Prokuratūra jau nosūtījusi dokumentus uz parlamentu par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai
Rīga, 22.janv., LETA. Ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu (JKP), šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers sacīja, ka prokuratūra ir pārliecināta, ka pret Jurašu var sākt kriminālvajāšanu.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija savā sociālā tīkla “Twitter” lapā ir ievietojusi paziņojumu, ka šodien plkst.14 partijas frakcijas telpā Torņu ielā 3/5 notiks preses konference, kurā Jurašs, kopā ar partijas biedriem Jāni Bordānu un Jutu Strīķi informēs par sākta kriminālprocesa apstākļiem.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BD8D81EF-BA74-4598-A9A1-D7B133D5F383/
Saeima jau šonedēļ varētu lemt par Juraša izdošanu
Rīga, 22.janv., LETA. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē jau šonedēļ, proti, ceturtdien, 24.janvārī varētu lemt par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša (JKP) izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.
Kā liecina informācija Saeimas mājaslapā, Mandātu komisija ceturtdien plkst.8.15 rīkos slēgto sēdi.
Jau ziņots, ka ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Kalnmeiers sacīja, ka prokuratūra ir pārliecināta, ka pret Jurašu var sākt kriminālvajāšanu.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija savā sociālā tīkla “Twitter” lapā ir ievietojusi paziņojumu, ka šodien plkst.14 partijas frakcijas telpā Torņu ielā 3/5 notiks preses konference, kurā Jurašs, kopā ar partijas biedriem Jāni Bordānu un Jutu Strīķi informēs par sākta kriminālprocesa apstākļiem.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, pēc Juraša stāstītā, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts šogad 11.septembrī.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/954C3E16-C25C-48D9-8F37-4FEFB8B3EB88/
JKP gatava iepazīstināt visus deputātus ar Juraša kriminālprocesa materiāliem
Rīga, 22.janv., LETA. Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir gatava iepazīstināt visus Saeimas deputātus ar kriminālprocesa pret Juri Jurašu (JKP) materiāliem, lai deputāti varētu pieņemt informētu lēmumu, balsojot par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, šodien notikušajā preses konferencē pavēstīja JKP deputāte Juta Strīķe.
Viņa norādīja, ka topošās koalīcijas partneru vidū nenotiks nekāda balsošanas saskaņošana, taču visiem tiks dota iespēja iepazīties ar materiāliem. Strīķe skaidroja, ka partijai ir pieejami kriminālprocesa materiāli, jo lieta jau vienreiz ar prokurora lēmumu tika izbeigta.
Savukārt Jurašs klātesošajiem žurnālistiem norādīja, ka kriminālprocess pret viņu tika sākts, balstoties uz meliem, lai “piesegtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neizdarību”.
Viņš norādīja, ka ir darbojies kā trauksmes cēlājs un informējis sabiedrību.
Izklāstot notikumu gaitu, deputāts skaidroja, ka 2017.gada 15.jūnijā Ģenerālprokuratūras prokurors Aivis Zalužinskis pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo tajā neesot saskatāms nozieguma sastāvs. Tāpat Zalužinskis konstatējis, ka kriminālprocesa sākšanas pamatojumā izmantotā informācija bijusi pretrunā ar lietas faktiskajiem apstākļiem.
Jurašs skaidroja, ka šī informācija radusies no KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja, kuram toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija nodevis Juraša sniegto informāciju par viņam it kā piedāvāto kukuli, bet kurš nebija ar šo informāciju tālāk rīkojies. Šī KNAB amatpersona arī bija darbojusies KNAB dienesta izmeklēšanas komisijā, kuras sastādītais ziņojums bijis par pamatu kriminālprocesa ierosināšanai.
Deputāts izcēla faktu, ka kriminālprocess tika atjaunots 2017.gada 25.augustā jeb gandrīz divarpus mēnešus pēc tā izbeigšanas. Jurašs norādīja, ka tādējādi tika pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, proti, sūdzība par Zalužinska lēmumu bija jāiesniedz desmit dienu laikā, bet lēmums jāpieņem 30 dienu laikā. Attiecīgi Jurašam jau bija iestājusies tiesiskā paļāvība, ka kriminālprocess pret viņu ir izbeigts, kā arī viņš jau bija ticis iepazīstināts ar izbeigtā kriminālprocesa materiāliem.
Jurašs vairākkārt norādīja, ka informācija, kuru viņš izvēlējās publiskot, netika iegūta operatīvu darbību gaitā, kā arī netika pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā. Attiecīgi tās izpaušana nevarēja kaitēt operatīvās izstrādes mērķiem vai kādiem citiem operatīvās darbības uzdevumiem. Deputāts arī atsaucās uz likumu “Par valsts noslēpumu”, kurā norādīts, ka informācija par koruptīvām darbībām nevar būt valsts noslēpums.
Jurašs pieļāva iespēju, ka lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu un viņa saukšanu pie kriminālatbildības varētu būt saistīts ar pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu.
