Valsts kontrole: Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljona eiro izlietojums nav izsekojams
Rīga, 6.febr., LETA. Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, revīzijā “Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu, izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?” secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrolē atzina, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, gādājot par pilsētas ielu, ceļu un laukumu, tajā skaitā autostāvvietu, būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, nav rīkojusies efektīvi, ekonomiski un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
“Transporta infrastruktūras jomā esošās problēmas Rīgas pilsētā nav mērķtiecīgi risinātas un gadu no gada tikai samilst, savukārt realizēto projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi. Pašvaldība nerisina jau gadiem ilgstošas satiksmes drošības un inženierkomunikāciju problēmas. Lai gan ielu atjaunošanas projekti tiek pasūtīti un apmaksāti, tas nenozīmē, ka tie tiek īstenoti, savukārt īstenotie projekti nedod būtiskus uzlabojumus transporta infrastruktūras problēmu risināšanā,” uzsvērts revīzijā.
Valsts kontrole norādījusi uz virkni trūkumu transporta infrastruktūras attīstības plānošanā. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos transporta infrastruktūras attīstībai ir izvirzīti ambiciozi mērķi, tomēr to sasniegšana netiek īstenota. 2017.gadā, izstrādājot jaunos attīstības plānošanas dokumentus, cita starpā tiek izmantoti 2005.gadā veiktās situācijas izpētes rezultāti, kas neatbilst šodienas faktiskajai situācijai.
Pašvaldības paredzētie uzdevumi un risinājumi nav vērsti uz transporta infrastruktūras lietotājiem aktuālu problēmu risināšanu un neatbilst ilgtspējīgas pilsētvides plānošanas principiem, jo tajos nav apskatīti satiksmes drošības jautājumi, trūkst risinājumu bīstamības novēršanai arī uz gājēju pārejām, piedāvātie transporta plūsmu risinājumi un izmaiņas nav pamatotas ar aktuālu un padziļinātu situācijas izpēti, kā arī nav izvērtēti alternatīvi risinājumi transporta plūsmas organizēšanā, uzskata VK.
Revīzijā arī norādīts, ka laika posmā no 2010. līdz 2017.gadam Rīgas domes Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus tehniskos projektus pilsētas transporta infrastruktūras objektu būvniecībai un atsevišķos gadījumos pat uzsācis būvdarbus, tomēr izstrādātajiem būvdarbu tehniskajiem un izpētes projektiem nav sekojušas tālākas darbības būvdarbu organizēšanā vai arī uzsāktie būvdarbi ir pārtraukti, bet to izmaksas 5,3 miljoni eiro norakstītas zaudējumos.
Atbilstoši pašvaldības noteiktajam ieņēmumi no maksas autostāvvietām ir izlietojami maksas stāvvietu apsaimniekošanai un pārvaldīšanai, kā arī jaunu maksas stāvvietu ierīkošanai un satiksmes infrastruktūras attīstībai. Taču Valsts kontrolē norādīja, ka faktiski šī nauda vismaz 9,113 miljonu eiro apmērā ir ieplūdusi kopējā SIA “Rīgas satiksme” “katlā”, līdz ar to nav iespējams noteikt tās izlietojuma mērķi un tā var tikt izmantota jebkuru citu darbību finansēšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4FD704CD-927A-4FC4-AF03-389674CC3B2B/
Rīgas dome atzīst nepieciešamību saskaņot ielu remontus ar inženiertīklu uzturētājiem, tomēr tam neesot naudas
Rīga, 6.febr., LETA. Ja pilsētas infrastruktūras attīstībai pieejamais finansējums būtu vismaz piecas reizes lielāks, pakāpeniski tiktu veikta visu ielu kompleksa pārbūve, risinot arī inženierkomunikāciju jautājumus, aģentūrai LETA norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.
Valsts kontrole revīzijā par Rīgas transporta infrastruktūras tēriņiem secinājusi, ka ielu remontdarbi starp dažādiem inženiertīklu uzturētājiem netiek saskaņoti. Kaut arī domes statūti paredz, ka tie ir jāsaskaņo trīs gadu griezumā, faktiski tas nenotiekot. Piemēram, pēc tam, kad Avotu ielā tika atjaunots asfalta segums, turpmākajos gados SIA “Rīgas ūdens”, uzlaužot jaunieklāto asfaltu, tur vismaz piecas reizes veicis jau iepriekš plānotus ūdensvadu remontdarbus, kas nozīmē, ka darbu grafiks starp abām pusēm netika pārrunāts.
Domes Satiksmes departamenta pārstāve gan uzsver, ka brīža pieejamā finansējuma apstākļos seguma atjaunošana esot optimālākais Rīgas ielu saglabāšanas un uzlabošanas veids, norādīja departamentā. “Nenoliedzam, ja pilsētas infrastruktūras attīstībai pieejamais finansējums būtu vismaz piecas reizes lielāks, pašvaldība pakāpeniski veiktu visu ielu kompleksu pārbūvi, risinot arī inženierkomunikāciju izbūvi un pārbūvi,” norādīja Ahuna-Ozola.
