Dzintars Zaļūksnis
E-veselības serveri «uzkārušies», neapdrošinātajiem kādu brīdi neliks uzreiz nomirt
Milzu plaisu starp Latvijas valsts pārvaldi un vienkāršajiem pilsoņiem nupat ir nodemonstrējis mūžam negatavās e-veselības sistēmas autors Nacionālais veselības dienests (NVD): tam radušās kārtējās informāciju tehnoloģijas (IT) problēmas, kas izrādījušās labvēlīgas lielai daļai Latvijas pilsoņu.4
Proti, runa ir par tiem pilsoņiem, kuri neietilpst nevienā no valsts apmaksātajām grupām – bērni, pensionāri, grūtnieces, invalīdi, reģistrētie bezdarbnieki – un par kuriem darba devējs neveic sociālos maksājumus.
Atbilstoši troikas koalīcijas, Veselības ministrijas, valdības un Saeimas iecerei šiem cilvēkiem kopš 1. janvāra vairs nav tiesību saņemt lielāko daļu no valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Atgādināšu: veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no sociālajām un veselības apdrošināšanas iemaksām, ietilpst neatliekamā palīdzība, grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģiskā ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.
Viss pārējais – tikai un vienīgi par pilnu maksu. Ņemot vērā to, ka par iesaistīšanos šajā sistēmā tūdaļ nākas veikt vienreizēju maksājumu – 206,40 eiro, bet no nākamā gada tādā pašā vīzē būs jāšķiras no 258 eiro gadā (ar noteikumu, ka samaksāti arī jau pieminētie 206,40 eiro par 2018. un 2019. gadu), ne īpaši naudīgam pilsonim nākas risināt sarežģītu uzdevumu: ko darīt labāk – “atrast” naudu un ar to segt apdrošināšanas maksas vai izmantot šo summu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksāšanai pakāpeniski un cerot, ka šīs izmaksas nepārsniegs kādus 300 eiro gadā – jo nav jau tā, ka apdrošinātie neko nemaksā.
Par laimi, savas IT infrastruktūras problēmu dēļ NVD gada sākumā kādu laiku nespēs Latvijas cilvēkus sadalīt divās grupās pēc viņu pieejamības medicīnas pakalpojumiem. Tomēr jāapzinās, ka tas ir īslaicīgs “bonuss”. Agri vai vēlu visām ārstniecības iestādēm tiks nosūtīts cirkulārs, ka NVD serveri ir “atkārušies” un cilvēkus jāsāk dalīt divās grupās – tajos, kam jāpalīdz, un tajos, kam jāļauj nomirt.
Tā ka laika, lai “neapdrošinātais” varētu izlemtu, ko darīt, nav daudz.
Kolēgas, pārtraucam operāciju! Šim pacientam nav apdrošināšanas. Ilustratīvs foto: Pixabay
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/e-veselibas-serveri-uzkarusies-neapdrosinatajiem-kadu-bridi-neliks-uzreiz-nomirt
IT problēmu dēļ veselības pakalpojumus nespēj sākt sniegt atšķirīgi sociāli apdrošinātajiem un neapdrošinātajiem
Rīga, 1.janv., LETA. Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams. Dienests sola, ka tuvākajās dienās tiks sniegta informācija par prognozējamo infrastruktūras darbības kļūdu novēršanas laiku.
Speciālistiem šobrīd izskatoties, ka problēmas ir ar infrastruktūras daļu, tāpēc tiek veikta detalizēta izpēte. Speciālisti turpinot darbu, kas esot veikts arī svētku dienās. Tiklīdz būs pieejama plašāka informācija, dienests par to ziņos, sola NVD.
Dienests uzskata, ka šajā situācijā necietīs ne pacienti, ne ārsti – NVD ir informējis ārstniecības iestādes, ka, kamēr informācija par personu veselības apdrošināšanas statusu nebūs pieejama tiešsaistē, pakalpojumi ir jāsniedz atbilstoši līdzšinējai kārtībai.
NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai – neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.
Veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) sabiedrisko attiecību padomnieks Sergejs Ancupovs skaidroja, ka problēmas ar pacienta veselības apdrošināšanas statusa pieejamību e-veselības portālā ministre rīt no agra rīta pārrunās ar Nacionālās veselības dienesta vadību. Pagaidām, kamēr ministre nav iepazinusies ar situāciju, viņa notiekošo nekomentē.
Kā ziņots, šodien stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz no šodienas Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Viss veselības aprūpes pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no trim statusiem – iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts vai iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.
