Internetā publicē daļu “čekas maisu”
Rīga, 20.dec., LETA. Šodien interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem “čekas maisiem”.
Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas “www.arhivi.gov.lv” sadaļas “Aktualitātes” vai sadaļas “Virtuālās izstādes un digitālie resursi”. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir “kgb.arhivi.lv”.
Mājaslapā ir trīs galvenās sadaļas, vienā no tām ir skaidrota vietnes būtība – kas tajā publiskots, kādā kārtībā, kāpēc dokumenti ir publiskoti un kā tiem piekļūt. Piemēram, uzsvērts, ka vietnē publicētajos dokumentos atrodamie dati ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.
Atsevišķā sadaļā ir pieejami palīgmateriāli un tehniskie skaidrojumi, ar kuriem interesenti tiek aicināti iepazīties pirms dokumentu aplūkošanas. Piemēram, grafikā ir aplūkojama VDK struktūra, skaidroti dokumentos atrodamie saīsinājumi, aģentu alfabētiskās kartotēkas būtība, publiskots 1983.gadā pieņemtais nolikums par aģentūras aparātu un uzticības personām, kā arī 1983.gadā apstiprinātā VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kārtība.
Galvenajā – Dokumentu – sadaļā ir četras apakškategorijas – VDK darbinieku tālruņu grāmata, kas satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka un VDK aģentūras statistiskā kartotēka. Atverot katru no tām, ir īsi skaidrota publiskoto dokumentu būtība, tai skaitā tajos atrodamā informācija.
Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas – ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbildīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.
Lai piekļūtu LNA mājaslapa publicētajiem bijušās VDK dokumentiem, ikvienam būs jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Šāda reģistrācija noteikta, lai nodrošinātu personas identifikāciju gadījumos, kad saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tā būtu saucama pie atbildības par VDK likumam un Datu regulai neatbilstošu VDK dokumentu vai tajos esošo personas datu izmantošanu.
Likumā ir noteikts, ka LNA “publicētās ziņas ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā”, attiecīgi arī atbildīgās amatpersonas pirms VDK dokumentu publiskošanas ir uzsvērušas, ka uz publicējamo materiālu bāzes izteikt pārmetumus cilvēkiem par sadarbību ar “čeku” nebūtu pamata, jo sadarbības faktu var pierādīt tikai tiesa. Tomēr pastāv viedoklis, ka sabiedrība tik neitrāli uz dokumentiem neskatīsies un varētu būt sagaidāms “linča tiesai” līdzīgs nosodījums pret VDK kartotēkā atrodamajām personām. Personas, kuras ir strādājušas ar bijušās VDK dokumentiem, ir atzinušas, ka kartotēkā ir atrodama virkne pazīstamu kultūras un zinātnes darbinieku.
Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
Interesenti tagad varēs iepazīties ar VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālu, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietas un nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnālu, kā arī ar VDK operatīvajām lietām, operatīvo lietu materiāliem un citiem VDK dokumentiem, VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar LKP CK un LPSR Ministru padomi.
Saeimas pieņemtajā likumā ierakstīts, ka jāpublicē arī LKP CK nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus, tās nomenklatūrā ietilpstošo ar VDK saistīto PSRS KP, LKP, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Komjautnes CK amatpersonu personas lietas un LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus.
Turpmāk iepazīties varēs arī ar Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrībām, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentiem un ar šīm organizācijām saistītām lietām.
Iepriekš izskanēja, ka, publiskojot bijušās VDK dokumentus, tos papildinās Latvijas Nacionālā arhīva komentāri. Līdz ar publikācijām Arhīvam bija jāsniedz savi komentāri arī par laikmeta vērtējumu, VDK darbības metodēm u.c. Dokumenti tiks izvērtēti arī no avotu kritikas viedokļa, cik tie ir autentiski, ticami.
Jautājums par tā dēvēto “čekas maisu” publiskošanu bija aktuāls vairākas desmitgades. Iecerei ir bijuši gan atbalstītāji, gan pretinieki. Līdz šim bijušās VDK dokumentu publiskošana allaž tika atlikta, uzsverot, ka VDK kartotēka ir nepilnīga, pēc tās nav iespējams noteikt ziņotāju darbību būtību un raksturu, tādējādi lēmumu pieņēmēju vidū vairāk uzvarēja viedoklis, ka “čekas maisu” publicēšana nodarīs vairāk ļaunuma kartotēkās atrodamajiem cilvēkiem, nekā dos ieguvumus sabiedrībai.
Tomēr 2014.gadā tika pieņemti likuma grozījumi, ar kuriem tika izveidota zinātnieku komisija ar uzdevumu veikt VDK dokumentu izpēti. Tika nolemts, ka pēc zinātniskās izpētes dokumenti būtu publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.
Zinātniskā izpēte bija jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. Tomēr pēc šī termiņa tika norādīts, ka zinātniskā komisija nav iesniegusi pilnu ziņojumu par paveikto. Daļa politiķu pauda neizpratni par VDK zinātniskās izpētes komisijas rīcību, prasot pagarināt komisijas darba termiņu un aicināja pēc iespējas ātrāk iesniegt gala ziņojumu.
Arī divi zinātniskās izpētes komisijas locekļi pauda neizpratni par komisijas darba rezultātiem un pieļāva, ka pētnieki “padarīti par bandiniekiem” politiskās spēlēs. Abi atzina, ka skaidru gala ziņojumu un rekomendācijas, ko darīt ar VDK dokumentiem, sabiedrība tā arī nav sagaidījusi, jo, iespējams, komisija Kārļa Kangera vadībā ievērojot subordināciju, ka tai jāatskaitās tikai Latvijas Universitātes (LU) priekšā, LU tālāk jāatskaitās Izglītības un zinātnes ministrijai, un tai tālāk Ministru kabinetam, kas šo ziņojumu virzīs tālāk.
