pirmdien, 6 aprīlis, 2026
HomeTālavas TaurētājiJautājumu par amerikāņu prasību legalizāciju attiecībā uz ABLV bankas 3000 noguldītājiem un...

Jautājumu par amerikāņu prasību legalizāciju attiecībā uz ABLV bankas 3000 noguldītājiem un 2 miljardiem Saeima skata slēgtajā sēdē. “ABLV Bank” likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa

Imants Vīksne

Kā legalizēt amerikāņu prasības “ABLV” procesā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ sasaucis Finanšu sektora attīstības padomes sēdi, lai izvērtētu paveikto un vēl veicamos darbus kontekstā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 512, kas liek saskaņot ABLV bankas likvidāciju ar vārdā nenosauktiem stratēģiskajiem starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Visi it kā zina, ka tie ir amerikāņi, bet nav skaidrs, kā amerikāņi no Latvijas valsts var kaut ko pieprasīt vienas Latvijas komercbankas brīvprātīgā likvidācijā, ja Latvijas likumi neko tādu neparedz. Turklāt arī amerikāņiem nav nekāda pienākuma pārlasīt Latvijas banku saimniecības dokumentus, bet tieši šādu pienākumu viņiem uzliek rīkojums Nr. 512.

Neticami ietekmīga asociācija

Neatkarīgā jau vēstīja, ka šī rīkojuma punkta dēļ faktiski ir apturēta bankas pašlikvidācijas procedūra. Banku uzraugs – Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) – nevar saskaņot jau sen kā sarakstīto likvidācijas metodoloģiju, jo nav skaidrs, kam jāprasa zaļā gaisma, tikmēr tūkstoši noguldītāju jau vairāk nekā gadu netiek pie savas naudas bez jebkāda pamatojuma, kas ir nepieļaujama situācija. «Zināma skaita, iespējams, aizdomīgu darījumu dēļ mēs nedrīkstam vairāk nekā 3000 noguldītāju turēt aizdomās un neizmaksāt viņiem naudu,» – tā vienā no savām intervijām presē pērnā gada beigās skaidroja FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš. Interviju ir daudz: avīzēs, portālos, TV, radio, un noprotams, ka caur publicitāti galvenais banku uzraugs cenšas sekmēt godīgu bankas likvidācijas procesu.
Normatīvajos aktos noteiktā kārtība šobrīd ir izjaukta. Uzraudzības procedūra jāsaskaņo ar kādām mītiskām augstākām instancēm.
Neatkarīgā lūdza Finanšu ministrijai, kas ir 512. rīkojuma autors, paskaidrot, kas ir šie mistiskie partneri, ar kuriem kaut kas jāsaskaņo, un kurš konkrēti to izdomājis. Pēc divu dienu vilcināšanās atnāca gluži neticama atbilde – Latvijā ir viena nevalstiska organizācija, kas spēj noteikt ASV Valsts kases darba kārtību. Lūk, ko vēsta ministrijas preses dienests: «Valdība pirms pasākumu plāna apstiprināšanas uzklausīja visus iesaistīto institūciju un nozaru asociācijas viedokļus un diskusiju rezultātā atbalstīja Finanšu nozares asociācijas ierosinājumu, ka atbilstības metodoloģijai jāatbilst virknei kritēriju, tajā skaitā, ka metodoloģija ir detalizēti apspriesta ar starptautiskajiem sadarbības partneriem. Kā jau iepriekš publiski esam skaidrojuši un kā to ir norādījuši ABLV likvidatori, metodoloģijas versija ir iesniegta FKTK tālākai nodošanai ASV Valsts kasei.»

