Raidījums: “Rīgas satiksmes” lietā apcietināto Martinsonu vieno uzņēmējdarbības saites ar bijušo Ušakova padomnieku Teilānu
Rīga, 3.febr., LETA. Pašvaldības SIA “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu vieno uzņēmējdarbības saites ar kādreizējo Rīgas mēra Nila Ušakova (S) padomnieku Ēriku Teilānu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Teilāns par Ušakova padomnieku kļuva 2009.gadā, bet pēc 2017.gada pašvaldību vēlēšanām Ušakovs atteicies no Teilāna padomiem. Rīgas mērs raidījumam nepaskaidroja, kāpēc to darījis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Teilānu nav iztaujājis, noskaidrojis raidījums. Teilāns jau ilgāku laiku atrodoties Dubaijā.
“Nekā personīga” vēsta, ka uzņēmuma “Pilsētas līnijas”, kam jau vairāk nekā desmit gadus ir ekskluzīvs līgums ar “Rīgas satiksmi” par reklāmu izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, īpašnieki ir gan Martinsona, gan Teilāna uzticības personas.
2007.gadā 42% uzņēmumā ieguva ar Martinsonu saistītā Ieva Šaripo. Abi ir motokrosa kluba “MX Moduls” padomē.
Šaripo noliedz, ka “Pilsētas līnijās” būtu Martinsona intereses. “Ar Martinsonu esmu pazīstama, jo savulaik mūs vienoja lietišķas darba attiecības. Manai privātajai uzņēmējdarbībai nav nekāda sakara ar Martinsonu,” viņa uzsvērusi.
2009.gadā līdz ar izmaiņām Rīgas politiskajā vadībā, mainījās arī “Pilsētas līniju” īpašnieki. Esošie samazināja savu daļu skaitu, lai 30% varētu nodot firmai “Well Media Rīga”. Tās īpašniekos ir Teilāna ciešs biznesa partneris, uzņēmējs Boriss Carjovs un viņa sieva, vēsta “Nekā personīga”.
Carjovs mediju uzmanības lokā nonāca 2015.gadā, kad tika atklātas blēdības ar mazgāšanas līdzekļiem “Rīgas satiksmē”. Ap 800 000 eiro “Rīgas Satiksme” samaksāja par ūdeni, nevis smalku ķīmiju. Daļa no šīs naudas tika nodota personām, ko darījumos iesaistītie dēvēja par “apdrošinātājiem”. Tie nodrošinājuši, lai “Rīgas satiksmes” iepirkumi būtu shēmas organizatoriem labvēlīgi. Kā iepriekš stāstījusi shēmā iesaistītā Vita Baurovska, kontaktpersona bijusi Carjovs. Nauda vesta uz kādu biroju Antonijas ielā 23. Te atrodas gan Teilānam pastarpināti piederošais “Baltijas apdrošināšanas nams”, gan Carjovam piederošas firmas.
Savukārt Teilāna sieva Jūlija Teilāne un Carjovs ir līdzīpašnieki kompānijā “Atollo brokers”. Firma palīdz izvēlēties apdrošinātājus arī “Rīgas satiksmes” transportam un darbinieku veselībai.
Ne Carjovs, ne Šaripo uzņēmuma “Pilsētas līnijas” ikdienas darbā nepiedalās, skaidro raidījums.
2017.gadā uzņēmums apgrozījis 1,6 miljonus eiro un nopelnījis 411 000 eiro. Simtos tūkstošu mērāma peļņa bijusi arī iepriekšējos gados.
Jau ziņots, KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim “Rīgas satiksmes” veiktajiem iepirkumiem – par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Pēc astoņu dienu apcietinājuma atbrīvots tika ilggadējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks. Savukārt apcietināti joprojām ir “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozaks, “Rīgas satiksmes” infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma “Tram Servis Riga” valdes loceklei Elīnai Kokinai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Pagājušajā nedēļā KNAB arī veica kratīšanu Ušakova darba vietā un dzīvesvietā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka tā veikta “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietā. Ušakovs noliedz, ka būtu pastrādājis jebkādus ar likumu sodāmus pārkāpumus.
