Divus gadus pēc Berlīnes Ziemassvētku terorakta Vācija joprojām meklē atbildes

Pirms diviem gadiem, 2016.gada 19.decembrī, islāma ekstrēmista uzbrukumā vienam no Berlīnes Ziemassvētku tirdziņiem tika noslepkavoti 12 cilvēki. Arī šogad asiņainā nozieguma vietā pulcējās daudz cilvēku, lai pieminētu bojāgājušos, taču uz jautājumiem par to, kas noveda pie šīs traģēdijas, joprojām trūkst atbilžu.
Uzbrukumā, kuru sarīkoja atraidītais tunisiešu patvēruma meklētājs Aniss Amri vēl vairāk nekā 60 cilvēki guva ievainojumus, bet pašu bēguļojošo slepkavu dažas dienas vēlāk Milānas apkārtnē nošāva itāļu policisti.
Berlīnes Breitšeida laukumā trešdien ieradās arī politiķi, lai noliktu vainagu teroraktā nogalināto piemiņai. Lai gan piemiņas pasākumu laikā galvenā uzmanība tika veltīta upuriem un viņu tuviniekiem, Bundestāga deputāti nav atmetuši pūliņus tikt skaidrībā ar mulsinošajiem apstākļiem, kas ļāva slepkavam pastrādāt savu noziegumu. Vācijas varasiestāžu uzmanības lokā Amri bija nonācis jau ilgu laiku pirms tam, kad viņš nolaupīja kravas automašīnu, noslepkavoja tās vadītāju un pēc tam ietrieca spēkratu neaizsargāto apmeklētāju drūzmā Ziemassvētku tirdziņā, kas ik gadu tiek iekārtots blakus Ķeizara Vilhelma baznīcai.
Jau 2017.gadā īpašais izmeklētājs Bruno Josts, kuram lietas apstākļu noskaidrošanu bija uzticējis Berlīnes Senāts, pauda neizpratni, kāpēc iepriekš sodītais un atraidītais patvēruma meklētājs joprojām atradies brīvībā, neskatoties uz to, ka bijis zināms kā narkotiku tirgotājs. Līdz šim uz to neviens nav sniedzis kaut cik apmierinošu atbildi – nedz Ziemeļreinas-Vestfālenes zemju izmeklētāji, nedz Bundestāga martā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija nav raduši tam skaidrojumu.
Novembrī uz Bundestāga izmeklēšanas komisiju liecināt tika uzaicināts kāds Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) darbinieks, kas tolaik nodarbojies ar islāmistu tīmekļa vietņu izpēti. Lai gan Amri regulāri ticis minēts starpresoru pretterorisma vienības GTAZ komunikācijā, neviens acīmredzot nav sekojis nākamā slepkavas darbībām internetā. Nav tikusi pievērsta uzmanība nedz Amri feisbuka lapai, nedz viņa klātbūtnei vairākās islāmistu interneta diskusiju grupās, sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju “Deutsche Welle” (DW) atzinusi Bundestāga deputāte Martina Rennere, kas pārstāv galēji kreiso partiju “Die Linke” (“Kreisie”).
“Ko viņi patiesībā īsti dara?” neizpratnē jautā Rennere, pieļaujot iespēju, ka BfV uz citi drošības dienesti vēlas novērst uzmanību no pašu kļūdām. Viņasprāt, var nonākt tikai pie diviem secinājumiem – vai nu drošības dienesti nenodarbojas ar to, ko tiem vajadzētu darīt, vai arī tie nesaka taisnību.
Renneres neuzticību varasiestādēm vairo arī ierobežotā piekļuve joprojām tiesā izskatāmo lietu materiāliem. Bundestāga komisija, piemēram, nav saņēmusi nekādus materiālus no procesa, kurā tiek tiesāts Abu Valā, kas tiek uzskatīts par teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” Vācijas atzara vadoni. Parlamentāriešiem atteikta arī vēlme noklaušināt islāmistu aprindās iefiltrēto ziņotāju kuratorus.
Šo iemeslu dēļ opozīcijā esošās partijas – “Die Linke”, liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) un “zaļie” – vērsušās pret Vācijas valdību Konstitucionālajā tiesā. Rennere atzīst, ka valdības atklātības trūkums Amri lietā ir pat vēl lielāks nekā bēdīgi slavenā neonacistu grupējuma “Nacionālsociālistiskā pagrīde” (NSU) gadījumā. Arī NSU lietu izmeklēja vairākas federālās un zemju tiesībsargāšanas iestādes, taču tiesu materiāli parlamentāriešiem bija pieejami. Arī neonacistu rindās esošo slepeno informatoru kuratorus deputāti varēja uzaicināt liecību sniegšanai.
Tomēr Bundestāga deputāts Armīns Šusters, kurš arī savulaik vadījis Berlīnes Ziemassvētku terorakta izmeklēšanas komisiju, uzskata, ka abas lietas salīdzināt esot nekorekti. Sarunā ar DW viņš norādījis, ka NSU gadījumā uz parlamentu tikuši uzaicināti tikai tiek slepenie informatori un to kuratori, kas vairs nav bijuši aktīvi, bet to nevar sacīt par informatoru kuratoriem Amri lietā.
Amri regulāri uzturējās tagad slēgtā Berlīnes mošejā, kas bija pazīstama kā radikālo salafistu aprindu pulcēšanās vieta. Taču varasiestādes acīmredzami neuzdeva kādam no slepenajiem informatoriem tieši uzraudzīt Amri. Šusters sarunā ar DW atzinis, ka varasiestādes pieļāvušas “kļūdu”, 2016.gada otrajā pusē atsakoties no ciešas Amri uzraudzības, jo pirmajā pusgadā tas nav devis nekādus rezultātus. Tomēr pēc Amri novērošanas datu caurskatīšanas varasiestādes bija nonākušas pie secinājuma, ka viņš ir gatavs pielietot vardarbību. Neskatoties uz to, viņš spēja netraucēti pastrādāt savu ieplānoto noziegumu.
Šusters uzskata, ka viena mācība, kas gūta no notikušā, ir pilnīgi skaidra – šādos gadījumos kādam jāuzņemas vadība. Taču GTAZ, kuras uzdevums ir koordinēt dažādo tiesībsargāšanas iestāžu darbību pretterorisma jomā, trūkst hierarhiskās struktūras un nepieciešamo pilnvaru, lai šādu vadību uzņemtos.
(Avots: “Deutsche Welle”.)
• Publicēta: 21.12.2018 01:02
• DW, LETA

…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133F0E44-D55E-C4DC-AE0C-66217274FCD5/