Starptautiskā konferencē “Ceļā uz drošām vēlēšanām” runā par mediju un politisko kampaņu ietekmi uz vēlēšanu procesu
Piektdien, 14. decembrī, virkne politikas veidotāju, mediju pārstāvju, kā arī NVO un valsts institūciju pārstāvju piedalās starptautiskā konferencē “Ceļā uz drošām vēlēšanām”. Tās mērķis ir dalīties Latvijas un citu valstu pieredzē par nesen notikušo 13. Saeimas vēlēšanu norisi un diskutēt par to, kā nākotnē izvairīties no apdraudējumiem un stiprināt mediju lomu šajā procesā. Tāpat konferences ietvaros tiek publiskoti unikālas pēcvēlēšanu aptaujas dati, kas apgāž virkni līdzšinējo pieņēmumu par to, kā vēlēšanu norisi ietekmēja mediji un politiskās kampaņas.
“Valstis, kur pēdējo gadu laikā notikušas nacionālās vēlēšanas, ir saskārušās ar virkni draudu – dezinformācijas izplatīšanu un manipulāciju ar vēlētāju datiem, iespējamiem kiberuzbrukumiem un ļaunprātīgu sociālo mediju izmantošanu. Arī Latvija nav bijusi izņēmums,” uzsver Baltijas mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. Konferences mērķis ir ne tikai dalīties ASV, Vācijas, Lielbritānijas, Latvijas, Zviedrijas un Īrijas pieredzē, bet arī diskutēt par to, kā mazināt iespējamos apdraudējumus vēlēšanām nākotnē.
Konferencē tiek publiskota pēcvēlēšanu aptauja, kuras ietvaros pētījumu centrs SKDS noskaidroja, kādu iespaidu uz vēlētājiem atstāja mediji un politisko partiju kampaņas, kurās tika izmantotas interneta platformas. “Aptauja atspēko vairākus mītus un stereotipus par vēlēšanām. Piemēram, tā apgāž pieņēmumu par to, ka atsevišķām partijām ir noturīgs vēlētāju loks. Izrādās, ka lielākā daļa izvēli izdara tieši pēdējās nedēļas laikā,” saka domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka. Aptauja atklās arī to, vai priekšvēlēšanu debates ietekmēja vēlēšanu rezultātu un cik lielu vēlētāju uzticību šobrīd bauda sabiedriskie mediji.
Konferencē Latviju pārstāv KNAB priekšnieks Jēkabs Straume, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Valsts kancelejas direktora vietnieks Kaspars Ozoliņš. Par pieredzi vēlēšanās ASV un citās pasaules valstīs stāsta pazīstamā amerikāņu medija “Buzfeed” žurnālists Raiens Broderiks. Par Lielbritānijas centieniem noskaidrot un ierobežot sociālo mediju kompāniju ietekmi uz vēlēšanu rezultātu stāsta britu parlamenta īpašās izmeklēšanas komisijas padomnieks Čārlzs Krīls.
Konferencei tiešraidē varēja sekot portālā LSM.lv.
Konferenci “Ceļā uz drošām vēlēšanām” rīko domnīca “Providus” un Baltijas mediju izcilības centrs ar ASV vēstniecības Latvijā un Konrāda Adenauera fonda atbalstu. Pasākums notika šī gada 14. decembrī no plkst.10.00-17.00 viesnīcā “Pullman Riga Old Town” Jēkaba ielā 24.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/5E3BA3A6-FE2F-474C-89FF-054DA3E4A24D/
Prezentēts pētījums par mediju un politisko kampaņu ietekmi uz vēlēšanu procesu
Starptautiskās konferences “Ceļā uz drošām vēlēšanām” ietvaros šodien publiskoti unikālas pēcvēlēšanu aptaujas dati, kas apgāž virkni līdzšinējo pieņēmumu par to, kā 13. Saeimas vēlēšanu norisi ietekmējuši mediji un politiskās kampaņas. Aptauja atklāj, ka aptuveni trešā daļa Latvijas pilsoņu savu galīgo lēmumu par vēlēšanu izvēli pieņēma nedēļu pirms vēlēšanām vai vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu izvēles veikšanai nozīmīgākie informācijas avoti bijuši draugu, tuvinieku un kolēģu ieteikumi, kā arī partiju sniegums priekšvēlēšanu debatēs.