No šī gada automātiski tiek apdrošināti legālie darba ņēmēji, kā arī daudz un dažādas sociālās grupas, tostarp bērni, pensionāri, skolēni un studenti, personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, orgānu donori, bāreņi, politiski represētie un daudzas citas grupas.
Savu apdrošināšanas statusu iedzīvotāji var pārbaudīt e-veselības portālā “www.eveseliba.gov.lv”. Autentificējoties savā profilā, iedzīvotājam būtu jāredz viņa apdrošināšanas status.
Gadījumā, ja iedzīvotājs nav automātiski apdrošināts, viņam ir iespēja pievienoties apdrošināto saimei, iemaksājot brīvprātīgo iemaksu. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājam jābūt veiktām iemaksām par 2018. un 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro. Nākamgad, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par 2018., 2019. un 2020.gadu, kas kopumā veido 464,40 eiro. Iedzīvotāju maksājumi tikšot apstrādāti piecu dienu laikā.
Iepriekš no slimnīcām un iedzīvotājiem izskanējušas bažas par to, kas notiks gadījumos, kad radīsies kādas tehniskas problēmas ar e-veselības sistēmu vai datubāzi, kura uzkrāj informāciju par apdrošinātajām personām. Pēc NVD direktores Milaševičas paustā, ja šogad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta.
Pēc Milaševičas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.
Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic “nodokļu inspektora” darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.
Domas par valsts veselības apdrošināšanu un veidu, kā tā tiek ieviesta, dalās. Jaunajai kārtībai izteikta gan kritika, gan arī atbalsts. Pagājušā gada pēdējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izcēlās spraiga diskusija starp apdrošināšanas atbalstītājiem un pretiniekiem, kuru gan bija ievērojami mazāk nekā atbalstītāju.
Piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija joprojām stingri iestājas pret valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu. Asociācijas prezidente sarunā ar aģentūru LETA atgādināja, ka pirmsvēlēšanu laikā vismaz trīs Saeimā ievēlētās partijas, tostarp partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV”, iestājās par to, ka iecerētais būtu jāmaina vai pat jāatceļ, tāpēc Veide bija neizpratnē, kāpēc nekas netiek darīts.
Arī Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norādījusi, ka tiesībsarga Jura Jansona, kurš aktīvi kritizējis šīs izmaiņas, viedoklis nav mainījies. Tiesībsarga birojs jau pagājušā gada beigās saņēma dažādas sūdzības saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, tostarp sūdzības tiek saņemtas no mikrouzņēmumiem, cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, turklāt cilvēki pauduši arī bažas, ka veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nemainīs to, ka uz pakalpojumiem veidojas lielas rindas, kā rezultātā cilvēki tāpat būs spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.
Pagājušā gada pēdējā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pārējie uzaicinātie, kā arī deputāti sliecās atbalstīt šīs izmaiņas vai neizteica savu viedokli. Iemesli atbalstīt izmaiņas bija dažādi.
Deputāte, aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norādīja, ka joprojām nav sajūsmā par “divu grozu” sistēmu, tomēr apzinās ieguvumus, kas no tā tiek gūti. Atceļot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, 80 miljoni eiro mediķu algām arī tiktu atcelti, piebilda Čakša.
Politiķe norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ieviesta līdzīga sistēma. Runājot par Igauniju, ministre uzsvēra, ka Latvijā par to, lai saņemtu valsts veselības apdrošināšanu cilvēkiem, kuri nestrādā un kurus valsts nav automātiski apdrošinājusi, brīvprātīgā iemaksa nākamgad jāveic 155 eiro apmērā, bet Igaunijā šī iemaksa ir gandrīz 2000 eiro, kā rezultātā Igaunijā veselības aprūpē uz vienu cilvēku ir divreiz lielāks finansējums nekā Latvijā. “Kaut kur jau tai naudai arī jārodas. [..] Mēs labāk stāvam pie kapiem un raudam, nevis speram soli uz priekšu,” sacīja Čakša.
Arī deputāts, aizejošais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka svarīgi nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību valsts veidošanā un nodokļu sistēmā, piebilstot, ka nezina nevienu valsti, kurā iedzīvotājs, kurš nemaksā nodokļus, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi. Reirs aicināja cilvēkus, kuri ir bēdīgā situācijā un nemaksā nodokļus, meklēt darbu, norādot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir vairāk nekā 23 000 vakanču.
Bijusī veselības ministre, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene norādīja, ka valsts automātiski apdrošināto personu loks, kurā ietilpst bērni, pensionāri, cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un citas grupas, ir ļoti plašs, tāpēc viņa neredz, kādus cilvēkus vēlas pasargāt izmaiņu oponenti. Circene gan piebilda, ka būtu jāatrisina jautājums saistībā ar mikrouzņēmumiem.
