VIDEO: https://www.lci.fr/social/en-direct-gilets-jaunes-acte-11-baisse-de-mobilisation-a-paris-tensions-place-de-la-bastille-2103673.html un https://www.lalsace.fr/haut-rhin/2019/01/26/video-atkirch-refuse-dans-la-rue-la-fermeture-de-sa-maternite
Francija gatavojas kārtējiem “dzelteno vestu” protestiem
Parīze, 25.janv., LETA–THE LOCAL. Francijas “dzelteno vestu” kustības aktīvisti gatavojas sestdien atkal iziet ielās, lai jau vienpadsmito nedēļas nogali pēc kārtas protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona politiku.
Lai gan pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš protestu sākuma, “dzelteno vestu” kustība nerimstas, un šajā nedēļas nogalē Parīzē iecerēts rīkot pirmo “dzelteno nakti”.
“Dzeltenās nakts” sākums sestdien paredzēts gan visai agri – jau plskt.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika).
Ļaudis aicināti pulcēties Republikas laukumā, un akcijas organizatori iecerējuši, ka tur protesta akcijas, sākot ar šo nedēļas nogali, notiks katru nakti bez pārtraukuma vismaz līdz Makrona uzsākto “lielo nacionālo debašu” beigām.
Vienlaikus protestētāji sestdien Parīzē aicināti pulcēties pie Aizjūras teritoriju ministrijas, lai izrādītu solidaritāti ar ārpus kontinentālās Francijas dzīvojošajiem pilsoņiem, kurus māc līdzīgas problēmas.
Tīmeklī izskanējuši aicinājumi veidot arī dzīvās ķēdes piecstūri, cilvēkiem sadodoties rokās, lai savienotu visus piecus kontinentālās Francijas stūrus.
Šīs akcijas organizatori publiskojuši karti, kurā norādīti lielceļi, uz kuriem būtu jāveido cilvēku ķēde, lai īstenotu šo grandiozo ieceri.
Lai gan sociālajos tīklos liels skaits cilvēku, īpaši Monpeljē un Bretaņas iedzīvotāji, izrādījuši interesi par šo akciju, pagaidām nav skaidrs, vai “dzeltenajām vestēm” pietiks organizatorisko resursu, lai to paveiktu.
Tajā pašā laikā visās lielākajās Francijas pilsētās, tostarp Tulonā, Marseļā un Rennā sestdien gaidāmas tradicionālās “dzelteno vestu” demonstrācijas.
“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem pagājušajā sestdienā visā Francijā ielās izgāja 84 000 cilvēku, tas ir, tikpat, cik nedēļu iepriekš.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/EC9A427D-A363-4F38-81F7-566F2B38239C/
Tūkstošiem “dzelteno vestu” protestētāju atgiežas Francijas pilsētu ielās
Parīze, 26.janv., LETA–DPA/AFP. Tūkstošiem dzeltenās vestēs tērpušos protestētāju sestdien atkal atgriezušies Parīzes un citu Francijas pilsētu ielās, vēsta vietējie mediji.
Ņemot vērā vardarbību, kas “dzelteno vestu” protestos tika pieredzēta iepriekšējās sestdienās, tiek īstenoti stingri drošības pasākumi.
Lai Parīzē Bastīlijas laukumā atvairītu protestētājus, policija lika lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalu. Protestētāji likumsargu virzienā svieda akmeņus.
Vietējā prefektūra paziņoja, ka Parīzē aizturēti 223 cilvēki.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas aplēsēm plkst.14 visā Francijā protestos bija iesaistījušies 22 000 cilvēku. Pirms nedēļas šajā pat laikā šis skaitlis bija 27 000.
Parīzē šo sestdien bijuši 2500 demonstranti, bet pirms nedēļas – 7000.
Sadursmes izraisījušās arī Monpeljē, valsts dienvidos, kur policists savainots ar “pirotehnisku ierīci”.
Šī ir jau vienpadsmitā sestdiena, kad Francijā notiek “dzelteno vestu” protesti.
Lai gan pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš protestu sākuma, “dzelteno vestu” kustība nerimstas, un šajā nedēļas nogalē Parīzē iecerēts rīkot pirmo “dzelteno nakti”.
Ļaudis aicināti pulcēties Republikas laukumā, un akcijas organizatori iecerējuši, ka tur protesta akcijas, sākot ar šo nedēļas nogali, notiks katru nakti bez pārtraukuma vismaz līdz prezidenta Emanuela Makrona uzsākto “lielo nacionālo debašu” beigām.