13. Saeimas vēlēšanās valdošās koalīcijas partijas zaudēja vairāk nekā pusi no tiem vēlētājiem, kuri par šīm partijām bija nobalsojuši 2014. gadā, norādot uz straujām pārmaiņām Latvijas politiskajā vidē. Trīs parlamentā iepriekš nepārstāvētas partijas pārņēma iepriekšējās valdošās koalīcijas vēlētājus, kā arī uzrunāja daļu no tiem pilsoņiem, kuri nebija piedalījušies 12. Saeimas vēlēšanās. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka valdošās koalīcijas partijas ne tikai zaudēja balsis jaunajām partijām, bet arī daļēji savstarpēji apmainījās ar vēlētājiem.
Aptuveni trešā daļa Latvijas pilsoņu savu galīgo lēmumu par vēlēšanu izvēli šogad pieņēma nedēļu pirms vēlēšanām vai tikai vēlēšanu iecirknī 6. oktobrī. Daz?ām partijām vairāk nekā puse no to vēlētājiem par savu atbalstu izlēma pēdējā vēlēšanu kampaņas nedēļā. Vēlēšanu izvēles veikšanai nozīmīgākie informācijas avoti bijuši draugu, tuvinieku un kolēģu ieteikumi, kā arī partiju sniegums priekšvēlēšanu debatēs.
Tikai 14% no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nepiedalījās 6. oktobra vēlēšanās, to nedarīja tādēļ, ka neatrada piemērotus kandidātus. Daudz biez?āk kā nepiedalīšanās iemesls minēti organizatoriski iemesli vai arī jēgas nesaskatīšana vēlēšanu procesā. Ja dalība vēlēšanās būtu obligāta, visvairāk papildus balsis iegūtu partijas “Saskaņa”, “KPV.LV” un “ZZS”.
Televīzija joprojām ir bijusi vēlētājiem visnozīmīgākais mediju veids – 76% no vēlētājiem pirms vēlēšanām bija guvuši politisko informāciju kādā no televīzijas kanāliem. Vienlaikus televīzijas ietekme samazinās – gados jaunie pilsoņi televīziju skatās reti, tās vietā ziņas iegūstot internetā. Pēcvēlēšanu aptauja liecina, ka Latvijas pilsoņi kopumā mediju darbam uzticas.
Aptuveni 70% Latvijas pilsoņi ir aktīvi vismaz viena interneta sociālā tīkla lietotāji, un 18% atzina, ka partiju un kandidātu aktivitātes sociālajos tīklos viņiem bijis svarīgs faktors, lai izlemtu, par kuru partiju balsot. Vairāk nekā puse no pilsoņiem sociālajos tīklos ir manījuši politiskās reklāmas.
Tāpat pēcvēlēšanu aptauja liecina, ka 10 partijām bija izredzes iekļūt parlamentā, pārvarot 5% barjeru. 81% vēlētāju partijas izredzes pārvarēt 5% barjeru bija svarīgs vai ļoti svarīgs apsvērums, pieņemot lēmumu, par kuru partiju balsot. ņemot vērā lielo vēlētāju īpatsvaru, kuri gala lēmumu pieņēma pēdējā nedēļā, īpaši liela nozīme bija tam, cik korekti mediji atspoguļoja un interpretēja sabiedriskās domas aptaujas. Domnīcas “Providus” veiktais sabiedrisko domu aptauju monitorings liecina, ka mediji tikai retos gadījumos atspoguļoja sabiedriskās domas aptaujas tā, lai vēlētājs varētu veikt korektus secinājumus par to, vai kādai partijai ir vai nav izredzes iekļūt Saeimā.
Ar pētījumu pilnā apjomā var iepazīties šeit: https://ej.uz/SKDS_petijums
Konferencei “Ceļā uz drošām vēlēšanām” tiešraidē var sekot līdz pat pl.17:00 portālā LSM.lv. Pasākumu rīko domnīca “Providus” un Baltijas Mediju izcilības centrs ar ASV vēstniecības Latvijā un Konrāda Adenauera fonda atbalstu.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/21E639AF-A192-4336-9891-812AFF347289/
Pētījums: Ja dalība 13.Saeimas vēlēšanās būtu obligāta, papildu balsis iegūtu “Saskaņa”, “KPV LV” un ZZS
Rīga, 14.dec., LETA. Ja dalība 13.Saeimas vēlēšanās būtu obligāta, tad papildu balsis iegūtu partijas “Saskaņa”, “KPV LV” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liecina domnīcas “Providus” un Baltijas Mediju izcilības centra sadarbībā ar pētījumu aģentūras SKDS atbalstu veiktais pētījums.
