Saeimas komisija vēl nepieņem lēmumu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai; diskusijas turpinās nākamnedēļ
Rīga, 24.janv., LETA. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.
Komisijas sēde sākās ar deputātu diskusijām par to, kā skatīt šo jautājumu. Uz sēdi bija ieradies Jurašs, kā arī deputāts Andrejs Judins (JV), kurš uzsvēra, ka grib iepazīties ar lietas materiāliem.
Judins uzskata, ka piekrišanu izdot deputātu nevar dot, ja ir fakti, kas norāda, ka pieprasījums ir politiski motivēts. Judins akcentēja, ka, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanai, katram deputātam jābūt iespējai iepazīties ar visiem pieejamiem dokumentiem.
Deputāti vienojās šo sēdi sadalīt divās daļās – slēgtā un atklātā. Slēgtā daļa sākās šodien, bet turpināsies nākamnedēļ, 29.janvārī. Vēlāk paredzēta arī komisijas sēde, kurā varēs piedalīties gan Judins, gan Jurašs, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Šāda sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, varētu notikt otrdien vai trešdien.
Komisijas priekšsēdētāja atturējās prognozēt, vai Saeima par šo jautājumu lems jau nākamnedēļ. Šodien komisijas sēdē uzdot savus jautājumus paspējuši vien aptuveni trīs deputāti, jo dažiem parlamentāriešiem bija “ļoti izvērsti jautājumi, komentāri”, pastāstīja Kursīte-Pakule.
Viņa informēja, ka visiem deputātiem būs iespējams iepazīties ar tiem lietas materiāliem, ar kuriem iepazinās arī Mandātu komisija. “Ja ir šaubas par politisko izrēķināšanos, tad jādod iespēja deputātiem iepazīties ar materiāliem, lai šīs šaubas kliedētu,” uzsvēra komisijas vadītāja. Viņa arī piebilda, ka Juraša publiski paustais atšķiras no tās informācijas, ko prokuratūra sniedza komisijai.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes teica, ka, saprotot lielo sabiedrības interesi, apsvērs iespēju publiski paust plašāku informāciju par nodarījuma saturu un būtību.
Šajā gadījumā sabiedrībā ir zināma neizpratne par to, kāpēc lūgts izdot Jurašu kriminālvajāšanai, tādēļ “savā ziņā ir attaisnojams”, ka Saeimā šim jautājumam tiks veltīts vairāk laika, teica Urbāns. Viņš norādīja, ka komisijas sēdē bija arī “juridiska rakstura diskusija” par to, vai Saeimai lēmums būtu jāpieņem konkrētā termiņā, tomēr sīkāk šo jautājumu nekomentēja.
Komentējot to, ka iepriekš kriminālprocess par Juraša rīcību tika izbeigts, bet tad atjaunots, Urbāns skaidroja, ka tāda procedūra ir paredzēta Kriminālprocesa likumā. Urbāns norādīja – kad prokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, amatā augstāks prokurors, realizējot Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, izvērtēja šī lēmuma likumību un pamatotību, un secināja, ka ir pamats šo lēmumu atcelt. Urbāns piebilda, ka periodā kopš tika atcelts iepriekšējais prokurora lēmums ir iegūti arī jauni pierādījumi.
Viņš arī uzvēra, ka nav izjutis nekādu spiedienu – nedz no virsprokurora, nedz no ģenerālprokurora, nedz no politiķiem.
Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C3BE4159-D532-4332-80B8-FDA004B293F3/
Juraša advokāts: Nokavēta termiņa dēļ apsūdzības celšana Jurašam nav iespējama
Rīga, 24.janv., LETA. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām, prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana desmit dienu laikā pēc tam, kad tas ir saņēmis krimināllietas materiālus no izmeklēšanas iestādes – šajā gadījumā Valsts drošības dienesta (VDD) -, taču Jura Juraša (JKP) lietas gadījumā prokurors materiālus ir saņēmis jau 8.janvārī, tādēļ šis termiņš ir nokavēts, aģentūrai LETA skaidroja Juraša advokāts Aleksandrs Berezins.
