Ilze Šteinfelde
Bankas ar kodu kalkulatoriem un banku lietotnēm dzen seniorus stresā
JAUNIE AUTENTIFIKĀCIJAS RĪKI. Izvēle ir, bet ne visiem senioriem ©Rūta Kalmuka/ F64 Photo Agency
Lai izpildītu Eiropas Komisijas regulu attiecībā uz tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu, bankas veic dažādus pasākumus, lai klienti atteiktos no kodu kartēm, tā vietā izmantojot modernākus autentifikācijas rīkus. Diemžēl šo rīku izmantošana daļai senioru nav pa spēkam vai ir par sarežģītu. Bankas senioriem līdz šim nav sagatavojušas nevienu speciālu risinājumu, lai atvieglotu viņiem patstāvīgu darbošanos internetbankā.
Vienīgais, ko Swedbank un SEB banka piedāvā: ja kāds pats netiek galā ar kodu kalkulatoru vai Smart-ID viedtelefonā, tad uzticēt maksājumu veikšanu kādam citam vai arī ikreiz, kad jāveic pārskaitījums, doties uz tuvāko bankas filiāli ar savu kodu kalkulatoru.
Neatkarīgās lasītāja Annas kundze, kura nesen nosvinēja savu 80. dzimšanas dienu, līdz šim visus maksājumus internetbankā veica pati, izmantojot kodu karti. «Tā kā Swedbank sākusi samazināt pārskaitījumu limitu, vakar devos uz banku pēc kodu kalkulatora, jo citādi nevarēšu samaksāt par dzīvokli. Kodu kalkulatoru dabūju, taču samaksāt rēķinu – nevarēju,» Neatkarīgajai par piedzīvoto stāsta Annas kundze. Bankas darbiniece gan laipni un pacietīgi skaidrojusi, kā rīkoties ar kodu kalkulatoru, un iedevusi arī uzdrukātu instrukciju, taču tas nav palīdzējis. «Kodu kalkulatora podziņas ir mazākas nekā manam telefonam. Skaitļu virkne, kas jāievada, ir ārkārtīgi gara un grūti saskatāma pat ar acenēm,» stāstīja Annas kundze. Viņa šodien atkal dosies uz bankas filiāli, ņemot līdzi kodu kalkulatoru, un mēģinās veikt maksājumu, lūdzot palīdzību bankas darbiniekiem. Viedtelefona viņai nav, tāpēc bankas otrs piedāvātais risinājums – Smart-ID – viņai neder. «Ja tomēr nevarēšu pati tikt galā ar kodu kalkulatoru, man nāksies katru reizi braukt uz bankas filiāli, bet nez vai to veselības dēļ varēšu. Ar kodu karti maksājumu veikšana bija vienkāršāka,» secināja Annas kundze.
Par mazajiem un neērtajiem kodu kalkulatoriem ir sašutuši arī vairāki citi Neatkarīgās lasītāji. Vēsmas kundze ir SEB bankas kliente un kodu kalkulatoru izņēma jau pirms vairākiem mēnešiem, taču pati joprojām nav to lietojusi. Viņa pārskaitījumu veikšanu uzticējusi meitai. «Kodu kalkulatorā ciparus ir grūti saskatīt un nospiest, arī ekrāns, uz kura redzams kods, ir ļoti grūti saskatāms,» sūkstījās Vēsmas kundze. Viņa ir sašutusi, ka senioriem, kuri lielākoties neveic tūkstošiem eiro lielus pārskaitījumus, nav atrasts vienkāršāks risinājums. Līdzīgas problēmas kā senioriem ar kodu kalkulatoriem varētu būt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, vājredzīgiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
SEB bankas ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke Neatkarīgajai atklāj, ka bankā drīzumā būs pieejami arī lielāki kodu kalkulatori, savukārt vājredzīgie jau šobrīd var saņemt speciāli viņu vajadzībām piemērotus kodu kalkulatorus.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka kopš vakardienas Swedbank ieviesusi 100 eiro dienas limitu pārskaitījumiem ar kodu karti. No 7. marta dienas maksājumu limits būs 50 eiro, bet no 6. jūnija tas tiks samazināts līdz 20 eiro. Tas nozīmē, ka lielai daļai Swedbank klientu jau šobrīd ir jāmeklē kāds alternatīvs rīks kodu kartei, jo pārskaitījumi bieži ir lielāki nekā 100 eiro.
