Attēla avots: https://www.facebook.com/parLembergu/photos/a.626931274012803/2232535956785652/?type=3&theater
Jānis Kuzins
ASV pilsoņa zvērests
“Ar šo zvērestu es apliecinu, ka pilnīgi atsakos no uzticības citai valdībai, valstij un suverenitātei, kuras pilsonis es biju iepriekš. Es atbalstīšu un aizstāvēšu ASV konstitūciju un likumus no visiem ārvalstu un iekšzemes ienaidniekiem. Es apsolos nepieciešamības gadījumā dienēt ASV armijā, apsolos izpildīt pilsoņa nacionālos uzdevumus, kad tos nosaka likums. Apsolu to pildīt vienmēr bez atrunām un novēršanās. Un lai Dievs man palīdz!”
http://www.uscis.gov
…Info avots: https://www.facebook.com/janis.kuzins/posts/10215020667524293
Saeima apstiprina Kariņa veidoto valdību
Rīga, 23.janv., LETA. Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot “KPV LV”. No “KPV LV” deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.
Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, – nožēlojama.
Savukārt Kariņš debatēs uzsvēra, ka valdības partneri ir iemācījušies ieklausīties viens otrā, vienojoties par kopīgiem mērķiem un kopīgu darbību. Kariņš atzīmēja, ka viņš un jaunais Ministru kabinets nav revolucionāri, bet gan būs evolucionāri, kas liks uzsvaru uz “sakārtotu valsti”, tajā skaitā finanšu un tiesiskuma jomās, kā arī attiecībā uz veselības un izglītības sistēmas reformām.
Kariņš akcentēja, ka, mācoties no pagātnes kļūdām, topošā valdība vairāk ieklausīsies opozīcijā, “kas nav opozīcija mūsu valstij, bet valdībai”. Tāpēc valdību veidojošās partijas būs gatavas vērtēt opozīcijas priekšlikumus pēc būtības, akcentēja politiķis.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un “KPV LV” – pa 16. Taču “KPV LV” frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par “koalīcijas kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm.
Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”, kas sarunās par valdību netika iesaistīta.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet “KPV LV” – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.
“KPV LV” nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā. Tāpat valdības veidošanas procesā mainījās visi trīs “KPV LV” sākotnēji izvirzītie ministru kandidāti. Iekšlietu ministra amatam sākotnēji tika izvirzīts Aldis Gobzems, bet Kariņš noraidīja viņa kandidatūru. Savukārt sākotnējais ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits un labklājības ministre Ieva Krapāne atsauca savas kandidatūras.
Sākotnēji bija iecerēts, ka valdībā tiks izveidots arī īpašo uzdevumu ministra amats demogrāfijas jautājumos, kuram deleģētu politiķi Imantu Parādnieku (VL-TB/LNNK), taču pret šo priekšlikumu iebilda “KPV LV”. Rezultātā partneri jaunu amatu valdībā neizveidoja, bet Parādnieks kļūs par Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, AP, nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālo valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tikšot balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.
Četri no jaunās valdības ministriem strādāja arī iepriekšējā valdībā – Rinkēvičs, Reirs, Gerhards un Melbārde. Reirs un Gerhards šajā valdībā gan atbildēs par citām nozarēm.
Kopumā no 14 valdības locekļiem desmit bija ievēlēti 13.Saeimā, savukārt pats Kariņš un Gerhards vēlēšanās nepiedalījās, bet Viņķele un Ģirģens Saeimā netika ievēlēti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A559C5D9-2591-44AA-93E5-526FD8C08D65/
Kariņš: Pret valdību nobalsojošie deputāti nav koalīcijas sastāvā
Rīga, 23.janv., LETA. Deputāti, kuri nav atbalstījuši valdību, nav koalīcijas sastāvā, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis skaidroja, ka to paredz koalīcijas parakstītais sadarbības līgums. Dokumentā ir noteikts: ja kāds no sadarbības partnera frakcijas deputātiem nav balsojis par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai valsts budžeta projektu, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par sadarbības partnera frakcijai piederošu deputātu.
Savukārt pārējais ir “KPV LV” iekšējais jautājums, norādīja Kariņš. Viņš akcentēja, ka valdība saņēmusi stabilu Saeimas un arī “KPV LV” vairākuma atbalstu.
Kariņš preses konferences ievadā pateicās Saeimas deputātiem, kā arī ministriem. Valdības vadītājs novēlēja spēkus īstenot to, ko valdība ir apņēmusies. Tāpat viņš pateicās plašsaziņas līdzekļiem par valdības veidošanas atspoguļošanu.
Premjers atturējās prognozēt, cik ilgi šī valdība varētu nostrādāt, skaidrojot, ka Ministru kabinets tikai šodien tika apstiprināts.
Kariņš atturējās vērtēt publiski izskanējušās bažas par aplokšņu algām labklājības ministres Ramonas Petravičas pārstāvētajā uzņēmumā. Viņš akcentēja, ka nav tiesībsargājošo iestāžu pārstāvis.
Līdzīgi viņš atbildēja arī uz jautājumu par ministru pielaidēm valsts noslēpumam – šis jautājums ir Satversmes aizsardzības biroja kompetencē.
Premjers solīja tuvākajā laikā iepazīstināt ar sava biroja sastāvu, bet pagaidām viņš varot pateikt tikai to, ka premjera biroju vadīs Jānis Patmalnieks.
Kā ziņots, Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot “KPV LV”. No “KPV LV” deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “Attīstībai/Par”, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “KPV LV”.
VIDEO: https://youtu.be/I2w2EVcNuPc
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0F71906D-9310-4A05-A965-ABA23A7A76FF/
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Ziņu aģentūra LETA publicē jaunās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) biogrāfiju.
Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.
Kariņam ir augstākā izglītība – 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.
No 1994.gada līdz 2002.gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA “PK” prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu “Lāču ledus”.
No 1999.gada līdz 2000.gadam Kariņš bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA “Formula”.
2002.gada oktobrī Kariņš kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās no partijas “Jaunais laiks” saraksta un tika ievēlēts Saeimā. 2002.gada novembrī Kariņš tika ievēlēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Saeimas Eiropas lietu komisijā. Tāpat Kariņš tika ievēlēts par frakcijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāju.
Pēc Einara Repšes valdības demisijas partija “Jaunais laiks” Kariņu ieteica Ministru prezidenta amatam, turklāt Kariņš tika izvirzīts Ministru prezidenta amatam arī pēc Induļa Emša (ZZS) valdības demisijas, taču šim amatam tika nominēts Aigars Kalvītis (Tautas partija).
Kalvīša valdībā no 2004.gada līdz 2006.gadam Kariņš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Politiķis Saeimā darbojies līdz par 2009.gadam, kad Kariņš pirmo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.
2014.gadā Kariņš tika atkārtoti ievēlēts Eiropas Parlamentā, kur politiķis pilda Eiropas Tautas partijas koordinatora pienākumus rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Tāpat Kariņš ir parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas aizvietotājs, Latvijas delegācijas vadītājs Eiropas Tautas partijas grupā, viņš darbojas delegācijā attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī darbojas īpašā komitejā nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos.
Kariņš ir arī delegācijas loceklis Eiropas Savienības (ES) un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas parlamentārās sadarbības komitejās.
Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas “KPV.LV” premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D6D09E2E-27BD-4333-B7BC-B809B9CC310F/
Finanšu ministra Jāņa Reira biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien apstiprinātās valdības finanšu ministra Jāņa Reira (V) biogrāfiju.
Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.
Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas “Jaunais laiks” dibinātājiem, ir “Jaunā laika” politiskās pēcteces “Vienotības” biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības “Jaunā Vienotība” saraksta.
No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.
Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija “Jaunais laiks” aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.
2010.gadā Reirs bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet no 2002.gada līdz 2004.gadam – Saeimas sekretārs.
No 2002.gada Reirs strādājis Baltijas Asamblejā, ieņemot Baltijas Asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja un Baltijas Asamblejas prezidija locekļa amatus.
Pirms politiskās karjeras Reirs strādājis finanšu nozarē un biznesā. No 1993.gada līdz 1996.gadam viņš bija Latvijas-Vācijas bankas Kredītdaļas nodaļas vadītājs, no 1996. līdz 1999.gadam – AS “Trasta komercbanka” valdes loceklis, viceprezidents, administratīvās daļas vadītājs, no 1999.gada līdz 2002.gadam – SIA “Prudentia” partneris un direktors. No 2001. līdz 2002.gadam Reirs bija ķīmiskās rūpnīcas AS “Spodrība” valdes priekšsēdētājs.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6423571B-A556-4B4E-A7F9-10BC45E16800/
Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV.LV) biogrāfiju.
Nemiro dzimis 1981.gadā. 2017.gada jūnijā Nemiro no partijas “KPV.LV” tika ievēlēts par Jelgavas novada domes pašvaldības deputātu. Savukārt 2018.gada oktobrī Nemiro no “KPV.LV” saraksta tika ievēlēts 13.Saeimā.
Nemiro ir bijusi darba pieredze valsts pārvaldē. No 2001.gada līdz 2002.gadam viņš bijis jurista palīgs Nodarbinātības valsts aģentūrā, bet no 2002.gada līdz 2003.gadam bijis jurists Ekonomikas ministrijā.
No 2003.gada līdz 2004.gadam Nemiro ieņēmis jurista amatu uzņēmumā “Darts Gard”, bet no 2004.gada viņš bijis advokāts zvērinātu advokātu birojā “Ludis Sakne”.
Patlaban Nemiro ir sadarbības partneris zvērinātu advokātu birojā “Rebenoks&Vilders”, kā arī ieņem SIA “ECB Assets” valdes locekļa amatu.
2009.gadā Nemiro Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu jurisprudencē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/67986EFA-9BDF-4F44-B27F-0AB33F84EC31/
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita biogrāfija – aģentūras LETA apkopotā informācija
Rīga, 23. janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) biogrāfiju.
Linkaits ir dzimis 1970.gada 18.augustā. 1993.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti, iegūstot ekonomista diplomu. Viņš ieguvis pieredzi virknē ārvalstu augstskolu, piemēram, 1995.gadā vasaras skolā Hārvardas universitātē un 1995.-1996.gadā Gotenburgas universitātē.
No 1992.gada janvāra līdz 1994.gada maijam Linkaits bijis Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta valsts īpašuma privatizācijas politikas nodaļas vadītāja vietnieks, un no 1994.gada novembra līdz 2000.gada maijam bijis AS “Latvijas eksportkredīts” valsts pilnvarnieks. Turklāt no 1999.gada augusta līdz 2000.gada maijam viņš bijis arī Ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata padomnieks valsts pārvaldes jautājumos.
Savukārt no 2001.gada novembra līdz 2002.gada jūnijam Linkaits bijis valsts pilnvarnieks AS “Latvijas kuģniecība”, un no 2001.gada februāra līdz 2002.gada novembrim AS “Latvenergo” padomes loceklis.
Tajā pašā laikā no 1995.gada septembra līdz 2004.gada janvārim Linkaits bijis “airBaltic” padomes loceklis un no 1994.gada maija līdz 2004.aprīlim AS “Privatizācijas aģentūra” Administratīvā dienesta vadītājs.
No 2007.gada janvāra līdz 2015.gada decembrim – īpašnieks uzņēmumam SIA “Lucidus komunikācijas”, kas nodarbojās ar projektu konsultēšanu, piemēram, konsultējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jūras telpiskās plānošanas ieviešanā.
Turklāt no 2007.gada janvāra līdz 2018.gada novembrim bijis Valsts reģionālās attīstības aģentūras Baltijas jūras telpiskās plānošanas iniciatīvas VASAB sekretariāta vadītājs.
No 2016.gada maija līdz 2018.gada decembrim Linkaits bijis AS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes loceklis.
Tāpat no 1998.gada Linkaits darbojas Latvijas ekonomikas attīstības foruma valdē un no 2012.gada ir šīs valdes priekšsēdētājs.
Pērnā gada jūlijā viņš pievienojās Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), no kuras tika ievēlēts 13.Saeimā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C822117B-5A83-4400-AC38-F7D184B39CD2/
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biogrāfiju.
Gerhards dzimis 1969.gada 7.februārī Rīgā. Viņam ir divi dēli.
Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš ir ieguvis tautsaimniecības plānošanas speciālista profesiju. Pēc tam Gerhards studējis Gētes institūtā un Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.
Gerhards karjeru sāka 1991.gadā kā AS “Selga” izpilddirektors, šajā amatā nostrādājot līdz 1993.gadam. No 1993.gada septembra līdz 1995.gada maijam viņš bija ekonomikas ministra palīgs. Laikā no 1996.gada septembra līdz 1999.gada aprīlim viņš strādāja Valsts prezidenta kancelejā par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku ekonomikas jautājumos.
Ekonomikas ministrijā Gerhards atgriezās 1999.gada aprīlī, kļūstot par ministrijas valsts sekretāru. Šajā amatā viņš bija līdz 2007.gadam. Šajā laika posmā viņš arī apstiprināts par standartizācijas padomes priekšsēdētāju, kā arī bijis Ventspils ostas valdē.
2007.gada decembrī viņu izvirzīja kā ekonomikas ministra amata kandidātu, un viņš tika iecelts šajā amatā Ivara Godmaņa valdībā. Ministra amatā viņš bija līdz 2009.gadam.
Otrreiz par ministru Gerhardu nominēja 2009.gada martā, un viņš kļuva par satiksmes ministru Valda Dombrovska (V) vadītajā valdībā. Pēc 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gada oktobrī viņš šo amatu atstāja.
Laikā līdz 12.Saeimai viņš bija VAS “Elektronisko sakaru direkcija” valdes priekšsēdētājs un “Latvijas Dzelzceļa” meitasuzņēmuma SIA “LDz Cargo” valdes loceklis.
No 2014.gada 4.novembra līdz 2016.gada 11.februārim bijis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas (V) vadītajā valdībā.
Savukārt no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdībā viņš ir ieņēmis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/48951E85-C052-48A3-86BE-68E2FE569675/
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) biogrāfiju.
Rinkēvičs ir dzimis 1973.gada 21.septembrī. 1995.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, iegūstot bakalaura grādu. Rinkēvičs saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē Nīderlandē 1994. un 1995.gadā.
1997.gadā viņš LU ieguva maģistra grādu politikas zinātnē. 2000.gadā Rinkēvičs ieguva maģistra grādu ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Savas profesionālās gaitas ārlietu ministrs sāka 1993.gadā, līdz 1994.gadam strādājot arī par Latvijas Radio žurnālistu ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos. No 1995. līdz 1996.gada martam viņš strādāja par Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Politikas departamenta vecāko referentu.
No 1996.gada marta līdz 1996.gada septembrim Rinkēvičs ieņēma AM Politikas departamenta direktora amatu, bet no 1996.gada septembra līdz 1997.gada maijam pildīja AM valsts sekretāra vietnieka aizsardzības politikas jautājumos pienākumus.
