Šogad 4. septembrī aprit 139 gadi kopš Latvijas Valsts un Ministru prezidenta Dr. Kārļa Ulmaņa dzimšanas 1877. gadā Bērzes pagasta Pikšās.
http://www.piksas.lv/lv/aboutus/aktualitates/
…Info avots: https://www.facebook.com/llu.lv/photos/pb.116221428442719.-2207520000.1472152075./1141054522626066/?type=3&theater
Lana Janmere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Komunikācijas un mārketinga centra Ziņu redaktore
2016.gada 4.septembrī, Kārļa Ulmaņa 139.dzimšanas dienā, viņa dzimtajās mājās “Pikšas” tika sumināts K.Ulmaņa devums Latvijas valstij un sveikti Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) dibinātās stipendiju programmas stipendiāti.
Latvijas Republikas 4.prezidenta K.Ulmaņa vārdā nosauktā stipendija tiek piešķirta izciliem LLU studentiem jau 26.gadu. 2016./2017.studiju gadā to saņems Ivars Straņķis, Dāvids Samoška un Karīna Zaharāne. Stipendiātus svinīgajā pasākumā sveica Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, LLU vadība un fakultāšu dekāni un prodekāni. Savukārt Eiroparlamenta deputāte Iveta Grigule piešķīra stipendiātiem iespēju doties uz Eiroparlamentu Briselē.
Ivars Straņķis ir Tehniskās fakultātes maģistra studiju programmas “Lauksaimniecības inženierzinātne” 2.kursa students. Dzīvo Rundāles novada Svitenes pagastā un paralēli studijām LLU kopīgi ar vecākiem vada zemnieku saimniecību “Rogas”, kas specializējas graudu un rapšu kultivēšanā un audzēšanā un nodarbojas ar tehnikas remontu un modernizāciju.
“Pirmo traktoru Ivars bez palīdzības vadīja jau nepilnu 6 gadu vecumā. Tehnikas alkas un augsnes apstrāde bija tik svarīga, ka reizēs, kad nepaņēmu viņu līdzi uz lauku darbiem, Ivars bija ļoti apvainojies un maziņš būdams raudāja. Laikam ritot, puika auga un mirklī, kad insults skāra mani negaidot, tad Ivars atsacījās zemi atdot nomā un no 10 gadu vecuma visus lauksaimniecības darbus veica viens mana uzraudzībā, līdz ar to savos bērnības gados jau bija ļoti pieaudzis savam vecumam. Tādu degsmi augsnes apstrādē un modernizācijā viņā var vēl aizvien manīt, tādēļ studē sev tuvā tēmā un nu jau top par maģistru lauksaimniecības nozarē,” stāsta Ivara tēvs Ilvars Straņķis.
Lai piedalītos K.Ulmaņa stipendijas konkursā Ivars izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu “Spēcīga un priekšzīmīga lauksaimniecība ir visas valsts saimniecības galvenais pamats”.
Stipendijas pieteikumā Ivars raksta: “Veicot pētniecisko darbu, ar lielu interesi apmeklēju muzejus, aktīvi analizēju vecvectēva saglabāto laikrakstu “Atpūta”, jo arī es uzskatu, ka latvietim ir jābūt savas zemes saimniekam un lauksaimniecībai ir jāpiedzīvo atdzimšana arī mazo saimniecību mērogā.”
Kopš 2015.gada I.Straņķis ir arī lauksaimniecības un mehānikas pasniedzējs Kandavas tehnikuma Saulaines struktūrvienībā, aktīvi piedalās LLU Studējošo pašpārvaldes darbībā, ir viens no galvenajiem Mehu dienu organizatoriem un pārbaudījis savus spēkus arī zinātniskajā darbībā, piedaloties starptautiskajā studentu konferencē “Students on their Way to Science”.
Dāvids Samoška ir Vides un būvzinātņu fakultātes bakalaura programmas “Vide un ūdenssaimniecība” 4. kursa students. Dzīvo Saldus novada Nīgrandes pagastā. Stipendijas konkursa ietvaros izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu “Ģimene kā stūrakmens valsts dzīvē”, kas ir 1935.gadā Kārļa Ulmaņa teiktā atziņa.
“Dāvids ir patstāvīgs un centīgs students, visu savu brīvo laiku veltot studiju programmas padziļinātai apguvei. Pēc 2.kursa izvēles priekšmeta “Mežu meliorācija” apgūšanas, uzzinot, kādus postījumus meliorācijas sistēmām nodara bebru nekontrolēta izplatība, patstāvīgi pievērsās medniecībai. Dāvids apmeklēja Meža fakultātes jauno mednieku apmācību kursus, iegūstot mednieka apliecību un uzsākot darboties biedrībā “Mednieku klubs ,,Bramaņi”” Jelgavā un Talsos. Savukārt 3.kursa sākumā Dāvids vienīgais no sava kursa patstāvīgi uzsāka pildīt 5.kursa mācību praksi, praktizējoties sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Myzone”, kas viņam ļauj daudz veiksmīgāk praktiski apgūt meliorācijas projektēšanu un plānošanu,” par Dāvidu stāsta Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne Daiga Zigmunde.
Dāvids arī pierādījis sevi kā sabiedriski aktīvs jaunietis un vienu gadu dejojis LLU Tautas deju ansamblī “Kalve”, ko plāno šogad atsākt un palīdzēt kolektīvam gatavoties nākamajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.
