”Eurostat”: Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholam tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu ES
Rīga, 2.janv., LETA. Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes “Eurostat” publicētie dati par 2017.gadu.
Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,9% no kopējiem izdevumiem jeb 781,4 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,2% no izdevumiem jeb 622,3 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4% no izdevumiem, kas ir 1,064 miljardi eiro.
Baltijas valstīm seko Polija (3,5% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Čehija (3,3%), Ungārija (3%), Somija (2,8%), Rumānija (2,7%), kā arī Luksemburga un Slovākija (abās valstīs 2,5%).
Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Spānijā (0,8%), Itālijā un Grieķijā (abās valstīs 0,9%), kā arī Portugālē, Austrijā un Vācijā (visās valstīs 1,4%).
ES dalībvalstīs kopā iedzīvotāji 2017.gadā vidēji tērējuši 1,6% no kopējiem izdevumiem jeb 131,04 miljardus eiro, bet eirozonā – 1,4% jeb 82,9 miljardus eiro.
Dati par Maltu, Horvātiju un Nīderlandi nav pieejami, bet Rumānijas, Portugāles, Kipras, Francijas un Grieķijas dati ir provizoriski.
Ņemot vērā atšķirīgo ienākumu līmeni ES dalībvalstīs, tas, ka alkoholam tiek tērēts lielāks īpatsvars no izdevumiem, var arī nenozīmēt, ka uz vienu valsts iedzīvotāju vidēji ir lielāks alkohola patēriņš nekā citās valstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/1341396E-88AE-344E-168A-87415F150082/
Dzintars Zaļūksnis
Dzeram nevis vairāk, bet gan neatbilstoši saviem ienākumiem
Statistikas dati paši par sevi ir varena lieta: bez interpretācijas tos var kaut rāmītī likt un pie sienas kārt, tik ticami tie izskatās. Taču patiesība rodas salīdzinājumā. Un, tiklīdz sākas salīdzināšana, jebkuri dati zaudē savu bezkaislību.
Šādi jāvērtē arī Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes “Eurostat” publicētie dati par to, cik naudas alkoholisko dzērienu iegādei ir tērējuši ES dalībvalstu mājsaimniecības (šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/DDN-20190101-1 ). Sausi skaitļi parāda, ka Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem 2017. gadā ir tērējušo procentuāli vislielāko izdevumu daļu starp visu ES dalībvalstu pilsoņiem.
Taču vispārinātus secinājumus nav ieteicams izdarīt, kamēr nezinām, pirmkārt, kāds ir alkoholisko dzērienu cenu salīdzinošais līmenis ES valstīs. “Eurostat” dati rāda, ka alkoholisko dzērienu cenas Baltijas valstīs ir vienādas vai mazliet augstākas par ES vidējo līmeni (šeit: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Comparative_price_levels_for_food,_beverages_and_tobacco ). Toties iedzīvotāju neto (pēc nodokļu nomaksas) ienākumu līmenis 2017. gadā ir bijis viens no zemākajiem ES: Latvijā 738 EUR, Lietuvā 693 EUR, Igaunijā 957 EUR mēnesī (šeit: https://www.reinisfischer.com/average-salary-european-union-2018 ). Mazāki neto ienākumi nekā latviešiem un lietuviešiem ir bijuši tikai Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā, bet šajās valstīs arī cenas ir zem ES vidējā līmeņa.
Tātad atbilstoši “Eurostat” datiem Latvijas iedzīvotāji 2917. gadā alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,9% no kopējiem izdevumiem, Lietuvas – 4%. Lielāks īpatsvars bijis vien Igaunijā, kuras iedzīvotāji alkohola iegādei atvēlējuši 5,2% no izdevumiem, kas turklāt ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.
Jāsaka, ka arī citi avoti igauņus ierindo starp Eiropas lielākajiem dzērājiem (skat., piemēram, šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/samih-bolshih-pjanic-evrosojuza-ishite-v-estonii ), tomēr būsim taisnīgi: ir aizdomas, ka šo “godu” mūsus ziemeļu kaimiņiem palīdz sagādāt “alkohola tūrēs” ceļojošie somi, kuriem pašu mājās spirtotie dzērieni ir neadekvāti dārgi.
Ar visai lielu “atrāvienu” aiz Baltijas valstīm seko Polija (3,5%), Čehija (3,3%), Ungārija (3%), Somija (2,8%). Bet statistiski vidējais ES iedzīvotājs alkoholam tērē tikai 1,6% no saviem ienākumiem.
Vismazāk alkoholiskajiem dzērieniem tērē iedzīvotāji Spānijā (0,7%), Grieķijā, Itālijā (abās 0,9%) un Nīderlandē (1,2%).