Tikmēr bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone uzskata, ka visiem būtu jāmēģina cilvēkos radīt izpratni par to, kāpēc jāmaksā nodokļi. Viņa atzina, ka ir skumji, ka tas jādara caur veselības aprūpi, tomēr, iespējams, tieši sava veselība liks cilvēkam aizdomāties.
Pētersone sacīja, ka patlaban ir runa par veseliem cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus, tāpēc rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki nestrādā. “Es esmu vesels cilvēks un maksāju nodokļus, kur ir manas cilvēktiesības?” toreiz retoriski jautāja Pētersone.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/02D8435E-CF6B-46D1-9045-AA185C18F3FA/
Ārstu biedrība aicina līdz jūnijam saglabāt līdzšinējo veselības aprūpes finansēšanas kārtību
Rīga, 2.janv., LETA. Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) aicina līdz jūnijam saglabāt līdzšinējo veselības aprūpes finansēšanas kārtību, aģentūrai LETA norādīja biedrībā.
LĀB uzskata, ka pašlaik nav iespējams ieviest jauno veselības aprūpes finansēšanas kārtību, kas sadala iedzīvotājus divās grupās, balstoties uz sociālā nodokļa nomaksu.
Biedrības pārstāvju ieskatā, ir nepieciešama papildu diskusija par divu grozu sistēmu un tās ietekmi uz pieejamību veselības aprūpei, “kas jau tā ir viszemākā Eiropas Savienībā”.
Aizvadītā gada pēdējās dienās novērotie e-veselības darbības traucējumi un tehniskās problēmas 2019.gada 1.janvārī arī turpmāk varētu radīt problēmas pacientu statusa noteikšanā, apmeklējot ģimenes ārstus un veselības aprūpes iestādes, brīdināja biedrībā.
Tāpēc LĀB aicina līdz 2019.gada 1.jūnijam saglabāt līdzšinējo finansēšanas kārtību un turpināt diskusija par to kā, uzlabot, nevis samazināt veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Kā ziņots, informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
1.janvārī stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
Viss veselības aprūpes pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no trim statusiem – iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts vai iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.
No šī gada automātiski tiek apdrošināti legālie darba ņēmēji, kā arī daudz un dažādas sociālās grupas, tostarp bērni, pensionāri, skolēni un studenti, personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, orgānu donori, bāreņi, politiski represētie un daudzas citas grupas.
Savu apdrošināšanas statusu iedzīvotāji varēs pārbaudīt e-veselības portālā “www.eveseliba.gov.lv”.
Gadījumā, ja iedzīvotājs nav automātiski apdrošināts, viņam ir iespēja pievienoties apdrošināto saimei, iemaksājot brīvprātīgo iemaksu. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājam jābūt veiktām iemaksām par 2018. un 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro. Nākamgad, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par 2018., 2019. un 2020.gadu, kas kopumā veido 464,40 eiro. Iedzīvotāju maksājumi tikšot apstrādāti piecu dienu laikā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EADB5357-C11C-4AF7-90CC-9514BBA6AE3F/
Valsts veselības apdrošināšana varētu sākt darboties pēc mēneša
Rīga, 2.janv., LETA. Sistēmai, kas ārstniecības personām nodrošinās informāciju par apdrošinātiem un neapdrošinātiem iedzīvotājiem, tiešsaistē jāsāk strādāt nedēļas laikā, bet jauno kārtību reāli piemērot varētu sākt pēc mēneša, trešdien Saeimas Pieprasījumu komisijā pavēstīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Ministre skaidroja, ka nedēļas laikā arī pašiem iedzīvotājiem e-veselības sistēmā būtu jāredz savs apdrošināšanas statuss.
Savukārt mēneša laikā IT speciālisti prognozē atbilstošu sistēmas darbību, klāstīja ministre.
Čakša skaidroja, ka atbilstoši termiņiem 22.decembrī IT sistēma tiks nodota testa vidē. Reizē savu lomu nospēlējis tas, ka Fizisko personu datu apstrādes likums neļaujot veikt testēšanu ar reāliem datiem, norādīja politiķe.
Šodien vēlā pēcpusdienā notiks ārstniecības iestāžu pārstāvju sanāksme, kurā tiks apspriests, kā notikusi sagatavošanās sistēmas darbības skaidrošanai starp medicīnas darbiniekiem un pacientiem, piebilda Čakša.
Tikmēr programmatūras izstrādāja “ZZ dats” direktora vietnieks Edžus Žeiris aģentūrai LETA pastāstīja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) veic programmatūras uzstādīšanu, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu “grozu” sistēmu.
