Bēgļu bizness integrē un pabalsta bēgļus nevis Latvijas iedzīvotājus?

Plāns attiecībā uz bēgļu integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanu nedarbojas, aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Ministrs daļēji kritizēja valdības rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Plāns sastāv no trīs sadaļām – pirmkārt, patvērumu meklētāju atlases, otrkārt, viņu izvietošanas un, treškārt, sociālekonomiskās iekļaušanas. Iekšlietu ministrijas kompetencē ir pirmās divas plāna sadaļas, un tās, pēc Kozlovska domām, darbojas veiksmīgi – eksperti atlasa patvēruma meklētājus, kuri tiek izmitināti patvērumu meklētāju centrā “Mucenieki”, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde lemj par patvēruma statusa piešķiršanu. Muceniekos patvēruma meklētāji drīkst dzīvot līdz brīdim, kad amatpersonas izlemj, vai piešķirt patvērumu.
Tiklīdz Mucenieki ir jāpamet, jāsāk atrast pastāvīgu dzīvesvietu un intensīvāk jāapgūst latviešu valoda, tā acīmredzot ir problēma, uzsvēra ministrs. Valsts 139 eiro lielo pabalstu atkarībā no piešķirtā patvēruma statusa maksā aptuveni gadu – tātad šis ir laiks, kad valsts var palīdzēt nodrošināt patvēruma statusa saņēmējiem dzīvesvietu un darbu.
Lai persona atrastu dzīvesvietu, personai ir nepieciešama nauda, kura acīmredzot ir nepietiekama, norādīja ministrs. Savukārt neatrodot dzīvesvietu, persona nevar deklarēties.
Ministrs arī uzvēra, ka, lai sāktu strādāt, ir nepieciešamas attiecīgas valodas prasmes, kuras gada laikā atbilstošā līmenī ir sarežģīti apgūt. “Šīs lietas ir jārisina, savādāk plāns nevarēs darboties,” norāda Kozlovskis, piebilstot, ka pašreizējais pabalsts ir nepietiekams, lai Latvijā atrastu dzīvesvietu un nodrošinātu iztiku. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir jāatrod atbalsta mehānisms, lai personai nodrošinātu dzīvesvietu, uzsvēra ministrs.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien medijiem pavēstīja, ka, lai nodrošinātu bēgļa statusu ieguvušajiem iespēju norēķināties par mājokli, ir plānots veikt izmaiņas bēgļa pabalsta izmaksas kārtībā.
Viņš skaidroja, ka 12 mēnešu pabalsts tiks pārnests no pēdējiem mēnešiem uz pirmajiem, lai bēgļa statusu ieguvušie varētu segt pirmās iemaksas par dzīvesvietas īrēšanu.
Valdības sēdes slēgtajā daļā arī panākta vienošanās, ka netiks veiktas izmaiņas Valodas likumā, taču Izglītības un zinātnes ministrijai vairāk būs jāseko līdzi tam, lai notiktu intensīvāka un veiksmīgāka valsts valodas apmācība. Savukārt mentoriem aktīvāk būs jāiesaistās, lai bēgļi labāk integrētos darba tirgū.
Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo – 18 personas.
Kā vēstīja Latvijas Televīzija, no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/FA02C464-F449-4829-9394-2DAACD35C6B6/