Polija cer tuvāko mēnešu laikā aktivizēt diskusiju par pastāvīgas ASV bāzes izveidi valstī

Viļņa, 14.janv., LETA–LRT. Polija cer, ka jau tuvāko mēnešu laikā varētu paātrināties diskusijas par pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi valstī, kas palielinātu arī visa reģiona drošību, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis Polijas prezidenta Andžeja Dudas biroja vadītājs Kšištofs Ščerskis.
Pēc viņa teiktā, sarunas varētu aktivizēties, kolīdz atrisināsies politiskā krīze Vašingtonā un Amerikas Savienoto Valstu administrācija sāks darboties ar pilnu sparu.
Polijas prezidents piedāvājis amerikāņiem izveidot militāro bāzi un par godu ASV prezidentam nosaukt to par Trampa fortu. Kā skaidrojis Ščerskis, šāds nosaukums tika paredzēts publisko debašu vajadzībām.
“ASV sauszemes spēku klātbūtni uz divpusējiem pamatiem mēs vērtējam kā NATO spēku klātbūtni. Nav viegli visus pārliecināt to atbalstīt. Tātad vajadzīga zināma svira, zināms grūdiens sarunās abās Atlantijas okeāna pusēs. Tā arī radās nosaukums “Trampa forts”,” viņš atzinis. “Taču būtībā mēs runājam par reģiona drošības pastiprināšanu ar stingrāku ASV sauszemes spēku klātbūtni Polijā, kas kalpotu visam reģionam. Pašlaik diskutējam, kā to panākt. Jautājums nav tikai par bāzes celšanu. Lielāko uzmanību veltām kvalitātei, nevis kvantitātei vai konkrētai vietai.”
Jautāts, vai ASV aizsardzības ministra Džima Matisa atkāpšanās no amata un spriedze pie ASV dienvidu robežām neapgrūtina sarunas, Ščerskis atbildējis, ka Polija seko norisēm Amerikas Savienotajās Valstīs. “Galīgo lēmumu pieņems pats prezidents, bet, protams, administrācija šobrīd nestrādā ar pilnu ātrumu. Pentagona vadītāja iecelšana un slēgto valdības institūciju atvēršana paātrinās diskusiju,” viņš piebildis.
“Kongress devis Pentagonam norādījumu līdz martam izstrādāt ziņojumu, tas ir pirmais termiņš, bet saistībā ar valdības slēgšanu un situāciju Kongresā skatīsimies, vai Pentagons nelūgs šo termiņu pagarināt,” stāstījis Polijas prezidenta biroja vadītājs. “Būs vajadzīgas arī diskusijas NATO, jo mēs vēlamies informēt sabiedrotos un iekļaut šo divpusējo vienošanos NATO sistēmā.”
Lūgts komentēt viedokli, ka šāda ASV bāze Polijā varētu vājināt NATO lomu un pamudināt Krieviju ievest savus karavīrus Baltkrievijā, viņš norādījis, ka Polija “nav izgudrojusi neko jaunu”.
“Pēc NATO Varšavas samita uz Baltijas valstīm un Poliju tika atsūtīti NATO karavīri, un Polijā NATO bataljonu vada ASV. Tātad saņēmām ASV sauszemes spēkus ar NATO karogu, bet vēlāk saskaņā ar atsevišķu Eiropas drošības garantēšanas iniciatīvu saņēmām arī amerikāņu brigādi, tika atsūtīti arī gaisa spēki. Tas nozīmē, ka ASV spēki šeit jau atrodas gan uz divpusējiem, gan NATO pamatiem. Tie savā starpā sadarbojas, un nevienam nerodas jautājumi par NATO sadarbību. Ja mēs vienkārši pastiprināsim to, kas jau ir, sabiedroto klātbūtnes veids nemainīsies. Jebkuras sabiedrotās valsts armija ir NATO armija, un arī ASV armija ir NATO armija. NATO ģenerālsekretārs ir pilnībā informēts par šo procesu,” izteicies Ščerskis.
“Runājot par Krievijas atbildes reakciju – viss, ko mēs darām pēc Ukrainas kara, ir vienkārši tāda mērena atbilde uz agresīvajām Putina darbībām. Mēs tikai reaģējam. Ne jau NATO diktē noteikumus attiecībā uz drošības situāciju reģionā – to joprojām dara Putins, vājinot mūsu valstu drošību. NATO ir aizsardzības alianse, tātad investīcijas sabiedroto aizsardzībā nevar uzskatīt par provokatīvām. Tas būtu absurds,” viņš spriedis.