ASV jāizdabā likumīgi

Jāuzsver, ka iepriekš Finanšu ministrija neko tamlīdzīgu nav skaidrojusi, vismaz tā, lai šo faktu kāds pamanītu. Un arī FKTK vadītājs ne vienā vien intervijā ir norādījis, ka šis saskaņojuma punkts ir neprecīzs, neizprotams un no noteikumiem būtu jāņem laukā. Lūk, piemēram, ko P. Putniņš par saskaņošanas prasību teica valsts radio: «Ja MK rīkojumā būtu ierakstīts skaidri un gaiši: jāsaskaņo ar tādu un tādu valsti, tādas un tādas valsts institūciju, tad būtu skaidrība. Pirmkārt, tur ir daudzskaitlī – tur nav tā, ka ar vienu starptautisko sabiedroto. Tur ir ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, tātad es saprotu, ka tur ir virkne ar valstīm. Tad jautājums ir arī, ar kādām iestādēm. Es vienkārši nespēju izpildīt šo rīkojumu pagaidām, jo arī tai pašā Amerikā, tur ir iesaistītas ļoti daudzas iestādes – tur ir Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Finanšu ministrijas pakārtotās iestādes ļoti daudzas. Ne par velti pirms tie noteikumi tika pieņemti, es speciāli vērsu uzmanību, es teicu, ka nevajag rakstīt iekšā tā, ka pēc tam būs problēmas.» Jādomā, ka premjera Krišjāņa Kariņa sasauktajā Finanšu sektora attīstības padomē šī problēma tiks skatīta, arī tas – ko darīt ar pašu P. Putniņu, kurš nepakļaujas uz papīra neuzliktām amerikāņu iegribām. Šajā padomē pārstāvēta daļa valdības, banku uzraugi un finanšu iestāžu dibinātās biedrības, bet viens no galvenajiem uzdevumiem – «izskatīt priekšlikumus par tādu normatīvo aktu izstrādi, kas nepieciešami, lai veicinātu finanšu sektora attīstību un mazinātu iespēju Latvijas Republikā veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī lemt par minēto priekšlikumu turpmāko virzību».

Pašlaik nauda nacionalizēta

Politikas kuluāros jau kopš ABLV skandāla sākuma tiek runāts, ka P. Putniņš jānomaina, tā izteicies arī jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Taču problēma ir apstāklī, ka FKTK ir no malas likumīgiem līdzekļiem grūti ietekmējama institūcija. Neatkarīgā arī premjera birojam vaicāja, vai pašlaik tiek izskatīta nepieciešamība atbrīvot, rotēt vai jebkādā citā veidā noņemt no amata P. Putniņu. Atbilde ir lakoniska: «Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir neatkarīga iestāde, kuras vadītāju amatā ieceļ un atceļ Saeima.» Tātad vajadzīgs dibināts iemesls, nevis kāds neoficiāls rīkojums.
Amerikāņi, jāatgādina, patiešām ir devuši visai rupjus mājienus, taču to darījuši tā, lai oficiāli viņiem nevarētu pārmest iejaukšanos Latvijas iekšpolitikā. Proti, ASV vēstnieces Nensijas Baikofas Petitas vārdā vēstniecības mājaslapā publiskots brīdinājums «Latviju vēl vairāk izolēt no starptautiskā biznesa un banku vides». Tas ir pavēļu saraksts Latvijas valdībai, kas darāms, lai finanšu sektoru «sakārtotu» atbilstoši ASV ieskatiem. Tad nu Latvijas politiķi izmisīgi cenšas stratēģiskajam partnerim izdabāt, tikai nezina – kā to izdarīt, jo likumi neko tādu neparedz. Tajā skaitā neuzliek par pienākumu arī ASV Valsts kasei saskaņot vai nesaskaņot vienas Latvijas komercbankas likvidācijas papīrus, bet par kaut kādiem saistošiem termiņiem vispār nevar būt runa. Faktiski šobrīd 3300 noguldītāju nauda – vairāk nekā divi miljardi eiro – uz nezināmu laiku un bez objektīva pamatojuma ir nacionalizēta.
…Info avots: https://nra.lv/latvija/271817-ka-legalizet-amerikanu-prasibas-ablv-procesa.htm

Attēla avots: https://www.google.com/amp/s/www.rollingstone.com/politics/politics-news/bank-of-america-too-crooked-to-fail-232177/amp/

Sandris Točs

Mēs tiešām jau esam Puertoriko?? Uz kāda Latvijas valsts likuma pamata ir izdoti valdības noteikumi, ka mūsu valsts iestādēm ir jāsaskaņo savi lēmumi ar kādas ārvalsts iestādēm? Tas taču ir klaji nelikumīgi un pilnībā antikonstitucionāli!
“Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ sasaucis Finanšu sektora attīstības padomes sēdi, lai izvērtētu paveikto un vēl veicamos darbus kontekstā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 512, kas liek saskaņot ABLV bankas likvidāciju ar vārdā nenosauktiem stratēģiskajiem starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Visi it kā zina, ka tie ir amerikāņi, bet nav skaidrs, kā amerikāņi no Latvijas valsts var kaut ko pieprasīt vienas Latvijas komercbankas brīvprātīgā likvidācijā, ja Latvijas likumi neko tādu neparedz. Turklāt arī amerikāņiem nav nekāda pienākuma pārlasīt Latvijas banku saimniecības dokumentus, bet tieši šādu pienākumu viņiem uzliek rīkojums Nr. 512.