Tāda, lūk, statistika. Tikai neizmantojiet šos skaitļus, lai izdarītu secinājumus par “alkoholiķu” un “atturībnieku” tautām.
Dzert var, bet nevajag pārspīlēt. Foto: Shutterstock
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/dzeram-nevis-vairak-bet-gan-neatbilstosi-saviem-ienakumiem
Augšgalā, cerams, kvalitātes dēļ
Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes “Eurostat” publicētie dati par 2017.gadu.
Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,9% no kopējiem izdevumiem jeb 781,4 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,2% no izdevumiem jeb 622,3 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4% no izdevumiem, kas ir 1,064 miljardi eiro.
Baltijas valstīm seko Polija (3,5% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Čehija (3,3%), Ungārija (3%), Somija (2,8%), Rumānija (2,7%), kā arī Luksemburga un Slovākija (abās valstīs 2,5%).
Tviterī kāds lietotājs izteicis domas un cerības, ka Latvijā procentuāli vairāk lieto kvalitatīvu (dārgu) alkoholu, tāpēc ari statistikas datos ieņemam tik augstu vietu. Citi to skaidro gan ar kaimiņvalstu iedzīvotāju salīdzinoši biežo viesošanos mūsu valsts alkohola veikalos, gan ar salīdzinoši zemākajām algām un augstajiem nodokļiem valstī, savukārt kāds min, ka alkoholā tiek tērēts vairāk nekā valsts armijā. Cits tvitera lietotājs vienkārši izrādījis savu prieku par to, cik daudz ietaupa, jo alkoholu nepatērē.
To, kā situāciju vajadzētu šogad mainīt, ieteicis “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Dainis Gašpuitis@Dainis_GA
ES valstīs mājsaimniecības alkoholam tērē 130 miljardus €. Baltijas valstīs tam atvēlē % visvairāk. Tad šogad tam vajadzētu tērēt mazāk un atvēlēt vairāk citām lietām. https://pbs.twimg.com/media/Dv0mGX7XgAI3H79.jpg
Tue Jan 01 11:21:15 +0000 2019
Citu risinājumu piedāvājis IT uzņēmuma “Notakey Latvia” valdes loceklis un līdzīpašnieks Gints Kiršteins.
Gints Kiršteins@gkirstei
@Dainis_GA Šogad vajadzētu vienkārši vairāk pelnīt, tad tas % samazināsies.
Tue Jan 01 12:10:17 +0000 2019
To komentējis Gaišpuitis.
Dainis Gašpuitis@Dainis_GA
@gkirstei To arī novēlu ?
Tue Jan 01 12:44:26 +0000 2019
Šajā saistībā kādu minējumu paudis “SEB bankas” finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.
Andris Lāriņš@ALarins
@Dainis_GA Vai nav tā ka visi dzer vienādi tikai mums tās algas zemākas plus nodokļu ietekme plus pircēju izcelsmes valsts pierobežā…
Tue Jan 01 11:49:28 +0000 2019
Gaišpuitis uzskata, ka ir “uz to pusi”.
Dainis Gašpuitis@Dainis_GA
@ALarins Uz to pusi ir, nerezidentu devums arī. Te jābūt arī datiem no pašu mājsaimniecību aptaujām. Un jautājums ir par prioritātēm.
Tue Jan 01 12:34:39 +0000 2019
Secinājumus izdarījis arī finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Jānis Hermanis@J_Hermanis
@Dainis_GA No šiem pašiem Eurostat datiem izriet, ka Latvijas ?? mājsaimniecības alkoholam gadā iztērē 781milj. € (vairāk nekā LV valsts tērē armijai) jeb vidēji 400€ uz 1 iedzīvotāju, ieskaitot zīdaiņus (kas nozīmē vidēji 1€ dienā alkoholam)
appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?qu…
Tue Jan 01 11:54:12 +0000 2019
To komentējis uzņēmējs Rihards Jērums.
te pienāca Kindzulis@nahimovs
@J_Hermanis @P_Snejersons @Dainis_GA mjā…. tiešam daudz ietaupu
Tue Jan 01 15:37:45 +0000 2019
Jurists Voldemārs Burģis pie datiem vaino igauņus.
voldemārs burģis@voldemars
@J_Hermanis @Dainis_GA Igauņu alkoholiķi par 300-400 miljoniem izpērk mūsu akcīzes alkoholu, bet viss negods latviešiem.
Tue Jan 01 12:22:19 +0000 2019
Hermanis gan tam īsti nepiekrīt un skaidro, kā tie ievākti.