No 1997.gada maija līdz 1997.gada augustam Rinkēvičs strādāja par AM valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, bet AM valsts sekretāra amatu ieņēma no 1997.gada augusta līdz 2008.gada oktobrim. No 2002. līdz 2003.gadam viņš bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim Rinkēvičs ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gada 25.oktobrī viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera vadītajā Reformu partijā. Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V) un Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā “Vienotība”, un joprojām turpina darboties tās valdē. 2018.gada Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības “Jaunā Vienotība” saraksta.
Rinkēviča CV norādīts, ka latviešu valoda ir viņa dzimtā valoda, angļu un krievu valodu viņš pārzina izcili, bet franču valodu – labi.
Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks un Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO apbalvojumu “Par uzslavas cienīgu darbu”, Igaunijas Nopelnu krustu, Itālijas Nopelnu krustu, AM piemiņas medaļu “Sekmējot Latvijas dalību NATO” un aizsardzības ministra apbalvojumu Goda zīmi “Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā”. Rinkēvičs arī saņēmis Somijas Lauvas ordeņa pirmās pakāpes komandiera ordeni.
Rinkēvičs ir Polijas Nopelnu krusta komandieris un Nīderlandes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris. Viņš saņēmis arī citus apbalvojumus.
Ministrs darbojas arī Sabiedrības integrācijas fondā un UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EF6CC90B-A17C-423D-AD2F-27BF375C5CC2/
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (A/P) biogrāfiju.
Pūce ir dzimis 1980.gada 22.janvārī.
1997.gadā viņš absolvējis Āgenskalna ģimnāziju, 2003.gadā Latvijas Universitātē (LU) ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet 2005.gadā – maģistra grādu vadības zinībās.
Savas profesionālās gaitas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs sāka 2002.gadā februārī, kad tika apstiprināts par Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju programmu akreditācijas komisijas locekli, kā arī tika iecelts par Latvijas Studentu apvienības pārstāvi komisijā. 2002.gadā viņš ieņēma arī AS “Būves un gruntsgabali” izpilddirektora amatu.
No 2006.gada februāra līdz 2007.gada janvārim Pūce bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra padomnieks stratēģijas jautājumos. No 2006.gada maija darbojās arī kā Rīgas Juridiskās augstskolas valdes loceklis.
Laika posmā no 2006.gada jūlija līdz 2007.gada decembrim politiķis bijis LU Stratēģijas nodaļas vadītājs, studiju kursa stratēģiskajā vadībā pasniedzējs, kā arī nodibinājuma “LU fonds” valdes loceklis.
No 2009.gada septembra viņš strādājis par ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) ārštata padomnieku izglītības jautājumos, bet 2010.gada sākumā ieņēma Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietu.
2013.gada izskaņā Pūce no valsts sekretāra amata atkāpās, jo atsevišķi politiķi saskatīja interešu konfliktu faktā, ka viņa sieva vada biedrību “Ascendum”, kas dažādiem kultūras, mākslas un izglītības projektiem saņēmusi ziedojumus no būvniekiem.
No 2017.gadā Pūce ir LU pasniedzējs un SIA “EPKO” valdes loceklis.
2017.gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē no partijas “Latvijas attīstībai” saraksta, bet 2018.gada oktobrī tika ievēlēts 13.Saeimā no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” saraksta. 2002.gadā viņš kandidējis arī 8.Saeimas vēlēšanās no saraksta “Sociāldemokrātu savienība – SDS”.
2000.gadu sākumā Pūce bijis Latvijas Studentu apvienības prezidents, darbojies kā LU Studentu padomes prezidija un valdes loceklis, kā arī ticis ievēlēts Sociāldemokrātu savienības Domē.
2014.gadā viņš ievēlēts par partijas “Latvijas attīstībai” ģenerālsekretāru un vēlāk arī par partijas valdes priekšsēdētāju un šo amatu ieņem joprojām.
2017.gada amatpersonas deklarācija liecina, ka Pūce patlaban ir valdes loceklis trīs uzņēmumos – SIA “Epko”, “Latvijas Universitātes fonds” un “Kurt Hagen-Stiftung bei der universitaet Riga/Lettland fond”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/E1277CF4-804F-485E-AB21-447775CC9710/
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) biogrāfiju.
Ģirģens dzimis 1980.gadā.
1998.gadā beidzis Jēkabpils 3.vidusskolu, bet 2003.gadā absolvējis biznesa augstskolu “Turība”.
Viņš ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts, kurš advokāta zvērestu nodeva 2009.gada maijā. Līdz šim viņš strādāja arī par sava partijas biedra, Saeimas deputāta Ralfa Nemiro palīgu.
Zvērinātu advokātu padome 2005.gadā Ģirģenu uzņēma advokātu palīgu rindās un Ģirģena patrons tobrīd bija advokāts Juris Grīnvalds. Pirms tam viņš karjeru sāka kā tiesas sēžu sekretārs un tiesneša palīgs Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pērn startējot Saeimas vēlēšanās, Ģirģens norādījis savā īpašumā dzīvokli Rīgā un būvi Saulkrastu novadā, kā arī 2013.gada izlaiduma automašīnu “BMW” un 2004.gada izlaiduma motociklu “Kawasaki”.
Ģirģens startēja 13.Saeimas vēlēšanās, bet netika ievēlēts. Toties pie vietas parlamentā tika viņa brālis Kaspars Ģirģens (KPV LV).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Ģirģens sevis pārstāvētajam politiskajam spēkam ziedojis tikai vienu reizi, kad pērn tam pārskaitījis 300 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/18F7259D-6718-4DE2-B863-E07DC89316B6/
Aizsardzības ministra Arta Pabrika biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) biogrāfiju.
Pabriks dzimis 1966.gadā. Viņš ir politikas zinātnes doktors, grādu ieguvis Orhūsas universitātē Dānijā 1996.gadā. 1992.gadā Pabriks beidzis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē. 1994.gadā Pabriks darbojies kā vieslektors Orhūsas universitātē, bet 1996.gadā bijis vieslektors LU.
1996.gada augustā Pabriks kļuva par rektoru Vidzemes augstskolā.
1998.gada aprīlī viņš parakstījis Tautas partijas (TP) manifestu. 2002.gadā Pabriks kandidējis 8.Saeimas vēlēšanās no TP saraksta.
Pabriks bija ārlietu ministrs no 2004. līdz 2007.gadam un aizsardzības ministrs no 2010. līdz 2014.gadam, kā arī Ministru prezidenta biedrs. Pirms ievēlēšanas 13.Saeimā Pabriks bija Eiropas Parlamenta (EP) deputāts.
EP viņš bija ievēlēts no partijas “Vienotība”, kuru pērn pameta un pievienojās apvienībai “Attīstībai/Par!”.
Stājoties Saeimas deputāta amatā pērn novembrī, Pabriks deklarējis 144 532 eiro lielus uzkrājumus.
Viņa īpašumā ir 2008.gada izlaiduma automašīna “Toyota Land Cruiser”, bet lietošanā 2017.gada izlaiduma automašīna “Mini Countryman”. Tāpat viņa īpašumā ir zeme un ēkas Iršu pagastā un Engures novadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/27594D7E-45B3-403F-BBBA-769C101FF2D8/
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.
Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.
No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā “Linklaters & Paines”.
1996.gadā Bordāns kļuva par zvērinātu advokātu.
