ES Tiesa secina, ka Lielbritānija var vienpusēji apturēt “Breksitu”
Luksemburga, 10.dec., LETA–BBC/AFP. Eiropas Savienības (ES) Tiesa pirmdien atzinusi, ka Lielbritānija var vienpusējā kārtā apturēt izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
“Apvienotā Karaliste ir brīva vienpusēji anulēt savu paziņojumu par nodomu izstāties no ES,” pavēstīja tiesa.
Tiesneši secinājuši, ka Lielbritānijai ir tiesības uz šādu soli un tam nav nepieciešams pārējo ES dalībvalstu akcepts.
Tiesa arī norādīja, ka lēmums nepamest ES neietekmētu nosacījumus, uz kādiem Lielbritānija līdz šim bijusi bloka dalībvalsts.
“Breksita” pretinieki lietu sākotnēji ierosināja Skotijas tiesā, kas to nodeva izskatīšanai ES Tiesā.
Pēc “Breksita” referenduma 2016.gadā Lielbritānija šā gada 29.martā oficiāli paziņoja par nodomu izstāties no ES, iedarbinot Lisabonas līguma 50.pantu.
Lielbritānijai jāpamet ES 2019.gada martā.
Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas valdība uzstāj, ka tai nav nodoma apturēt “Breksitu”, un Meja ir panākusi vienošanos par izstāšanos ar pārējām bloka dalībvalstīm.
Paredzēts, ka Lielbritānijas parlaments otrdien balsos par šo vienošanos, taču balsojuma iznākumu nav iespējams prognozēt. Ļoti iespējams, ka deputāti vienošanos noraidīs. Tas savukārt pastiprinās bažas, ka Lielbritānijai var nākties izstaties no ES bez vienošanās, anulēt izstāšanās procesu vai izstāšanos atlikt, kamēr tiek sarīkots vēl viens referendums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/914B56F7-23B1-4221-94C4-EDD33BC76011/
Meja atliek balsojumu parlamentā par “Breksita” vienošanos
Londona, 10.dec., LETA–AFP/BBC. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien atcēlusi otrdien parlamentā paredzēto balsojumu par “Breksita” vienošanos, paziņojot, ka ieklausījusies kritiķu vārdos.
“Vienošanās tiktu noraidīta ar ievērojamu pārsvaru, (..) tāpēc mēs atceļam rīt paredzēto balsojumu,” parlamentam pavēstīja Meja.
Viņa sacīja, ka viņa lēmumu izraisīja “plašās un dziļās bažas” attiecībā uz noteikumiem, kas attiecas uz robežu starp Ziemeļīriju un Īriju.
Noteikumi garantē robežas paturēšanu atvērtu, taču tie radītu Ziemeļīrijā nedaudz atšķirīgus apstākļus nekā pārējā valstī.
Meja arī pavēstīja, ka Lielbritānijas valdība pastiprina gatavošanos aiziešanai no Eiropas Savienības bez vienošanās.
Pēc Mejas teikā, viņa problēmas ar vienošanos apspriedīs ar Eiropas Savienības (ES) līderiem.
27 ES dalībvalstu līderi 25.novembrī samitā Briselē apstiprināja vienošanos par noteikumiem, ar kādiem Lielbritānija nākamā gada 29.martā izstāsies no bloka, kā arī politisko deklarāciju par turpmākajām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām.
Vienošanās vēl jāapstiprina gan Lielbritānijas, gan pārējo bloka dalībvalstu parlamentiem.
Bija plānots, ka Lielbritānijas parlaments par “Breksita” vienošanos balsos 11.decembrī.
Tika prognozēts, ka deputāti vienošanos varētu noraidīt. Tas savukārt pastiprinātu bažas, ka Lielbritānijai var nākties izstaties no ES bez vienošanās, anulēt izstāšanās procesu vai izstāšanos atlikt, kamēr tiek sarīkots vēl viens referendums.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/FD4CA379-C56C-4409-AE76-5EEEC65C1E38/
Eiropas biržu indeksi krītas, Mejai atliekot Breksita balsojumu
Ņujorka, 11.dec., LETA–AFP. Eiropas biržu indeksi un britu mārciņas vērtība pirmdien kritās pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa atliek parlamenta balsojumu par viņas Breksita vienošanos, jo tā negūtu pietiekamu atbalstu.
Mejas lēmums papildināja lielos riskus globālajai ekonomikai, starp kuriem ir ASV-Ķīnas tirdzniecības strīds, ASV un Ķīnas ekonomiku vājuma pazīmes, un nestabilas naftas cenas.
“B. Riley FBR” galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka Breksits palielina neskaidrību Eiropā līdz ar lielajiem ielu protestiem Parīzē un Itālijas domstarpībām ar Eiropas Komisiju par šīs valsts budžeta plāniem.
“Tie kopā rada ainu, kas nav labas ziņas globālajai izaugsmei,” sacīja Hogans.
Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā kritās, bet vēlāk pieauga, kāpjot tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām.
“XTB UK” galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems sacīja, ka balsojuma atlikšana par Breksita vienošanos tikai padziļina neskaidrību.
“Šis lēmums varbūt ir aiztaupījis premjerministrei mulsinošu sakāvi parlamentā, bet tas neapšaubāmi veicinās to, ka aicinājumi viņu nomainīt kļūs vēl skaļāki,” teica Čītems, piebilstot, ka Mejas pozīcija izskatās “arvien nepārliecinošāka”.
Naftas cenas kritās pēc bažām par mazu pieprasījumu. Pirms pagājušās nedēļas nogales tās bija pieaugušas, kad OPEC un citas jēlnaftas ieguvējvalstis vienojās samazināt ieguves apjomu par 1,2 miljoniem barelu dienā.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās saruka.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 1,61 dolāru līdz 51,00 dolāram par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,70 dolāriem līdz 59,97 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmdien pieauga par 0,1% līdz 24 423,26 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,2% līdz 2637,72 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,7% līdz 7020,52 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,8% līdz 6721,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,5% līdz 10 622,07 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,5% līdz 4742,38 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1379 līdz 1,1354 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2726 līdz 1,2562 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga no 112,69 līdz 113,35 jenām par dolāru.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0DB4-5743-A706-FAC5-9604B591549C/
Attēla un info avots: https://www.theglobeandmail.com/world/article-brexits-day-of-decision-what-happens-tuesday-if-parliament-votes-yes/