Jārēķinās, ka no 14. marta Swedbank vairs neļaus arī autorizēties Swedbank mobilajā lietotnē, izmantojot kodu karti.
SEB bankā jau kopš pērnā gada 15. jūnija ir spēkā kodu karšu lietošanas ierobežojumi maksājumiem uz citām bankām, kur viena darījuma limits ir 30 eiro, bet kopējā visu darījumu summa vienā dienā nevar pārsniegt 150 eiro. Viena darījuma un dienas limits starp SEB bankas kontiem kopš jūnija vidus ir 500 eiro.
Savukārt kopš šīs otrdienas SEB vairs neizsniedz un neaizvieto kodu kartes, jo, kā skaidro bankā, «šis risinājums ir novecojis un neatbilst mūsdienu IT drošības standartiem». Tā vietā SEB aicina izvēlēties viedtālruņu bezmaksas lietotni Smart-ID vai kodu kalkulatoru.
…Info avots: https://nra.lv/ekonomika/latvija/269370-kodu-kalkulatori-un-banku-lietotnes-senioriem-rada-stresu.htm
No 10.1.2019 daļai “Swedbank” klientu jūtami tiks apgrūtināta dzīve
No šodienas maksājumu limits, kuru būs iespējams veikt ar kodu karti, būs 100 eiro. No 7. marta dienas maksājumu limits būs 50 eiro, bet no 6. jūnija tas tiks samazināts līdz 20 eiro.
Citi kodu karšu ierobežojumi pārejas laikā
No 14. marta tiks slēgta arī iespēja autorizēties “Swedbank” mobilajā lietotnē, izmantojot kodu karti. Mobilās lietotnes izmantošanas vide ir viedtālruņi, kuriem jau kopš 2017. gada sākuma ir pieejams bezmaksas digitālais rīks Smart-ID.
To, ka šādas izmaiņas ir starptautiskas, apliecina arī tas, ka šī gada 1. aprīlī stāsies vēl viens būtisks, ar “Swedbank” nesaistīts ierobežojums, kuru noteikušas starptautiskās karšu maksājumu organizācijas, tostarp VISA un Mastercard – kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu vairs nevarēs izmantot.
Ierobežojumu iemesls – klientu drošība
Kodu kartes ir 20 gadus sena tehnoloģija, kas vairs neatbilst šodienas drošības standartiem un no tām notiek atteikšanās visā Eiropā. Pamata iemesls kodu karšu ierobežojumiem ir rūpes par lietotāju drošību. Iemesls ir vienkāršs – karšu kodi nav dinamiski (tie atkārtojas, ir pieejami 3. personām, jo nodrukāti uz pašas kartes, pats kartes īpašnieks var nodot visus kodus krāpniekiem utt).
“Swedbank” uzsāka pakāpenisku kodu karšu slēgšanu jau šā gada jūlijā, soli pa solim ierobežojot šī autentifikācijas līdzekļa izmantošanas iespējas, lai veicinātu savlaicīgu pāreju. Kopš 2017. gada tiek piedāvāts jauns bezmaksas digitāls autentifikācijas risinājums – Smart-ID -, kuru lieto jau 300 000 “Swedbank” klientu. Lai atbalstītu klientus, kuriem vēl nav viedierīču, jau no jūnija “Swedbank” divkārt samazināja kodu kalkulatora standarta cenu, turklāt atsevišķām klientu grupām tiek nodrošināti vēl īpašāki nosacījumi, piemēram, pensionāriem kodu kalkulators izmaksā 2 eiro, bet maznodrošinātām personām – bez maksas.