Kangeris 8.jūnijā informēja aģentūru LETA, ka LU iesniedzis galaziņojumu jeb darbības pārskatu par VDK dokumentu publiskošanu. Viņš norādīja, ka 145 lappušu biezajā gala redakcijā kopā ar pielikumiem apkopots viss sākotnēji no VDK izpētes komisijas pieprasītais.
Reaģējot arī uz neskaidrību ar komisijas darba rezultātu, vairāki koalīcijas politiķi Saeimā iesniedza savus grozījumus par VDK dokumentu publicēšanu. Likuma izmaiņu rosinātāji skaidroja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu Latvijas okupācijas perioda seku pārvarēšanu. Tāpat tās ir saskaņā ar Satversmes ievadā pausto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Savukārt šī priekšlikuma oponenti, iniciatīvas grupa, kuras sastāvā ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, garīgo konfesiju pārstāvji un bijušie iekšlietu struktūru darbinieki norādīja, ka VDK atstāto dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, tāpēc, lai izvairītos no “tendenciozi izraudzītas Latvijas pilsoņu grupas demonizācijas”, to saturs būtu jāatstāj drošības dienestu un zinātnieku izpētei.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizīts iepriekš deputātiem uzsvēris, ka SAB iebilst VDK dokumentu publiskošanai internetā. “Jā, mēs visu laiku esam ieturējuši šādu pozīciju. Jāapzinās, ko nozīmē tīmeklis, internets, kā iespējams mainīt un dzēst publiskotu informāciju [..],” teica Maizītis.
“Mēs zinām, kas ir kiberuzbrukumi, kā iespējams manipulēt ar datiem, kas parādās publiski. To var izmantot arī mums nedraudzīgas valstis,” skaidroja Maizītis, piebilstot, ka ir visdažādākie veidi, kā to varētu izmantot – gan šantāža, gan vervēšana, izlūkošana, pretizlūkošana.
Maizīša ieskatā, dokumentu publiskošana internetā varētu graut uzticību drošības iestādēm, jo drošības iestādes, arī SAB, strādā ar slepeniem palīgiem.
Viņš norādīja, ka SAB iestājas par principu, kas tika iekļauts likumprojekta pirmajam lasījumam, ka kartotēka tiek digitalizēta, nodota Valsts arhīvam un pēc tam ar to iespējams iepazīties Valsts kārtībā atbilstošā likumā noteiktajā kārtībā.
Valsts prezidents, kurš izsludināja šo likumu, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka atbalsta VDK dokumentu publiskošanu jeb čekas maisu atvēršanu, un Saeima lēmumu par čekas maisu atvēršanu jau ir pieņēmusi iepriekš – 2014.gadā. “Svarīgi, lai sabiedrībai sniegtā informācija un veids, kādā tā tiek publiskota, ir korekta un kalpo sabiedrības kopējām interesēm,” norādīja Vējonis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/22BD5192-8926-4BB4-A1DA-272F6FB6DE35/
“Čekas maisos” atrodami arī līdz šim neizskanējuši politiķu vārdi; daļa nesadarbošanos pierādījuši tiesā
Rīga, 20.dec., LETA. Šodien publiskotajos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos jeb tā dēvētajos “čekas maisos” atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar “čeku” faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās “maisos” esot pārsteigums.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.
Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.
Piemēram, šā gada augustā pirms 13.Saeimas vēlēšanām tika publiskota informācija, ka četri 13.Saeimas deputātu kandidāti – Romualds Maculevičs (NSL), Artūrs Malta (“Par alternatīvu”), Juris Strušels (“LSDSP/KDS/GKL”) un Arvīds Ulme (ZZS) – iespējams, bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti. Šādu informāciju Centrālajai vēlēšanu komisijai tika sniedzis Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs.
Šodien publiskotajos dokumentos atrodams Saeimas deputāta Igora Pimenova (S) vārds, taču par viņa iespējamo sadarbību ar “čeku” līdz šim netika publiski ziņots. Pimenovs it kā savervēts 1978.gadā un darbojies ar segvārdu “Krivičevs”. Pimenovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka tiesā ir pierādījis, ka viņš nav apzināti sadarbojies ar VDK un nebija VDK informators.
“Maisos” atrodama arī bijušā Saeimas deputāta un Atmodas laika līdera Romualda Ražuka (V) vārds. Ražuks iekļauts kategorijā “kandidāts uz savervēšanu” un savervēšanas gads tādējādi nav minēts. Bijušais politiķis aģentūrai LETA teica, ka nav sadarbojies ar VDK, līdz ar to Ražukam viņa vārda parādīšanās tā sauktajos “čekas maisos” esot liels pārsteigums. Ražuks apgalvoja, ka viņam nav bijuši nekādi kontakti ar VDK un viņam neesot pat nojausmas, kāpēc viņa vārds tajos parādījies.
“Čekas maisu” kategorijā “aģents” atrodams arī diriģenta, bijušā Saeimas deputāta Arvīda Platpera vārds. Saskaņā ar kartiņā rakstīto, Platpers savervēts 1981.gadā, un viņam piedēvēts segvārds “Verdi”. Uz jautājumu, kā viņa vārds varētu būt nonācis VDK aģentu sarakstā, Platpers aģentūrai LETA atbildēja, ka Rīgas Rajona tiesa 2005.gadā, vērtējot viņa iespējamo saistību ar VDK, secinājusi, ka viņš ar šo iestādi nav sadarbojies. “Man bija braucieni uz ārzemēm no 1981.gada. Kādam bija liela interese par to, kas notiek ārzemēs. Biju uz ASV, Japānu. Tas [Platpera vārds kartiņā] bija saistīts ar to,” sacīja diriģents.