No KNAB skaidrotā izriet, ka “Rīgas satiksmes” kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar “Rīgas satiksmi” saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās. Tāpat KNAB nekomentē vai kāds statuss ir piemērots Rīgas domes amatpersonām.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/5787671F-6581-4246-B4F3-4D704ED5321A/
Eksperte: “Rīgas satiksmē” izgaismotās nelikumības nav atsevišķs gadījums, bet vispārpieņemta prakse
Rīga, 3.febr., LETA. SIA “Rīgas Satiksmes” izgaismotās nelikumības ar iepirkumiem nav viens atsevišķs gadījums, bet valstī pieņemta prakse, pauž Biznesa augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.
Viņa uzsver, ka kopējais labums Latvijā nav populārs jēdziens, un īpaši spilgti tas izpaužas valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tāpat viņa norāda, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā nepieciešami profesionāļi, nevis politiķi.
“Valsts un pašvaldību uzņēmumos lielā daļā gadījumu naudas plūsma joprojām tiek organizēta tā, kā kādam ir nepieciešams, nevis tā, lai sekmētu kopējo labumu. Latvija gan nav vienīgā valsts, kurā ir šāda situācija, bet virkne citu valstu tomēr spēj nodalīt uzņēmuma vadīšanu no valsts pārvaldes,” pauž Bruksle, kā piemēru minot Norvēģiju, kurā šādu uzņēmumu vadībā tiek iecelti spēcīgi menedžeri un profesionāli vadītāji no privātā sektora, kuri rūpējas, lai uzņēmumi būtu rentabli un nestu peļņu.
Viņa norāda, ka tādā veidā tiek aiztaupītas nemitīgas dotācijas no valsts vai pašvaldību budžeta, kas bieži vien nav racionāli pamatotas.
Pēc Bruksles teiktā, ja valsts vai pašvaldības uzņēmums strādā ar zaudējumiem vismaz kādā jomā, jābūt skaidrojumam un pamatojumam, kas tieši rada zaudējumus, un uzņēmuma vadībai jāspēj piedāvāt alternatīvi risinājumi, kas tos spētu mazināt. Ikvienam uzņēmumam esot jāstrādā pēc iespējas efektīvāk, un pašvaldību uzņēmumi nav izņēmums.
Eksperte pauž bažās arī attiecībā uz piedāvāto risinājumu – “Rīgas satiksmes” padomes izveidi. Viņa norāda, ka tas, vai no padome patiešām spēs pildīt savus pienākumus – uzraudzīt uzņēmuma valdes darbu un vērtēt uzņēmuma stratēģiskos darbības procesus, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas būs šajā padomē. “Cilvēkfaktors ir ārkārtīgi svarīgs, tāpēc mans jautājums ir – vai padomē būs profesionāļi ar skatu uz sabiedrības kopējo labumu, kuri spēs nolikt malā personiskās intereses un iespējamās pazīšanās,” taujā Bruksle.
Prodekāne pauž, ka sabiedrības interešu virzīšana par prioritāti ir sāpīgs jautājums, taču ir jāspēj pārkāpt pāri visiem šķēršļiem un to atrisināt, jo tikai sakārtojot iekšējos uzņēmuma procesus, būs iespējams samazināt arī subsīdiju apjomus.
Viņasprāt, iekšējo procesu optimizācijā valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu smelties pieredzi no privātā sektora uzņēmumiem, kuri neuzpūš mākslīgas struktūrvienības. “Šie uzņēmumi vēlas pēc iespējas lielāku peļņu un mazākus izdevumus, tāpēc katrā solī meklē racionālus risinājumus un optimizācijas iespējas. Mūsdienu uzņēmējdarbības vides apstākļos privātā sektora uzņēmumi vienkārši nevar citādāk, jo visas izmaksas ir jāsedz pašiem un nevar paļauties uz dāsnām finanšu injekcijām no valsts vai pašvaldību budžeta,” saka Bruksle.
Vienlaikus gan viņa pauž uzskatu, ka jau šobrīd esot jūtama uzņēmēju paaudžu maiņa, kas nes līdzi arī citas vērtības. “Ļoti ceru, ka tuvākā nākotnē arī Latvijā valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībā būs cilvēki, kuri pat nepieļaus domu par koruptīviem darījumiem vai sabiedrības līdzekļu piesavināšanos,” pauž eksperte.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/42F72A79-271B-4173-9AA3-597C80766D27
FOTO avots: https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/zurnals-usakova-arstesanos-berline-ar-ceturtdalmiljonu-eiro-garantejis-padomnieks-teilans.d?id=39817925
