VIDEO: https://www.lci.fr/social/en-direct-gilets-jaunes-apres-une-journee-de-manifestation-calme-la-situation-se-tend-a-paris-bordeaux-et-toulouse-2103673.html
“Dzeltenās vestes” gatavojas jauniem protestiem
Parīze, 18.janv., LETA–THE LOCAL. Neskatoties uz šonedēļ uzsāktajām “lielajām nacionālajām debatēm”, kuras Francijas prezidents Emanuels Makrons iecerējis, lai nomierinātu “dzelteno vestu” kustību, aktīvisti gatavojas sestdien jau desmito nedēļas nogali pēc kārtas atkal iziet ielās.
Sociālajos medijos aktīvi tiek izteikti aicinājumi gatavoties protestu “desmitajam cēlienam”, dažādām grupām mudinot uz pulcēšanos Parīzē un citās Francijas pilsētās.
Lai gan līdz ceturtdienai policijā nebija iesniegts neviens protestu pieteikums, tūkstošiem cilvēku dažādās ar “dzeltenajām vestēm” saistītajās feisbuka diskusiju grupās izrādījuši interesi par gaidāmajām demonstrācijām.
Varasiestādes cer, ka otrdien uzsāktās “lielās debates” mīkstinās, ja ne izbeigs nemierus, kas jau divus mēnešus pārņēmuši visu Franciju.
Taču aicinājumi sociālajos medijos uz jauniem protestiem liecina, ka “dzeltenās vestes”, šķiet, negrasās padoties.
Parīzē starp vietām, kut pulcēties demonstrantiem, minēti Elizejas lauki, Bastīlija un Invalīdu nams. Izskan aicinājumi iziet ielās arī citās pilsētās, tostarp Lionā, Marseļā, Nantē, Bordo un Bezjē.
Daži no aktīvistiem pat cer, ka protestus izdosies paildzināt līdz svētdienai.
Pēdējās nedēļās šķita, ka “dzelteno vestu” kustība sākusi iet mazumā, taču pagājušajā sestdienā visā Francijā ielās atkal izgāja 84 000 cilvēku, kamēr nedēļu iepriekš protestētāju skaits sasniedz tikai 50 000.
“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Decembrī protesti pārauga vardarbībā, demonstrantiem iesaistoties sadursmēs ar policiju un vandālisma aktos.
Kopš novembra, ka protesti sākās, vairāki cilvēki ir gājuši bojā, bet simtiem guvuši ievainojumus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/BDA230FE-3A9A-4640-B0F2-76795F018389/
Francijā turpinās “dzelteno vestu” protesti
Parīze, 19.janv., LETA—AP/AFP. Neskatoties uz prezidenta Emanuela Makrona šonedēļ ievadītajām “lielajām nacionālajām debatēm”, kuru mērķis ir apslāpēt “dzelteno vestu” protestus, Francijas pilsētu ielās sestdien, jau desmito nedēļas nogali pēc kārtas, atkal izgājuši tūkstošiem demonstrantu.
Parīzē cilvēki atsaucās uz aicinājumu pulcēties pie Invalīdu nama, lai dotos gājienā, pieminot tos desmit cilvēkus, kas jau divus mēnešus ilgstošo protestu laikā gājuši bojā.
Protestētāji pulcējās arī Elizejas laukos un pie Eifeļa torņa.
Šonedēļ izskanējusi asa kritika par policijas darbību, protestētāju izklīdināšanai pielietojot gumijas lodes, no kurām guvuši ievainojumus desmitiem demonstrantu.
Pie invalīdu nama uzsāktā gājiena priekšgalā demonstranti nesa melnu zārku un plakātu, uz kura bija lasāms: “Pilsoņi briesmās”.
Uz plakātiem bija manāmas arī prasības Makronam atkāpties no amata.
Gājiens visumā noritēja mierīgi, taču tā beigās izcēlās sadursmes, un policijai nācās pielietot asaru gāzi un ūdensmetēju, lai izklīdinātu protestētājus, kas kārtības sargus sāka apmētāt ar akmeņiem un pudelēm.
Policija ziņo, ka aizturēti 30 cilvēki.
Demonstrācijas notika arī citās lielākajās Francijas pilsētās, un ziņas par sadursmēm saņemtas no Rennas, Lionas, Bordo un Tulūzas.
Kārtības uzturēšanai Parīzē bija mobilizēti 5000 policistu, un lielākie kārtībnieku spēki tika sakoncentrēti ap valdības ēkām un Elizejas laukos.
Savukārt visas valsts mērogā par drošību gādāja 80 000 policistu.
Pēdējās nedēļās šķita, ka “dzelteno vestu” kustība sākusi iet mazumā, taču pagājušajā sestdienā visā Francijā ielās atkal izgāja 84 000 cilvēku, kamēr nedēļu iepriekš protestētāju skaits sasniedz tikai 50 000.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas aplēsēm arī šodien demonstrantu skaits visā Francijā sasniedzis 84 000, bet Parīzes ielās izgājuši septiņi līdz astoņi tūkstoši cilvēku.