Sīkākus komentārus Platpers atteicās sniegt, piebilstot, ka jau pirms 13 gadiem diskusijas par viņa iespējamo sadarbību ar VDK bijušas emocionāli nepatīkamas. Viņš arī argumentēja, ka spriedums pieejams tiesas arhīvā.
Tāpat kartītēs atrodams 10., 11. un 12.Saeimas deputāta, bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima vārds ar segvārdu “Edgars”. Viņš it kā savervēts 1985.gadā. Ar Eigimu aģentūrai LETA ceturtdien sazināties neizdevās.
Publicētajos dokumentos atrodams arī ekspremjera un vairāku Saeimas sasaukumu deputāta Ivara Godmaņa vārds, viņam esot dots segvārds Pugulis. Godmanis tika tiesājies un tiesā pierādījis, ka nav sadarbojies ar VDK, taču skandālu nesen radīja šīs tiesvedības materiālu pazušana Jūrmalas tiesas arhīvā.
Kartotēkā ir arī 9.Saeimā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta ievēlētā, bet vēlāk par vēlēšanu rezultātu viltošanu notiesātā Balvu rajona Kubulu pagasta priekšsēdētāja Jura Boldāna aģenta kartīte, kurā teikts, ka viņš ticis savervēts 1985.gadā, kad bija milicijas autoinspekcijas inspektors.
Aģentūra LETA vērsās Satversmes aizsardzības birojā, kas iepriekš bija VDK dokumentu glabātāja, lai gūtu skaidrojumu, kāpēc atsevišķu politiķu vārdi pirms vēlēšanām tika publiskoti, bet daļa – nē, taču skaidrojums vēl netika saņemts.
Likumā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par “čekas maisu” saturu ir “informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/691207F4-DADF-4D0F-A4AF-037D4879BBE2/
“Čekas maisu” aplūkošanai pirmo 12 stundu laikā reģistrējušies 12 000 lietotāju
Rīga, 21.dec., LETA. Interneta vietnē “kgb.arhivi.lv”, kurā ceturtdien pēcpusdienā publiskota daļa bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvētie “čekas maisi”, līdz piektdienas plkst.3 bija reģistrējušies aptuveni 12 000 lietotāju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Nacionālā arhīva pārstāve Māra Sprūdža.
Sprūdža tāpat pastāstīja, ka vakar līdz pusnaktij mājaslapu apmeklēja aptuveni 54 000 lietotāju, savukārt šodien līdz plkst.10.30 lapu apmeklējuši apmēram 19 000 lietotāju.
Mājaslapa kļuva pieejama ceturtdien ap plkst.15.30.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceturtdien interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no VDK dokumentiem.
Mājaslapā ir trīs galvenās sadaļas, vienā no tām ir skaidrota vietnes būtība – kas tajā publiskots, kādā kārtībā, kāpēc dokumenti ir publiskoti un kā tiem piekļūt. Piemēram, uzsvērts, ka vietnē publicētajos dokumentos atrodamie dati ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.
Tāpat atsevišķā sadaļā ir pieejami palīgmateriāli un tehniskie skaidrojumi, ar kuriem interesenti aicināti iepazīties pirms dokumentu aplūkošanas. Piemēram, grafikā ir aplūkojama VDK struktūra, skaidroti dokumentos atrodamie saīsinājumi, aģentu alfabētiskās kartotēkas būtība, publiskots 1983.gadā pieņemtais nolikums par aģentūras aparātu un uzticības personām, kā arī 1983.gadā apstiprinātā VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kārtība.
Galvenajā – Dokumentu – sadaļā ir četras apakškategorijas – VDK darbinieku tālruņu grāmata, kas satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka un VDK aģentūras statistiskā kartotēka. Atverot katru no tām, ir īsi skaidrota publiskoto dokumentu būtība, tai skaitā tajos atrodamā informācija.
Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas – ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbildīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.
Lai piekļūtu Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicētajiem bijušās VDK dokumentiem, ikvienam būs jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Šāda reģistrācija noteikta, lai nodrošinātu personas identifikāciju gadījumos, kad saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tā būtu saucama pie atbildības par VDK likumam un Datu regulai neatbilstošu VDK dokumentu vai tajos esošo personas datu izmantošanu.
Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3732C4D2-1786-4056-A7CD-912221E97FDB/
Pieaug interese par “čekas maisu” aplūkošanu, bet tehniskas problēmas vietnē nenovēro
Rīga, 21.dec., LETA. Interneta vietnē “kgb.arhivi.lv”, kurā ceturtdien pēcpusdienā publiskota daļa bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvētie “čekas maisi”, līdz piektdienas plkst.13 bija reģistrējušies aptuveni 15 300 lietotāju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Nacionālā arhīva pārstāve Māra Sprūdža.
Sprūdža tāpat pastāstīja, ka vakar līdz pusnaktij mājaslapu apmeklēja aptuveni 54 000 lietotāju, savukārt šodien lapu apmeklējuši apmēram 34 000 lietotāju.
Kopumā tehniskas problēmas dokumentu aplūkošanā nav novērotas, lai gan atsevišķas sūdzības ir saņemtas.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceturtdien ap plkst.15.30 interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no VDK dokumentiem.
Mājaslapā ir trīs galvenās sadaļas, vienā no tām ir skaidrota vietnes būtība – kas tajā publiskots, kādā kārtībā, kāpēc dokumenti ir publiskoti un kā tiem piekļūt. Piemēram, uzsvērts, ka vietnē publicētajos dokumentos atrodamie dati ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.