Viņš norādīja, ka, pat ja Saeima lems par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, prokurors nemaz nevar pieņemt lēmumu par Juraša saukšanu pie atbildības, jo likumā paredzētais termiņš jau būs iztecējis.
Advokāts skaidroja, ka viņam nav saprotama prokurora rīcība “ja viņš zina, ka likumā melns uz balta ir uzrakstīts, ka viņam tas ir jādara desmit dienu laikā, bet viņš desmit dienu laikā šo jautājumu nevirza uz komisiju. Tad, kad šis termiņš jau ir nokavēts, viņš [prokurors] sāk kaut ko darīt. Tas man īsti nav saprotams,” uzsvēra Berezins.
Arī VDD aģentūrai LETA apstiprināja, ka kriminālprocess prokuratūrai tika nodots šī gada 8.janvārī.
Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.
Deputāti vienojās šo sēdi sadalīt divās daļās – slēgtā un atklātā. Slēgtā daļa sākās ceturtdien, bet turpināsies nākamnedēļ, 29.janvārī. Vēlāk paredzēta arī komisijas sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, žurnālistiem pēc sēdes pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK). Šāda sēde, kurā varēs piedalīties arī Jurašs, varētu notikt otrdien vai trešdien.
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns žurnālistiem pēc komisijas sēdes norādīja, ka komisijas sēdē bija arī “juridiska rakstura diskusija” par to, vai Saeimai lēmums būtu jāpieņem konkrētā termiņā, tomēr sīkāk šo jautājumu nekomentēja.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Tāpat vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C3206AA3-6405-4E65-87E2-069CC74E603F/
Bordāns pirmajā darba dienā ticies ar ministrijas vadību un PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju
Rīga, 24.janv., LETA. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šodien, savā pirmajā darba dienā, sasauca divas darba sanāksmes – gan ar Tieslietu ministrijas (TM) vadību, gan ar PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju, aģentūrai LETA pavēstīja TM pārstāve Alise Dārzniece.
Sanāksmē valsts sekretārs Raivis Kronbergs ar valsts sekretāra vietniecēm ziņoja tieslietu ministram par aktualitātēm tieslietu nozarē. Plānojot turpmāko darbu un apzinot tieslietu sistēmas prioritātes, ministrs esot precizējis tiesību politikas, tiesu sistēmas, ārvalstu sadarbības un TM stratēģijas būtiskākos jautājumus.
Savukārt tikšanās laikā ar PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju tieslietu ministrs uzklausījis ziņojumu par līdz šim paveiktajiem komisijas darbiem, kā arī par darba plāniem 2019.gadam. Tāpat Bordāns komisijai lūdza sniegt aktuālo informāciju par sagatavošanās procesu starptautiskajai konferencei, kuras norise plānota 2019.gada 22.martā.
Sanāksmes laikā komisija iepazīstināja tieslietu ministru ar vēsturnieka Jāņa Riekstiņa pārskatu par 2018.gadā veikto pētījumu “Deportēto Latvijas iedzīvotāju bēgšana no Sibīrijas specnometinājuma vietām”, kā arī informēja par 2019.gada pētījumu “Dokumentu krājums “PSRS okupācijas armijas noziegumi Latvijā”1940.-1990”. Sanāksmes noslēgumā ministrs pauda gandarījumu par komisijas darbu un izteica gatavību sniegt atbalstu komisijas turpmākajā darbā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E13DC914-4A60-4687-A4A1-BD10D313263E/
Par TM parlamentāro sekretāru virza Jurašu
Rīga, 24.janv., LETA. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šodien ministrijā sasauca sanāksmi, kurā klātesošos iepazīstināja ar sava topošā biroja komandas pārstāvjiem – ministra biroja vadītāju Aldi Bukšu un parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP), aģentūrai LETA pavēstīja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Alise Dārzniece.
