Jūlija Stepaņenko
Par Ārlietu ministra rīcību ANO migrācijas pakta un bēgļu pakta sakarā:
Iedomājaties, ja jūs būtu dzīvokļa īpašnieks un pilnvarotu kādu aiziet jūsu vietā uz mājas kopīpašnieku sapulci. Sapulces vienīgais darba kārtības jautājums: kopš šodienas visiem dzīvokļiem jātur durvis vaļā.
Jūs sakāt savam pilnvarniekam: ”Nekādā gadījumā neatbalsti šo lēmumu!”
Pilnvarnieks atgriežas no sapulces un saka: “Zini, tur tikai Anniņa no 5 dzīvokļa un Pēteris no 3 dzīvokļa bija pret. Bet toties Visvaldis no 12 stāva gan bija par un visi pārējie arī. Nu kaut kā neērti bija tomēr balsot pret kopā ar Anniņu un Pēteri. Es vienkārši pastāvēju malā.”
Vai jūs turpmāk uzticētos tādam pilnvarniekam? Domāju, ka nē.
Deputātu pieprasījums bija par to, vai Saeima tomēr var uzticēties ministra darbam, jo ir pārāk daudz argumentu, kas norāda uz ministra vēlmi rīkoties pretēji Saeimas lēmumam. Šāda attieksme ir īpaši svarīga nākotnes lēmumos, kas skar migrāciju.
Pagājušā gada 6.decembrī Saeima nobalsoja par aicinājumu valdībai neatbalstīt ANO migrācijas paktu. Šī bija ārkārtēja likumdevēja varas iejaukšanās izpildvaras darbā; tā bija īpaša situācija un valdībai, it īpaši Ārlietu Ministrijai, tai bija jāseko līdzi ar lielu rūpību.
Pēc debatēm, kurās no Saeimas lēmumprojekta iesniedzēju puses tika izteikts nepārprotams noraidījums ANO Migrācijas paktam, Saeima ar balsu vairākumu izteica aicinājumu šādu paktu neatbalstīt, minot vairākus argumentus.
Bet kas notika tālāk? Ministra kungs sāka meklēt jebkuru veidu, kādā varētu saglabāt seju, jo Saemas lēmums bija pretējs tam ko publiski pauda pats ministrs un viņa biroja vadītājs. Bija neērti un bija jāmēģina izlocīties.
Uz Marakešu mūsu pārstāvis neaizbrauca,
bet par to, ka notiks atsevišks balsojums par ANO Migrācijas paktu, deputātiem tā starp citu tika izmests Ārlietu komisijas sēdē balsojuma dienā:
“Jā, šodien notiks balsojums. Arī par to otro paktu, par bēgļiem. Atturēsimies par migrāciju. Kāpēc? – Nu mēs tā sapratām Saeimas lēmumu!”
Tālāk ministrija turpina izlocīties: “Nu redziet, arī Saeimas debatēs par ANO Migrācijas paktu nebija vienprātības, arī manabalss.lv viedokļi polarizējās (tas nekas, ka ar lielu pārsvaru PRET paktu). Tāpēc mēs sapratām, ka varajdzētu atturēties.”
Iedomājaties, ja tādā veidā mēs interpretētu jebkuru Saeimas likumu vai lēmumu: “Ak nav vienprātības valdības veidošanā? Debatēs izskanēja dažādi viedokļi? Sabiedrībā domas dalās? Nu tad valdība būs neviennozīmīga un strādās tikai 3 dienass nedēļā, bet pārējās 2 dienas būs anarhija.”
No 6.12 līdz 19.12, kad notika balsojums par paktu, ministram bija pietiekami daudz laika, lai noformulētu Latvijas oficiālo pozīciju, balstoties uz Saeimas lēmumu. Svarīga ir ne tikai Latvijas pozīcija 19.decembrī, kas nu, pateicoties ministram, bija nekāda, bet svarīgi arī turpināt tā saucamā uzstājīgā iebildēja (persistent objector) pozīciju, kas neļautu attiecībā pret Latviju piemērot tās saistības, kuras Latvija nav uzņēmusies.
Saeimas lēmums izteica nepārprotamu likumdevēja nostāju PRET ANO Migrācijas paktu, kas ministram attiecīgi bija jāpilda. Par to, kādi balsojumi stāv priekšā un kurā brīdī Latvijai būs jāizsakās šī pakta sakarā, bija jāzina ministram un par to bija attiecīgi jāinformē Saeima, atskaitoties par savu darbu un ziņojot par plānotajām darbībām.
