Latvijā medikamentu cenas būtiski sadārdzina lieltirgotavu un aptieku zāļu piecenojumi
Rīga, 8.dec., LETA. Latvijā medikamentu cenas būtiski sadārdzina lieltirgotavu un aptieku zāļu piecenojumi, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotā informācija par zāļu cenām šī gada novembrī un decembrī.
Gala zāļu cena aptiekā veidojas no ražotāju cenas, vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Analizējot vairāk nekā 50 gan valsts kompensēto, gan nekompensēto recepšu un bezrecepšu zāļu cenas Baltijas valstīs, SIFFA konstatējusi, ka teju visos gadījumos Latvijā lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretiesnu, diabēta un citu, tostarp arī jaunākās paaudzes, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.
Kā norādīja SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics, Latvijā zāļu cenas sadārdzina atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, jo zāļu lieltirgotavas un aptiekas šo maksimālie pieļauto uzcenojumu arī izmanto, kā rezultātā Latvijā daudzu medikamentu cenas ir par 10-20% augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.
Piemēram, kāds valsts kompensējamais pretsāpju medikaments Latvijā maksā 18,43 eiro, Igaunijā – 17,2 eiro, bet Lietuvā – 15,27 eiro. Visās trīs Baltijas valstīs ražotāja cena ir ļoti līdzīga – aptuveni 13 eiro, tomēr lielākās atšķirības vērojamas vairumtirgotāja un aptiekas uzcenojumā. Lietuvā šis uzcenojums ir 1,51 eiro, Igaunijā – 2,43 eiro, bet Latvijā – 3,42 eiro. Arī PVN zālēm ir atšķirīgs, proti, Lietuvā tas ir 0,73 eiro, Igaunijā – 1,41 eiro, bet Latvijā 1,98 eiro.
Līdzīga situācija ar citu, bet valsts nekompensētu pretsāpju medikamentu, kurš Lietuvā maksā 17,13 eiro, Igaunijā – 17,02 eiro, bet Latvijā – 19,88 eiro. Arī šī medikamenta gadījumā ražotāja cena ir līdzīga, aptuveni 13 eiro. Lietuvā PVN par šīm zālēm ir 0,82 eiro, Igaunijā – 1,41 eiro, bet Latvijā – 2,13 eiro. Vienlaikus atkal lielākās atšķirības gan vērojamas tieši vairumtirgotāju un aptieku uzcenojumā, kas Lietuvā ir 3,28 eiro, Igaunijā – 2,43 eiro, bet Latvijā – 4,27 eiro.
Šie nav vienīgie piemēri, jo līdzīga situācija vērojama arī citu medikamentu cenā. Kaut arī ražotāja cena mēdz atšķirties Baltijas valstīs, lielākas atšķirības vērojamas tieši vairumtirgotāju un aptieku uzcenojumos. Kāda Latvijā populāra bezrecepšu medikamenta ražotāja cena visās Baltijas valstīs ir vienāda, taču gala cena būtiski atšķiras. Lietuvā šis medikaments maksā 6,76 eiro, Igaunijā 6,04 eiro, bet Latvijā – 7,43 eiro.
Tāpat kāds populārs pretiesnu līdzeklis Latvijā maksā 5,13 eiro, Lietuvā – 5,24 eiro, bet Igaunijā – 4,32 eiro. Vienlaikus vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums arī šim medikamentam ir lielāks tieši Latvijā. Lietuvā šis uzcenojums ir 1,10 eiro, Igaunijā – 0,96 eiro, bet Latvijā – 1,73 eiro.
Vienlaikus SIFFA atzīmē, ka vairumtirgotāju un aptieku uzcenošanas iespējas ir ierobežotas gadījumos, kad valsts kompensē ļoti dārgus medikamentus, jo tādā gadījumā uzcenojums tiek būtiski ierobežots.
Bolēvics norādīja, ka Baltijā ražotāju cenas ir daudzmaz līdzīgas, un lielākās atšķirības vērojamas tieši vairumtirgotāju uzcenojumā, kā arī PVN, kurš katrā no valstīm ir atšķirīgs, tomēr Latvijā visaugstākais – 12%. Lietuvā PVN zālēm ir 5%, bet Igaunijā 9%.