Bordāns sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka Jurašs esot viens no labākajiem profesionālajiem juristiem Saeimā. “Šobrīd viņš ir parlamentārietis, un tas atbilst parlamentārā sekretāra amatam.” Jaunais tieslietu ministrs uzsvēra, ka ilgi apsvēris parlamentārā sekretāra amata kandidātus, un secinājis, ka Jurašs ir piemērotākā izvēle.
Ministrs arī skaidroja, ka Saeimā iesniegtais lūgums par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai tikai apliecina viņa augsto reputāciju. “Ja pret viņu vēršas pats Lembergs, tad tas liecina, ka viņa reputācija ir izcila,” sacīja Bordāns.
Bukšs agrāk darbojās Ekonomikas ministrijā kā Ārvalstu investīciju piesaistes nodaļas vecākais referents.
Dienas laikā taujāts, vai varētu ieņemt TM parlamentārā sekretāra amatu, Jurašs aģentūrai LETA atbildēja, ka tas ir “ļoti iespējams”.
Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz izdot Jurašu kriminālvajāšanai kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu. Lai arī lielākā daļa frakciju ir paudušas, ka atbalstīs Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ceturtdien vēl nelēma par piekrišanu deputāta deputāta izdošanai kriminālvajāšanai, jo plāno turpināt diskusijas nākamnedēļ.
Saskaņā ar Kārtības rulli, ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās parlaments viņu ir ievēlējis vai apstiprinājis, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, jo ir izdots kriminālvajāšanai, tad atstādināšanas laikā mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Parlamentārietis arī zaudē tiesības uz kompensācijām par izdevumiem saistībā ar savu pilnvaru īstenošanu.
Parlamentārais sekretārs, kas vienlaikus var būt arī Saeimas deputāts, pilda Ministru kabineta atbalsta funkcijas – atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus.
Parlamentārajiem sekretāriem atalgojums tiek izmaksāts no attiecīgās ministrijas budžeta, sekojoši, ja Jurašs tiks izdots kriminālvajāšanai, viņam vairs nebūs īpaši aktuāls likumā noteiktais ierobežojums, ka kriminālvajātiem deputātiem atstādināšanas laikā maksā tikai 50% algas.
Jurašs kritiski vērtē pret viņu sākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēris Jurašs.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/29EA766F-A2DC-46DA-9A05-03C061A0F10B/
Juris Jurašs
Es esmu nevainīgs trauksmes cēlājs
Konkrētā kriminālprocesa izmeklēšana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandēmā ar Valsts drošības dienestu (iepriekš – Drošības policija) demonstrē Ģenerālprokuratūra. Man tam ir pierādījumi un šie pierādījumi ir apstāklis, kas šobrīd nespēlē man par labu.
2017. gada 15. jūnijā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis pieņēma lēmumu par nepamatoti uzsāktā kriminālprocesa Nr. 12812001116 izbeigšanu.
Uzskatu, ka centieni piemērot man kriminālatbildību ir saistīti ar trauksmes celšanu par KNAB amatpersonu bezdarbību un atsevišķu KNAB amatpersonu mēģinājumu izvairīties no atbildības par dienesta pienākumu nepildīšanu. Mans publiskais paziņojums par bijušā KNAB priekšnieka J. Streļčenoka, viņa vietnieka J. Rozes un KNAB Iekšējās drošības nodaļas darbinieku bezdarbību, kaut arī ar neattaisnojamu vilcināšanos, tomēr bija sekmējis kriminālprocesa uzsākšanu.
2017. gada 15. jūnijā, izbeidzot kriminālprocesu, prokurors Aivis Zalužinskis, konstatēja, ne vien to, ka nodarījumā nav nozieguma sastāva, bet arī to, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā izmantotā informācija bija pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem.