“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Protestētāji tagad pieprasa gan samazināt nodokļus, gan nodrošināt vairāk tiešas demokrātijas un pat Makrona atkāpšanos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FF095AE1-209D-4A08-BFB3-90A1BC9DF750/
Permanentā Franču revolūcija
Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā nedēļā uzsāka solītās “lielās nacionālās debates”, kas ārēji atgādina viņa priekšvēlēšanu kampaņu, kuras laikā viņš konsultējās ar pilsoņiem tūkstošos semināru, kuros tika pulcēti vietējie iedzīvotāju un kuru dalībnieki vēlāk kļuva par nākamā Elizejas pils saimnieka veidotās kustības kodolu.
Taču šoreiz Makrons, šķiet, gatavs uzklausīt vien vietējās amatpersonas, kamēr ierindas francūži, kas, viļoties viņa piesolītajā “revolūcijā”, apvilkuši dzeltenās astarojošās vestes un uzsākuši paši savu “revolūciju”, “lielajām debatēm” netiek laisti pat tuvumā.
Žans batists Moro, kurš daļu sava laika tagad aizvada parlamentā, bet atlikušo laiku – joprojām govju kūtīs, brīdī, kad aizpērn tika ievēlēts Nacionālajā sapulcē, ticēja, ka pienācis laiks Francijas politisko problēmu atrisināšanai. Par Nacionālās sapulces locekli Moro kļuva 2017.gada jūnijā, kad tradicionālo partiju nokaitinātie un nogurdinātie vēlētāji, tikko ievēlētā prezidenta Makrona iedvesmoti, nolēma “izsviest” veselu paaudzi līdzšinējo deputātu. Daļa laikrakstu komentētāju šos notikumus tolaik steidza pasludināt par Francijas “samta revolūciju”.
Makrona jaundibinātā centriskā partija “Uz priekšu, Republika!” (LREM) pusi izcīnīto vietu parlamentā aizpildīja ar ļaudīm, kuri nekad iepriekš nebija ieņēmuši nekādus politiskus amatus. Viņu vidū bija arī Moro, kurš Ziemsvētku dienā tviterī izplatījis fotogrāfiju, kurā redzams, kā viņš pašrocīgi pieņem teļa dzemdības. Taču, nepaejot ne diviem gadiem pēc lielākās franču politiķu sastāva nomaiņas pēdējo 60 gadu laikā, Franciju pārņēmusi jauna “revolūcija” – tā dēvētā dzelteno vestu kustība, kas bauda visplašāko sabiedrības atbalstu.
“Ņemot vērā likumdošanas vērienīgo dienaskārtību, mēs esam ļoti aizņemti parlamentā un Parīzē un sabiedrībai pietiekami neskaidrojam, kā grasāmies īstenot politiku citādi,” sarunā ar aģentūru AFP skaidro Moro, kas Nacionālajā sapulcē pārstāv valsts vidienē esošo Krēzas departamentu. “Iespējams, neesam bijuši pietiekami atšķirīgi no saviem priekštečiem.”
Izrādījies, ka Makronam nav izdevies atjaunot francūžu uzticību politiķiem, kamēr gan galēji labējie, gan galēji kreisie, kas asi vēršas pret tradicionālo eliti, bauda vēl nebijušu popularitāti. Saskaņā ar aptauju, kuru nesen veicis Parīzes Politikas zinātnes institūta Politisko pētījumu centrs (CEVIPOF), vairāk nekā divas trešdaļas francūžu joprojām lolo krasi negatīvus viedokļus par politiķiem. Lūgti raksturot savu attieksmi pret politiķiem, 37% atzinuši, ka pret tiem izjūt “neuzticību”, 32% – “nepatiku”, astoņus procentus politiķi “garlaiko”, bet četri procenti no tiem baidās. Vienīgi aptuveni 35 000 mēru, kas atrodas vistuvāk saviem vēlētājiem, spējuši izpelnīties vēlētāju lielākās daļas uzticību.
CEVIPOF šādas aptaujas sāka veikt 2007.gadā, vēl pirms Nikolā Sarkozī un Fransuā Olanda prezidentūrām. Lai gan viņi abi izpelnījušies ļoti negatīvu vēlētāju vērtējumu, vēl nekad iepriekš nav konstatēta tik ciniska sabiedrības attieksme pret politiķiem. “Uzticības pieaugums, uz kuru Emanuels Makrons cerēja pēc savas ievēlēšanas, nav noticis,” atzīst CEVIPOF direktors Marsials Fuko, piebilstot, ka šie rezultāti esot “satraucoši”.
