Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3% iedzīvotāju
Rīga, 17.janv., LETA. Latvijā 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2017.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016.gadā – 330 eiro mēnesī), savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017.gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (694 eiro mēnesī).
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2%) un vismazākais – Rīgā (15,6%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29% iedzīvotāju, Zemgalē – 25%, Kurzemē – 24,8% un Pierīgā – 16,9 % iedzīvotāju.
Visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem – 2017.gadā tādu bija 74% (2016.gadā – 72,8%). Nākamās lielākās nabadzības riskam pakļautās sabiedrības grupas bija nepilnās ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (32,6%), personas līdz 64 gadu vecumam, kuras dzīvo vienas (31%), un daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (20,5%).
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū – 8,1% 2017.gadā un 8,8% 2016.gadā, bet būtiski vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki – 59,5% 2017.gadā un 56,6% 2016.gadā, kā arī pensionāri – 48,9% 2017.gadā un 43,7% 2016.gadā.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem. 2017.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 15,8 procentpunktiem – nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauts 39,1% iedzīvotāju. 2016.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,8 procentpunktiem, kamēr 2015. un 2014.gadā – par 18,4 procentpunktiem.
Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2018.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti seši tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C131B699-C585-4B5C-AB24-F7F068210C43/
Ne tik iepriecinošie dati
Latvijā 2017.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2017.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016.gadā – 330 eiro mēnesī), savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2017.gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (694 eiro mēnesī).
Kāds tvitera lietotājs uzskata, ka šis ir “nodokļu sistēmas reformas efektivitātes indikators”, kāds cits uzskata, ka par skaitļiem ir jākaunas.
Datus komentējis Valsts kontroles politiku plānošanas projektu un analīzes procesu vadītājs Valērijs Stūris.
Valerijs Sturis@valerijssturis
… labs nodokļu sistēmas reformas efektivitātes indikators https://twitter.com/CSP_Latvija/status/1085855633579147266
Thu Jan 17 11:07:38 +0000 2019
Citādāk gan domā Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.
Karlis Vilerts@kvilerts
@valerijssturis Tendence drīzāk atspoguļo pensionāru nabadzības riska cikliskumu. https://pbs.twimg.com/media/DxHGG4MX4AAQkpa.jpg
Thu Jan 17 11:50:07 +0000 2019
Stūris skaidro, kā viņš saredz publicētos datus.
Valerijs Sturis@valerijssturis
@kvilerts …šķiet ka tā atspoguļo “pārdales” kvalitāti – jo ikvienā izaugsmes ciklā ekports un tehnoloģijas jūtas labāk, tam līdzi pavelkas pakalpojumi un valsts atbildība ir pietiekami ātri un gudri pārdalīt šo izaugsmes dividenti, tā, lai publiskajā telpā neienāktu “protesta balsis”
Thu Jan 17 11:55:04 +0000 2019
Strūra komentāru precizēt centies finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Jānis Hermanis@J_Hermanis
@valerijssturis Ja nemaldos, nodokļu reforma stājās spēkā 2018.gadā, bet šeit dati ir par periodu līdz 2017.gadam
Thu Jan 17 11:13:23 +0000 2019
Stūris redz, kur datus varēs pielietot.
Valerijs Sturis@valerijssturis
@J_Hermanis … bet tas netraucēs to izmantot kā indikatoru, kad pienāks īstais laiks?
Thu Jan 17 11:39:38 +0000 2019
Vilerts skaidro, kāda varētu būt nākotne.
Karlis Vilerts@kvilerts
@valerijssturis @J_Hermanis Ja nodokļu reforma cels mediānas ienākumus, bet neietekmēs pensionāru rīcībā esošos ienākumus, tad nabadzības risks pēc definīcijas pieaugs.
Thu Jan 17 11:48:48 +0000 2019
Priecīgs par datiem nav 9.Saeimas deputāta Jura Boldāna dēls Igors Boldāns.
Igors Boldāns@igors_b
@DienaLv Teju katrs ceturtais. Bēdīgi.
Thu Jan 17 11:39:37 +0000 2019
Informāciju komentējis arī tvitera lietotājs Ģirts.
Ģirts@irts1
@DienaLv Izbeidziet!!! Nekad cilvēki Latvijā nav dzīvojuši tik labi kā tagad …….
Thu Jan 17 11:31:25 +0000 2019
Savukārt publicists Guntars Meluškāns uzskata, ka par to, kāda situācija valstī ir saistībā ar nabadzību, vajadzētu kaunēties.
Guntars Meluškāns@GMeluskans
Tas, ka nabadzība nemazinās, ir kauns.:(
twitter.com/CSP_Latvija/st…
Thu Jan 17 11:07:10 +0000 2019
Tvitera lietotāja Ieva Fogele precizē Meluškāna sniegto informāciju.
Ieva@fogele_ieva
@GMeluskans Nemazinās? Pieaug!!
Thu Jan 17 11:40:13 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/e19cbbf0-c578-435a-86b7-e3939a283fa7
Attēla avots: https://pbs.twimg.com/media/DxHGG4MX4AAQkpa.jpg