…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=2349776868374488&id=100000265934705

Sandris Točs

05.02.2019 Saeima slēgtajā sēdē skatīs jautājumu par amerikāņu prasību legalizāciju attiecībā uz ABLV bankas 3000 noguldītājiem un 2 miljardiem

05.02.2019 arī Saeimā notiks slēgta sēde, kuras laikā atkal mēģinās uzspiest ABLV likvidāciju. Tas ir reāli svarīgākais jautājums Nr.1 valstī! jautājums par 3000 noguldītājiem un 2 miljardiem.

…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=2350088811676627&id=100000265934705

“ABLV Bank” likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa

Rīga, 5.febr., LETA. Likvidējamās “ABLV Bank” likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, aģentūrai LETA pavēstīja bankā.
Bankā norādīja, ka “ABLV Bank” akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā. Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju.
Vienlaikus “ABLV Bank” pārstāvji atzīmēja, ka Vēbers atstās likvidatora amatu, ņemot vērā vienošanos, kas noslēgta viņam stājoties amatā.
Darbu bankas likvidatoru amatā turpina zvērināto advokātu biroja “Sorainen” Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus, korporatīvo finanšu eksperts Arvīds Kostomārovs un nekustamā īpašuma un finanšu eksperts Andris Kovaļčuks.
“Jaunā Likvidācijas komiteja turpinās darbu pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātā kontrolētas likvidācijas plāna īstenošanas, profesionāli, caurspīdīgi un tiesiski īstenojot ne tikai uzņēmuma aktīvu pārvaldīšanu, bet arī nodrošinot kreditoru pārbaužu uzsākšanu, piemērojot neatkarīga starptautiskā konsultanta izstrādāto un atbildīgajām iestādēm iesniegto metodoloģiju,” minēja bankas pārstāvji.
Vēbers atzīmēja, ka ir paveicis visus uzticētos pienākumus, par ko bija vienojies, sākot darbu “ABLV Bank”.
“Veidojot Likvidācijas komiteju tika noteiktas katra likvidatora atbildības, izvērtējot katra speciālista kompetences attiecīgajās jomas. Ņemot vērā manu zvērinātā advokāta un maksātnespējas administratora pieredzi, man uzticēja darbu pie gandrīz 3,7 tūkstošu kreditoru pieteikšanās un pieteikto prasījumu procesa izveides un nodrošināšanas. Šobrīd kreditoru pieteikšanās ir veiksmīgi noslēgusies, kreditoru akceptēšanas procesi noorganizēti, un jau tuvāko nedēļu laikā plānots pabeigt visu kreditoru iesniegumu izskatīšanu kreditoru saraksta apstiprināšanai. Atlicis vien tehniski šo procesu pabeigt,” teica Vēbers.
Viņš arī norādīja, ka turpmāk vairāk laika plāno veltīt privātās advokatūras prakses attīstībai.
Balodis ir tiesību zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, kurš specializējies valststiesībās, kā arī salīdzinošās konstitucionālās tiesībās. Viņš ir Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, kā arī ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Balodis savulaik bija galvenais valsts notārs – vadīja Uzņēmumu reģistru, kā arī viņš bija 12.Saeimas deputāts, ilggadējs Nacionālās drošības komisijas sekretārs un Eiropas drošības sadarbības padomes (EDSO) eksperts.
Savukārt Bērziņa ir individuāli praktizējoša zvērināta advokāte ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi, sniedzot juridiskās konsultācijas un praktizējot komerctiesībās, korporatīvās pārvaldības un civiltiesībās, darba tiesībās un administratīvajās tiesībās. Pārstāvējusi klientu intereses valsts un pašvaldības institūcijās, veidojusi korporatīvās pārvaldības modeļus, kā arī sniegusi konsultācijas privātā kapitāla piesaistē, aktīvu iegādē vai atsavināšanā, darījumu un biznesa restrukturizācijā. Iepriekš vadījusi “Deloitte Latvia” Juridisko departamentu, kā arī strādājusi zvērināto advokātu birojā “Sorainen”.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, “ABLV Bank” akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. FKTK padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva “ABLV Bank” sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu, savukārt licence kredītiestādes darbībai bankai anulēta no 2018.gada 12.jūlija.
“ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4887FB05-E30E-4194-AA76-D2210E370BA5/