Ielu pārbūve, pārbūvējot vai izbūvējot arī inženierkomunikācijas, esot vairākkārt dārgāka nekā seguma atjaunošana, turklāt, veicot ielas pārbūvi ar visām inženierkomunikācijām, pašvaldībai līdz pat 50% no projekta izmaksām būtu jāiegulda tieši inženierkomunikāciju turētāju, piemēram, AS “GASO”, SIA “Lattelecom”, AS “Sadales tīkls”, AS “Rīgas siltums”, SIA “Rīgas ūdens”, īpašumos, pauda Ahuna-Ozola.
Kā piemēru viņa minēja Krišjāņa Barona ielu, kur savulaik tika izvērtēta iespēja pārbūvēt arī Krišjāņa Barona ielas un Matīsa ielas krustojumu. Pēc viņas teiktā, pārbūvējot inženierkomunikācijas atbilstoši to pārvaldītāju izvirzītajām prasībām, kā arī izbūvējot atbilstošu brauktuvi, ietvi un sliežu ceļus, šāda krustojuma pārbūves izmaksas būtu aptuveni 5,1 miljoni eiro, no kuriem ceļu daļa sastādītu tikai 2,2 miljonus. Pēc provizoriskiem aprēķiniem ielas pilna pārbūve tad izmaksātu no 40 līdz 60 miljoniem eiro, kamēr tikai seguma atjaunošana visā ielas garumā izmaksāja 4,1 miljonu.
Vienlaikus viņa arī norāda, ka, veicot kompleksu ielas pārbūvi, pilnībā nav iespējams novērst risku, ka ielas segums netiks uzlauzts. “Kā rāda prakse, tad arī jauniem vai nesen pārbūvētiem objektiem pilnībā nevar izslēgt komunikāciju avārijas remontdarbu veikšanu. Tāpat pilsētas apbūves attīstība notiek pakāpeniski, un, mainot ēkas funkcijas vai attīstot ielām piegulošos neapbūvētos zemes gabalus, rodas nepieciešamība pieslēgt arī jaunas inženierkomunikācijas vai pārbūvēt esošos pieslēgumus,” norāda departamentā.
Lai kaut nedaudz pasargātu ielas segumu no pārmērīgas uzlaušanas, 2017.gada martā spēkā stājušies Rīgas domes saistošie noteikumi, kas paredz daudz stingrākas prasības pilsētas ielu seguma atjaunošanai, veicot lauzuma darbus uz transporta būvēm, klāstīja departamentā.
VK arī secinājusi, ka dome nerisina problēmas, kas saistītas ar lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli. Jau 2006.gadā esot bijis plāns kā sistēmu uzlabot, taču līdz šim īstenoti tikai 15% no nepieciešamajiem darbiem.
Dome gan atrunājas, sakot, ka ielās, kurās no 2015. līdz 2017.gadam veikta seguma atjaunošana, nav lietus ūdens savācēju. Šajās ielās, tāpat kā lielākajā daļā Rīgas centra ielu, lietus ūdens tiek novadīts “Rīgas ūdens” kopsistēmas notekūdeņu kanalizācijā.
“Ņemot vērā to, ka esošā sistēma darbojas un problēmas ar brauktuvju lokālu un īslaicīgu applūšanu ir tikai dažas dienas gadā, uzskatām, ka pašvaldība rīkojas saimnieciski un ekonomiski pamatoti, jo ar seguma atjaunošanu tiek risinātas ielas seguma kvalitātes problēmas, ar kurām autovadītāji un apkārtējo māju iedzīvotāji, gājēji, velobraucēji saskaras katru dienu,” pauda departamentā.
Jau vēstīts, ka VK savā revīzijā konstatējusi, ka 2016.gadā un 2017.gadā Rīgas transporta nozares attīstībai kopumā bija pieejami 441 miljoni eiro, no kuriem liela daļa iztērēta nelietderīgi.
Transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, secinājusi VK.
Tāpat pašvaldība neveicinot automašīnu skaita mazināšanu Rīgas centrā, pasūta transporta infrastruktūras pētījumus, bet tos neizmanto, kā arī īsteno “mistiskus, iepriekš nevērtētus projektus”, nevis tos, kuri bijuši iekļauti Investīciju programmā.