Tāpat atsevišķā sadaļā ir pieejami palīgmateriāli un tehniskie skaidrojumi, ar kuriem interesenti aicināti iepazīties pirms dokumentu aplūkošanas. Piemēram, grafikā ir aplūkojama VDK struktūra, skaidroti dokumentos atrodamie saīsinājumi, aģentu alfabētiskās kartotēkas būtība, publiskots 1983.gadā pieņemtais nolikums par aģentūras aparātu un uzticības personām, kā arī 1983.gadā apstiprinātā VDK aģentūras uzskaites un reģistrācijas kārtība.
Galvenajā – Dokumentu – sadaļā ir četras apakškategorijas – VDK darbinieku tālruņu grāmata, kas satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka un VDK aģentūras statistiskā kartotēka. Atverot katru no tām, ir īsi skaidrota publiskoto dokumentu būtība, tai skaitā tajos atrodamā informācija.
Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas – ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbildīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.
Lai piekļūtu Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicētajiem bijušās VDK dokumentiem, ikvienam būs jāreģistrējas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un e-pasta adresi. Šāda reģistrācija noteikta, lai nodrošinātu personas identifikāciju gadījumos, kad saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” tā būtu saucama pie atbildības par VDK likumam un Datu regulai neatbilstošu VDK dokumentu vai tajos esošo personas datu izmantošanu.
Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/496BBFF5-D71A-40D2-8842-49B53CDE4F3D/
Eigims noliedz sadarbību ar VDK
Rīga, 21.dec., LETA. Bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims (“Mūsu partija”), kura vārds atrodams ceturtdien publiskotajos kādreizējās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentos, noliedz savu sadarbību ar VDK.
Intervijā Daugavpils radio “Alise Plus” Eigims paziņoja, ka atrašanās tā dēvētajos čekas maisos uzreiz nenozīmē sadarbību ar VDK. Tas, ka viņš ar VDK nav sadarbojies, tiesā esot pierādīts jau 2005.gadā.
Eigims stāstīja, ka informācija par viņa iespējamo darbību ar čeku izskanējusi 2005.gadā, pirms pašvaldību vēlēšanām. Pēc Eigima teiktā, VDK kartotēkā politiķa vārds ierakstīts laikā, kad viņš vēl bijis milicijas skolas kursants.
“Es izgāju visas tiesas instances un pierādīju, ka ne manu vārdu, ne parakstu nekādos dokumentos nav,” apgalvoja Daugavpils bijušais mērs, noliedzot savu sadarbību ar VDK.
Šāds tiesas spriedums esot taisīts pirms viņa startēšanas Saeimas vēlēšanās.
Vienlaikus Eigims apgalvoja, ka, iespējams, drošības iestāžu darbinieku un aģentu nonākšana pie varas valstī un pašvaldībās nemaz nav tik slikta.
Jau vēstīts, ka publiskotajos VDK dokumentos jeb tā dēvētajos “čekas maisos” atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
VDK kartītēs atrodams arī 10., 11. un 12.Saeimas deputāta, bijušā Daugavpils mēra Eigima vārds ar segvārdu “Edgars”. Viņš it kā savervēts 1985.gadā.
Daži no politiķiem uzsver, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, un to viņi ir pierādījuši tiesā, kas atbilstoši likumam vienīgā var konstatēt sadarbības ar “čeku” faktu. Savukārt citiem viņu vārda parādīšanās “maisos” esot pārsteigums.
Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka Saeimas deputātu kandidātiem ir jāsniedz informācija, vai viņi ir vai nav sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvo dzīvokļu turētāji.
Šiem kandidātiem balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK jānorāda ziņās par kandidātu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0E58-5C16-9930-8444-1CB851586D7C/
VDK interesējuši dažādu sociālo slāņu cilvēki – no garīdzniekiem un kultūras darbiniekiem līdz metinātājiem un bārmeņiem
Rīga, 21.dec., LETA. Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks – kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos “čekas maisos” atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem, liecina 20.decembrī publiskotā informācija par bijušās VDK ziņotājiem.
Vairums aģentūras LETA sazvanīto cilvēku, kuru vārdi atrodami kartotēkā, uzsvēra, ka tiesā ir pierādījuši, ka nav apzināti sadarbojušies ar VDK, vai arī atzina, ka ir nonākuši saskarsmē ar “čekas” darbiniekiem, taču tas noticis saistībā ar kādu konkrētu gadījumu, nevis viņi bijuši regulāri ziņotāji.
Latvijas Nacionālā arhīva vietnē “kgb.arhivs.lv” atrodamā informācija liecina, ka par aģentiem tikuši vervēti visdažādāko jomu pārstāvji, aptverot visu Latvijas PSR teritoriju.
Likumā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas par “čekas maisu” saturu ir “informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā”, proti, bez tiesas sprieduma nevar apgalvot, ka kartotēkās minētie cilvēki tiešām sadarbojušies ar VDK. Daudzi no “čekas maisos” minētajiem ir tiesājušies un tiesā pierādījuši, ka apzināti ar VDK nav sadarbojušies.
Publiskotajos “čekas maisos” atrodami, piemēram, atsevišķu kultūras darbinieku vārdi. Kultūras darbinieki, ar kuriem aģentūrai LETA izdevās sazināties, norādīja, ka viņu vārda parādīšanās VDK dokumentos ir pārsteigums, un uzsvēra, ka viņi neesot ziņojuši VDK. Publiskotajos dokumentos atrodams, piemēram, dziedātājs un Latvijas šlāgeraptaujas vadītājs Guntis Skrastiņš, aktieris Jānis Jarāns, Latgales dzejnieks Antons Kūkojs, mūžībā aizgājušais aktieris Harijs Spanovksis, rokgrupas “Līvi” dalībnieks Aivars Brīze, mūziķis Roberts Gobziņš un gleznotāja Maija Tabaka.
