Pērn Konkurences padome par konkurences tiesību pārkāpumiem sodījusi astoņus uzņēmumus
Rīga, 25.janv., LETA. Pagājušajā gadā Konkurences padome (KP) kopumā pieņēma 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, par kuriem sodīti astoņi uzņēmumi, piektdien žurnālistiem sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Valsts budžetā 2018.gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 445 613 eiro apmērā. Ābrama skaidroja, ka sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā KP lēmums, visbiežāk pēc tiesvedības beigām, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai arī KP ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu.
Pērn KP atklāja divas aizliegtās vienošanās, abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos.
KP 2018.gadā konstatēja, ka trīs meliorācijas uzņēmumi – SIA “Limbažu melio”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts”- ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta administrētā fonda cenu aptaujās.
Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA “Tomega” un SIA “BTK.LV” konkurenci kropļoja vairākās iepirkumu procedūrās, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA “Talsu namsaimnieks’ cenu aptaujās un SIA “Rīgas satiksme” iepirkumā.
“Abu nozaru uzņēmumi rīkojās pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par dalības noteikumiem, kā arī par uzvarētāju,” skaidroja Ābrama.
Par abiem šiem atklātajiem karteļiem piemēroti 104 000 eiro naudas sodi.
Ābrama norādīja, ka iepirkumu rīkotāji nereti ir pirmie, kuri var novērot aizdomīgas līdzības pretendentu iesniegumos un pērn KP saņēma deviņus iesniegumus par iespējamām karteļu vienošanām.
Lai publisko iepirkumu rīkotāji prastu atpazīt iespējamās karteļa pazīmes nozarēs, kuras vairākkārt nonākušas KP redzeslokā, KP pērn izglītoja Kultūras ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Labklājības ministrijas un Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvjus.
Tāpat pagājušajā gadā KP kopumā izteica septiņus brīdinājumus 37 personām, kas ir līdz šim augstākais brīdināto personu skaits gada laikā. Ābrama skaidroja, ka brīdinājumus var izteikt tad, ja saskatītās pazīmes iespējamai uzņēmumu aizliegtai vienošanai neliecina par būtisku, atkārtotu un plašu kaitējumu konkurencei.
Pagājušajā gadā KP konstatēja arī vienu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, kad publiskām personām – 28 pašvaldībām – piederošs uzņēmums SIA “ZAAO” nepamatoti liedza sadarbības partneriem slēgt līgumus tikai par to darbībai nepieciešamajiem dalīto atkritumu savākšanas laukumiem, uzspiežot izmantot visus “ZAAO” piederošos šāda tipa laukumus.
Tāpat “ZAAO” piemēroja laukumu uzturēšanas infrastruktūras uzturēšanas maksu, kas netika balstīta uz ekonomiski pamatotiem aprēķiniem, turklāt noteiktā laika periodā dažādiem iepakojuma apsaimniekotājiem piemēroja atšķirīgu maksu.
KP uzlika “ZAAO” pienākumu novērst konstatētās nepilnības, kā arī piemēroja 36 665 eiro sodu.
Kopumā pērn KP saņēma 63 iesniegumus saistībā ar publisku personu darbību, tajā skaitā konkurences kropļošanu. Ābrama norādīja, ka valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi ir viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā. Kā piemēru Ābrama minēja lauku tūrisma nozari, jo pašvaldības mēdz iejaukties tūrisma nozarē, tādējādi kavējot mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/994F814B-5333-45D0-90E2-0BDAA67BE4DB/
Pērn KP atļāvusi 19 uzņēmumu apvienošanās darījumus, viena apvienošanās aizliegta
Rīga, 25.janv., LETA. Pagājušajā gadā Konkurences padome (KP) izvērtējusi 20 uzņēmumu apvienošanās ziņojumus, no tiem 19 gadījumos apvienošanās ir atļauta, bet vienā gadījumā – aizliegta, piektdien žurnālistiem sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pieaudzis par 60%, kas liecina par arvien pieaugošu uzņēmumu vēlmi apvienoties, skaidroja Ābrama.
Tāpat vienā apvienošanās gadījumā pērn KP ierosināja pārkāpuma lietu par nepaziņotu apvienošanos, jo Lietuvas uzņēmums “Vaizga” ziņojumu par apvienošanos KP iesniedza jau pēc faktiskās apvienošanās ar SIA “Petrol Property”.
Saskaņā ar Konkurences likumu par šādu pārkāpumu uzņēmumiem draud naudas sods līdz 3% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Atzīstot pārkāpumu, “Vaizga” rosināja ar KP noslēgt administratīvo līgumu, apņemoties valsts budžetā samaksāt naudas sodu 57 419 eiro apmērā.
Ābrama skaidroja, ka pieaugošās uzņēmumu konsolidācijas tendences pamatā ir dažādi iemesli – tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, vienotas attīstības politikas veidošana un konkurētspējas palielināšana.
Vienīgā pērn aizliegtā apvienošanās bija pērn gada izskaņā pieņemtais lēmums aizliegt SIA “Maxima Latvija” izmantot tirdzniecības telpas Tērbatas ielā, kur līdz tam darbojās veikals ar preču zīmi “top!”. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā ietekmētajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi – “Rimi Latvia” un “Maxima Latvija” -, kā rezultātā samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežota izvēles iespēja.
Ābrama informēja, ka pērn KP vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozares, bet sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.
