Vāciju gaida vētrains politiskais gads

Vācijas politikā 2019.gads var izrādīties izšķirīgs un, iespējams, arī nemierīgs, jo gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, gan vēlēšanas vairākās federālajās zemēs var izšķirt gan kancleres Angelas Merkeles likteni, gan attiecīgi jautājumu par viņas pēcteci valdības vadītāja krēslā.
Gan maijā gaidāmās EP vēlēšanas, gan četru zemju – valsts rietumos esošās Brēmenes un trīs austrumu zemju – landtāgu vēlēšanas, domājams, būs nopietns pārbaudījums Annegrētai Krampai-Karenbauerei, kas nesen nomainīja Merkeli kristīgo demokrātu (CDU) līdera amatā. 2019., domājams, būs “ļoti satraucošs” gads, atzīst Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes profesors Torstens Fāss. “Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai Merkeles vadītā koalīcija spēs atrast konstruktīvu darbības modeli, ņemot vērā Eiropas vēlēšanas un, īpaši, vēlēšanas trijās austrumu zemēs, kas, iespējams, draud ar procesa sagrāvi.”
Pēc ne visai pārliecinošās uzvaras decembrī notikušajās CDU līdera vēlēšanās 56 gadus vecā Krampa-Karenbauere tomēr spērusi nozīmīgu soli, lai kļūtu par Merkeles pēcteci arī kanclera krēslā, uzņemoties partijas kampaņas vadību nākamajās Bundestāga vēlēšanās, kas šobrīd paredzētas 2021.gadā. “Kas attiecas uz jautājumu par kancleru, kas ir izšķirošs vēlēšanu iznākumam, Krampa-Karenbauere ļoti īsā laikā sasniegusi augstus atbalsta reitingus, kas pielīdzināmi Angelas Merkeles reitingiem,” norāda Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūts “Forsa” vadītājs Manfrēds Gilners. Ja balsot par kancleru varētu tiešās vēlēšanās, Krampa-Karenbauere jebkuru iespējamo sāncensi no otras lielākās partijas – sociāldemokrātiem (SPD) – šobrīd pārspētu ar lielu balsu pārsvaru, liecina “Forsa” veiktās aptaujas.
Taču vienlaikus aptaujas liecina, ka visās piecās šogad gaidāmajās vēlēšanās savas pozīcijas ievērojami nostiprinās eiroskeptiķu partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas divu zemju landtāgos – Brandenburgā un Saksijā – varētu pat izcīnīt vislielāko pārstāvniecību, tādējādi izraisot politisku zemestrīci visas Vācijas mērogā. “Esmu optimists,” atzīst Saksijas AfD nodaļas līderis Jērgs Urbāns, runājot par septembrī paredzētajām zemes landtāga vēlēšanām. “Jaunajā gadā ieeju ar labu sajūtu.”
Fāss norāda, ka lieli AfD panākumi vēlēšanās var likt Merkelei, cenšoties stiprināt Krampas-Karenbaueres pozīcijas, nodot papildus pilnvaras CDU līderes rokās, jo viņa lielā mērā tiek uzskatīta par pašreizējās valdības vadītājas centriskās politikas kontinuitātes garantu. Tajā pašā laikā lieli AfD panākumi var mudināt CDU labējo spārnu aktivizēt centienus panākt, lai uz kanclera amatu tiktu izvirzīts kāds konservatīvāk noskaņots kandidāts, piemēram, Frīdrihs Mercs, kuru decembra kongresā cīņā par partijas līdera amatu Krampa-Karenbauere pārspēja tikai ar nelielu balsu pārsvaru.
Oktobrī, paziņojot par savu lēmumu atstāt CDU priekšsēža amatu, Merkele pauda apņēmību valdības vadītāja krēslā palikt līdz savu pilnvaru termiņa beigām 2021.gadā, lai tādējādi nodrošinātu mierīgu varas pārņemšanas procesu. Taču Merkeles likteni var izlemt ne vien manevrēšana CDU rindās, bet arī SPD. Pēc ilgstošajām sarunām par jaunās valdības veidošanu, kas sekoja 2017.gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kurās sociāldemokrāti cieta pazemojošu sakāvi, pērn pavasarī SPD ļoti negribīgi atgriezās Merkeles vadītajā “lielajā koalīcijā”. Tikmēr, neskatoties uz jaunās partijas vadītājas Andreasas Nāles solīto politisko atdzimšanu, sociāldemokrāt, šķiet, lemti tālākam pagrimumam.
Tas vairo risku, ka SPD biedri šogad paredzētajā partijas ārkārtas kongresā var izlemt pamest koalīciju ar Merkeles pārstāvētajiem konservatīvajiem. “Lielās koalīcijas” sabrukums var nozīmēt Merkeles laikmeta beigas, jo tas, visticamāk, novedīs pie ārkārtas vēlēšanām. Kārtējais apliecinājums SPD drūmajai nākotnei ir pagājušajā nedēļā publicētie “Forsa” veiktās aptaujas rezultāti, kas liecina, ka par sociāldemokrātiem gatavi balsot vairs tikai 15% vāciešu, lai gan jau 2017.gada vēlēšanās iegūtie 20,5% balsu bija vājākais partijas sniegums kopš Otrā pasaules kara beigām. Tikmēr valsts austrumos, kas savulaik atradās PSRS uzspiestā komunistiskā režīma jūgā, SPD situācija ir vēl dramatiskāka. Tur sociāldemokrātus atbalsta vairs tikai astoņi procenti vēlētāju, un 2019.gads SPD var izrādīties katastrofāls.
Tajā pašā laikā atbalsts AfD Vācijas austrumos jau sasniedzis aptuveni 25%, norāda Drēzdenes Tehniskās universitātes politikas zinātnes profesors Hanss Forlenders.
(Avots: DPA.)
• Publicēta: 18.01.2019 01:04
• DPA, LETA

…Info avots:
http://www.leta.lv/plus/90D696A9-832B-49CA-A8C0-6EE167B7375B/