Dezinformāciju, kas tika izmantota kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā, radīja KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs, kuram KNAB bijušais priekšnieks J. Streļčenoks bija nodevis rīcībai informāciju par man piedāvāto kukuli un kurš neko ar šo informāciju nebija darījis. Viņš maldināja Satversmes aizsardzības biroja pārstāvi, kas bija deleģēts Dienesta izmeklēšanas komisijā, maldināja komisijas locekli no KNAB Juridiskās nodaļas, maldināja KNAB priekšnieka p.i. I. Jurču, kura parakstīja prokuratūrai adresētu vēstuli ar izdomātiem un sagrozītiem faktiem.
KNAB 2016. gada 27. jūlija Dienesta izmeklēšanas komisijas (DIK) atzinums ir galvenais pierādījums, kas tika izmantots par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai 2016. gada 29. jūlijā. Vērtējot šo pierādījumu, prokurors A. Zalužinskis konstatēja, ka DIK atzinumā sniegtie secinājumi ir nepamatoti.
Vēlāk procesa virzītājs šos patiesībai neatbilstošos DIK secinājumus izmanto kriminālvajāšanas uzsākšanas pamatojumā.
KNAB vadība un Iekšējās drošības nodaļas vadītājs, lai slēptu savu bezdarbību, vairāk kā gada laikā nekādā veidā nereaģējot uz mani sniegto informāciju par kukuļa piedāvājumu, uz nepatiesas informācijas pamata iniciēja kriminālprocesu pret mani. Rezultātā prettiesiskā KNAB vadības bezdarbība tiek piesegta.
Virsprokurora M. Adlera lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu bija vienīgais arguments, ar kuru KNAB priekšnieks J. Straume motivēja atstāt bez ievērības manu iesniegumu par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja rīcības un atbildības izvērtēšanu nepamatota kriminālprocesa uzsākšanā. Tātad šis kriminālprocess pasargā no atbildības augstu KNAB amatpersonu (bijušo Drošības policijas darbinieku, procesa virzītāja kolēģi), kura varētu būt vainojama šī kriminālprocesa uzsākšanas pamata falsificēšanā.
Tas izskaidro, kāpēc prokurora A. Zalužinska lēmums par katru cenu (arī tiesiskuma un taisnīguma ignorēšanas cenu) bija jāatceļ.
Vēršu uzmanību, ka kriminālprocess tika atjaunots 2017. gada 25. augustā vispārpieņemtajai kriminālprocesuālajai praksei neatbilstošā veidā – gandrīz pēc diviem ar pusi mēnešiem pēc tā izbeigšanas, virsprokuroram pēc savas paša iniciatīvas veicot kriminālprocesa izbeigšanas “pamatotības pārbaudi”. Virsprokurors M. Adlers šādi pārkāpa tiesiskās paļāvības principu, jo sūdzības par prokurora A. Zalužinska lēmumu bija iesniedzamas 10 dienu laikā, virsprokuroram M. Adleram tās bija jāizskata maksimums 30 dienu laikā – pēc šī termiņa man bija iestājusies tiesiskā paļāvība, ka man labvēlīgs A. Zalužinska lēmums ir stājies spēkā. Es tiku arī iepazīstināts ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem un biju pārliecināts, ka šis murgs ir beidzies.
Kāpēc tika atjaunots izbeigtais kriminālprocess? Atbilde viena – prokurors A. Zalužinskis bija konstatējis vairāk kā to vien, ka manā rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Viņš bija konstatējis arī faktu, ka kriminālprocess uzsākts nepamatoti, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumā bija izmantoti lietas materiāliem neatbilstoši secinājumi, citiem vārdiem, nepatiesa informācija jeb meli. Un šādā gadījumā par to iestājas atbildība virknei amatpersonu. No disciplināratbildības līdz kriminālatbildībai – Dienesta izmeklēšanas komisijas locekļiem, KNAB tā laika priekšnieka p.i. I. Jurčai, kas parakstīja vēstuli prokuratūrai, Valsts drošības dienesta izmeklētājiem, prokurorei M. Dolgovai, kuru biju brīdinājis par iespējamu faktu falsifikāciju un kura nepārbaudot lietas materiālus, par patiesību pieņēma to situācijas aprakstu, kuru bija radījusi par bezdarbību informācijas par kukuļa piedāvājuma pārbaudē atbildīgā KNAB amatpersona – KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs.