Saskaņā ar informāciju VDK dokumentos, Skrastiņš ticis vervēts 1983.gadā un viņam dots pseidonīms “Modris”. Dziedātājs aģentūrai LETA norādīja, ka viņa datu atrašanās “čekas maisos” ir liels pārsteigums. Viņš gan pieļauj, ka tas varētu būt saistīts ar kādu viņa pratināšanas reizi 1983.gadā. Kā atminējās Skrastiņš, viņš ticis aicināts uz vienu vienīgo sarunu ar “trīs vīriem” par to, vai viņš varot apliecināt, ka kāds krievu aktieris uz ielas spēlējis saksofonu. Skrastiņš atceras, ka toreiz viņam lika notikumu rakstiski aprakstīt, tomēr viņš atteicies to darīt. Pēc tam viņam tika uzdoti jautājumi, uz kuriem viņš atbildējis, savukārt papīru, uz kura bijusi viņa liecība, viņš parakstījis. “Gribot, negribot, varbūt tā bija mana vienīgā kļūda, ka papīru, uz kura bija atbildes uz jautājumiem, es parakstīju. Un vairāk nekāda sakara man absolūti nav bijis,” uzsvēra dziedātājs. Tāpat Skrastiņš piebilda, ka informācijā, kas par viņu redzama dokumentos, ir būtiskas kļūdas, jo dzimšanas gads, mēnesis, kā arī viņa dzimšanas vieta ir nepareiza.
Aktieris Jarāns saskaņā ar dokumentiem tāpat esot vervēts 1983.gadā, viņa segvārds esot bijis “Ivars”. Kā aģentūrai LETA sacīja aktieris, viņš nav zinājis, ka atrodas tā sauktajos “čekas maisos”. Jarāns sacīja, ka ziņojis VDK viņš neesot, norādot, ka kādreiz bijis tā saucamais “fartsovšķiks”, kad dzīvoja ostas rajonā, kā rezultātā viņam bijusi saskarsme ar ārzemniekiem. Reiz, kā stāstīja aktieris, viņš ticis noķerts un viņam piedāvāts, vai nu aiziet no teātra vai parakstīties.
Saskaņā ar informāciju VDK dokumentos Latgales dzejnieks Antons Kūkojs vervēts 1981.gadā, viņam piešķirot pseidonīmu “Jāzeps”, bet aktierim Spanovksim bijis segvārds “Haris”. Kartotēkā atrodama arī kartiņa ar rokgrupas “Līvi” dalībnieka Aivara Brīzes vārdu, tomēr viņš ir iekļauts kategorijā “vervēšanas rezerve”. Turklāt kartiņa reģistrēta 1990.gada decembrī, jau pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas un mēnesi pirms janvāra barikāžu sākuma. Visi minētie jau ir aizgājuši viņsaulē.
Par vairākiem kultūras darbiniekiem, kuru vārds varētu būt sastopams tā sauktajos “čekas maisos”, publiski jau bija izskanējusi informācija, tostarp mūziķi Robertu Gobziņu un gleznotāju Maiju Tabaku. Pēc dokumentos paustā, gleznotāja Tabaka esot vervēta 1976.gadā, viņai dodot pseidonīmu “Viktorija”. Viņas kartītei pāri ar sarkanu pildspalvu ir krieviski rakstīts “signaļnaja”. Mūziķim Gobziņam esot ticis piešķirts segvārds “Lunis”.
Tāpat bijušās VDK dokumentos atrodams dramaturga Jāņa Jurkāna vārds, Rīgas Kinostudijas režisora Rolanda Kalniņa vārds, aktiera Andra Bērziņa vārds, režisores Vijas Beinertes vārds, režisora Arvīda Krieva vārds, režisora Jāņa Streiča vārds, aktiera Rolanda Zagorska vārds u.c.
“Maisos” atrodama arī virkne kādreizējo vai esošo pašvaldību darbinieku. Piemēram, no pašreizējā Rīgas domes sasaukuma dokumentos ir arī deputāta Mihaila Kameņecka (“Saskaņa”) vārds, kurš esot vervēts 1990.gadā un darbojies ar segvārdu “Aleksejs”. Kameņeckis sarunā aģentūrai LETA atzina, ka zinājis par savu atrašanos “maisos”, tādēļ pirms vairāk nekā desmit gadiem par to vērsies tiesā, kura sadarbības faktu nav konstatējusi. “Savulaik biju PSRS džudo izlases tiesnesis un daudz ceļoju pa dažādām valstīm. Iespējams, tādēļ kādam varēja būt interese mani kur reģistrēt, taču nekāda sadarbība ar VDK man nav bijusi,” sacīja deputāts.
Tāpat “maisos” atrodams 1942.gadā dzimušais Rīgas domes deputāts Igors Solovjovs. Ieraksts liecina, ka Solovjovs it kā vervēts 1985.gadā un iekļauts kategorijā “kandidāts īpašiem periodiem”. Solovjovs sarunā aģentūrai LETA sacīja, ka par sava vārda atrašanos čekas maisos nav zinājis un ir par to pārsteigts. “Turklāt 8.Saeimā es strādāju Ārlietu komisijā un man bija pielaide valsts noslēpumam,” sacīja deputāts, norādot, ka ar VDK nav sadarbojies.
VDK dokumentos atrodams arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vārds. AT preses pārstāve Rasma Zvejniece aģentūrai LETA teica, ka AT priekšsēdētājs neuzskata par nepieciešamu atgriezties pie jautājumiem, kas jau detalizēti vērtēti un analizēti, viņam kandidējot uz AT priekšsēdētāja amatu un saņemot ar šo amatu saistīto nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam gan 2008.gadā, gan atkārtoti 2015.gadā. Tiesas spriedums, ar kuru atzīts, ka Bičkovičs nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo VDK, ir spēkā, norādīja AT pārstāve.