FM un FKTK pārstāvjus iekļauj Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvajā padomē

Rīga, 5.febr., LETA. Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvajā padomē strādās arī Finanšu ministrijas (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, otrdien lēma valdība.
Iekšlietu ministrija norāda, ka valdībā pērn apstiprināts pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.
Viens no plāna apakšmērķiem ir izveidot uz risku balstītu pieeju nevalstisko organizāciju sektora uzraudzībai terorisma finansēšanas novēršanai, kas realizējams, paplašinot padomes sastāvu. Attiecīgi tajā iekļauti FM pārstāvji un eksperti terorisma finansēšanas jautājumos.
FM pārstāvju un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ekspertu iekļaušana padomē varētu veicināt terorisma finansēšanas risku sistemātiskāku atklāšanu, norāda Iekšlietu ministrijā.
Padomes uzdevumi ir sniegt Pretterorisma centram priekšlikumus par valsts politikas pilnveidošanu un īstenošanu pretterorisma jomā. Tāpat padomes uzdevums ir izvērtēt pretterorisma jomā izstrādāto normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus.
Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6A9F1590-391A-40A7-B095-18374CF3ACF7/

Valsts policijas veiktās izmeklēšanas kā labās prakses piemērs “Moneyval” rekomendāciju izpildei: trīs kriminālprocesi virzīti kriminālvajāšanas uzsākšanai

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2018.gada izskaņā pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai trīs savstarpēji nesaistītus kriminālprocesus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Pabeidzot izmeklēšanu iepriekš uzsāktajos kriminālprocesos, veicināts progress cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuri kā labās prakses piemēri bija norādīti ekspertiem arī “Moneyval” novērtēšanas laikā. Pret vairākām personām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu.
Viena no tādām izmeklēšanām tika uzsākta 2016.gada oktobrī, kad tika ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, personām iegādājoties luksuss klases automašīnas. Veiktās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka luksuss klases automašīnas tika piesavinātas no kādas Latvijā reģistrētas līzinga kompānijas, pēc kā automašīnas prettiesiski izvestas no valsts un ar viltotu dokumentu palīdzību realizētas trešajām personām, tādā veidā veicot noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu legalizāciju. Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā divām luksuss klases automašīnām, kuru kopējā vērtība pārsniedza 200 tūkstošus eiro, tika uzlikti aresti. Par minēto noziedzīgo nodarījumu 2018.gada beigās Valsts policija pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā un nodeva to prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret trīs personām pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā un pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.
Savukārt 2016.gada maijā uzsāktajā kriminālprocesā notika izmeklēšana par organizētu starptautisku grupu vairāku personu sastāvā gan no Latvijas, gan ārvalstīm, kas nodarbojās ar tā saucamās “čaulas bankas” pakalpojumu nodrošināšanu. Uzsākot kriminālprocesu, 2016.gadā veiktas virkne kratīšanas, kuru laikā tika izņemts liels apmērs izmeklēšanai nozīmīgu priekšmetu – vairāki datu nesēji, kodu kartes, kodu kalkulatori, tālruņi u.c. priekšmeti ar pierādījumu nozīmi. Turpinot izmeklēšanu, noskaidrots, ka organizētā noziedzīgā grupa, izmantojot fiktīvus uzņēmumus un deklarējot līgumus par faktiski nenotikušiem darījumiem, veica bezskaidras naudas līdzekļu pārskaitījumus trešo personu uzdevumā, tādējādi veicot noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. Arī šis kriminālprocess pabeigts 2018.gada beigās un nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.
Tāpat pabeigta izmeklēšana 2017.gada septembrī uzsāktajā kriminālprocesā, kas guva plašu sabiedrisko rezonansi – par iespējamu naudas līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā no kāda Ogres pašvaldības uzņēmuma. Pabeidzot izmeklēšanu kriminālprocesā, Valsts policija to nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret četrām personām aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā, pēc 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā un pēc 1931.panta pirmās un otrās daļas – par tādu datu izmantošanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli, ja to izdarījusi organizēta grupa.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atzinīgi novērtē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes paveikto, izmeklējot augstāk minētos noziedzīgos nodarījumus: “Nosūtītie kriminālprocesi uzskatāmi par labu piemēru savstarpējā institūciju sadarbībā un vienotā noziedzīga nodarījuma izpratnē, apkarojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Būtiski, ka attiecīgās izmeklēšanas tika norādītas kā labās prakses piemēri “Moneyval” novērtēšanas laikā un to nosūtīšana kriminālvajāšanas uzsākšanai būs uzskatāma par veiksmīgu progresu, lai sasniegtu nepieciešamos rezultātus “Moneyval” sniegto rekomendāciju izpildē un izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanā”
Dažādu ekonomisko noziegumu, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošana, ir viena no Valsts policijas iepriekš nospraustajām prioritātēm, uz ko arī turpmāk tiks vērsta pastiprināta uzmanība un turpināts aktīvs darbs.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/779F8F67-2511-47B1-B525-0B2E7C39A934/