Biežākie iemesli, kādēļ Latvijas pilsoņi bija uzskatījuši par nepieciešamu piedalīties pēdējās parlamenta vēlēšanās, bija pilsoņa pienākums – šādu atbildi izvēlējušies 28% aptaujāto, cerība uz labāku nākotni – 21%, vēlme atbalstīt kādu noteiktu partiju vai kandidātu – 17%, vēlme paust savu viedokli – 10%, lai veco valdību un Saeimu nomainītu jauni politiķi – 6%.
Vēl 5% aptaujāto tika norādījuši, ka vēlēšanās piedalās vienmēr. Tikpat liels iedzīvotāju īpatsvars bija norādījuši, ka vēlēšanās piedalījušies, jo jūt atbildību par to, kas notiek Latvijā, jo ir Latvijas patrioti, savukārt pa 3% aptaujāto vēlētāju bija izvēlējušies atbilžu variantus, ka piedalījās vēlēšanās, jo katrai balsij ir nozīme vai vēlēšanās pievienojās ģimenei.
8% aptaujāto nespēja izskaidrot savu motivāciju piedalīties vēlēšanās.
Starp biežākajiem iemesliem nedoties vēlēt tika uzsvērts uzskats, ka no balsošanas nekas nekļūs labāk – 16%, neziņa, par ko balsot vai atbilstošu kandidātu trūkums – 14%, neieinteresētība politikā – 10%, aizņemtība – 9%, jēgas neredzēšana – 9%, veselības problēmas – 7%, ticības un uzticības trūkums – 7%, vēlētāja apliecības neesamība – 7%, laika trūkums – 6%, vai atrašanās ārpus Latvijas – 5%.
Pētījumā secināts, – ja dalība vēlēšanās būtu obligāta, tad papildu balsis 13.Saeimas vēlēšanās iegūtu “Saskaņa”, “KPV LV” un ZZS.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/2C5FA71C-F41F-43ED-B467-0E4A023B5A2C/
Pētījums: Izvēlēs izdarīšanai vēlēšanās nozīmīgākie informācijas avoti
iedzīvotājiem bijuši citu ieteikumi un partiju debates
Rīga, 14.dec., LETA. Nozīmīgākie informācijas avoti Latvijas pilsoņiem izvēles izdarīšanai pirms 13.Saeimas vēlēšanām bija draugu un tuvinieku ieteikumi un partiju sniegums debatēs, liecina domnīcas “Providus” un Baltijas Mediju izcilības centra sadarbībā ar pētījumu aģentūras SKDS atbalstu veiktais pētījums.
Pētījumā “Kas ietekmēja vēlētāju izvēles 2018.gada 6.oktobra Saeimas vēlēšanās?” veiktajā aptaujā secināts, ka iepriekšējā Saeimā valdošās koalīcijas partijas ne tikai zaudēja balsis jaunajām partijām, bet arī daļēji savstarpēji apmainījās ar vēlētājiem.
Aptuveni trešdaļa Latvijas pilsoņu savu galīgo lēmumu par vēlēšanu izvēli šogad pieņēmuši nedēļu pirms vēlēšanām vai tikai vēlēšanu iecirknī 6.oktobrī. Dažām partijām puse no to vēlētājiem par savu atbalstu izšķīrās pēdējā vēlēšanu kampaņas nedēļā.
Vēlēšanu izvēles veikšanai nozīmīgākie informācijas avoti bijuši draugu, tuvinieku un kolēģu ieteikumi, kā arī partiju sniegums priekšvēlēšanu debatēs.
Televīzija joprojām ir bijusi vēlētājiem visnozīmīgākais mediju veids – 76% no vēlētājiem pirms vēlēšanām bija guvuši politisko informāciju kādā no televīzijas kanāliem. Vienlaikus gan televīzijas ietekme samazinās – gados jaunie pilsoņi televīziju skatās reti, tā vietā ziņas iegūstot internetā. Pēcvēlēšanu aptauja liecina, ka Latvijas pilsoņi kopumā uzticas mediju darbam.
Aptuveni 70% Latvijas pilsoņi ir aktīvi vismaz viena interneta sociālā tīkla lietotāji. 18% aptaujāto atzina, ka partiju un kandidātu aktivitātes sociālajos tīklos viņiem bijis svarīgs faktors, lai izlemtu, par kuru partiju balsot. Vairāk nekā puse no pilsoņiem sociālajos tīklos ir manījuši politiskās reklāmas.
…Info avots:
http://www.leta.lv/news/latvia/CBA319E1-8162-4C40-B9BC-190199C7BEEF/