Savā advokāta praksē viņš darbojies advokātu birojā “Bordāns un Beļajevs”, kā arī advokātu birojā “Wall AB”. Kā advokāts Bordāns specializējies vispārējās komerctiesībās un intelektuālā īpašuma tiesībās.
1994.gadā Bordāns ar “mīksto mandātu” kļuva par 5.Saeimas deputātu no partijas “Latvijas ceļš”.
1995.gadā Bordāns nesekmīgi startēja 6.Saeimas vēlēšanās, bet 1997.gadā ar tādu pašu rezultātu – Rīgas domes vēlēšanās.
Politikā Bordāns atgriezās 2010.gadā, kad nesekmīgi kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no partijas “Vienotība” saraksta. Pēc vēlēšanām Bordāns kļuva par tā laika premjera Valda Dombrovska (V) padomnieku tieslietu jautājumos, kā arī par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru.
2011.gadā Bordāns nesekmīgi kandidēja ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (VL-TB/LNNK) saraksta. Pēc vēlēšanām viņš kļuva par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru.
2012.gadā 5.jūlijā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru. Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un informēja par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) valde toreiz paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā. Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
2014.gadā Bordāns bija viens no jaunā politiskā spēka Jaunā konservatīvā partija (JKP) dibinātājiem.
Ar šo partiju Bordāns nesekmīgi startēja 12.Saeimas vēlēšanās, taču 2017.gadā no JKP tika ievēlēts Rīgas domē.
13.Saeimas vēlēšanās Bordāns atkal bija JKP saraksta līderis un partija tika ievēlēta Saeimā ar 16 mandātiem.
2018.gada 7.novembrī valsts prezidents Raimonds Vējonis nominēja Bordānu premjera amatam, dodot divas nedēļas valdības sastāva priekšlikuma izveidei, taču 14.novembrī, pēc “Attīstībai/Par!” un VL-TB/LNNK paziņojumiem par izstāšanos no valdības veidošanas sarunām, Bordāns savu kandidatūru atsauca.
Savā amatpersonas deklarācijā Bordāns norādījis, ka 2017.gadā viņš Rīgas domē algā saņēma 6356 eiro, savukārt 14 000 eiro Bordāns nopelnījis no saimnieciskās darbības un komercdarbības. Vēl 1150 eiro Bordāns nopelnījis no “Latvijas Zaļo ceļu asociācijas”.
Deklarācijā norādīts, ka Bordānam Rīgā pieder zemes un ēkas nekustamais īpašums, kā arī būve, kas viņam atrodas kopīpašumā. Bordānam arī pašlietojumā ir vieglā automašīna “Honda CRV”.
Ministra amata kandidātam arī deklarēti neskaidrās naudas uzkrājumi 19 950 eiro apmērā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2014.gada Bordāns JKP ziedojis 13 180 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C6E6D204-1D76-4D27-BDA3-A4E1B5663F2D/
Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) biogrāfiju.
Šuplinska ir dzimusi 1970.gada 16.aprīlī. 1988.gadā viņa absolvējusi Dagdas vidusskolu, pēc kā sāktas studijas Latvijas Universitātē, kur 2003.gadā iegūts filoloģijas doktora grāds.
Šuplinskas pamatdarbība saistīta ar darbu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (agrāk – Rēzeknes Augstskola), kur 1993.gadā viņa sākusi darbu Baltu filoloģijas katedras asistentes amatā. Vēlāk Šuplinska bijusi augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja, galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste. Divas reizes bijusi Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, kā arī vienu reizi vadījusi Filoloģijas katedru. No 2012.gada līdz 2016.gadam Šuplinska bijusi augstskolas zinātņu prorektore, savukārt no 2014.gada viņa ir profesore akadēmijas Izglītības, valodu un dizaina fakultātē.
Kopš 2006.gada Šuplinska ir Latgaliešu Kultūras biedrības valdes locekle.
Latgaliešu kultūras gada balvā “Boņuks” Šuplinska 2008.gadā atzīta par Gada cilvēku, savukārt 2016.gadā – par Gada cilvēku kultūrā.
Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) Šuplinska iestājusies neilgi pirms 13.Saeimas vēlēšanām – 2018.gada jūlijā, kļūstot par partijas Rēzeknes nodaļas vadītāju. 13.Saeimas vēlēšanās Šuplinska startējusi no Latgales vēlēšanu apgabala, kur viņa bijusi JKP saraksta līdere. Vēlēšanās JKP Latgalē saņemot 8,77% balsu, Šuplinska Saeimā ievēlēta ar 9377 balsīm, saņemot 2026 plusus un 549 svītrojumus.
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā publicētā informācija, Šuplinska piedalījusies 2013.gada pašvaldību vēlēšanās, Rēzeknes vēlēšanu apgabalā startējot no saraksta, kurā bija apvienojušies vairāki politiskie spēki – Latgales partija, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Reformu partija, Latvijas Zaļā partija un “Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība”. Rēzeknes domē Šuplinska netika ievēlēta.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publicētā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2018.gada Šuplinska JKP ziedojusi 220 eiro, savukārt 2011.gadā mantas vai pakalpojuma veidā viņa ziedojusi 252 latus (359 eiro) Reformu partijai.
Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētā Šuplinskas amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder dzīvoklis Rēzeknē, kā arī 2005.gada izlaiduma vieglais automobilis “Honda CRV”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0D6D2B2D-5B71-4EB3-893A-797BC32C630A/
Labklājības ministres Ramonas Petravičas biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) biogrāfiju.
Petraviča ir dzimusi 1967.gadā. Augstāko izglītību viņa ieguvusi 1992.gadā, kad pabeidza Rīgas Tehnisko universitāti specialitātē “Bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmiskā tehnoloģija”.
Vienlaikus Petraviča ilgstoši strādājusi par finanšu vadītāju sava vīra Aleksandra Petraviča uzņēmumā SIA “Monēta”, kura pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.
Savu politisko karjeru Petraviča sāka 2017.gadā, kad tika ievēlēta par Saldus novada domes deputāti. Viņa kandidēja no partijas “KPV LV” saraksta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413AB7-9F1D-E8A9-D2E9-7B66A787CC30/
Veselības ministres Ilzes Viņķeles biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) biogrāfiju.
Vinķele dzimusi 1971.gada 27.novembrī Rēzeknē. 2002.gadā Viņķele vadības un sociālā darba augstskolā “Attīstība” ieguvusi 2.līmeņa profesionālo augstāko izglītību sociālās darbinieces specialitātē, savukārt 2009.gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) viņa ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu. 2017.gadā Vinķele RSU ieguva savu otru maģistra grādu, šoreiz veselības vadībā.
2001.gadā Viņķele bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra preses sekretāre. Tajā pašā gadā viņa arī kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta.
2006.gadā Eiropas Parlamentā Viņķele strādājusi par deputāta Roberta Zīles palīdzi, kā arī bija apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas nodaļas vadītāja vietniece. Tajā pašā gadā viņa kandidējusi 9.Saeimas vēlēšanās no partijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” saraksta. 2006.gada novembrī viņa tika iecelta par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri.
2007.gadā Viņķele atkārtoti iecelta par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri.
2008.gadā viņa izstājusies no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un iesniegusi demisijas rakstu premjeram par atkāpšanos no parlamentārās sekretāres amata.
2010.gadā Viņķele darbojusies frakcijā “Pilsoniskā savienība”.
2010.gadā Viņķele kandidējusi 10.Saeimas vēlēšanās no apvienības “Vienotība” saraksta un tika ievēlēta 10.Saeimā.