“Čekas maisos” minēts arī Ogres rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis, kuram aģenta kartītē dots segvārds “Slaviks”. Kartītes dati norāda, ka Naglis vervēts 1990.gadā. Medijos Nagļa vārda izskanēja tad, kad viņa vadītais tiesas sastāvs atzina, ka vēsturnieks Gatis Liepiņš publikācijā “Ogres kolaboranta slavināšana”, nosaucot PSRS Iekšlietu sistēmas darbinieku Vladislavu Laizānu par “kolaborantu”, ir paudis nepatiesību un nodarījis morālo kaitējumu Laizāna dēlam un atraitnei. Zemgales apgabaltiesa šo Nagļa lēmumu atcēla. Ar pašu Nagli aģentūrai LETA piektdien neizdevās sazināties.
VDK dokumenti liecina, ka vervēts ļoti daudz izglītības darbinieku, zinātnieku un studentu. Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, kurš VDK dokumentos atrodams ar segvārdu “Juris”, par savu atrašanos “čekas maisos” uzzinājis pirms pieciem gadiem – ziņas saņemtas neoficiāli. Iesniedzot oficiālu informācijas pieprasījumu un pārliecinoties par savu atrašanos “maisos”, Muižnieks vērsies prokuratūrā. Vēlāk tiesa atzina, ka sadarbības fakts ar čeku nav konstatēts. Domājot par iemesliem savai būšanai kartotēkā, Muižnieks pieņēmis, ka tas saistīts ar viņa ārzemju komandējumiem, kuros viņš bija devies saistībā ar zinātni un pētniecību. Muižnieks pieļauj, ka arī pārējie LU kādreizējie rektori – Juris Zaķis, Ivars Lācis un Mārcis Auziņš, kas tāpat kā viņš atrodami “maisos”, tajos varētu būt tikuši iekļauti tāda paša iemesla dēļ.
LU pasniedzējs Rolands Tjarve ar segvārdu “Rihards”, kurš VDK esot ticis vervēts 1986.gadā, aģentūrai LETA sacīja, ka par savas kartiņas esamību “čekas maisos” nav zinājis. Viņš skaidroja, ka vienīgais iemesls, kāpēc viņš ir minēts “čekas maisos”, ir tāpēc, ka 1984.gadā, studiju laikā, esot pirmajā kursā, iesaukts iekšlietu karaspēkā un aizsūtīts uz Ziemeļkaukāzu speciālā apakšvienībā, apsargājot par īpaši smagiem noziegumiem notiesātus noziedzniekus. Tjarve uzsvēra, ka divu gadu laikā, kurus pavadīja šajā apakšvienībā, divas vai trīs reizes nācies konvojēt apsūdzētos uz tiesu, kā arī pirms un pēc šī konvoja bijusi jāiziet instruktāža un jāparakstās, ka neizpaudīs neko par redzēto tiesā un VDK izolatorā. “Tas ir vienīgais kontakts man ar “čeku”, kā arī vienīgais izskaidrojums, kā varēja rasties mana kartīte šajā arhīvā. Mana sirdsapziņa ir tīra, es neesmu darījis nekādu kaitējumu cilvēkiem,” sacīja Tjarve. Vienlaikus viņš norādīja, ka dosies uz tiesu, “lai pierādītu, ka nekad nav sadarbojies ar VDK”.
Tāpat publiskotajos VDK dokumentos redzams akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārds, Daugavpils Universitātes Inovatīvās mikroskopijas centra dibinātāja Gunta Liberta vārds, bijušās Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas Valdas Podkalnes vārds, vēsturnieka Antonija Zundas vārds, kurš esot bijis kā kandidāts īpašiem periodiem, zinātnieka Broņislava Leščinska vārds, Vācijā dzīvojošā ķīmiķa Kurta Švarca vārds, fiziķa Andra Šternberga vārds u.c.
Krievijas “Radio Svaboda” vēsta, ka VDK dokumentos atrodams arī Latvijas pareizticīgo metropolīta Aleksandra jeb laicīgajā dzīvē Aleksandra Kudrjašova vārds. Viņš esot vervēts 1982.gadā un viņam dots segvārds “Lasītājs”. Tāpat VDK parādās citu garīdznieku vārdi, piemēram, pirmais Latvijas katoļu kardināls Julijans Vaivods, kurš esot vervēts 1948.gadā, piešķirot segvārdu “Omega”.
VDK vervējusi arī daudzus tā laika žurnālistus. Ar žurnālistu Daini Lemešonoku, kurš vervēts 1987.gadā ar pseidonīmu “Namejs”, bijušo žurnālistu un savulaik populārā starptautiskā mūzikas industrijas foruma “Forte Riga” vadītāju Māri Liedi, radio galveno redaktoru Jāni Ozolu, kā arī LPSR Valsts Televīzijas un radioraidījumu komitejas TV propagandas redakcijas pārstāvi Jāni Gavaru aģentūra LETA mēģināja sazināties, taču nesekmīgi.
Publiskotajos dokumentos redzami arī žurnālista Anatolija Kreipāna un Atmodas laika raidījuma “Labvakar” vadītāju Edvīna Inkēna, Jāņa Šipkēvica un Ojāra Rubeņa vārdi. No trijotnes vissenāk esot vervēts Inkēns – 1981.gadā, 1986.gadā esot vervēts Šipkēvics, savukārt 1988.gadā – arī Rubenis.