Vaicāts, vai nesenā Itālijas iekšlietu ministra Mateo Salvīni un Polijas valdošās partijas “Likums un taisnīgums” priekšsēdētāja Jaroslava Kačiņska tikšanās Varšavā liecina, ka Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamentā varētu izveidoties itāliešu un poļu alianse pret imigrāciju, Ščerskis atbildējis, ka Eiropas robežu drošībā, neraugoties uz viedokļu atšķirībām noteiktos jautājumos, ir ieinteresētas abas valstis.
“Uzskatām, ka visas ES dalībvalstis ir brīvas un vienlīdzīgas. Itālija ir vienlīdzīga ar Vāciju, Franciju, Spāniju un Zviedriju. Mēs respektējam itāļu izvēli, respektējam likumīgi un demokrātiski ievēlēto vadību. Eiropā nav līderu, kas būtu vienlīdzīgāki par citiem,” viņš sacījis. “Mēs atbalstām Mateo Salvīni politisko darba kārtību, kad viņš runā par respektu pret nacionālo valsti un saka, ka Eiropas drošība atkarīga no Eiropas robežām. Šai gadījumā pastāv skaidra darba dalīšana – itālieši sargā daļu ārējās robežas, mums – Lietuvai un Polijai – ir pienākums sargāt robežas austrumu daļu, tātad Eiropas robežu apsardzība Polijas un Itālijas darba kārtībā ir kopīga.”
“Mums Eiropā skaļāk jārunā nevis par migrantu pārdali, bet gan par darbu dalīšanu ārējo robežu apsardzībā. Polija apsargā 1200 kilometrus garu ārējo robežu, un mēs nekad neesam lūguši papildspēkus vai papildu līdzekļus vai aicinājuši pārdalīt miljonu Polijā dzīvojošo un strādājošo ukraiņu migrantu. Mēs absorbējam ekonomisko migrantu pieplūdumu, bet līdz ar to Eiropas austrumu robeža ir droša,” uzsvēris Polijas prezidenta biroja vadītājs.
Vienlaikus viņš atzinis, ka Salvīni attieksme pret Krieviju ir gluži citāda nekā Polijai.
“Protams, Polija nav Itālija, un Itālija nav Polija. Viņa nostāja dažos jautājumos atšķiras, tādēļ mums viņš jāinformē par savu nostāju,” norādījis Ščerskis.
Šajā sakarā viņš arī paudis viedokli, ka uz tādiem pasākumiem kā tikko Lietuvas Traķu rajonā rīkotā starptautiskā ārlietu un drošības politikas ekspertu sanāksme “Sniega tikšanās” būtu jāaicina ciemiņi arī no tālākām zemēm, lai viņi varētu iepazīties ar mūsu reģiona nostāju.
“Prezidents Duda pirms NATO samita veltīja nopietnus pūliņus tam, lai apciemotu daudzas Eiropas valstis un pārliecinātu tās atbalstīt pastiprinātās klātbūtnes spēku izvietošanu. Lisabonā Portugāles premjers viņam atbildēja – jā, bet portugāļus satrauc teroristi no Āfrikas, nevis krievu tanki no austrumiem, tomēr Portugāle apliecināja solidaritāti un balsoja par pastiprinātās klātbūtnes spēkiem,” atcerējies Ščerskis. “Salvīni nostāja Krievijas jautājumā atšķiras, bet itālieši atbalsta sankcijas, tātad mēs ar viņu varam apspriest savu nostāju un uzklausīt viņa nostāju, bet beigu beigās balsot vieni par otriem. Kamēr tā turpinās, varam sēdēt pie viena galda.”
Lūgts novērtēt Lietuvas un Polijas pašreizējās attiecības, viņš tās raksturojis kā atgriešanos nelaiķa prezidenta Leha Kačiņska laikā, kad partija “Likums un taisnīgums” (PiS) “iestājās par tādu divpusējo attiecību saturu, kas veicinātu uzticēšanos, kura ļautu risināt citus jautājumus”.
“Labas attiecības nevaram izveidot, ja sākam no problemātiskiem jautājumiem, jo tad arī tālāk netiksim,” piebildis Ščerskis.
Viņš norādījis, ka Polija arī turpmāk iestāsies par poļu mazākumtautības tiesībām Lietuvā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, bet īpaši uzsvēris, ka Varšava “neatbalsta nekādas minoritāšu politiskās partijas, bet tikai pašu poļu mazākumtautību”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413A2B-3A0F-10CA-02D8-4B9ABCDDE186/

FOTO avots: https://wiadomosci.dziennik.pl/wydarzenia/artykuly/526000,antywojenna-demonstracja-w-warszawie-nato-wynocha-stad-pieniadze-dla-glodnych-nie-na-czolgi-inicjatywa-stop-wojnie-zdjecia.html