Ārlietu Ministrija pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas nav griezusies valdībā, nav saņēmusi Ministru Kabineta pilnvarojumu rīkoties un tādēļ izpaliek Latvijas oficiālā pozīcija šajā jautājumā, kas ir ļoti svarīgi nākotnes saistībām migrācijas jomā. Vai tika ievērota MK not. Nr. 707 noteiktā procedūra Latvijas nacionālās pozīcijas forumlēšanai un akrualizēšanai? Iespējams, ka nē.
Ir tik daudz šķēpu lauzts par to, vai ir, vai nav šis pakts juridiski saistošs. Tas satur dalībvalstu apņemšanos un to izpildes mehānismu un paražu tiesību jomā šis būs instruments turpmāko saistību veidošanai. Tāpēc Latvijas kā uzstājīgā iebildēja pozīcijas iztrūkums šajā jautājumā var novest pie situācijas, kad dažādas no pakta izrietošās saitības būs nākotnē piemērojamas arī Latvijai.
Tagad iztēlosimies situāciju, kurā Latvijas pārstāvei Eiropas Cilvēktiesību tiesā būs jāaizstāv Latvijas intereses un juridiski jāpamato, ka Latvija nav vēlējusies saistīt sevi ar ANO Migrācijas paktu. Kā viņa šīs intereses aizstāvēs? Kādas būs viņas izredzes pārliecināt tiesu, ja Latvija nav varējusi pierādīt savu uzstājīgā iebildēja lomu?
Vienīgais, ko teica Latvijas pārstāvis pirms balsojuma ANO, bija: “pamatojoties uz parlamenta lēmumu, es balsojumā atturos”. Un tas ir arī viss.
Praksē eksistē vairāki Eiropas Cilvēktiesību Tiesas spriedumi, kuros tā piemērojusi starptautisku līgumu, kuram valsts nebija nekad pievienojusies un noteica, ka valstij šis līgums tomēr ir juridiski saistošs, jo atturēšanās starptautisko tiesību izpratnē nav iebilšana. Piemēram 2008.gada 12.novembra Lielās palātas spriedums lietā “Demirs un Baykara pret Turciju”.
Vissvarīgākā ANO Starptautiskās tiesas lieta jautājumā par starptautisko paražu tiesībām un uzstājīgo iebildēju ir 1951.g. Zvejniecības lieta starp AK un Norvēģiju. ANO Starptautiskā tiesa noteica, ka desmit jūdžu noteikums (Ten miles rule) tomēr nav piemērojams Norvēģijai, jo Norvēģija kā uzstājīgais iebildējs konsekventi atteicās to piemērot. Tikai tāpēc ANO starptautiskā tiesa nolēma, ka šī paraža Norvegījai tomēr nav saitoša.
16.01. Saeimas Pieprasījumu komisija skatīja šo deputātu pieprasījumu. No sēdē saņemtiem ministra skaidrojumiem izrietēja tas, ka ministrs joporjām praktizē selektīvās redzes pieeju. Pēc Saeimas lēmuma un tā savdabīgas interpretēšanas no Ārlietu Ministraijas puses, Tieslietu Ministrija 11.janvārī nosūtīja Ārlietu Ministrijai viedokļa vēstuli, kurā rekomendēja tālākās rīcības plānu saistībā ar Saeimas lēmuma piemērošanu un ieteica pareizo veidu, kādā būtu interpretējams šis lēmums – tas bija jātulko atbilstoši tā mērķim un butībai, nevis formāli pievēršot uzmanību tikai atsevišķiem ietvertajiem tajā vārdiem.
Neskatoties uz to, ministrs Pieprasījumu komisijas sēdē no šīs garās Tieslietu ministrijas vēstules tomēr atrada un izrāva no konteksta vienu frāzi, kas viņaprāt attaisnoja Ārlietu Ministrijas rīcību, bet ministrs noklusēja būtiskāko, kas vēstulē bija iekļauts.
Diemžēl šodien Saeima nobalsoja pret pieprasījumu, kas nozīmē to, ka liels deputātu vairākums kopumā nesaskata problēmas ministra rīcībā un uzskata, ka jautājums ar deputātu pieprasījumu ir izsmelts.Ministram nebūs jāsniedz skaidrojums no tribīnes. Bet mums paliek rakstiskais skaidrojums un tas ir te:
…Info avots: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=1027185914135011&id=100005308365667
Attēla avots: http://www.protests.online/rinkevicam-nebus-jaskaidro-saeimai-balsojumus-par-ano-migracijas-un-beglu-paktiem-arlietu-ministrijas-kartejo-sakave-tiesa-par-rinkevica-un-vina-dregera-arvalstu-braucienu-slepsanu-neka-nedarisana-p/