Arī daudzus jaunos deputātus, kas pārstāv LREM, šokējusi nicinošā vai pat klaji agresīvā attieksme, kādu pret viņiem izrāda “dzelteno vestu” kustības aktīvisti, kas nākuši no Francijas lauku apvidiem un mazpilsētām un kuri kopš novembra vidus rīko protestus, kas pārņēmuši visu Franciju. Bruno Kestels, kas pārstāv ziemeļos esošo Ēras departamentu, bija vairāk nekā nepatīkami pārsteigts, kad decembra vidū īsi pirms pusnakts pie viņa mājas atskanēja seši kāda raidīti šāvieni, kam neilgi pēc tam sekoja protesta akcija, kurā piedalījās aptuveni 40 cilvēki. “Biju satriekts. Esam sasnieguši jaunu agresivitātes līmeni,” aģentūrai AFP atzinis Kestels, stāstot, kā pūlis viņam draudējis un viņu apvainojis, kad deputāts izgājis ar ļaudīm aprunāties. “Nedomāju, ka kāds deputāts būtu pelnījis šāvienus pie savām durvīm.” Kopumā aptuveni 50 no 305 deputātiem, kas pārstāv Makrona partiju, atzinuši, ka saņēmuši tāda vai citāda veida draudus.
Starp vardarbīgajiem incidentiem, kuros iesaistīti “dzelteno vestu” aktīvisti, minama arī kādas ministrijas durvju uzlaušana, izmantojot autoiekrāvēju, Makrona izbāzeņa giljotinēšana un, protams, par nācijas vienotības simbolu uzskatītās Triumfa arkas noķēpāšana ar grafiti un tajā esošo statuju sadauzīšana.
Makrons notiekošo interpretējis kā apliecinājumu to vēlētāju nepacietībai, kas izmisīgi gaida pārmaiņas – zemākus nodokļus, sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanos un demokrātiskas reformas. Visu to savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja 41 gadu vecais bijušais baņķieris, kas, līdzīgi daudziem no viņa partijas deputātiem, nekad iepriekš nebija ieņēmis kādu vēlētu amatu. Taču analītiķi, skaidrojot “dzelteno vestu” kustības cēloņus, norāda arī uz Makronam arvien biežāk pierakstīto augstprātību, uz viņa piekopto patvaldniecisko vadības stilu un uz nodokļu politiku, kas labvēlīgāk attiecas pret augstu ienākumu guvējiem.
Cits CEVIPOF pētījums atklāj, ka vairums LREM deputātu nākuši no vidusšķiras vai nozaru profesionāļu aprindām, kas savā dzīvē nav pieredzējuši nabadzību un ekonomiskās grūtības, par kādām žēlojas “dzeltenās vestes”. Vēsturnieks Žans Garige atzīst, ka tādu naidīgumu pret nacionālās sapulces locekļiem 1958.gadā dibinātās piektās republikas laikā Francija nekad vēl nav pieredzējusi. Tomēr viņš norāda, ka jaunajam antielitisma vilnim ir dziļas saknes. “”Dzelteno vestu” kustībā var saskatīt [Lielās franču] revolūcijas laika “privilēģiju atcelšanas” ideju,” uzskata vēsturnieks. “Franču sabiedrībā pastāv cikliska un atdzimstoša ideja atriebties cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par priviliģētiem.”
“Tā ir senā tēma – tauta pret eliti,” uzsver Garige.
• Publicēta: 25.01.2019 01:02
• AFP, LETA
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/A97F1F32-2E45-4E25-8D37-DEE80B664059/
FOTO un info avots: https://www.lejdd.fr/Societe/lacte-11-des-gilets-jaunes-devrait-se-prolonger-dans-la-nuit-de-samedi-3843551
Attēla, info avots un VIDEO: https://www.lalsace.fr/haut-rhin/2019/01/26/video-atkirch-refuse-dans-la-rue-la-fermeture-de-sa-maternite
VIDEO: https://www.lci.fr/social/en-direct-gilets-jaunes-acte-11-baisse-de-mobilisation-a-paris-tensions-place-de-la-bastille-2103673.html