Jānis Hermanis@J_Hermanis
@voldemars @Dainis_GA Šos datus savāc no mājsaimniecību apsekojumiem, nevis no veikaliem. Ja EE mājsaimniecības pērk alkoholu LV veikalos, tad tas neietekmē attiecīgos LV rādītājus. Te var redzēt LV un EE datus 10 gadu garumā – tie ir salīdzinoši stabili
http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?query=BOOKMARK_DS-423035_QID_-60F2E6E2_UID_-3F171EB0&layout=UNIT,L,X,0;GEO,L,Y,0;COICOP,L,Z,0;TIME,C,Z,1;INDICATORS,C,Z,2;&zSelection=DS-423035INDICATORS,OBS_FLAG;DS-423035TIME,2017;DS-423035COICOP,CP021;&rankName1=INDICATORS_1_2_-1_2&rankName2=COICOP_1_2_0_0&rankName3=TIME_1_0_0_0&rankName4=UNIT_1_2_0_0&rankName5=GEO_1_2_0_1&sortR=ASC_2&rStp=&cStp=&rDCh=&cDCh=&rDM=true&cDM=true&footnes=false&empty=false&wai=false&time_mode=NONE&time_most_recent=false&lang=EN&cfo=%23%23%23%2C%23%23%23.%23%23%23
Tue Jan 01 12:30:20 +0000 2019
Tam gan līdz galam nepiekrīt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.
Dainis Gašpuitis@Dainis_GA
@J_Hermanis @voldemars Manuprāt, tur izmantoja abus avotus. Ja ņemtu tikai apsekojumus, neticās vai sanāktu tik liels cipars.
Tue Jan 01 12:40:08 +0000 2019
Rādītājus, kādi datos izmantoti, uzņēmušies skaidrot Centrālās statistikas pārvaldes tvitera konta pārstāvji.
Latvijas statistika@CSP_Latvija
@Dainis_GA @J_Hermanis @voldemars Eurostat datos izmantoti rādītāji, kurus aprēķina CSP nacionālo kontu statistiķi, izmantojot gan oficiālo informāciju no VID par akcīzes preču apriti, gan arī tiek pierēķināta nelegālā daļa procentu veidā no legālās alkohola izdevumu daļas.
Wed Jan 02 14:24:12 +0000 2019
Latvijas statistika@CSP_Latvija
@Dainis_GA @J_Hermanis @voldemars Nerezidentu alkoholu pirkumi Latvijā tiek risināti kompleksi kopā ar @LatvijasBanka statistiķiem. Nerezidentu pirkumi uzrādīsies arī kā braucienu izdevumi Latvijas Maksājumu Bilances eksportā.
https://www.bank.lv/lb-publikacijas/latvijas-maksajumu-bilance
Wed Jan 02 14:33:54 +0000 2019
To, ko statistika liecina, vienkāršos vārdos ietērpis tvitera lietotājs Armands Valdbergs.
SdnamrAValdbergS@AValdbergs
@Dainis_GA @Vitenav Šī statistika liecina tikai to, ka esam ļoti nabadzīga valsts ar ārkārtīgi dārgu šmigu. Neko vairāk.
Tue Jan 01 11:38:45 +0000 2019
Savukārt komunikācijas pasniedzējs, Radio Skonto balss Valdis Melderis izteicis savas cerības par situāciju valstī.
Valdis Melderis@ValdisMelderis
@Dainis_GA Tas varētu nozīmēt arī to, ka procentuāli vairāk lietojam kvalitatīvu alkoholu. Verētu taču tā būt, lūdzu?! 🙂
Tue Jan 01 14:22:17 +0000 2019
Cer arī Gaišpuitis.
Dainis Gašpuitis@Dainis_GA
@ValdisMelderis Tajos ciparos skatoties, jāsāk ticēt 🙂
Tue Jan 01 17:08:07 +0000 2019
Mārketinga speciālists Alberts Ziemelis aicina uz datiem raudzīties no citas puses.
Alberts Ziemelis@AlbertsZiemelis
@Dainis_GA Raugoties kā salīdzina. Ja pret krasta līnijas garumu, tad situācija varētu nebūt tik bēdīga.
Tue Jan 01 11:53:01 +0000 2019
Tam nevar nepiekrist “SEB bankas” makroekonomikas eksperts.
Dainis Gašpuitis@Dainis_GA
@AlbertsZiemelis Tā i’, jāskatās no pareizās puses.
Tue Jan 01 12:36:03 +0000 2019
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/91ee9e0b-42c6-4087-8216-74fc35448703/
Attēla avots: http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=146206