Viņš norādīja, ka “ZZ Dats” programmatūru ir izstrādājis un nodevis pasūtītājam 2018.gada 20.decembrī, atbilstoši iepriekš saskaņotam laika grafikam. Tāpat programmatūrai ir spēkā garantijas laiks, bet par tās uzstādīšanu produkcijas vidē ir atbildīgs NVD.
Žeiris nekomentēja, kas varētu būt radījis problēmas NVD sistēmā, kā arī, kad “divu grozu” pakalpojumu sistēma varētu darboties.
Kā ziņots, IT infrastruktūras problēmu dēļ NVD gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
1.janvārī stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/13413966-F511-3C88-B994-C8CE7A31F920/
Saeimas komisijā dažādi viedokļi par veselības pakalpojumu dalīšanu grozos
Rīga, 2.janv., LETA. Saeimas Pieprasījumu komisijā trešdien raisījās plašas diskusijas par veselības pakalpojumu dalīšanu grozos pēc apdrošināšanas statusa, dažiem norādot uz kārtējiem informācijas sistēmu trūkumiem, bet citiem uzteicot virzību uz šīm pārmaiņām.
Deputāti skatīja partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) par viņas atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 1.janvāra. AP norāda, ka Veselības ministrijas (VM) prognožu par “neapdrošināto” personu skaitu detalizācijas līmenis esot nepilnīgs, turklāt joprojām neesot nodrošinātas iespējas iedzīvotājam noskaidrot, vai tas ir, vai nav “apdrošināts”.
Deputāts Andris Skride (AP) teica, ka saistībā ar jaunās sistēmas ieviešanu ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, joprojām neesot skaidrs, cik ir iedzīvotāju, kuri nav samaksājuši sociālo nodokli un paliek ārpus veselības aprūpes pilnā nodrošinājuma. Tāpat Skride norādīja uz nepilnu divu miljonu eiro ieguldījumu, lai salāgotu nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, uzsverot, ka nav īstenojies plānotais un sistēma no 1.janvāra nav sākusi strādāt.
Veselības ministre Čakša norādīja, ka precīzi pa grupām ir zināms to cilvēku skaits, kam ir iespēja sistēmā iekļauties brīvprātīgi. VM konkrētus skaitļus gan līdz šim neminēja, ņemot vērā, ka vienlaikus liela daļa no šiem cilvēkiem iekļaujas grupās, kurām automātiski pienākas veselības pakalpojumu pilnais grozs. Kā piemēru politiķe minēja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, no kuriem nedaudz vairāk nekā puse pieder arī iedzīvotāju grupām, kurām automātiski pienākas pilnais grozs.
Deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) gan norādīja, ka 2018.gadā no grupām, kas brīvprātīgi var veikt nepieciešamo maksājumu, iekasēti vien daži simti tūkstoši eiro. Tāpēc kopā ar parlamentārieti Danielu Pavļutu (AP) abi politiķi vaicāja, kāda ir saikne šī maksājuma ieviešanai ar veselības pakalpojumu saņemšanu. Čakša skaidroja, ka tas ir jāskatās kontekstā ar visas sistēmas izmaiņām, pakalpojumu saņemšanu sasaistot ar sociālā nodokļa nomaksu.
Saistībā ar dalīto grozu ieviešanu redzamākā diskusija notika starp Riekstiņu un deputāti Ingunu Rībenu (VL-TB/LNNK). Politiķe uzteica Čakšu par paveikto un norādīja, ka viņu pārsteidz jauno deputātu nostāja šajā jautājumā. Rībena akcentēja, ka veselības jomā “muļļāšanās” esot notikusi jau 20 gadus, tāpēc virzība uz veselības apdrošināšanas ieviešanu šajā jomā ir pareiza.
Gan Riekstiņš, gan citi parlamentārieši norādīja arī uz problēmām ar e-veselības sistēmas darbību kopumā. Diskusijā ar Čakšu reizē izskanēja norāde, ka svarīgi ir nodalīt, par kuru no sistēmas posmiem ir runa – vai par problemātisko situāciju tās ieviešanas sākumā, vai par pašlaik uzlaboto sistēmu.
Izskatot AP deputātu iesniegto pieprasījumu Čakšai par veselības aprūpes pakalpojumu dalīto grozu sistēmu, Pieprasījumu komisijas vairākums to atbalstīja. Tālāk par to būs jābalso Saeimai.
Kā ziņots, IT infrastruktūras problēmu dēļ NVD gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
1.janvārī stājas spēkā likumu izmaiņas, kas paredz Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu. Kā paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.
Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/63F341E3-CA08-44E8-B7EC-C0240735DDF2/