Šobrīd izmeklēšana turpina ignorēt pierādītu faktu, ka
publiskoto informāciju es neieguvu operatīvās darbības pasākuma gaitā;
tā tika netika pārbaudīta operatīvās izstrādes lietas ietvaros;
tās izpaušana nekaitēja operatīvās izstrādes mērķiem vai kādiem citiem operatīvās darbības uzdevumiem, bet gluži otrādi, piespieda KNAB veikt kukuļošanas piedāvājuma pārbaudi.
Informācija, ko publiskoju nebija un nevarēja būt valsts noslēpums. Nebija valsts noslēpums tāpēc, ka nebija iegūta operatīvās darbības pasākuma gaitā. Nevarēja būt valsts noslēpums, jo saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punktu aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību.
Likuma “Par valsts noslēpumu” 5. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad ziņas nevar būt valsts noslēpums.
Kā satraucošu vērtēju faktu, ka 2017. gada decembrī manis pieteiktais un procesa virzītāja apmierinātais lūgums par atsevišķu personu nopratināšanu, līdz šim brīdim (pagājis vairāk kā gads) no procesa virzītāja puses nav izpildīts – nopratināšanas nav veiktas. Lūgums tika apmierināts, bet vesels gads ir bijis pārāk īss laiks, lai to izpildītu – vai tas atkal neliecina par kriminālprocesa tendenciozitāti.
Vienīgais kā šo bezdarbību varu izskaidrot – procesa virzītājs nepratināja šīs personas, lai lietai nebūtu jāpievieno tādi pierādījumi (liecības), kas papildus apstiprinātu prokurora A. Zalužinska lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu konstatēto – to, ka nozieguma sastāva nav, un to, ka process uzsākts nepamatoti.
Ir vēl kāds apstāklis, kas varētu būt motivējis kriminālprocesa atjaunošanu un manis saukšanu pie kriminālatbildības – izbeigts kriminālprocess nevar kalpot par instrumentu pielaides valsts noslēpumam izsniegšanas/neizsniegšanas jautājumā.
Vēl interesanti un zīmīgi, ka prokurors A. Zalužinskis, uzraugot kriminālprocesa izmeklēšanu, bija norādījis uz nepieciešamību kriminālprocesa Nr. 12812001116 ietvaros noskaidrot, kāds bija pamatojums tam, ka netika savlaicīgi uzsākts kriminālprocess pēc mana 2015. gada 1. oktobra ziņojuma, bet tas uzsākts tikai 2017. gada 3. janvārī.
Atbilde uz šo jautājumu no atbildīgo amatpersonu puses sniegtu lielāku skaidrību kriminālprocesā – veicinātu taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Taču virsprokurors M. Adlers nesaprotamu motīvu vadīts 2017. gada 28. februārī atcēla prokurora A. Zalužinska gada 20. janvāra prokurora papildus norādījumu noskaidrot “kāds pamatojums bija tam, ka netika savlaicīgi uzsākts kriminālprocess pēc J. Juraša 2015. gada 1. oktobra ziņojuma, bet tas uzsākts tikai 2017. gada 3. janvārī?”
Virsprokurors M. Adlers par šo savu lēmumu informēja arī KNAB, norādot, ka uz minēto jautājumu atbilde nav nepieciešama.
Tas ir kārtējais tendenciozitātes un neobjektivitātes pierādījums šī kriminālprocesa izmeklēšanā.
Kriminālatbildība Krimināllikuma 94. pantā paredzēta par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu. Ja prokuratūra ir ieinteresēta saskatīt manā rīcībā un pierādīt Krimināllikuma 94. pantā paredzētā nozieguma sastāvu, tad būtu jāņem vērā, ka savu rīcību ne mazākajā mērā nebiju motivējis ar vēlmi izpaust valsts noslēpumu. Ņemot vērā likuma “Par valsts noslēpumu” 5. panta 4. punktā noteikto un apstākli, ka informāciju nebiju ieguvis operatīvās darbības ietvaros, es uzskatīju par savu pienākumu informēt sabiedrību par iespējamu korupcijas gadījumu un ilgstošu KNAB vadības bezdarbību, proti, nereaģēšanu uz informāciju par, iespējams, notikušu noziedzīgu nodarījumu, un citas iespējas panākt reakciju šīs informācijas pārbaudei man nebija.
