trešdien, 29 aprīlis, 2026
HomeUncategorizedAlgu pieaugums niecīgs, bet «Citadeles» ekonomists baro ar optimismu

Algu pieaugums niecīgs, bet «Citadeles» ekonomists baro ar optimismu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sarēķinājusi, ka šā gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa valstī bijusi 838 eiro. Salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn, vidējā alga ir palielinājusies vien par 3,3% jeb 27 eiro, turklāt uzrādot ne tikai zemāku gada pieauguma tempu nekā šā gada 1. ceturksnī, bet arī lēnāko darba samaksas kāpumu pēdējo trīs četru gadu laikā.
Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa Latvijā bija 813 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 824 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā gada laikā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 3,3 un 3,2 %.
Tiesa gan, visu ierēdņu tētuka Māra Kučinska vadītā valdība, lai pamatotu plānus palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem – sevišķi augstākā līmeņa vadītājiem –, pašlaik cenšas pierādīt, ka privātajā sektorā algas ir gan lielākas, gan ātrāk augošas, taču pašmāju statistika šādas prāta spekulācijas padara mazliet nenopietnas.
Atrēķinot nodokļus jeb “uz rokas” vidējā alga valstī 2016. gada otrajā ceturksnī bija 616 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, tā pieauga par 2,9 %. Viegli izrēķināt, ka papildu 0,4% no algām ir “apēduši” palielinātie nodokļi.
Tomēr gada deflācija –0,7 % esot veicinājusi strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, un tā esot pieaugusi par 3,6 %.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš visus par grašiem strādājošos mierina, apgalvodams, ka, visticamāk, nākamajos ceturkšņos darba samaksas pieaugums Latvijā atkal kļūs straujāks, lai gan šogad kopumā algu pieaugums nepārsniegšot 5%. Lēnais darba samaksas pieaugums otrajā ceturksnī ekonomikas korifejiem esot bijis salīdzinoši negaidīts, jo “iepriekš salīdzinoši gausā ekonomikas izaugsme uz darba samaksas tendencēm būtisku ietekmi nebija atstājusi” (fantastisks arguments!), tomēr niecīgā ienākumu palielināšanās daļēji izskaidrojot vājo mazumtirdzniecību un ekonomikas izaugsmi, skaidro Āboliņš.
Ekonomists uzskata, ka lēno darba samaksas pieaugumu otrajā ceturksnī pamatā izskaidro trīs faktori – 1) kavēšanās ar Eiropas Savienības fondu apguvi, kas tiešā veidā skāris būvniecību un zinātni, taču pastarpināti arī citas nozares, 2) salīdzinoši zemā ekonomikas izaugsme iepriekšējos gados, kas ar novēlošanos atspoguļojas darba tirgū, kā arī 3) lielāks nostrādāto stundu skaits. Papildu tam izskatoties, ka darba samaksā sāk atspoguļoties arī kravu samazinājums Latvijas ostās un dzelzceļā, jo transporta nozarē kopumā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni algas sarukušas par 0,6%.
Lai arī kopējie dati par algu kāpumu ir diezgan neiepriecinoši, tomēr Āboliņam šķiet, ka tie situāciju rāda “nedaudz sliktāku nekā tā varētu būt patiesībā”. Nodarbinātības statistika rādot, otrajā ceturksnī Latvijā ir nostrādāts vairāk stundu, un līdz ar to kopējie ienākumi varētu būt auguši straujāk nekā vidējā alga. Visticamāk, šā iemesla dēļ arī valsts budžeta sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi otrajā ceturksnī auguši tikpat strauji kā gada pirmajā ceturksnī, kad darba samaksas pieaugums pārsniedza 5%.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/algu-pieaugums-niecigs-bet-citadeles-ekonomists-baro-ar-optimismu
stradajoso-nabagu-diskriminacija

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas