Pēc Gerharda iesnieguma izskatīšanas prokuratūra brīdina Ušakovu par pārtraukuma izsludināšanu Rīgas domes ārkārtas sēdē
Rīga, 21.janv., LETA. Prokuratūra izteikusi brīdinājumu Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) saistībā ar pārtraukuma izsludināšanu Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā bija paredzēts skatīt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā.
Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe aģentūru LETA informēja, ka Ģenerālprokuratūra izskatīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) iesniegumu par Rīgas domes priekšsēdētāja rīcības tiesiskumu domes 2018.gada 5.novembra ārkārtas sēdē.
Pārbaudē konstatēts, ka Ušakovs nav rīkojies atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumam. 2018.gada 5.novembra ārkārtas sēdē, kas bija sasaukta pēc domes deputātu pieprasījuma, un kuras darba kārtībā bija grozījumu projekts Rīgas domes saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kartību Rīgā, Ušakovs izsludināja pārtraukumu uz nenoteiktu laiku. Lēmuma projekts tika izskatīts un noraidīts tikai 5.decembra domes sēdē.
Pārbaudes laikā netika konstatēts, ka minēto darbību rezultātā radīts kaitējums, par kuru Krimināllikumā paredzēta atbildība, jo rezultātā pieņemts domes noraidošs lēmums. Vienlaikus, pamatojoties uz Prokuratūras likumu, domes priekšsēdētājam izteikts prokurora brīdinājums par likuma pārkāpuma nepieļaujamību.
Prokuratūra gan norāda, ka, savlaicīgi neizskatot normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā iesniegtos lēmumu projektus, citos apstākļos, pie citāda domes lēmuma var tikt radīts arī tāds kaitējums, kas var veidot Krimināllikumā paredzēto atbildību.
Jau vēstīts, ka 5.novembrī Rīgas domes ārkārtas sēdē, kurā tika plānots skatīt jautājumu par NĪN samazināšanu pirmā brīvvalsts laika zemes mantiniekiem, Ušakovs izsludināja pārtraukumu tikai minūti pēc tās sākuma.
Ārkārtas sēdi opozīcija sasauca pēc tam, kad 17.oktobrī, neilgi pirms Finanšu un administrācijas lietu komiteja sēdes šis pats jautājums no darba kārtības tika izņemts un komiteja jautājumu neizskatīja. Toreiz Ušakovs nepaskaidroja, kur tad jautājums “nozudis”, vien sacīja, ka “jebkuru darba kārtību var papildināt ar balsojumu,” taču šāda piedāvājuma neesot.
Uzsākot ārkārtas sēdi, Ušakovs paskaidroja, ka iepriekšējās nedēļas komitejas darba kārtībā šis jautājums bija iekļauts referenta kļūdas dēļ un, ka “dokumentāli ir apliecināts, ka deputātiem un arī ziņotājiem tika izsūtīta mainītā darba kārtība”.
Mēra darbību Rīgas domes opozicionāri lūdza izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C901E7DB-33A3-46D5-B0DE-F5F80B5BB15C/
VARAM Valsts kancelejā iesniegusi precizētu Rīgas domes atlaišanas likumprojektu
Rīga, 21.janv., LETA. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir “veikusi uzlabojumus” Rīgas domes atlaišanas likumprojektā un pirmdien to atkārtoti iesniegusi Valsts kancelejā, aģentūru LETA informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Labotais likumprojekts tiek iesniegts pēdējās dienās pirms valdības nomaiņas, pēc kuras sagaidāms, ka VARAM vairs nevadīs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), bet viņa vietā stāsies Juris Pūce (AP). Aizejošais premjers Māris Kučinskis (ZZS) tika paziņojis, ka savas valdības laikā likumprojektu skatīšanai nevirzīs, sekojoši lemšana par to būs jau jaunās valdības atbildība.
VARAM izstrādātajā likumprojektā iekļauti vairāki precizējumi, tostarp, anotācijā esot iekļauta informācija par apstākļiem, kas varot apdraudēt pašvaldības stabilitāti un budžetu. Proti, papildus sniegta informācija par risku, kas saistīts ar SIA “Rīgas satiksme” sadarbības partneru un kreditoru izsniegtajiem aizdevumiem 200 miljonu eiro apmērā.
“Ņemot vērā iespējamās nelikumīgās darbības “Rīgas satiksmē”, ko pašlaik izmeklē tiesībsargājošās iestādes, sadarbības partneri un kreditori var pieprasīt izsniegtos aizdevumus atgriezt nekavējoties. Turklāt, iepazīstoties ar Komercķīlu reģistrā publicēto informāciju, secināms, ka kopējais komercķīlu apjoms sasniedz pat aptuveni 300 miljonus eiro,” norāda ministrijā.
VARAM vērš uzmanību, ka komercķīlas atprasīšana varot apdraudēt sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā un radīt būtiskus papildus izdevumus Rīgas pašvaldības vai valsts budžetam. “Jāuzsver, ka 300 miljoni eiro ir aptuveni 35% no visa pašvaldības budžeta, līdz ar to pastāv risks, ka var tikt apdraudēta arī citu pašvaldības funkciju izpilde,” apgalvo VARAM.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka Rīgas dome nav veikusi nepieciešamās darbības, lai savlaicīgi nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasības. Proti, dome neesot nodrošinājusi atbilstošā procedūrā atkritumu apsaimniekotāja noteikšanu pašvaldības teritorijai, kā arī nav noslēgusi līgumus par atkritumu apsaimniekošanu.
“Turklāt, Rīgas dome līdz šim nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumos minēto prasību ieviešanu, kas, savukārt, ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā izpildīt pienākumu līdz 2020.gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50% apjomā no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma,” uzsver VARAM.