Kariņš: “ABLV Bank” kreditoru pārbaužu metodoloģija būs gatava pēc divām nedēļām

Rīga, 6.febr., LETA. Likvidējamās “ABLV Bank” kreditoru pārbaužu metodoloģija būs gatava pēc divām nedēļām, trešdien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem teica Ministru prezidents Krišjānis Kriņš (JV).
Viņš informēja, ka jaunās valdības pirmā Finanšu sektora attīstības padomes sēde tika veltīta Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” rekomendācijām, kuru īstenošana paredz izskaust Latvijā naudas atmazgāšanu.
Latvijai jāizpilda vairāk nekā 90 “Moneyval” ieteiktie pasākumi. Pēc Kariņa sacītā, Latvija ir apņēmusies ieviest rekomendācijas laikā, tomēr vēl nav atrisināts jautājums par “ABLV Bank” pašlikvidācijas metodoloģiju, proti, kā tiks pārbaudīta no bankas izmaksātās naudas izcelsme kreditoriem. Patlaban ar šo jautājumu nodarbojas gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests).
Kariņš sacīja, ka katrai iestādei ir atšķirīgs redzējums par to, kādai šai metodoloģajai vajadzētu būt, tāpēc FKTK un Kontroles dienestam tika dotas divas nedēļas laika, lai tās šo metodoloģiju savstarpēji saskaņotu. Bet pēc divām nedēļām metodoloģiju plānots skatīt Finanšu sektora attīstības padomes sēdē.
“Man ir svarīgi, ka vienošanās par metodoloģiju tiek panākta un varētu sākt kontrolētu bankas pašlikvidācijas procesu. Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka kreditoriem izmaksātā nauda ir legāla. Ja metodoloģija būs slikta, tad, neskatoties pat uz to, ka būsim izpildījuši visas “Moneyval” rekomendācijas, izņemot šo vienu, Latvija var nonākt valstu pelēkajā sarakstā,” brīdināja Kariņš.
Premjers neatklāja detaļas, par ko tieši FKTK un Kontroles dienestam ir nesaskaņas metodoloģijas izstrādē, tomēr viņš tic, ka puses divu nedēļu laikā vienosies par vienu variantu.
Vaicāts, vai metodoloģija būs jāsakņo arī ar starptautiskajiem partneriem, Kariņš atzina, ka tā būs jāsaskaņo ar ASV Valsts kasi.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka atbilstoši 2018.gada augustā publicētajam “Moneyval” ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.
“Moneyval” priekšsēdētājs Daniels Telesklafs žurnālistiem iepriekš skaidroja, ka “Moneyval” Latvijai piemērotais pastiprinātais kontroles režīms ir salīdzināms ar atzīmēm skolā – tā būs laba vai slikta. “Valsts nākotne būs atkarīga no atzīmes. Patlaban nezinām, kādā virzienā Latvija dosies, bet gads ir pietiekoši, lai Latvija uzrādītu progresu. Ja progress netiks uzrādīts, jārēķinās ar attiecīgām sekām,” teica Telesklafs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413FE0-6322-221C-36C1-DA9E997ED2B9/

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas