VIDEO: http://www.la.lv/video-par-gada-vardu-klust-zibmaksajums-nevards-influenceris
Par pērnā gada vārdu izvēlēts “zibmaksājums”, bet par nevārdu – “influenceris”
Rīga, 28.janv., LETA. Par 2018.gada vārdu izvēlēts “zibmaksājums”, par gada nevārdu – “influenceris”, bet pērnā gada savārstījuma titulu izpelnījies politiķa Alda Gobzema (KPV LV) izteikums “Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”, šodien paziņoja akcijas “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2018” organizatori.
Gada savārstījums ir salīdzinoši jauna kategorija, kas gūst arvien lielāku atsaucību, skaidroja konkursa pārstāve Ieva Kolmane. Šajā kategorijā ir runa par domu, kas teikumā ir tikai daļēji vai nav nemaz nolasāma, vai arī teikums ir ļoti greizs, viņa stāstīja.
Šajā kategorijā līdz finālbalsojumam bez jau minētā nonāca vairāki savārstījumu piemēri, tai skaitā “Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”, “Patlaban par interesi par “KVV Liepājas metalurga” teritoriju izrāda “mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci” potenciālie partneri”, bijušā zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) sacītais “Paskatos pa logu, neredzu nevienu pudeli, ne kas”, kā arī reklāmas sauklis “Spilvens, kas uzlabos gulēšanas pieredzi”.
Kolmane pastāstīja, ka iesūtīti tika arī tādi savārstījumu piemēri kā “Produkti, kas novērš izsaluma sajūtas rašanos” un “Valsts ieņēmumu dienests atklāj jaunu marihuānas ražotni”.
Balsojuma rezultātā par gada savārstījumu atzīts Gobzema izteikums “Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt”. Kolmane minēja, ka būtu interesanti noskaidrot, kā izskatītos aptauja, kurā tiktu mēģināts skaidrot, kur cilvēki gribētu vai negribētu piedzimt.
Savukārt Rīgas Latviešu biedrība par gada savārstījumu atzina izteikumu “Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem”. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis stāstīja, ka, pirms 150 gadiem dibinot biedrību, valoda bijusi kā priekšnoteikums, lai kaut kas notiktu. “Valoda ir viena no nācijas pamatvērtībām, kas ir jānovērtē,” uzsvēra Gailītis, piebilstot, ka ar konkursa palīdzību iedarbināts zinību mehānisms, mudinot iedzīvotājus padomāt par valodu, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku cittautiešu iebraukšanu Latvijā.
Tikmēr līdz gada nevārda kategorijas finālbalsojumam nokļuva tādi pieteikumi kā “lielā bilde”, “oiks”, “darbības”, “influenceris” un “izporcionēt”. Par 2018.gada nevārdu atzīts “influenceris”. Publicists Egils Zirnis pastāstīja, ka vārda “influenceris” saknē esošajam vārdam “influence” latviešu valodā bijusi cita nozīme – gripa, saaukstēšanās, kas var likt domāt, ka “influenceris” nozīmē nevis personu ar ietekmi sociālajos tīklos, bet gan kādu, kas var “aplipināt” ar slimībām.
Konkursa pārstāve Iveta Grīnberga skaidroja, ka šoreiz iesūtīti daudzi priekšlikumi titulam “Gada spārnotais teiciens”. Līdz finālam nonākuši tādi teicieni kā “Deputāta kratīšana”, “Izkāp no telefona!”, “Kr. Remonta iela”, “Čekas maisiņš vajag?”, “Cilvēki Latvijai netipiskā apģērbā”. Par gada spārnoto teicienu atzīts Ceļu satiksmes drošības direkcijas kampaņas teiciens “Izkāp no telefona!”.
Savukārt par gada vārdu atzīts “zibmaksājums”. Stāstot par akcijai pieteiktajiem gada vārdiem, konkursa pārstāvis Andrejs Veisbergs atklāja, ka līdz finālbalsojumam nokļuva arī tādi vārdi kā “šķēlestiesa” – latviešu valodas versija vārdam “otkats”, “veika” – aizstājējs vārdam “darbība”, “virsnullis”, “apnullis”, “zemnullis” – laikapstākļu apzīmējums, “jaunbārdis” – vārda “hipsteris” aizvietotājs latviešu valodā, “pietīkot” kā no angļu valodas aizgūta darbības vārda “laikot” aizvietotājs, “likumvide” – veids, kā izvairīties no lietvārda “likumdošana” lietojuma brīdī, kad tas neapzīmē procesu.
Pērn par gada vārdu tika nosaukts “straumēt”, “straumēšana”, gada nevārda titulu izcīnīja “transporti”, savukārt par gada gada spārnoto teicienu atzīts teiciens “Vislabāk ir dzemdēt Latvijā!”.
Latviešu valodas gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja notiek kopš 2003.gada katrā gadumijā. Materiāla apkopošanu, žūrijas darba koordinēšanu un rezultātu izsludināšanu veic Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) ar partneriem, tostarp Latvijas Rakstnieku savienību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/80E11C2F-E349-489B-873E-017A30184EB9/
Attēla un info avots, VIDEO: http://www.la.lv/video-par-gada-vardu-klust-zibmaksajums-nevards-influenceris
Paziņots gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens
Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau sešpadsmitā akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens”.
Sabiedrības aptaujā apkopoti spilgtākie priekšlikumi 2018. gada vārda, nevārda, spārnotā teiciena un savārstījuma kategorijās. Sīkāk par akcijas mērķiem un nolikumu sk. http://lvak.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/!
Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja tulks un tulkotājs Dens Dimiņš, Dr. philol. Iveta Grīnberga, „Baltic Media” Valodu centra latviešu valodas programmu vadītāja; literatūrfilosofe un tulkotāja Ieva Kolmane (Latvijas Rakstnieku savienība); Dr. philol. Aldis Lauzis, literārais redaktors, tulkotājs un terminologs; Dr. philol. Vineta Poriņa, valodniece un sociolingviste; komunikācijas praktiķis Pēteris Pūrītis, publiciste Ingrīda Stroda, Valsts valodas komisijas vadītājs Andrejs Veisbergs un laikraksta „Diena” žurnālists, publicists Egīls Zirnis.
Savārstījumu/samudžinājumu kategorija ir salīdzinoši jauna un iemantojusi ievērojamu atsaucību. Runa ir par teikumiem, kas samudžinās ne vien tulkojumā, kur pārcelti tikai vārdi, neievērojot latviešu valodas sintakses vai vārdformu saskaņošanas sistēmu, bet arī tāpēc, ka neskaidrība valda pašā domāšanā. Te vienu no favorītiem izraugās Rīgas Latviešu biedrība, un šogad tas ir:
„Valdības veidošanās vainagojās bez panākumiem.”
Žūrijas ieskatā par iespaidīgāko savārstījumu atzīts priekšvēlēšanu laikā plaši tiražētais solījums: „Darīsim visu, lai radītu valsti, kurā cilvēki gribētu piedzimt.”
Spārnotais teiciens tiek atzīts par spārnotu ne tikai tāpēc, ka tas aizgājis tautā, bet ir arī tāds, kas spārno domāt, pārdomāt un iznākumā rīkoties uz labu. Šoreiz par tādu izraudzīts pamatotais aicinājums: „Izkāp no telefona!”
Gada nevārda pieteikumu parasti daudz – cilvēkiem šķiet vieglāk pateikt, kas kaitina un nepatīk gan valodā, gan visur citur. Saglabājoties ilgtermiņa nepatikai pret nekritiski pārņemtiem tiešiem pārcēlumiem vai neveiksmīgu tulkojumu no citām valodām, ne ikreiz ir viegli acumirklī ieteikt ko vietā liekamu. Gada nevārds 2018 – „influenceris”. Varbūt kas mainīsies, kad sapratīsim, ko ar to galu galā domājam latviešu valodā – „viedokļa” vai „viedokļu” līderi.
Gada vārds „zibmaksājumi” (banku klientiem pieejami ātrie maksājumi) priecē tāpēc, ka nav dzimis tukšā vietā: salīdzinoši nesen valodā ienākušas gan „zibatmiņa”, gan „zibakcija”. Visi vārdi nākuši kā nepieciešams apzīmējums jaunienākušām lietām, visai drīz un manāmi sākuši zibēt saziņā, tātad uzskatāmi par veiksmīgiem darinājumiem.