Deputāts norādīja, ka šī gada 10.janvārī Ģenerālprokuratūrā iesniedza sūdzību par kriminālprocesa virzītāju rīcību, proti, par pieteikto un procesa virzītāju apmierināto lūgumu neizpildīšanu. Viņš skaidroja, ka bija lūdzis, lai kriminālprocesa gaitā tiktu nopratinātas atsevišķas personas, taču vairāk nekā gada laikā tas nav ticis izdarīts. Jurašs uzsvēra, ka, ja procesa virzītājs būtu nopratinājis šīs personas, tad prokuroram pilnībā zustu pamats Juraša saukšanai pie kriminālatbildības.
Jurašs uzsvēra, ka lēmumu par mandāta nolikšanu viņš pieņems pēc Saeimas balsojuma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai.
Savukārt JKP līderis Jānis Bordāns uzsvēra, ka partijai ir zināms plāns, kā rīkoties. Šī plāna pirmais punkts esot sabiedrības informēšana. “Viss, ko dara šie sazvērnieki pret valsti, ir vietu meklēšana, kā saskaldīt sabiedrību. Viņi meklē ķīviņus cilvēku vidū un organizē tos,” sacīja Bordāns.
Bordāns arī uzsvēra, ka JKP rīkosies tā, lai notikumi saistībā ar kriminālprocesu pret Jurašu tiktu atspoguļoti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, jo partijas ieskatā tas ir ļoti svarīgi ne tikai Latvijai, bet arī Baltijas valstīm un Eiropas Savienībai.
“Mans vērtējums ir tāds, ka šobrīd notiek apzināts valsts sagrābšanas mēģinājums. Iespējams, ka valsts jau ir sagrābta. Tas, ko jūs redzat ar valdības veidošanu, kā arī otrdienas piketu pie Saeimas, tie visi ir organizēti centieni, lai kavētu valdības veidošanu,” sacīja Bordāns.
Turpretim Juta Strīķe (JKP) klātesošajiem norādīja, ka viņa kopā ar Jurašu devās politikā, jo KNAB “neļāva mums izmeklēt lietas pret oligarhiem un miljonus zagušiem cilvēkiem”.
Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, lūdzot kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot Jurašu, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Saeimas Mandātu komisijas sēdē ceturtdien, 24.janvārī, varētu lemt par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, aģentūru LETA informēja komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).
Viņa arī pieļāva, ka Juraša jautājumu varētu izskatīt ceturtdienas plenārsēdē.
Krimināllikums par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Jurašs norādījis, ka savas partijas biedriem jau iepriekš skaidrojis situāciju saistībā ar šo kriminālprocesu, taču parlamenta balsojumā katrs viņa pārstāvētās frakcijas deputāts būšot patstāvīgs. “Neaicināšu ne par ne pret. Vēlreiz izklāstīšu faktisko situāciju, un tā būs katra deputāta izšķiršanās. Man kandidējot uz parlamenta vēlēšanām, viss šis process bija publiski zināms, līdz ar to deputāti ir informēti un tiem jau ir viedoklis par šo lietu,” norādīja Jurašs.
“Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēra Jurašs.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deputātu Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma.
Ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās parlaments viņu ir ievēlējis vai apstiprinājis, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.
Ja deputāts ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, jo ir izdots kriminālvajāšanai, tad atstādināšanas laikā mēnešalgu viņam izmaksā 50% apmērā. Parlamentārietis arī zaudē tiesības uz kompensācijām par izdevumiem saistībā ar savu pilnvaru īstenošanu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/8C426AE9-73FD-4A56-A55C-60795A1676A0/
Jurašs nenoliedz, ka izdošana kriminālvajāšanai var būt iemesls valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai
Rīga, 22.janv., LETA. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP) nenoliedz, ka, Saeimai piekrītot izdot viņu kriminālvajāšanai, tas var būt iemesls valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai.
Vaicāts, vai plāno nolikt deputāta mandātu un atkāpties no komisijas vadītāja amata, Jurašs aģentūrai LETA atbildēja, ka vispirms sagaidīs Saeimas lēmumu par izdošanu kriminālvajāšanai un pēc tam izšķirsies par savām tālākajām deputāta gaitām.
Jurašs norādīja, ka savas partijas biedriem jau iepriekš skaidrojis situāciju saistībā ar šo kriminālprocesu, taču parlamenta balsojumā katrs viņa pārstāvētās frakcijas deputāts būšot patstāvīgs. “Neaicināšu ne par ne pret. Vēlreiz izklāstīšu faktisko situāciju, un tā būs katra deputāta izšķiršanās. Man kandidējot uz parlamenta vēlēšanām, viss šis process bija publiski zināms, līdz ar to deputāti ir informēti un tiem jau ir viedoklis par šo lietu,” norādīja Jurašs.
Tāpat viņš norādīja, ka, Saeimai piekrītot izdot viņu kriminālvajāšanai, tas var būt iemesls valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai. Jurašam kā komisijas vadītājam un Nacionālās drošības padomes loceklim ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Deputātiem pielaides izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
LETA jau iepriekš ziņoja, ka saskaņā ar SAB direktora Jāņa Maizīša publiski skaidroto SAB veiktās personu pārbaudes, vērtējot iespēju piešķirt pielaidi valsts noslēpumam, parasti tiek pabeigtas aptuveni divu mēnešu laikā. Likums paredz, ka pārbaudes maksimālais termiņš ir trīs mēneši, taču nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl uz trīs mēnešiem. Negatīvu SAB lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, un pēc tam arī tiesā, līdz ar to kopējais termiņš, kurā izskata šādus jautājumus, pēc Satversmes tiesas sprieduma pielaižu jautājumā ir pieaudzis.