Ābrama prognozēja, ka arī 2019.gadā prognozētais apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16-19 vienības.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DE183ED3-E22E-4127-B2C6-DD6570F86C52/
KP: Nākotnē varētu pieaugt pārtikas internetveikalu nozīme
Rīga, 25.janv., LETA. Ņemot vērā digitalizācijas attīstību un mūsdienu patērētāja paradumus, nākotnē varētu pieaugt pārtikas internetveikalu nozīme, kas līdz šim Latvijā nav plaši izplatīti, piektdien žurnālistiem sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.
“Tas paver jaunas iespējas tirgus dalībniekiem, it īpaši radot aktīvāku konkurenci vietās, kur jaunu veikalu atvēršana ir apgrūtinoša ierobežotu platību, stratēģiski nozīmīgu vietu trūkuma vai pārlieku augstu investīciju dēļ. Tāpat tā ir iespēja paplašināt piedāvājumu tai patērētāju daļai, kam tuvumā nav pieejami plaša sortimenta veikali,” skaidroja Ābrama.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības nozarē ir novērojama augsta tirgus dalībnieku aktivitāte, informēja Ābrama. Ja 2017.gadā galvenā konkurences cīņa notika plaša sortimenta veikalu attīstībā, tai skaitā multifunkcionālajos iepirkšanās centros, tad 2018.gadā vadošie nozares tirgus dalībnieki SIA “Rimi Latvia” un SIA “Maxima Latvija” arvien aktīvāk sāka paplašināt savu darbību mazo veikalu jeb ekspresveikalu nišā.
Pamatā šie veikali ir orientēti uz klientu ātru iepirkšanos un atrodas vietās, kur ir augsta klientu plūsma, sacīja Ābrama. Tāpat arī tradicionālie pārtikas veikali pilsētu centra rajonos tiek pielāgoti, lai apmierinātu tūlītēja patēriņa (“grab-and-go”) pircēju vēlmes.
Ābrama norādīja, ka lielo tirgus dalībnieku aktivitāte mudina citus nozares spēlētājus meklēt risinājumus, lai palielinātu savu konkurētspēju. Tā, piemēram, uzņēmumi, kas darbojas ar “top!” preču zīmi, cenšas efektivizēt iekšējo organizatorisko struktūru iepirkumu grupas ietvaros, samazinot tās sadrumstalotību.
Kā piemēru Ābrama minēja to, ka pagājušajā gadā SIA “Firma Madara 89” ieguva kontroli pār SIA “Lars Limited” un 13 tai piederošiem veikaliem, tādējādi palielinot savā īpašumā esošo veikalu skaitu līdz 113 vienībām. Organizatoriskās sadrumstalotības mazināšana iepirkumu grupas ietvaros sniedz iespēju efektivizēt iekšējo darbību, veidot vienotāku attīstības politiku un palielināt konkurētspēju, norādīja Ābrama.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CF0ED701-684D-4102-8011-3BF2DB4ADD8D/
KP: Telekomunikāciju operatori turpinās attīstīt digitālo mediju pakalpojumus
Rīga, 25.janv., LETA. Telekomunikāciju tirgū pieaug patērētāju pieprasījums pēc kompleksiem pakalpojumiem, tāpēc telekomunikāciju operatori turpinās attīstīt digitālo mediju (satura) pakalpojumus, kas norāda uz telekomunikāciju nozares spēlētāju vēlmi un nepieciešamību attīstīties arī ārpus savas pamatdarbībās, piektdien žurnālistiem sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Telekomunikāciju nozare Eiropas Savienībā (ES) pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas un konsolidācijas procesu, norādīja Ābrama. “Mūsdienu patērētāji arvien vairāk novērtē kompleksu telekomunikāciju, interneta un digitālās izklaides pakalpojumu pieejamību, tāpēc tirgus dalībnieki meklē risinājumus, kā šo pieprasījumu apmierināt. Tirgū ir novērojama telekomunikāciju, mediju un citu tehnoloģiju uzņēmumu saplūšana, kas rada iespēju attīstīties un izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus,” sacīja KP vadītāja.
Arī Latvijā pēdējo gadu laikā vadošie telekomunikāciju uzņēmumi ir paplašinājuši savu darbību, patērētājiem piedāvājot ne tikai mobilo sakaru pakalpojumus, bet arī citus digitālos pakalpojumus. 2018.gadā KP noslēdza SIA “Bite Latvija” un SIA “Stream Networks” apvienošanās darījuma izvērtēšanu telekomunikāciju tirgū.
Veicot tirgus izpēti, KP secināja, ka konkrētais darījums var radīt arī vairākas pozitīvus ieguvumus – pakalpojuma kvalitātes uzlabojumus un kompleksu digitālo pakalpojumu piedāvājumus, tāpēc darījumus tika atļauts.
“Apvienojot resursus, ir iespēja iegūt jaunas zināšanas un citus nozīmīgus aktīvus, piemēram, kvalitatīvu sakaru infrastruktūru, kā rezultātā tirgū rodas daudzveidīgi pakalpojumi. Dažādu sakaru un digitālo pakalpojumu komplektēšana var palīdzēt uzlabot arī tirgus dalībnieka konkurētspēju,” norādīja Ābrama.
KP vadītāja norādīja, ka arī citi telekomunikāciju operatori pēdējo gadu laikā ir paplašinājuši savu piedāvājuma portfeli, arvien vairāk attīstot digitālo mediju (satura) pakalpojumus, kas norāda uz telekomunikāciju nozares spēlētāju vēlmi un nepieciešamību attīstīties arī ārpus savas pamatdarbībās. KP paredz, ka šādas attīstības tendences būs novērojamas arī turpmāk.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3C7C2571-C3E7-4827-BFA3-D12ED390AB2E/
Attēla avots: http://www.db.lv/zinas/kartelu-problema-iepirkumos-joprojam-aktuala-483624