Akcijas rīkotāji atgādina, ka zīmīgākos pamanītos vārdus un teicienus uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv var iesūtīt cauru gadu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8E7CD49E-84DF-4F97-962E-0AB59C9CF634/
Mīti un realitāte par bezkontakta maksājumiem
Atspēkojam sabiedrībā izplatītus mītus par bezkontakta kartēm. Kā ir patiesībā? Bezkontakta maksājumi ir tikpat droši kā ar PIN kodu aizsargātie.
Mīts Nr. 1. Zaglis var iztērēt visu manu naudu
Tā nav patiesība, realitātē bezkontakta maksājumiem bez PIN ievades ir limits 25 eiro, drošības nolūkos ik pa laikam pirkums, neatkarīgi no summas, būs jāapstiprina ar PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īstais lietotājs. Bezkontakta maksājums ir drošs un izsekojams. Ja tomēr gadās karti nozaudēt, uzreiz ir jāsazinās ar savu banku un karte jābloķē. Banka rūpīgi izmeklē katru gadījumu, kad ir noticis nedrošs un neautorizēts maksājums — pircējiem šādos gadījumos ir tiesības uz naudas atmaksu.
Mīts Nr. 2. Zaglis var nolasīt karti no attāluma
Tā nav patiesība, realitātē karte jānopīkstina līdz 4 centimetru attālumā no karšu pieņemšanas iekārtas.
Mīts Nr. 3. Zaglis, pietuvinot viltus karšu pieņemšanas iekārtu, var nozagt naudu
Tā nav patiesība, realitātē visām karšu pieņemšanas iekārtām ir jābūt reģistrētām bankā vai citā finanšu iestādē. Bezkontakta maksājums nenotiek tikai starp karti un karšu pieņemšanas iekārtu, procesā piedalās licencēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Tādējādi katrs bezkontakta darījums ir izsekojams.
Mīts Nr. 4. Zaglis var nozagt kartes datus un iepirkties internetā
Tā nav patiesība, realitātē bezkontakta maksājuma laikā kartes dati, piemēram, vārds, uzvārds un trīs ciparu numurs kartes aizmugurē, ko izmanto interneta pirkumiem, netiek pārsūtīts. Bezkontakta kartē nav iestrādāta tehnoloģija, ar kuru būtu iespēja piekļūt bankas kontam. Iepērkoties internetā, banka piedāvā 3-D Secure drošību — sistēma ietver kartes lietotāja pārbaudi ar paroli, ko izvēlas pats kartes īpašnieks un bez kuras darījums nevar notikt.
Mīts Nr. 5. Par vienu pirkumu var nejauši samaksāt divas reizes
Tā nav patiesība, realitātē speciāli katram bezkontakta maksājumam ir unikāls, vienreizējs numurs, tādējādi maksājumu nav iespējams nejauši veikt divas reizes vai ļaunprātīgi dublēt.
Ja jūsu makā ir vairāk nekā viena bezkontakta karte, ieteicams maksājot izņemt no maka to karti, ar kuru vēlaties norēķināties. Pietuvinot karšu maksāšanas iekārtai maku ar vairākām kartēm, nauda tiks noņemta tikai no vienas kartes, proti, no tās, kura pirmā būs reaģējusi uz karšu pieņemšanas iekārtas pieprasījumu.
Mīts Nr. 6. Zaglis var klonēt karti un veikt maksājumus
Tā nav patiesība, realitātē karšu pieņemšanas iekārta pārliecinās par kartes autentiskumu. Karšu organizācijas kartēm un to pieņemšanas iekārtām ir noteikušas augstas drošības prasības. Bankas veic karšu maksājumu monitoringu un aizdomu gadījumā prasa kartes lietotāja apstiprinājumu.
Par informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”
Lai skaidrotu tirgotāju un pircēju priekšrocības bezkontakta norēķiniem, no 2019. gada janvāra līdz martam Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”. Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Maxima, Narvesen un Rimi — kā pirmie pievienosies “Piik un gatavs” kustībai, informējot par bezkontakta karšu priekšrocībām savus klientus. Tirgotāji ir laipni aicināti novērtēt bezkontakta karšu priekšrocības savās tirdzniecības vietās, atbalstīt informatīvo kampaņu un pievienoties “Piik un gatavs” kustībai. Vairāk informācijas www.piikungatavs.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/00B38F5E-D95F-4835-BB09-FD81FF66F4E2/