“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Decembrī protesti pārauga vardarbībā, demonstrantiem iesaistoties sadursmēs ar policiju un vandālisma aktos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A7D-DD80-39B2-2175-9BFACAFF7DA3/ un https://www.lci.fr/social/en-direct-gilets-jaunes-apres-une-journee-de-manifestation-calme-la-situation-se-tend-a-paris-bordeaux-et-toulouse-2103673.html
“StratCom” direktors: Novērojami ārēji mēģinājumi paspilgtināt Francijā notiekošos “dzelteno vestu” protestus
Rīga, 19.janv., LETA. Ir novērojami mēģinājumi no ārēju spēku puses Francijā notiekošos “dzelteno vestu” protestus padziļināt un paspilgtināt, aģentūrai LETA atzina NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (StratCom) direktors Jānis Sārts.
Lai gan StratCom padziļināti nav pētījis “dzelteno vestu” kustību, tomēr centrs ir sekojis līdzi tās problemātikai, secinot, ka pastāv ārēji mēģinājumi “dzelteno vestu” protestus padziļināt un paspilgtināt. “Ir atsevišķas lietas un daži iesaistītie personāži, kas liek domāt, ka ir kopsakarības starp “dzelteno vestu” kustību un kaut kādiem ārējiem spēlētājiem, kas neļauj šai problēmai nomierināties,” teica StratCom direktors.
Tāpat viņš norādīja, ka konstatēti daži “Twitter” konti, kas esot nedaudz aizdomīgi un tos varētu “sasaistīt ar kādām citām lietām”. Arī Sārta minētie “atsevišķie personāži” bijuši saistīti ar procesiem Ukrainā un veicinājuši zināmus specifiskus naratīvus. “Kaut kādas paralēles ir, bet es neteiktu, ka tās būtu liela apjoma, lai veidotu visu kustības procesu. Tas vairāk ir kā papildu problēmas palielinātājs,” piebilda Sārts.
Viņš nevarēja apstiprināt, ka StratCom rīcībā būtu skaidri pierādījumi par to, ka “Twitter” kontu aktivitātes būtu saistāmas ar kādu konkrētu valsti. Vienlaikus Sārts minēja, ka protesti veidojušies iekšējo procesu rezultātā, nevis ārējo spēku ietekmē.
“Cilvēki internetā iegūst emocijas. Interesanti, ka šo kustību ir mēģinājumi pārnest uz citām valstīm, piemēram, Beļģiju, Nīderlandi un Lielbritāniju. Redzam, ka priekšnosacījumi, kādēļ protesti sākās Francijā, attiecīgajās valstīs nemaz nebija. Emocijai ir bijis vieglāk ceļot pār valstu robežām, tādēļ varam secināt, ka pamatā cilvēku emociju uzkurināšana notiek sociālajos medijos,” sacīja Sārts.
StratCom direktors vērsa uzmanību, ka lielā uzmanība, ko mediji pievērš šiem protestiem, faktiski neatbilst realitātei. Tāpat viņš aicināja atcerēties, ka Francijā protesti pēc būtības nav nekas neparasts.
“Francijas varas elitei principā bija divi ceļi – cīnīties no pozīcijas, ka problēmu risināšanai tā izvēlējusies pareizu ceļu, vai piekāpties protestētājiem, un Francijas prezidents Emanuels Makrons piekāpās, tādējādi protestiem samazinoties, lai gan tie turpinās mazākā apjomā. Jebkurā valstī sentiments par cīņu pret eliti ir diezgan pateicīgs, un problēma varētu būt jebkurā vietā,” pieļāva Sārts.
Kā ziņots, Makrons iepriekš paziņojis, ka daļa “dzelteno vestu” kustības aktīvistu saņem atbalstu no ārvalstīm.
Uzrunājot valdības locekļus, Makrons norādīja, ka daudzi “dzelteno vestu” protestu dalībnieki ir “godīgi cilvēki, ka norūpējušies par nākamās algas saņemšanu”. Tajā pašā laikā protestos ir iesaistījušies “graujoši, vardarbīgi un brutāli cilvēki, reizēm no labējo ekstrēmistu, reizēm no kreiso ekstrēmistu aprindām, no kuriem daži pat saņem atbalstu no ārvalstīm,” atzinis prezidents.
Valdības pārstāvis Benjamins Grivo kā piemēru minēja Krievijas valstij piederošo raidorganizāciju RT, kas ar simpātijām ziņo par protestētāju iknedēļas sadursmēm ar policiju.
Grivo piesauca arī Itālijas valdības locekļu pausto atbalstu “dzelteno vestu” kustībai.
“Dzelteno vestu” kustība radās novembra vidū kā stihiska reakcija uz plānoto degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā vispārējā kustībā pret Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.
Piekāpjoties protestētājiem, valdība sākotnēji paziņoja par atteikšanos no iecerētās degvielas nodokļa paaugstināšanas, bet decembra vidū Makrons paziņoja par minimālās algas paaugstināšanu un piekāpšanos arī attiecībā uz izteikti nepopulāro nodokļu palielināšanu pensionāriem.
Daudzi no protestētājiem pieprasa Makrona atkāpšanos, bet valdība ir noraidījusi šīs prasības kā nedemokrātiskas.
“Dzelteno vestu” protesti ir Makrona 20 mēnešu prezidentūras lielākā politiskā krīze.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C6503315-383D-4DDC-A878-07691599370B/
FOTO avots: https://www.20min.ch/ro/news/monde/story/Prison-ferme-pour-quatre–gilets-jaunes–28140205