No 2011. līdz 2014.gadam Vinķele bija Valda Dobrovska (V) valdības labklājības ministre.
2017.gadā Viņķele pameta partiju “Vienotība”, un neilgi pēc tam kļuva par vienu no partijas “Kustība Par!” dibinātājām kopā ar citiem “Vienotību” pametušajiem deputātiem.
Šogad Viņķele kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās no partiju apvienības “Attīstībai Par!” saraksta, taču daudzo svītrojumu dēļ netika ievēlēta.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413ABE-0E9C-1C31-7676-5BAB8FA9CC3F/
Kultūras ministres Daces Melbārdes biogrāfija – aģentūras LETA apkopotie dati
Rīga, 23.janv., LETA. Aģentūra LETA publicē Krišjāņa Kariņa (JV) valdības kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) biogrāfiju.
Melbārde dzimusi 1971.gadā. Viņa ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, kā arī mākslas maģistra grādu Kultūras akadēmijā kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē.
Sākot darba gaitas, Melbārde bijusi izglītības un informācijas darba galvenā speciāliste Latvijas Kara muzejā no 1992. līdz 1995.gadam. No 1994. līdz 1996.gadam viņa bijusi Kultūras centra vadītāja Latvijas Policijas akadēmijā. No 1996. līdz 2001.gadam strādājusi Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā.
No 1999. līdz 2004.gadam Melbārde bijusi UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre. Tāpat viņa bijusi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle, kā arī Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja no 2003. līdz 2005.gadam.
No 2004. līdz 2009.gadam Melbārde strādājusi kā Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos. Līdz 2009.gadam viņa bijusi arī Ekonomikas un kultūras augstskolas un Latvijas Kultūras koledžas vieslektore.
No 2006. līdz 2009.gadam Melbārde bijusi Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle. Pašlaik viņa ir Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja.
No 2011.gada aprīļa līdz apstiprināšanai kultūras ministres amatā 2013.gada oktobrī Melbārde bijusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore. 2013.gada novembrī viņa bijusi UNESCO Ģenerālās konferences 37.sesijas Kultūras komisijas priekšsēdētāja.
No 2009. līdz 2011.gadam Melbārde vadījusi Britu padomes pārstāvniecību Latvijā, viņa arī bijusi eksperte kultūras jautājumos Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam ekspertu grupā “Cilvēku labklājības kāpums”, kā arī Ministru kabineta padomes “Izglītība visiem” locekle.
Melbārde kļuvusi par kultūras ministri 2013.gada 31.oktobrī Valda Dombrovska (V) valdībā, tolaik nomainot demisionējušo kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK). Ministres amatu saglabājusi arī 2014.gadā, kad darbu sāka Laimdotas Straujumas (V) valdība, kā arī 2016.gadā, uzsākot darbu Māra Kučinska (ZZS) valdībā.
Nacionālajā apvienībā “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Melbārde iestājusies 2014.gada februārī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/97B323F4-ACB7-49D7-B1FC-7D35FCFAF7F7/
Veterinārārsts Ilmārs Dūrītis varētu kļūt par VM parlamentāro sekretāru
Rīga, 23.janv., LETA. Saeimas deputāts, veterinārārsts Ilmārs Dūrītis (AP) varētu kļūt par Veselības ministrijas (VM) parlamentāro sekretāru, aģentūru LETA informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Dūrītis ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) dekāns un vadošais pētnieks, tāpat viņš ir Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro zāļu reģistrācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Latvijas Veterinārārstu biedrības loceklis un pašnodarbināts veterinārārsts. Dūrītis zinātņu doktora grādu veterinārmedicīnā ieguva 2010.gadā.
Savukārt, pēc Viņķeles paustā, Veselības ministra biroja vadītāja būs bijusī VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” valdes locekle Inga Sprinķe, kura šo amatu ieņēma no 2013. līdz 2018.gadam. Vēl pirms tam Spriņķe bija Satiksmes ministra biroja vadītāja.
Pagaidām Viņķelei nav zināmi visi, kuri darbosies viņas birojā, jo vēl jāsaņem apstiprinājumi no darbam uzaicinātajiem. Nevienu no iepriekšējās ministres Andas Čakšas (ZZS) biroja darbiniekiem gan Viņķele nepaturēšot.
Kā ziņots, Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot “KPV LV”. No “KPV LV” deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – “Jaunā Vienotība”, Jaunā konservatīvā partija, “Attīstībai/Par”, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “KPV LV”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F0D71BCF-E0AF-42AA-9CCA-5951F9637B4D/
Kaimiņš: Ar Kariņa valdības apstiprināšanu novērsta Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespēja
Rīga, 23.janv., LETA. Ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības apstiprināšanu novērsta ārkārtas vēlēšanu iespēja, šodien Saeimas debatēs sacīja deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV).
Politiķis norādīja, ka šādās ārkārtas vēlēšanās vairāk balsu būtu varējusi gūt gan partija “Saskaņa”, gan politiķis Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) kopā ar Zaļo un zemnieku savienību.
Deputāts savā runā skaidroja, kāpēc atbalsta topošo valdību, un klāstīja, kuri no solījumiem tikšot izpildīti, piemēram, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana un koalīcijas padomes likvidēšana.
Kaimiņa uzstāšanās ar asprātībām vairākkārt izpelnījās klātesošo aplausus, kā arī dažādas deputātu replikas.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413AB2-D3A8-45EF-E5FF-F50461777F7A/
Deputātu mandātus noliekošos ministrus jau gatavi aizstāt “pirmie aiz svītras” palikušie
Rīga, 23.janv., LETA. Deputātu mandātus noliekošos ministrus jau gatavi aizstāt vēlēšanās “pirmie aiz svītras” palikušie, noskaidroja aģentūra LETA.
Deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz ministra pilnvaru laiku nolikt deputāta mandātu. To izdarot, viņa vietā iespēja strādāt Saeimā tiek dota pirmajam konkrētajā vēlēšanu apgabalā “aiz svītras” palikušajam. Šim cilvēkam atsakoties, iespēja tiek dota nākamajam, un tā šis process turpinās, kamēr kāds piekrīt ieņemt deputāta amatu.
No 13 jaunās valdības ministriem desmit ir ievēlēti Saeimā. Septiņi no viņiem aģentūrai LETA jau apliecināja, ka neplāno savienot abus amatus, attiecīgi noliks deputāta mandātu.
Vēloties koncentrēties uz ministra darbu, deputāta mandātu noliks tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), kura vietu ir gatavs ieņemt Beverīnas novada domes deputāts Jānis Cielēns. Viņš aģentūrai LETA teica, ka gribētu doties strādāt uz Rīgu, piebilstot, ka ir gatavs izdarīt Latvija labā kaut ko labu.
Parlamentārietes mandātu plāno nolikt arī izglītības un zinātnes ministre Ilgu Šuplinska (JKP). Viņas vietu Saeimā būtu gatavs ieņemt Balvu novada domē no Latvijas Zemnieku savienības ievēlētais Andris Kazinovskis. Viņš aģentūrai LETA apgalvoja, ka nav domājis par mandāta iegūšanu, jo vēlētāji šādu iespēju vēlēšanās viņam nav devuši. Viņš gan neslēpa, ka visdrīzāk piekritīs kļūt par parlamentārieti, jo viņam ir vairāk nekā 27 gadu pieredze pašvaldību darbā, turklāt deputāts ir strādājis arī citās jomā, tāpēc “priekšlikumu ir gana”.