Ņemot vērā, ka manā rīcībā, informējot sabiedrību par iespējamu korupcijas gadījumu un KNAB vadības bezdarbību, izpaliek gan Krimināllikuma 94. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā, gan subjektīvā puse, izmeklēšanas turpināšanai kriminālprocesā nav tiesiska pamata.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vērtējusi apstākļus par civildienesta ierēdņa tiesību uz vārda brīvību ierobežošanu apstākļos, kad persona ir konstatējusi pretlikumīgu rīcību savā darbavietā. Norādu, ka faktu par korupcijas gadījumu žurnālistiem izpaudu, jo līdz pat informācijas publiskošanas brīdim fakts par iespējamo smaga nozieguma izdarīšanu netika pārbaudīts un izmeklēts.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka civildienesta ierēdņa rīcība, darot sabiedrībai zināmu informāciju par iespējamām prettiesiskām darbībām, bauda noteiktu aizsardzību.
Uzskatu, ka sabiedrības informēšana par pastāvošo problēmu bija galējais un arī efektīvākais veids, kā panākt atbilstošu rīcību. Uzsveru, ka informāciju sabiedrībai darīju zināmu labticīgi, uzskatot to par savu kā KNAB amatpersonas pienākumu. Kā redzams, tikai pēc informācijas izpaušanas sabiedrībai tika uzsākta informācijas pārbaude un 2017. gada 3. janvārī tika uzsākts kriminālprocess.
Tiesiskās valstīs trauksmes cēlējiem tiek nodrošināta valsts aizsardzība, un tāpēc arī Latvijā nav pieļaujams, ka pret trauksmes cēlējiem tiek izvērstas represijas.
2019. gada 10. janvārī Ģenerālprokuratūrā iesniedzu sūdzību par kriminālprocesa virzītāja rīcību – par pieteikto un procesa virzītāja apmierināto lūgumu neizpildīšanu. Šīs neizdarības novēršanas vietā prokuratūra lūdz izdot mani kriminālvajāšanai, nepārbaudot vai informācija, uz kuras pamata lietā tiek izdarīts secinājums par nodarīto kaitējumu operatīvās darbības mērķiem, atbilst lietas faktiskajiem apstākļiem. Lai nodrošinātu šī secinājuma pārbaudi, biju pieteicis lūgumu nopratināt vairākas personas, kuru sniegtās liecības būtu veicinājušas kriminālprocesā krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Procesa virzītājs man rakstveidā atbildēja, ka šīs personas tiks nopratinātas, taču pagājis vairāk kā gads un tas līdz pat šodienai nav izdarīts. Tiku piemānīts. Iespējams, tāpēc, lai nelūgtu šīs personas pašas pieteikties izmeklēšanas iestādē liecību sniegšanai, jo viņu sniegtās liecības varētu pilnībā atspēkot lietā izdarītos secinājumus. Ja procesa virzītājs būtu nopratinājis personas, kuras bija solījis nopratināt, tad prokuroram pilnībā zustu pamats manis saukšanai pie kriminālatbildības.
Konkrētā kriminālprocesa izmeklēšana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandēmā ar Valsts drošības dienestu (iepriekš – Drošības policija)demonstrē Ģenerālprokuratūra. Man tam ir pierādījumi un šie pierādījumi ir apstāklis, kas šobrīd nespēlē man par la
..Info avots: https://m.pietiek.com/raksti/es_esmu_nevainigs_trauksmes_celajs
Attēla avots: https://www.facebook.com/uz101km/photos/a.358418434644650/515453685607790/?type=3&theater
