Rīgā notiks augsta līmeņa konference “Eiro 5 gadi Latvijā”
2019. gadā Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji atzīmēs 20 gadus kopš eiro ieviešanas. Savukārt Latvija svinēs pirmos piecus gadus kopš pievienošanās eirozonai. Par godu šim notikumam, Eiropas Komisija (EK) un EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, Rīgā, 2019. gada 7. un 8. janvārī, organizē augsta līmeņa konferenci “Eiro 5 gadi Latvijā.” Konference vienlaikus ir arī diskusiju cikla “Dialogs ar iedzīvotājiem” atklāšanas pasākums ES dalībvalstīs, kas nākamgad tiks veltīts eiro 20 gadadienai.
Konference pulcēs dažādu institūciju un valstu pārstāvjus, kas bija iesaistīti eiro ieviešanas un evolūcijas procesā Eiropā, tostarp Latvijā. Šis notikums veidos sarunu platformu augsta līmeņa politikas veidotājiem, ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai atskatītos uz gūto pieredzi un piedāvātu nākotnes idejas, kas padziļinātu Eiropas Monetāro savienību. Konferences darbs tiks organizēts vairākās paneļdiskusijās, aptverot šādas tēmas: Eirozonas dalībvalstu izaicinājumi; Pieci gadi eirozonā: Centrālo banku redzējums; Eiro ieviešanas gaidas un realitāte; Pieci gadi eirozonā: nākotnes redzējums.
“Latvijas pievienošanās eirozonai 2014. gadā bija krīzes pārvarēšanas stratēģijas vadmotīvs. Toreiz uz krīzes fona lielākajai daļai sabiedrības tas šķita kaut kas tāls un, iespējams, nereāls. Tomēr gan valdība, gan sociālie partneri šim mērķim pievērsa nopietnu uzmanību, un tas tika fiksēts 2010. gada janvāra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmumā kā prioritāte. Šodien redzam, ka dalība eirozonā nodrošina lielāku Latvijas ekonomikas noturību pret ekonomiskiem satricinājumiem, kā arī sniedz priekšrocības Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ievērojami lielāka noturība pret satricinājumiem ir viens no aspektiem, kas vairo ekonomikas pievilcību investīcijām. Pārliecinošs sabiedrības vairākums ir pieņēmis eiro un novērtē tā sniegtās priekšrocības. Atbilstoši “Eurobarometer” aptaujām 2012. gada nogalē tikai 35% Latvijas iedzīvotāju pozitīvi vērtēja eiro, taču 2013. gada nogalē, pēc valdības veiktās informācijas kampaņas, eiro pozitīvi vērtēja jau vairāk nekā puse iedzīvotāju – 53%. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju atbalsts eiro pieaudzis līdz 83%, kas ir viens no augstākajiem ES. Eiro ir jauna, bet sekmīga valūta. Eiro jau tagad ir pasaulē otrā lielākā rezervju valūta, turpmāk mēs vēl vairāk stiprināsim eiro starptautisko lomu. Eiro būtu jāatspoguļo eirozonas politiskā, ekonomiskā un finansiālā ietekme un jāveicina līdzsvarota, uz noteikumiem balstīta starptautiskā ekonomiskā kārtība”, norāda Valdis Dombrovskis, konferences idejas autors, EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos, atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību.
Konferencē plāno uzstāties: Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Burkhards Balcs (Burkhard Balz), Vācijas Federālās bankas valdes loceklis, Vladislavs Goranovs (Vladislav Goranov), Bulgārijas finanšu ministrs, Luiss de Gindoss (Luis de Guindos), ECB priekšsēdētāja vietnieks, Ardo Hansons (Ardo Hansson), Igaunijas Valsts bankas vadītājs, Boriss Vujčičs (Boris Vujčiã), Horvātijas Valsts bankas vadītājs. Būtiska loma konferencē būs sociāliem partneriem un NVO pārstāvjiem, kuri aktīvi iestājās par eiro ieviešanu Latvijā. Plānots, ka piedalīsies Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš un citi. Tāpat konferencē piedalīsies arī eiro ieviešanas komanda, tai skaitā uzstāsies arī Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece un bijusī Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā un Sanita Bajāre, bijusī Pasaules Bankas valdes direktora vietniece un Finanšu ministrijas valsts sekretāre.