Mandātu noliks arī satiksmes ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārstāvis Tālis Linkaits, kura vietā parlamentā strādās Centrālās finanšu un līgumu aģentūra Satiksmes infrastruktūras projektu nodaļas projekta vadītājs Jānis Butāns. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka attiecīgo iesniegumu jau ir uzrakstījis un strādās Saeimā Linkaita vietā.
Savu mandātu Saeimā noliks arī jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”). Kolēģi aizstāt ir gatavs Jelgavas novada domes opozicionārs Aivars Geidāns. Viņš ir pārliecināts, ka darbs parlamentā ļaus viņam piedalīties dažādu iekšlietu instanču sadarbības problēmas risināšanā. Pēc viņa teiktā, problēmas izkristalizējušās, domniekam norādot uz iespējamām nelikumībām novada domē, taču Geidāns domā, ka jaunais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) spēs tās atrisināt.
Savukārt labklājības ministres amatā nokļuvušās Ramonas Petravičas (KPV LV) vietā parlamentā būtu gatavs darboties Saldus novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists un uzņēmuma “Austrumu Lauki valdes priekšsēdētājs Edgars Kronbergs. Petraviča aģentūrai LETA gan uzsvēra, ka pagaidām nav pieņēmusi lēmumu, vai atteiksies no deputāta mandāta vai arī apvienos šos amatus. Šī lēmuma pieņemšanā politiķe paļausies uz partijas “KPV LV” frakcijas viedokli.
Uz ministra pilnvaru laiku parlamenta deputāta mandātu noliks ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņa krēslā sēdīsies iepriekšējās valdības iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, noskaidroja aģentūra LETA.
Arī ekonomikas ministrs Jānis Reirs (JV) apliecināja, ka plāno nolikt deputāta mandātu. Vienlaikus ministrs norādīja, ka, kaut arī kļūs par finanšu ministru, viņš turpinās sekot līdzi labklājības nozarē notiekošajam. Reira vietā atsākt darbu Saeimā ir ar mieru iepriekšējā sasaukuma parlamentārietis Atis Lejiņš. Viņš norādīja, ka labprāt strādātu Ārlietu un Eiropas lietu komisijā, taču tajās “Jaunās Vienotības” pārstāvji jau esot izvirzīti. “Tādēļ strādāšu Tautsaimniecības, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijās – skatīšos, kur liekam naudu,” sacīja Lejiņš.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) apliecināja, ka uz ministra pilnvaru laiku noliks deputāta mandātu, jo abus amatus viņš nespēšot savienot. Viņa vietā parlamentā ir gatavs strādāt Latvijas Jaunatnes padomes valdes loceklis Mārtiņš Šteins.
Iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Viņa vietā parlamentā ir gatava strādāt Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Viņa norādīja, ka ir kompetenta risināt problēmas kultūras un izglītības jautājumos. Tāpat viņa vēlas veicināt Latvijas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, nevalstisko organizāciju sektoru, kā arī valsts reģionu attīstību.
Visbeidzot kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka ministra un deputāta pienākumu pilnvērtīga un kvalitatīva izpilde vienlaicīgi nav apvienojama, tāpēc noliks deputāta mandātu. Viņas vietā ar mieru stāties ir Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) un veselības ministre Ilze Viņķele (AP) abi kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēti. Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) vēlēšanās sevi nepieteica.
Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam.
Ministriem, kas vēlas nolikt deputāta mandātu, jāvēršas ar iesniegumu Saeimas Prezidijā. Tiklīdz tas izdarīts Prezidijs uzaicina šī deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
Savukārt komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Saeima Prezidija sekretārs Andrejs Klementjevs (S) aģentūrai LETA norādīja, ka neviena deputāta iesniegums par mandāta nolikšanu vēl nav saņemts. Visticamāk, pirmie dokumenti varētu tikt iesniegti rīt, prognozēja Klementjevs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413AB3-0E97-9ECB-F30F-CA001BDBFAD3/
Opozīcija bažīga par iespējamiem atvieglojumiem kriminālvajātiem deputātiem piedalīties parlamenta darbā
Rīga, 23.janv., LETA. Saeimas opozīcijas un atsevišķi frakcijas “KPV LV” deputāti šodien pauda bažas par ieceri atvieglot dalību Saeimas un tās komisiju sēdēs kriminālvajāšanai izdotiem deputātiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), lūgts komentēt iespējamus grozījumus, žurnālistiem sacīja, ka šis ir Saeimas kompetences jautājums, nevis koalīcijas vai valdības jautājums.
Šodien Saeimas debatēs par Kariņa valdības apstiprināšanu deputāts Viktors Valainis (ZZS) vaicāja, vai tas būs solītais “bezkompromisa tiesiskums”, ja tiks veikti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, atvieglojot kriminālvajāšanai izdodamo deputātu iespējas piedalīties sēdēs.
Līdzīgi izteicās arī deputāts Didzis Šmits (KPV LV), kurš norādīja, ka rītdienas Saeimas sēdē “mēģināsim definēt, kas ir bezkompromisa tiesiskums” un vai kriminālvajāšanā izdodamo deputātu kontekstā tiks veikti grozījumi Kārtības rullī.
Šmits atsaucās uz teicienu par valstsvīriem un politiķiem, norādot, ka tagad Saeimā ir cilvēki, kuri pat ir “zem vārda politiķis” un kuri nedomā par nākamajām vēlēšanām, bet esošajiem kriminālprocesiem. Kariņa valdība esot konstruēta uz savstarpējiem solījumiem saistība ar šo jautājumu, apgalvoja Šmits.
Aldis Gobzems (KPV LV), kurš arī ir izlēmis darboties opozīcijā, debatēs kritizēja savu neseno domubiedru Artusu Kaimiņu (KPV LV), kurš pēc vēlēšanām nodarbojoties tikai ar to, ka “skraidīja pa frakcijām ar Kārtības ruļļa grozījumiem”, kas saistīti ar kriminālvajāto deputātu tiesībām. Kā ziņots, arī pašu Kaimiņu varētu prasīt izdot kriminālvajāšanai saistībā ar apsūdzībām par iespējamiem pārkāpumiem partiju finansēšanā.
Savukārt Kaimiņš šodien debatēs pauda, ka grozījumi Kārtības rullī varētu būt atbalstāmi, lai “sods” par izdošanu kriminālvajāšanai būtu samērīgāks.
Saskaņā ar Kārtības rulli, ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās parlaments viņu ir ievēlējis vai apstiprinājis, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, jo ir izdots kriminālvajāšanai, tad atstādināšanas laikā mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Parlamentārietis arī zaudē tiesības uz kompensācijām par izdevumiem saistībā ar savu pilnvaru īstenošanu.
Jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl aizvien turpina izmeklēšanu kriminālprocesā, kurā par nelikumīgu partijas “KPV LV” finansēšanu aizdomās turētā statuss piemērots 13.Saeimas deputātiem Kaimiņam un Atim Zakatistovam (KPV LV).
Tikmēr ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot deputātu Juri Jurašu (JKP). Jurašs kritiski vērtē pret viņu uzsākot kriminālprocesu. “Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēra Jurašs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/325762D1-B9C0-4CAD-A47E-3E80D635775D/
Šovakar notiks Kariņa jaunās valdības svinīgā sēde
Rīga, 23.janv., LETA. Ministru kabinetā, Brīvības bulvārī 36, šovakar plkst.18 notiks Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) jaunizveidotās valdības svinīgā sēde, aģentūru LETA informēja Ministru kabinetā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) amata pilnvaras Kariņam nodos plkst.17.20, savukārt svinīgajā sēde notiks plkst.18. Jauno valdību uzrunās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī paredzēta Kariņa uzruna. Pēc tam plkst.18.20 plānota jaunās valdības oficiālā fotografēšanās pie skulptūras “Taisnība” Ministru kabineta pirmā stāva foajē.
