksplozijas”.
Taču separātisti noraida apsūdzības vardarbībā, un vardarbīgajos incidentos referenduma laikā vaino policiju, par ko varēja pārliecināties televīzijas skatītāji visā pasaulē.
Tiesa gatavojas uzklausīt simtiem liecinieku, tostarp bijušo Spānijas premjerministru Marjano Rahoju, kas atradās amatā Katalonijas neatkarības referenduma laikā.
Tikmēr Katalonijā otrdien notiek protesti, demonstrantiem no rīta uz neilgu laiku bloķējot vairākas automaģistrāles.
Galvenā protesta akcija izsludināta vakarā plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika) Katalonijas galvaspilsētā Barselonā.
Tajā pašā laikā Madridē pie Augstākās tiesas nama apsūdzēto advokātus un trīs no pirmstiesas apcietinājuma atbrīvotos apsūdzētos ar svilpieniem un izsaucieniem sagaidīja spāņu nacionālisti, kas bija pulcējušies zem Spānijas karogiem.
Tomēr netālu bija sapulcējušies arī katalāņu separātisti, uz kuru plakātiem varēja lasīt: “Lemšana nav noziegums.”
Process sācies brīdī, kad Spānijas premjerministrs Pedro Sančess cenšas nodrošināt katalāņu separātistu partiju atbalstu 2019.gada budžetam, par kuru balsojums gaidāms jau trešdien.
Sančesa vadītajai sociālistu mazākuma valdībai parlamentā balsu nepietiek, ja vien katalāņu separātisti, ar kuru atbalstu sociālistiem izdevās pērn gāzt konservatīvo kabinetu, nemaina savu pašreizējo nostāju un nebalso par budžeta apstiprināšanu.
Savukārt budžeta noraidīšanas gadījumā Sančesam var nākties izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Separātisti pieprasa, lai premjers piekristu uzsākt sarunas par Katalonijas pašnoteikšanos, taču valdība uzstāj, ka Spānijas konstitūcija to liedz.
Uzsākot parlamenta debates un vēršoties pie katalāņu deputātiem, Spānijas budžeta ministre Marija Hesusa Montero otrdien uzsvēra, ka “valdība nepakļausies neviena šantāžai”.
“Pie nekādiem apstākļiem mēs nepieļausim, ka Katalonijas pašnoteikšanās tiesības parādītos kādā no sarunu punktiem,” norādīja Montero.
Katalonijas valdība 2017.gada 1.oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.
Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Katalonijas ekspremjers Karless Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.
Septiņi katalāņu politiķi, kas pēc neatkarības centienu izgāšanās aizbēga uz ārvalstīm, netiks tiesāti, jo Spānija neparedz iespēju tiesāt viņus aizmuguriski. Tostarp tiesāts netiks arī Pudždemons, kurš šobrīd dzīvo trimdā Beļģijā.
Pudždemons otrdien preses konferencē Berlīnē žurnālistiem norādīja, ka prāva būs “Spānijas demokrātijas izturības pārbaude”.
Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka “Spānijas valsts izmantos šo iespēju, lai pieņemtu pareizu, tas ir, attaisnojošu spriedumu”.
Tajā pašā laikā Pudždemons aicināja starptautisko sabiedrību palīdzēt katalāņiem, kā arī pauda neizpratni, kāpēc ES ir vairāk norūpējusies par Venecuēlu nekā par Madridi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/7D905279-EF01-4CCD-869F-184C8D77680C/

FOTO un info avots: https://elpais.com/elpais/2019/02/11/inenglish/1549884092_383379.html