Limitus ievieš, lai novērstu nokavēšanas risku
Progress ir, taču ir nepietiekams. Statistika rāda, ka klienti aktīvi pāriet uz jauniem līdzekļiem – posmā no jūnija līdz septembrim pieslēgšanās skaits bankas digitālajiem kanāliem ar kodu karti samazinājās par 11%, savukārt ar Smart-ID palielinājās par 34%, bet ar kodu kalkulatoru – par 15%. Taču tempi ir nepietiekami risku novēršanai, jo gandrīz 500 000 klientu joprojām pieraduma vadīti ikdienā izmanto kodu karti. Diemžēl pašreizējā atgriezeniskā saite no klientiem liecina, ka liela daļa šobrīd domā lēmumu par pāreju uz citu autentifikācijas līdzekli atlikt uz pēdējo brīdi.
Ja šāds klientu daudzums atstās pāreju uz pēdējo brīdi, tad visām filiālēm kopā vajadzētu apkalpot kodu karšu nomaiņu divus mēnešus, šajā laikā nesniedzot nevienu citu pakalpojumu.
Kā rīkoties klientiem, lai izvairītos no neērtībām?
Klientiem ieteicams laikus nomainīt kodu karti pret citu sev piemērotu autentifikācijas līdzekli. Alternatīvas kodu kartei:
– Smart-ID – bezmaksas lietotne, īpaši piemērota viedtālruņu īpašniekiem. iOS vai Android ierīču īpašnieki to var lejupielādēt un aktivizēt ar esošo kodu karti vai citu autentifikācijas līdzekli paši vai arī ar klientu konsultanta palīdzību jebkurā Swedbank pilna servisa filiālē.
– Ja nav viedierīces Smart-ID lietošanai, alternatīva ir arī bankas kodu kalkulators, kuram kopš 2018. gada 12. jūlija ir samazināta standarta cena.
– Elektroniskā identifikācijas karte (eID) – valsts izsniegta identifikācijas karte.
Klientu atbalstam gan “Swedbank” mājas lapā, gan filiālēs ir pieejami informatīvie materiāli, kā arī ikviens klients var internetbankā iepriekš pieteikt vizīti uz konsultāciju filiālē par šo un citiem jautājumiem sev ērtā laikā.
…Info avots: https://nra.lv/latvija/269210-no-sodienas-dalai-swedbank-klientu-jutami-tiks-apgrutinata-dzive.htm
“Eurostat”: Baltijas valstīs lielākais nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars ES
Rīga, 15.janv., LETA. Baltijas valstīs ir lielākais nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2017.gadu.
Latvijā nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars veido 43,7% un lielāks tas fiksēts vien Igaunijā (46,1%). Lietuvā šādu pensionāru īpatsvars 2017.gadā bijis 36,7%.
Baltijas valstīm šajā rādītājā seko Bulgārija (32,4%), Horvātija (24,5%), Malta (21,8%) un Kipra (21,6%).
Savukārt mazākais nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars 2017.gadā bijis Francijā (7%), Slovākijā (7,6%), Dānijā (8,6%), Ungārijā (9,1%) un Luksemburgā (9,3%).
Vidēji ES nabadzības riskam pakļauto pensionāru īpatsvars 2017.gadā veidoja 14,2%, salīdzinot ar 13,8% 2016.gadā. “Eurostat” norāda, ka šis rādītājs stabili palielinās jau kopš 2013.gada, kad tas bija 12,6%.
Dati nav pieejami par Īriju.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/13413A35-2D48-021B-DD37-E2210ED4F8E1/
Attēla avots: https://www.facebook.com/bolderay.lv/photos/a.427605367600142/777287239298618/?type=3&theater