Karīna Zaharāne ir Vides un būvzinātņu fakultātes bakalaura programmas “Vide un ūdenssaimniecība” 4.kursa studente. Stipendiju konkursā Karīna piedalījās ar zinātniski pētniecisko darbu “Mēs dzīvojam celtniecības un jauncelšanas laikmetā”, kurā analizējusi skolu celtniecības tendences Tukuma apriņķī laika posmā no 1935. līdz 1940.gadam.
“Karīna ir aktīva, centīga, mērķtiecīga, un sevi pierādījusi kā studenti ar augstu atbildības sajūtu. Kopš studiju sākšanas LLU, Karīna vairakkārt pārstāvējusi augstskolu gan konkursos, gan dažādos publicitātes pasākumos. 2013. gadā Karīna ieguva pirmo vietu starp Latvijas augstskolām konkursā “Dabas resursi Latvijā”. Aktīvi darbojas fakultātes studentu pašpārvaldē un rīko pasākumus, kā arī ir LLU Labās gribas vēstnešu programmas dalībniece un pārstāv LLU karjeras izvēles pasākumos,” studenti raksturo Vides un būvzinātņu fakultātes dekāne Daiga Zigmunde.
Šobrīd K. Zaharāne sākusi arī nopietnu zinātnisko darbību savā specialitātē un veic pētījumu “Kārklu izmantošana vides stāvokļa uzlabošanā un gruntsūdens attīrīšanā no piesārņojuma”, sadarbojoties ar LLU Meža un ūdens resursu zinātnisko laboratoriju. Kā stāsta laboratorijas vadītāja Inga Grīnfelde, Karīna, pateicoties savām rakstura iezīmēm un vēlmei darboties akadēmiskajā vidē, varētu kļūt par spējīgu un daudzsološu zinātnieci un universitātes mācībspēku.
No studijām brīvajā laikā Karīna ir Latvijas Jauno Zemnieku kluba biedre un pilda brīvprātīgās pienākumus Pasaules Dabas fondā.
K.Ulmaņa stipendiju programma ir viena no prestižākajām LLU stipendijām, kas tiek piešķirta izciliem studentiem par viņu sasniegumiem studijās, zinātniski pētnieciskajā darbā un aktivitātēm lauksaimniecības nozarē. Līdz ar jaunajiem stipendiātiem to kopumā saņēmuši 98 studenti.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/30070082-F5FD-4443-8659-BA19A25D2EC2
Reiz viņš teica: “Jūs sauksit mani par optimistu. Jo esmu tieši un vienkārši savas valsts dēls, kas domā, ka šī zeme ir īstā paradīze citu zemju starpā un ka mani līdzpilsoņi ir tikpat lieli patrioti un tikpat lepni uz savu dzimteni un tēviju kā es. Un neviens mani nepārliecinās par pretējo.” Šie vārdi pieder KĀRLIM ULMANIM – starpkaru laika pēdējam Latvijas Valsts prezidentam, kuram 4. septembrī apritētu 139 gadi. Cilvēkam, kuram bija lemts būt vistuvāk Latvijas valsts dzimšanai un diemžēl – arī tās izpostīšanai.
Varam diskutēt par atsevišķiem Ulmaņa kā politiķa darbības aspektiem, tomēr skaidrs ir viens – arī šobrīd Ulmaņa kā neviena cita vārds ir cieši saistīts ar brīvās Latvijas jēdzienu, un viņš pieder latviešu tautai un mūžībai. “Nezinu, varbūt ulmaņlaiki nemaz tik labi nebija, bet, kad par tiem atceros, man prātā nāk dzimtene,” lasu Ulmaņa laikabiedres Emīlijas Birzākas atmiņās, un man šķiet – šajos vārdos ir dziļa patiesība.
Tomēr – ko mēs patiesībā zinām par Ulmani kā par parastu cilvēku? Joprojām taču pietrūkst jebkāda nopietna, vēstures avotos balstīta pētījuma par Latvijas vēsturei tik nozīmīgā valstsvīra tēlu un personīgo dzīvi. Tā nu aiz neskaitāmajām tenkām un izdomājumiem laikmetu maiņu atspulgos ir pazudis īstais Ulmanis – cilvēks ar visām cilvēcīgajām īpašībām. Pavisam vienkāršs savos ikdienas paradumos – atturīgs pret alkoholu, kārtīm, dārgiem cigāriem un grūti uzturamām sievietēm.
Politiķis līdz matu galiem, īsi apgrieztiem pēc amerikāņu modes, apveltīts ar lielām darba spējām un fenomenālu atmiņu, jo zinājis nosaukt pat visu Latvijas pagastu vecāko vārdus. Iespējams, godkārīgs, nežēlīgs, nepielūdzams, taču arī – drosmīgs, uzņēmīgs, uzticīgs. Rakstīt par Ulmani kā par parastu cilvēku nav viegli, jo par viņa personisko dzīvi zināms ļoti maz, tāpēc nākas balstīties viņa laikabiedru atmiņās, kas izceļas ar īpašu subjektīvismu.
…Info avots: http://www.la.lv/pazudusais-laiku-atspulgos-karlis-ulmanis-optimists/ ; http://www.llu.lv/lv/notikumi/2016-08-23/karlim-ulmanim-139 ; http://www.lzs.lv/aktualitates/karlim-ulmanim-139?gads=2016



4.9.2016 Kārļa Ulmaņa 139.gadadiena atzīmēta ar stipendiju piešķiršanu
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