Kā ziņots, Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot “KPV LV”. No “KPV LV” deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Saskaņa”.
Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, – nožēlojama.
Savukārt Kariņš debatēs uzsvēra, ka valdības partneri ir iemācījušies ieklausīties viens otrā, vienojoties par kopīgiem mērķiem un kopīgu darbību. Kariņš atzīmēja, ka viņš un jaunais Ministru kabinets nav revolucionāri, bet gan būs evolucionāri, kas liks uzsvaru uz “sakārtotu valsti”, tajā skaitā finanšu un tiesiskuma jomās, kā arī attiecībā uz veselības un izglītības sistēmas reformām.
Kariņš akcentēja, ka, mācoties no pagātnes kļūdām, topošā valdība vairāk ieklausīsies opozīcijā, “kas nav opozīcija mūsu valstij, bet valdībai”. Tāpēc valdību veidojošās partijas būs gatavas vērtēt opozīcijas priekšlikumus pēc būtības, akcentēja politiķis.
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību, un šis bija ilgākais valdības veidošanas periods kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.
Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji – JV, Jaunā konservatīvā partija (JKP), “Attīstībai/Par” (AP), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un “KPV LV”. JV Saeimā ir astoņi deputāti, VL-TB/LNNK un AP – pa 13, bet JKP un “KPV LV” – pa 16. Taču “KPV LV” frakcija ir iekšēji sašķēlusies un Kariņam nav visu šī spēka politiķu atbalsta, tāpēc iepriekš tika spriests par “koalīcijas kodolu”, kuru veido JV, AP, JKP un VL-TB/LNNK ar 50 balsīm.
Savukārt opozīcijā strādās ZZS, kas vadīja iepriekšējo valdību, kā arī lielākā Saeimas frakcija – “Saskaņa”, kas sarunās par valdību netika iesaistīta.
JV valdībā pārstāvēs premjers, kā arī finanšu ministrs Jānis Reirs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Savukārt JKP valdībā pārstāvēs tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
AP būs atbildīga par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuru vadīs Juris Pūce, Aizsardzības ministriju, par kuru būs atbildīgs Artis Pabriks, kā arī Veselības ministriju, kuru vadīs Ilze Viņķele. Pabriks būs arī premjera biedrs. VL-TB/LNNK valdībā pārstāvēs kultūras ministre Dace Melbārde un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, bet “KPV LV” – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča.
“KPV LV” nav vienbalsīga atbalsta valdībai, un pieci šīs frakcijas deputāti jau iepriekš paziņoja, ka neatbalsta dalību Kariņa valdībā. Tāpat valdības veidošanas procesā mainījās visi trīs “KPV LV” sākotnēji izvirzītie ministru kandidāti. Iekšlietu ministra amatam sākotnēji tika izvirzīts Aldis Gobzems, bet Kariņš noraidīja viņa kandidatūru. Savukārt sākotnējais ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits un labklājības ministre Ieva Krapāne atsauca savas kandidatūras.
Sākotnēji bija iecerēts, ka valdībā tiks izveidots arī īpašo uzdevumu ministra amats demogrāfijas jautājumos, kuram deleģētu politiķi Imantu Parādnieku (VL-TB/LNNK), taču pret šo priekšlikumu iebilda “KPV LV”. Rezultātā partneri jaunu amatu valdībā neizveidoja, bet Parādnieks kļūs par Kariņa padomnieku demogrāfijas politikas jautājumos.
Kariņš ir trešais nominētais premjera kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu JKP līderim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām – viņa pārstāvētajai JKP, kā arī “KPV LV”, AP, nacionālajai apvienībai, kā arī JV. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas – Gobzema pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālo valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā “sarkanā līnija” un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
JKP sadarboties ar ZZS nebija gatava, tāpēc dažas dienas vēlāk Gobzems jau piedāvāja “plānu B” – atsauca sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un pauda, ka piedāvās partijām atbalstīt “bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību”. Gobzema plāns, kas bija stipri līdzīgs ekspolitiķa Aināra Šlesera redzējumam, neguva citu partiju atbalstu. Ņemot vērā, ka Gobzemam noteiktā termiņā valdību izveidot neizdevās, prezidents atsauca arī viņa kandidatūru un atsāka konsultācijas ar partijām.
Atsākoties konsultācijām, AP premjera amata kandidāts Pabriks paziņoja, ka atsauc savu kandidatūru. Kā kompromisa risinājums tika piedāvāts Kariņš, kam prezidents arī uzticēja valdības veidošanu.
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būšot finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.
Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tikšot balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.
Četri no jaunās valdības ministriem strādāja arī iepriekšējā valdībā – Rinkēvičs, Reirs, Gerhards un Melbārde. Reirs un Gerhards šajā valdībā gan atbildēs par citām nozarēm.
Kopumā no 14 valdības locekļiem desmit bija ievēlēti 13.Saeimā, savukārt pats Kariņš un Gerhards vēlēšanās nepiedalījās, bet Viņķele un Ģirģens Saeimā netika ievēlēti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/4F8D2D95-3DA2-4AAF-90E1-E007E5ACCFA2/
Kas ilgi nāk, tas labi nāk
Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas – “Jaunās Vienotības” (JV) – politiķis Krišjānis Kariņš.
Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti.
Vairāki tvitera lietotāji gan Kariņam, gan citiem deputātiem vēlējuši izturību, veiksmi, veselību un citas labas lietas. Kāds pēc valdības apstiprināšanas atvadījies no demokrātijas, cits domā, ka tieši tā šobrīd ir sasniegta. Kāds tvitera lietotājs uzskata, ka nu ir īstais laiks sākt jaunu dzīvi, savukārt kāds izteicies, ka “kas ilgi nāk, tas labi nāk”.
Ministru kabinetam izturību vēlējusi Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Zanda Kalniņa-Lukaševica@ZKLukasevica
Mums ir jauna valdība. Viedumu, izturību un izdošanos @krisjaniskarins un visam Ministru kabinetam @Brivibas36!
Wed Jan 23 13:48:46 +0000 2019
Zanda Kalniņa-Lukaševica@ZKLukasevica
Jaunā valdība ir apstiprināta. Prieks,ka @edgarsrinkevics turpinās ārlietu ministra amatā pārliecinoši pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas intereses. Šajos nemierīgajos laikos,kad visapkārt daudz risku un izaicinājumu, starptautiskā atpazīstamība, pieredze, kompetence ir neatsverama.
Wed Jan 23 13:49:04 +0000 2019
To komentējis izglītības darbinieks, politiķis Veiko Spolītis.
Veiko Spolitis@VeikoSpolitis
@ZKLukasevica @edgarsrinkevics Ar Dievpalīgu izburāt nemierīgos pasaules ūdeņus!
Wed Jan 23 14:01:52 +0000 2019
Ar valdības izveidošanu Kariņu sveicis Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Valdis Dombrovskis@VDombrovskis
Apsveicu @krisjaniskarins ar valdības izveidošanu, apvienojot darbam piecas @Jekaba11 partijas. Vēlu veiksmi jaunajai @Brivibas36 valdībai, stiprinot Latvijas valstiskumu un īstenojot reformas, kas veicina labklājību Latvijā, kā arī stiprinot Latvijas ?? ietekmi ES ?? https://t.co/lmFW4BWF4q
Wed Jan 23 13:48:37 +0000 2019
Arī biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš sveicis Kariņu ar jaunā amata ieņemšanu.