Tāpat papildinātais esot punkts par to, ka no 119 pašvaldībām Rīga ir vienīgā, kas noteiktajā termiņā atbilstoši paredzētajai kārtībai nav pieslēgusies Būvniecības informācijas sistēmai.
VARAM atgādina, ka šī gada 15.janvārī tika aizvadīta iesaistīto institūciju kopīga sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no VARAM, Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), Centrālās vēlēšanu komisijas, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas. VARAM precizēto likumprojektu sanāksmē esot atbalstījusi Tieslietu ministrija. Savukārt LPS un LLPA to nesaskaņoja, norādot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu pārkāpumu esamību.
Likumprojektam nepiekrita arī Valsts kanceleja, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs iebildumus nepauda.
Kā ziņots, izstrādātajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.
Par tās vadītāju tiktu iecelts VARAM valsts sekretāra vietnieks pašvaldību jautājumos Aivars Draudiņš, bet kā administrācijas locekļi darbotos VARAM pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls, VARAM ministra padomnieks Dainis Rijkuris, kā arī Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas deleģētie pārstāvji.
Pagaidu administrācijas uzdevums būtu nodrošināt domes funkcijas un pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību.
Domes atlaišanas gadījumā jaunās Rīgas domes vēlēšanas notiktu 2019.gada 25.maijā. Jaunievēlētā dome darbotos līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāktu kārtējās vēlēšanās ievēlētā Rīgas dome, kas plānotas 2021.gadā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/9A260423-E4BE-4A98-A2AF-05722B8BD6C3/
VARAM Valsts kancelejā iesniegusi precizētu Rīgas domes atlaišanas likumprojektu
Šī gada 21.janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir papildinājusi Rīgas domes likumprojektu un iesniegusi to Valsts kancelejā. Likumprojekta precizēšana veikta, ņemot vērā Ministru prezidenta 2018.gada 21.decembra rezolūcijā noteikto, pieaicinot vairāku iesaistīto institūciju pārstāvjus.
VARAM izstrādātajā likumprojektā iekļauti vairāki precizējumi, tai skaitā anotācijā iekļauta informācija par nopietnu risku, kas var apdraudēt pašvaldības stabilitāti un budžetu. Proti, par risku, kas saistīts SIA “Rīgas satiksme” sadarbības partneru un kreditoru izsniegtajiem aizdevumiem 200 milj. eiro apmērā. Sadarbības partneri un kreditori var pieprasīt izsniegtos aizdevumus atgriezt nekavējoties, ņemot vērā iespējamās nelikumīgās darbības SIA “Rīgas satiksme”, ko pašlaik izmeklē tiesībsargājošās iestādes. Turklāt, iepazīstoties ar Komercķīlu reģistrā publicēto informāciju, secināms, ka kopējais komercķīlu apjoms sasniedz pat aptuveni 300 miljonus eiro. Komercķīlas atgriešanas pieprasīšana var apdraudēt sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā un radīt būtisku papildus izdevumus Rīgas pašvaldības vai valsts budžetam. Jāuzsver, ka 300 miljoni eiro ir aptuveni 35 % no visa pašvaldības budžeta, līdz ar to pastāv risks, ka var tikt apdraudēta arī citu pašvaldības funkciju izpilde.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka Rīgas pašvaldība nav veikusi nepieciešamās darbības, lai savlaicīgi nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta prasības, t.i. nav nodrošinājusi atbilstošā procedūrā atkritumu apsaimniekotāja/-u noteikšanu pašvaldības teritorijai, kā arī nav noslēgusi līgumu/-us par atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt, Rīgas dome līdz šim nav nodrošinājusi Ministru kabineta noteikumos Nr.184* minēto prasību ieviešanu, kas, savukārt ļoti būtiski var ietekmēt iespēju Latvijai noteiktajā termiņā izpildīt noteikto pienākumu līdz 2020.gadam nodrošināt atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju 50 % apjomā (pēc svara) no kalendāra gadā radītā sadzīves atkritumu daudzuma.
Ne mazāk būtisks ir papildinātais punkts anotācijā, ka no 119 pašvaldībām Rīga ir vienīgā pašvaldība, kas noteiktajā termiņā atbilstoši paredzētajai kārtībai nav pieslēgusies Būvniecības informācijas sistēmai. Tādējādi Rīgas pilsētas pašvaldības rīcība, vilcinoties noslēgt sadarbības līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas lietošanu, ievērojami kavē normatīvā regulējumā paredzēto prasību īstenošanu un pārkāpj normatīvo aktu prasības.
Atgādinām, ka šī gada 15.janvārī tika aizvadīta iesaistīto institūciju kopīga sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no VARAM, Tieslietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Centrālās vēlēšanu komisijas, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas. VARAM precizēto Likumprojektu sanāksmē atbalstīja Tieslietu ministrija. Savukārt likumprojektu nesaskaņoja Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, norādot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību. Likumprojektam nepiekrita arī Valsts kanceleja, savukārt Pārresoru koordinācijas centrs iebildumus nepauda.
Saistītā informācija:
15.01.2019 VARAM virzīs precizēto RD atlaišanas likumprojektu iesniegšanai MK
08.01.2019 VARAM veiks likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu precizēšanu atbilstoši Ministru prezidenta norādītajiem priekšlikumiem
18.12.2018 VARAM saņemti FM un TM atzinumi par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu
17.12.2018 Ministrs K.Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/86461F31-86D7-4587-8995-53B53D91E8F1/
FOTO avots: https://www.delfi.lv/temas/nils-usakovs