VDK dokumentos redzams arī kāds 1957.gada 14.maijā dzimis Valdis Valters ar segvārdu Stīvs. Bijušais basketbolists Valdis Valters ir dzimis šajā gadā, taču citā datumā – 4.augustā. Bijušais sportists sociālajā tīklā “Twitter” ir noliedzis savu sadarbību ar VDK, jo viņa dzimšanas dati ir citi. Valters uzsver, ka nav rakstījis nevienu ziņojumu un arī kartiņā minētais vervētāja uzvārds viņam esot pilnīgi nepazīstams. “Es brīnos par daudziem, kuri tanī laikā rakstīja par mani, bet tur nav! Mēs nojautām, kuri tie bija, un viņi arī neslēpās. Kartiņa izskatās pēc “fake”,” norāda bijušais sportists. “Maisos” atrodama kartiņa ar kādreizējā “VEF” basketbola komandas kapteiņa Oļģerta Jurgensona vārdu. Dokumentos figurē arī ilggadējās Latvijas PSR mākslas vingrošanas izlases vecākās treneres Baibas Kaimiņas vārds ar segvārdu “Bumba”.
“Čekas maisos” atrodami arī vairāku sabiedrībā zināmu uzņēmēju vārdi, no kuriem daļas vārdu šajā kontekstā līdz šim nebija publiski izskanējuši. Ar dažiem no uzņēmējiem neizdevās sazināties. Kādam viņu vārda parādīšanās “maisos” neesot pārsteigums.
“Čekas maisos” atrodams ilggadējā telekomunikāciju uzņēmuma “Lattelekom” prezidenta Gundara Strautmaņa vārds. Viņa segvārds bijis “Ekrāns”. Strautmanis aģentūrai LETA apliecināja, ka viņa vārds VDK dokumentos parādās saistībā ar tolaik ieņemtu augstāku amatu. “Man nekādu pārsteigumu par to nav, jo biju apvienībā “Alfa” ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā un padomju laikā man bija augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam,” sacīja Strautmanis. Viņš teica, ka nav vērsies tiesā par sadarbības fakta neatzīšanu ar čeku. “Es neesmu īpaši par to, kā tautā saka, “cepies”, jo man šajā ziņā sirdsapziņa ir absolūti tīra, nevienam nekādu ļaunumu neesmu nodarījis,” sacīja Strautmanis.
Vakardien publiskotajos dokumentos atrodams uzņēmēja, ēdināšanas kompleksa “Lido” īpašnieka Gunāra Ķirsona vārds. Kā liecina informācija Latvijas Nacionālajā arhīvā, viņš esot vervēts 1982.gada jūnijā. Ķirsonam ticis piešķirts pseidonīms “Alfa”. Ar Ķirsonu aģentūrai LETA līdz šim nav izdevies sazināties.
“Maisos” atrodama arī uzņēmēja, miljonāra Jevgēņija Gomberga vārds, kurš ir lielākais uzņēmuma SIA “Teikas nami” īpašnieks (97,07%), kā arī SIA “B221” līdzīpašnieks (75%) un izņēmuma “Kuratorija” līdzīpašnieks (25%). Gomberga segvārds šajos sarakstos ir Jūdžins. Tāpat kartītēs atrodams kādreizējā kādreizējā “Banka Baltija” Uzraudzības padomes vadītāja Aleksandra Laventa vārds.
VDK dokumentos atrodami arī citi uzņēmējdarbībā strādājošu cilvēki vārdi – Ventspils uzņēmējs Genādijs Ševcovs, Aldis Čeksters, Valdis Lokenbahs, Haims Kogans, lai arī šīs personas gadījumā par diviem gadiem atšķiras norādītais dzimšanas gads, bijušais grāmatu apgāda “Atēna” vadītājs Pēteris Jankavs u.c.
Dokumentos atrodami arī krietni senāk savervēti cilvēki, piemēram, Vidvuds Šveics ar segvārdu Apogs, par kura sadarbību ar “čeku” vēsturnieki vēstījuši jau iepriekš. Viņš kā VDK aģents pēckara gados uzdots par viltus mežabrāli, lai iefiltrētos Rietumu dienestos.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/47F6D647-40D2-4736-BCB8-0CEE1ACB747B/
Maisiem gals vaļā
Šodien interneta vietnē “kgb.arhivi.lv” publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem “čekas maisiem”.
Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.
Iedzīvotāji tviterī dalījušies ar saviem atradumiem par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Kāds novērtējis lielo apjomu, cik daudz latviešu uzvārdu dokumentos atrodami. Taču kāda lietotāja gan atklājusi, ka viņai pat īsti neinteresē “čekas maisu” saturs, taču novērtē to, kas tas nu ir pieejams.
Pirmajā iespaidā par VDK dokumentu publiskošanu dalījies tvitera lietotājs Mārtiņš.
Mārtiņš@MMartinsh
Pirmais iespaids pēc čekas maisu atvēršanas – cik patiesībā daudz latviešu uzvārdu tur…
Thu Dec 20 13:35:10 +0000 2018
Kolēģes atradumu tviterī pavēstījis radio SWH ziņu redaktors Jānis Tereško.
Jānis Tereško@JanisTeresko
Darba kolēģe čekas maisos jau atradusi Latvijas Vecticībnieku baznīcas galvu, kas viņu kristījusi. Laba izklaide Ziemassvētkos
Thu Dec 20 13:32:06 +0000 2018
Tajā pašā laikā ar ideju par birokrātijas mazināšanu dalījies SIA”Belam-Rīga” vides un darba aizsardzības inženieris Viktors Silkāns.
Viktors Silkans@Silkans
@JanisTeresko kāds varētu piereģistrēties un izlikt publiski savu reģ.info, lai visi varētu iekšā ar vienu lietotāju, lai mazinatos birokrātija
Thu Dec 20 13:43:16 +0000 2018
SIA “Truesix” strādājošā Kristīne Spure domā par e-pastiem, kas šodien reģistrēti mājaslapā.