Andris Gobiņš@AndrisGobins
Sveicu @krisjaniskarins jaunajā amatā! Lai viss iecerētais un vēl vairāk izdodas. Veselību, pacietību, mieru, noteiktību un arī skaidru redzējumu darbā!
Wed Jan 23 13:51:52 +0000 2019
Kariņam kopsaucējus rast novēlējis jurists Jānis Veide.
Janis Veide@Janis_Veide
Apsveicu @krisjaniskarins ar valdības izveidošanu un tās apstiprināšanu! Lai izdodas rast kopsaucējus visos strīdos, jo paredzu, ka tādu būs daudz, veiksmes! #valdiba
Wed Jan 23 13:47:55 +0000 2019
Veiksmi jaunajai valdībai vēlējusi 12.Saeimas deputāte Lolita Čigāne.
Lolita Čigāne@lolita_cigane
Burvīgs @MGolubeva_LV Saeimas sēdes noslēgums – visi deputāti reģistrējušies. @krisjaniskarins valdība apstiprināta 61:39. Veiksmi&pacietību!
Wed Jan 23 13:52:38 +0000 2019
Savos novērojumos par jauno valdību dalījies Rietumu radio mārketinga un attīstības vadītājs Dzintars Hmieļevskis.
Dzintars Hmieļevskis@Dzintarsh
Ir pietiekami daudz personāžu, kuriem jaunajā valdībā nevajadzētu atrasties (dažus vispār no valdības vajadzētu turēt šāviena attālumā), taču esošajā politiskajā situācijā mums ir jāpriecājas, ka valdību vispār ir izdevies izveidot.
Wed Jan 23 14:03:14 +0000 2019
Dzintars Hmieļevskis@Dzintarsh
Lai būtu jēdzīgāka valdība, vajadzēja ievēlēt arī kaut drusku jēdzīgāku Saeimu.
Wed Jan 23 14:03:15 +0000 2019
Tvitera lietotājs Artjoms Uršuļskis priecājas, ka beidzot mums ir valdība.
Artjoms Uršuļskis@Tjomix
KK is back! Apsveicu visus ar to, ka mums beidzot ir valdība – manuprāt, labākā iespējamā pie šāda notikumu attīstības scenārija 🙂 https://www.facebook.com/story.php?story_fbid=2292904250761148&id=100001247869860
Wed Jan 23 14:01:41 +0000 2019
Ar jaunas valdības ievēlēšanu jaunu dzīvi plāno sākt Latvijas Neredzīgo biedrības Ventspils teritoriālās organizācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Zvaigzne.
Mārtiņš Zvaigzne@vorompatra
Ja jauna valdība, tad jāsāk jauna dzīve – kāpšu uz velotrenažiera un centīšos to darīt ik dienas, kad neeju garākā pastaigā, jo savādāk no >100 kg vaļā netikt, tāpat kā no OIK 😉
Wed Jan 23 14:00:05 +0000 2019
Savās asociācijās ar notikušo dalījies tvitera lietotājs Aivars.
Aivars@Aivars78
Parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem bija nepieciešami trīs ar pus mēneši jeb 109 dienas, lai vienotos par valdību 😀 Atgādina konklāvu 😀 😀 #valdība #saeima
Wed Jan 23 13:57:15 +0000 2019
Par jauno valdību tviterī paziņojis arī bijušais Jaunsargu pašpārvaldes vadītājs Romāns Gagunovs.
Romāns Gagunovs@R_Gagunovs
Kas ilgi nāk, tas labi nāk jeb mums ir valdība! #JaunaValdība
Wed Jan 23 13:56:06 +0000 2019
Viedokli par valdību izteicis arī arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts.
Matiss Steinerts@PaperWrapped
Apsveicu @Vinkele ar iekļūšanu valdībā! Jums būs grūtākais iespējamais darbs Latvijā… ja nu vienīgi vēl slimnīcu sanitāri….
Wed Jan 23 13:52:38 +0000 2019
Matiss Steinerts@PaperWrapped
Svarīgākais kritērijs izpildījies – pēc ilgiem laikiem Latvijas premjers māk runāt angliski! Check!
Wed Jan 23 14:34:19 +0000 2019
Deputātu runu nepieciešamību pirms lēmuma pieņemšanas apšaubījusi Latvijas Radio 1 raidījuma “Krustpunktā” producente Evija Unāma.
Uzvārds@EvijaUnama
Nu, un kam tās garās runas bija vajadzīgas? Kariņa valdība apstiprināta…
Wed Jan 23 13:51:14 +0000 2019
Citādākās domās ir Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Edgars Kupčs.
Edgars Kupčs@edgarskupcs
@EvijaUnama Bija vajadzīgas. Domāju, ka ne reizi vien mediji tās spoguļos.
Wed Jan 23 14:01:52 +0000 2019
To, kas tagad būtu jādara, atklājusi Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas vecākā eksperte programmā “LIFE” Zane Pūpola.
Zane Pūpola@ZPupola
Mums ir valdība, lai nu kāda tā būtu.
Nopūšamies, apsveicam sevi, un skatāmies kā šis attīstīsies.
Wed Jan 23 13:49:37 +0000 2019
Apsveikumā ar valdības izveidošanu dalījusies Latvijas Radio 1 raidījuma “Domnīca” žurnāliste Anna Platpīre.
anna platpire@anna_platpire
Acīmredzamais- neticamais; Aspveicu visus ar to, ka mums ir VALDĪBA!!!!
Wed Jan 23 13:49:00 +0000 2019
Politisko partiju apvienības “Attīstībai/Par!” valdes loceklis Viesturs Liepkalns tic jaunajai valdībai.
Viesturs Liepkalns@Liepkalns
Novēlu jaunajai valdībai, it īpaši @pucej, @Vinkele un @Pabriks, apņēmību un izturību īstenojot iecerētās reformas un vadot valsti. Es tiešām ticu, ka @krisjaniskarins valdība būs rīcībspējīga un neliks vilties. Lai viss izdodas!
Wed Jan 23 13:48:35 +0000 2019
Ar sev neskaidrajiem jautājumiem tviterī dalījies uzņēmuma “KJP” īpašnieks Pjotrs Kurtukovs.
Pjotrs Kurtukovs@pjotrsk
@dblv Vai tikai Latvijā ir iespēja kā Premjers ir no partija kurai iz vismāzākais reitings? Ko dara visas citas partijas? Vienkarši ignore iedzīvotaju viedokli? Ja netaisas uzņemt atbīldību kāpēc iet valdībā? Jā Vienotība ir vislābākāis ko ir Latvija kāpēc balsot par citiem?
Wed Jan 23 14:11:16 +0000 2019
Demokrātijai ardievas teicis šoferis Ivars Lipskis.
Ivars Lipskis@IvarsLipskis
61 pret 39. RIP demokrātijai.
Wed Jan 23 13:48:55 +0000 2019
Ar viņu uz viena viļņa noteikti nav programmētājs Dmitrijs Golubevs.
Dmitry Golubev@lastguru_net
@IvarsLipskis Tieši izskatās pēc demokrātijas
Wed Jan 23 14:05:25 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/048370e8-08e4-4cb0-b0f2-526237218206
Attēla avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=394054658068912&id=100023931436305