Jurašs atgādināja, ka izmeklēšana kriminālprocesā notiek kopš 2016.gada 29.jūlija, līdz ar to var secināt, ka “nepatiesu apgalvojumu pierādīšana ir laikietilpīgs process”. Deputāts uzskata, ka “kriminālprocesa izmeklēšana ir tiesiskuma piesmiešanas paraugstunda, ko tandēmā ar Valsts drošības dienestu demonstrē Ģenerālprokuratūra”. “Man tam ir pierādījumi, un šie pierādījumi ir apstāklis, kas šobrīd nespēlē man par labu.”
Tāpat deputāts atgādināja, ka pietiekami kompetentais un profesionālais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis jau reiz pieņēma lēmumu par nepamatoti sāktā kriminālprocesa izbeigšanu. 2017.gada vasarā izbeidzot kriminālprocesu, Zalužinskis, konstatēja, ne vien to, ka nodarījumā nav nozieguma sastāva, bet arī to, ka kriminālprocesa sākšanas pamatojumā izmantotā informācija bija pretrunā lietas faktiskajiem apstākļiem.
Deputāts norāda, ka dezinformāciju, kas tika izmantota kriminālprocesa sākšanas pamatojumā, radīja konkrēts KNAB iekšējās drošības nodaļas darbinieks. Viņš maldināja SAB pārstāvi, kas bija deleģēts dienesta izmeklēšanas komisijā, maldināja komisijas locekli no KNAB Juridiskās nodaļas, maldināja toreizējo KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju Ilzi Jurču, kura parakstīja prokuratūrai adresētu vēstuli ar izdomātiem un sagrozītiem faktiem.
Kā skaidroja Jurašs, KNAB 2016.gada dienesta izmeklēšanas komisijas atzinums ir galvenais pierādījums, kas tika izmantots par pamatu kriminālprocesa sākšanai 2016.gada 29.jūlijā. Vērtējot šo pierādījumu, prokurors Zalužinskis konstatēja, ka komisijas atzinumā sniegtie secinājumi ir nepamatoti.
Dienesta komisijas secinājumus varētu būt ietekmējis apstāklis, ka dienesta izmeklēšanas rezultātā ieinteresēta persona – KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs – interešu konflikta stāvoklī apzināti sniedzis komisijai nepatiesu un nepamatotu informāciju, lai novērstu uzmanību no paša un KNAB vadības bezdarbības saistībā ar Jurašam piedāvātā kukuļa fakta pārbaudi, un tādējādi, nebūdams ieinteresēts objektīvā lietas apstākļu noskaidrošanā, ir sekmējis nepamatotu kriminālprocesa sākšanu, iepriekš pauda Jurašs.
Jurašs arī uzskata, ka virsprokurora Modra Adlera lēmums par kriminālprocesa atjaunošanu bija vienīgais arguments, ar kuru pašreizējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume motivēja atstāt bez ievērības paša Juraša iesniegumu par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāja rīcības un atbildības izvērtēšanu nepamatota kriminālprocesa sākšanā.
“Kriminālprocesa sākšana un pamatoti izbeigtas lietas atjaunošana jāskata kontekstā ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera publiskajiem izteikumiem, kas iezīmē viņa pārliecību, ka esmu uzdevis KNAB operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un viņa ģimeni, un varētu būt vainojams viņa suņa sazāļošanā, iekļūšanā viņa miteklī, kā arī esmu viņam liedzis turpmāku iespēju atpūsties medībās kopā ar Gunti Ulmani, Aigaru Kalvīti, Juri Savicki, Gunti Rāvi un citiem ietekmīgiem vīriem,” uzsvēra Jurašs.
Vienlaikus Jurašs uzskata, ka centieni piemērot viņam kriminālatbildību ir saistīti ar trauksmes celšanu par KNAB amatpersonu bezdarbību un atsevišķu KNAB amatpersonu mēģinājumu izvairīties no atbildības par dienesta pienākumu nepildīšanu.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija izbeidzis kriminālprocesu par, saskaņā ar Juraša stāstīto, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu viņam kā KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam. Lēmums par lietas izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ pieņemts pērn 11.septembrī.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt. Tagad dienests vēlreiz ierosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu. Ģenerālprokuratūra jau nosūtījusi uz Saeimu dokumentus, kurā lūdz Jurašu izdot kriminālvajāšanai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C8508BB8-8B58-41DA-BF8A-09A3436AE792/
#JKP #Potapova #VDK
#Prokuratūra drīz lūgs izdot #Jurašu! Šajā sakara #Bordanam ir unikāls skatījums uz tiesiskumu!
…Info avots: https://www.facebook.com/uz101km/photos/a.358418434644650/528968824256276/?type=3&theater