Kristine Spure@KristineSpure
Visi tie epasti, ko varētu ievākt no čekas maisu mājas lapas reģistrēšanās…
Thu Dec 20 13:36:18 +0000 2018
Savās pārdomās dalījies arī drukas dizaineris Arnis R.
ArnisR@ArnisRG
KNAB + čekas maisi = Latvijas Grinčs 😀
Thu Dec 20 13:43:51 +0000 2018
Par “čekas maisu” aktualitāti šaubas izteikusi tvitera lietotāja Ieva Sniedze.
Ieva@IevaSniedze
Neticu, ka daudziem, kuri dzimuši pēc 1975.gada čekas maisi ir baigi aktuāli. Ja nu vienīgi pie friziera, kā Privāto dzīvi palasīt. Ja neskaita vēsturniekus un vēstures studentus.
Thu Dec 20 13:44:16 +0000 2018
Joku ar mammu, iespējams, jau izspēlējis IT speciālists Māris Ūdris.
Māris Ūdris@arlekiins
– Mammu, es tevi atradu čekas maisos!
Mamma: :O
– Joks.
Thu Dec 20 13:50:35 +0000 2018
Ko interesantu dokumentos atradusi tvitera lietotāja Aija Kaija.
Aija Kaija@bottija
“Balto lāču” šlāgerdziedātājam Andrim Baltacim čekas nikneims – “Salna” 🙂
Thu Dec 20 13:53:32 +0000 2018
“Čekas maisu” atvēršanu novērtējusi SIA “Trelleborg wheel systems Liepaja” strādājošā Meldra Gineite.
Meldra Gineite@MeldraGineite
Sēžu un domāju, vai mani interesē, kas ir čekas maisiņā? Īstenībā – nē. Bet atbalstu publiskošanu kā tādu.
Thu Dec 20 13:54:51 +0000 2018
Par saviem atradumiem dokumentos bēdājas žurnālists Jānis Eglītis.
Jānis Eglītis@egliitis
Tā saucamajos “čekas maisos” atrodams viss Atmodas laika populārā TV raidījuma “Labvakar” trijnieks 🙁
Ojārs Rubenis – “Valts”
Jānis Šipkēvičs – Pēteris”
Edvīns Inkēns – “Uģis” https://pbs.twimg.com/media/Du3Wv_8W0AEl8S2.jpg
Thu Dec 20 13:57:31 +0000 2018
Iepriekš minētais gan nav pārsteidzis tvitera lietotāju Gintu Kiršteinu.
Gints Kiršteins@gkirstei
@egliitis Manuprāt tas bija skaidrs jau no paša sākuma. Čeka gribēja kontrolētu atmodu. Vulfsons no tanku bučotāja arī vienā naktī pārvērtās par brīvības cīnītāju. Mums paveicās, ka sistēma sabruka, citādi būtu savu plānu īstenojuši ar šo paklausīgo čekistu rokām.
Thu Dec 20 14:05:55 +0000 2018
Ierēdnis Pēteris Krišjānis uzskata, ka “patiesība vienmēr ir daudz sarežģītāka, nekā daži labi iedomājas”.
Pēteris Krišjānis@pecisk
@egliitis iespējams, bez VDK uzraudzības ne fronte, ne Labvakar neeksistētu. Patiesība vienmēr ir daudz sarežģītāka, nekā daži labi iedomājas.
Thu Dec 20 14:01:31 +0000 2018
Par uzzināto pārsteigts ir kartogrāfs Artūrs Luņevs.
Artūrs Luņevs@LArtour
@egliitis Shipsea seniors arī? :O
Thu Dec 20 13:59:44 +0000 2018
Savas domas izteicis arī projektu vadītājs Ģirts Birziņš.
Ģirts Birziņš@nostradamusboy
@egliitis Kādam vēl ir šaubu, ka Latvijas neatkarības Atmoda bija čekas inspirēts projekts? Īstā Atmoda Latvijā vēl nav notikusi!
Thu Dec 20 14:01:43 +0000 2018
Sabiedrisko attiecību un komunikācijas speciālists Ingars Rudzītis atklājis savas domas, kā tajā laikā viss noticis.
Ingars@pr_info
@egliitis manuprāt visiem masu medijos strādājošajiem tajā laikā bija jāparunā ar VDK pārstāvjiem. galvenajām un redzamākajām personām jau nu pilnīgi garantēti. bet laikam pofig.
Thu Dec 20 14:01:03 +0000 2018
Žurnāliste Aija Dulevska gan to apšauba.
Aija Dulevska@AijaCD
@pr_info @egliitis Beidziet ar to “visiem”! Nu, nebija tā.
Thu Dec 20 14:06:28 +0000 2018
Par notikušo informējis sabiedrisko attiecību jomā strādājošais Gints Feders.
Gints Feders@gintsfeders
Čekas maisam gals vaļā ?
Thu Dec 20 13:58:28 +0000 2018
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis paredz, kas turpmākajās dienās var lietot tviteri.
Guntis Gūtmanis@guntisgutmanis
Turpmākās pāris dienas Twitter var lietot tikai tie, kam interesē čekas maisi!
Thu Dec 20 14:09:09 +0000 2018
Savukārt ar pantiņu dalījies Rietumu Radio mārketinga un attīstības vadītājs Dzintars Hmieļevskis.
Dzintars Hmieļevskis@Dzintarsh
Mīļo Salavecīti,
Dod man vienu svecīti,
Lai es redzu gaismiņā,
Kas ir čekas maisiņā.
Thu Dec 20 14:23:39 +0000 2018
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/2baba8b4-c839-45f1-b100-8a4ccb3db9d3
Attēla avots: https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/gatis-sluka-jaunaja-gramata-pasmaidijis-gan-par-vecinu-latviju-gan-videjo-latvieti.a280410/