VK padomes loceklis Edgars Korčagins žurnālistiem arī pauda, ka loģiski būtu, ja pašvaldība pirms projektu uzsākšanas atrisinātu visus ar īpašumu atsavināšanu saistītos jautājumus, taču Rīgas domes gadījumā tas ievērots netiek.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/253A88B2-39E2-48C1-9A42-14AD151AFBA0/
Tas tāpat jau bija skaidrs
Rīgā transporta infrastruktūras jomā nelietderīgi izlietoti 5,4 miljoni eiro, bet 9,1 miljonu eiro izlietojums nav izsekojams, revīzijā “Vai Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras, tajā skaitā autostāvvietu, izbūve, rekonstrukcija un uzturēšana notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plānveidīgi, efektīvi un ekonomiski?” secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrolē atzina, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, gādājot par pilsētas ielu, ceļu un laukumu, tajā skaitā autostāvvietu, būvniecību, atjaunošanu un uzturēšanu, nav rīkojusies efektīvi, ekonomiski un atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Kādai tvitera uzskata, ka “tas, ka Rīgā transporta infrastruktūras plānošanā valda haoss, ir skaidrs pat aklam”, kādai interesē, kas ar informāciju tiks darīts tālāk. Savukārt cita gaida, kad Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sāks atbildēt par to, kas domē notiek.
Pasākumu organizatorei Gerdai Čeverei secinātais šķiet skaidrāks par skaidru.
Gerda Čevere@gerda_c
Neesmu Valsts kontrole, bet tas, ka Rīgā transporta infrastruktūras plānošanā valda haoss, ir skaidrs pat aklam.
Wed Feb 06 10:45:57 +0000 2019
Tvitera lietotāja Renāte, iepazinusies ar informāciju, vēlas noskaidrot, kas būs tālāk.
Renate@renatelz
Ok, Valsts kontroles ziņojums par Rīgas transporta infrastruktūras nejēdzīgajiem tēriņiem ir publiskots. Kas tālāk? Vai tam sekos kāda rīcība, lai situāciju mainītu @VKontrole, @KNABinforme?
Wed Feb 06 10:40:34 +0000 2019
Uz to atbildi sniegusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole@VKontrole
@renatelz @KNABinforme Visus revīzijas rezultātā sniegtos ieteikumus pašvaldība ir saskaņojusi => apņēmusies ieviest. Mēs sekosim līdzi, lai tā arī notiktu. Par iespējamiem likuma pārkāpumiem gatavojam informāciju tiesībaizsardzības iestādēm.
Wed Feb 06 10:46:14 +0000 2019
Vienu no savām lielākajām sāpēm atklājusi tulkotāja Ieva Zagante.
Ieva Zagante@just1birdcherry
@VKontrole @RigasDome @Rigassatiksme_ @PilsCilvekiem @rdsvc Kā gājējai viena no lielākajām sāpēm ir ūdeņu novadīšana. Nekāds cigunists, kura medicīniskā specialitāte nav norādīta, nespēs uzlabot veselību tā, kā kārtīgas pastaigas. Bet, zinot, ka var nošļākt no galvas līdz kājām, tad, īpaši ziemā, nekur iet negribas
Wed Feb 06 10:31:38 +0000 2019
Tvitera lietotāja Anita Osīte Dobe gaida, kad Rīgas mērs sāks atbildēt par notiekošo domē.
Anita@Osiite_Dobe
@VKontrole @PilsCilvekiem @RigasDome @Rigassatiksme_ @rdsvc Kad Ušakovs beidzot sāks atbildēt par savu bezdarbību Rīgas domē?
Wed Feb 06 09:24:06 +0000 2019
To, kur nauda meklējama, zina digitālā mārketinga menedžeris Māris Antons.
Māris Antons@MarisAntons
@anna_platpire @VKontrole @letanewslv Tie ir pie Saskaņas
Wed Feb 06 08:37:05 +0000 2019
Jūrmalniece Biruta Skuja zina, ko Rīgas tantiņas darīt nepārstās.
Skuja Biruta@AnnaAmalis
@anna_platpire @AnitaCimmermane @VKontrole @letanewslv Vai tiešām vēl nepietiek pārkāpumu? Bet Rīgas tantiņas vienalga bučos smukajam bandītam rociņas…
Wed Feb 06 10:56:26 +0000 2019
Savukārt sev neskaidrajam jautājumam atbildi tviterī vēlējies rast tvitera lietotājs Kaspars.
Kaspars ??@Kaspars712
@anna_platpire @VKontrole @letanewslv Nav izsekojams… vai tas nozīmē – pazudis? “Ar galiem”?
Wed Feb 06 10:26:38 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/a4110777-d0a7-4fa4-ace8-dd6eebaa96ff
Valsts kontrole Rīgā nelietderīgi izlietoti 5,3 miljoni eiro iedzīvotāju nodokļu naudas:
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valsts-kontrole-riga-nelietderigi-izlietoti-53-miljoni-eiro-iedzivotaju-nodoklu-naudas.a308603/
FOTO avots: https://www.facebook.com/RigasMeris/photos/a.1710065022587463/2306203419640284/?type=3&theater