Aicinām masu mediju pārstāvjus pieteikt savu dalību konferencē līdz 2018. gada 19. decembrim, rakstot elektroniski: conference@5yearswiththeeuro.eu vai zvanot pa tālruni +371 28314149. Ierobežotā vietu skaita dēļ konferencē varēs piedalīties tikai dalību pieteikušie un apstiprinājumu saņēmušie dalībnieki.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/580C702E-C4C6-4A3F-BF3A-C7BB217230D4/
7.1.2019 plkst. 14:30 Melgalvju namā Ministru prezidents Māris Kučinskis apmeklē konferenci “Eiro 5 gadi Latvijā” ((Rātslaukumā 7, Rīgā).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/calendar/?_d=2019-01-07
Sprūds: Eiropas Savienība šogad sajutīs līderības vakuumu
Rīga, 6.janv., LETA. Eiropas Savienībai (ES) šogad saskarsies ar trīs galvenajiem izaicinājumiem, tajā skaitā “Brexit”, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un līderības vakuumu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Kā iepriekš, arī 2019.gads ES būs izšķirošs un nozīmīgs, pārliecību pauda Sprūds. Viens no ES izaicinājumiem šogad būs Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb “Brexit”, kas Eiropai uzstādot jautājumu – kā tā attīstīsies tālāk. Pēc “Brexit” referenduma zināma ES pašpārliecinātība kļūstot mazāka, teica eksperts.
“Šobrīd tas vairāk ir ES izdzīvošanas stils nekā lielas vīzijas stils, proti, galvenais, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos, īpaši, lielajās valstīs,” ES darbību raksturoja Sprūds, piebilstot, ka pie šīm lielajām valstīm var minēt Franciju, kur tās prezidenta Emanuela Makrona zemie reitingi nozīmējot, ka skaidras nākotnes par šo valsti nav.
Viņaprāt, “Brexit” šobrīd ir nonācis zināmā strupceļā, jo Eiropa ir ieinteresēta, lai briti sajustu izstāšanās nepatīkamo pusi un to saprastu arī citas valstis, kas varētu domāt par Lielbritānijai līdzīgu virzību. “Neizslēdzu, ka viens no risinājumiem būs kāda “iepauzēšana” ar 29.martu, un tad politiskam lēmumam būs jāatrod juridisks risinājums. Ja šo vienošanos nevarēs “dabūt cauri”, tad vēl viena referenduma rīkošana jebkurā gadījumā jau tagad ir par vēlu,” skaidroja LĀI direktors.
Kā vēl vienu izaicinājumu Sprūds minēja līderības vakuumu Eiropā. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nekādu lomu Eiropā nespēlējot, Vācijas kanclere Angela Merkele aizies no amata un šobrīd nevar saprast, kas viņu nomainīs, savukārt Makrons ir ar lielām ambīcijām Eiropā, taču netiek galā ar iekšpolitiskajām problēmām Francijā.
“Šobrīd nav neviena veiksmīga līdera, kas varētu iemiesot Eiropu. Priekšplānā izvirzās tie cilvēki, kas nav acīmredzami proeiropeiski noskaņoti, piemēram, Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni,” piebilda eksperts.
Pie izaicinājumiem viņš minēja arī maijā gaidāmās EP vēlēšanas, kas nebūt nebūšot maznozīmīgas. Pēc Sprūda domām, šīs vēlēšanas norādīs uz ES nākotni pēc “Brexit”, ideoloģiskajiem un faktiskajiem zaudētājiem un uzvarētājiem, nākamo Eiropas Komisijas (EK) vadītāju un nākamo EK sastāvu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/09375976-30B2-448D-BF64-E82DCCE55FBE/
Attēla avots: http://www.newropeans-magazine.org/en/c/europolitics/eu-affairs/page/3/