Pēc Bolēvica paustā, kaut arī SIFFA ir daudz darījusi, lai runātu par PVN zālēm samazināšanu, tā būtu gatava arī sarunai par vairumtirgotāju un aptieku uzcenojuma ierobežošanu. Vispirms gan esot jāsagaida jaunā Veselības ministrijas vadība un tās prioritātes, tomēr Bolēvics ir pārliecināts, ka par zāļu cenām diskusijas, visticamāk, noteikti notikšot.
Bolēvics norādīja, ka ir trīs veidi, kā mazināt zāļu cenas Latvijā – mazināt zāļu references cenu, PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem, kā arī zāļu lieltirgotavu un aptieku piecenojumu.
Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, SIFFA aicina lēmumu pieņēmējus – Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju – aktīvi iesaistīties un pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt, paredzot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.
Tāpat būtu jāsamazina Latvijā ievērojami augstākais PVS. Zāļu ražotāji jau vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, un tāpēc rosina to atcelt vai vismaz samazinās. Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā – 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.
Vienlaikus SIFFA uzsvēra, ka kopumā zāļu ražotāju cenas Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām Eiropā. Kompensējamo zāļu cenu stingri regulē Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība, un tā nedrīkst būt augstāka par trešo lētāko šī medikamenta cenu sekojošo valstu grupā – Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat SIFFA norādīja, ka to, ka zāļu cenas Latvijā nav augstas, apliecina arī pieaugošais no Latvijas izvesto zāļu apjoms un vērtība jeb zāļu paralēlais imports. Ja zāļu ražotāju cenas Latvijā būtu augstas, šī tendence būtu ievērojami mazāka. Tātad cenas, ko piedāvā ražotājs, ir Eiropas līmenī konkurētspējīgas, jo zāļu lieltirgotavām ir ekonomisks pamats veikt zāļu reeksportu, norādīja asociācijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/06425105-E0E5-4D08-AB9D-39BE21C2E548/
Aptieku īpašnieki: Latvijā PVN likmi vajadzētu samazināt vismaz līdz 5% līmenim
Rīga, 9.dec., LETA. Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vajadzētu samazināt vismaz līdz Lietuvā ieviestajam 5% līmenim, intervijā aģentūrai LETA sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Jautāts, kāda ir aptieku īpašnieku nostāja par zemāku PVN likmi zālēm, Lībķens norādīja, ka viena lieta ir tas, ko īpašnieki var gribēt, otra – valsts finansiālās iespējas. Vienlaikus viņš piebilda, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā PVN zālēm ir zemāks, un, ja netiek praktizēta atbrīvošana no PVN kā tāda, tad to 5% likmi kā Lietuvā gan vajadzētu ieviest.
Vienlaikus, Lībķena ieskatā, ideāli būtu zāles vispār bez PVN, jo valsts jau lielā mērā vienkārši pārliek naudu no vienas kabatas otrā. “Ja noapaļojot 200 miljonus eiro no valsts maka tērē kompensējamām zālēm, tad 12% no tā atgriežas Valsts kasē PVN veidā. Ja PVN zālēm nebūtu un šos 12% ieliktu budžetā, tad varam tikai iztēloties, cik daudz papildu slimību ārstēšanu varētu apmaksāt. Tas pacientiem būtu liels ieguvums,” sacīja Lībķens.
Vienlaikus uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, joprojām netiek atcelts PVN zālēm, Lībķens sacīja, ka jautājums par PVN kļuva ļoti strikts tad, kad Latvijā sākās krīze un vajadzēja papildināt valsts budžetu. Viņš norādīja, ka cilvēki zāles vienmēr ir pirkuši un tās turpinās pirkt, līdz ar to tas ir stabils ienākumu avots.
Lībķens uzskata, ka PVN samazināšana zālēm būtu daudz jūtamāks atspaids nekā citiem priekšlikumiem, kuri “klīst apkārt”. Iespējams, zālēm, kuras maksā divus eiro, nav lielas starpības, vai PVN likme ir 12% vai 5%, bet zālēm, kuru cena ir jau mērāma simtos eiro, tas ir ievērojams atspaids pacientam un valstij, sacīja asociācijas vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicināja Ministru kabinetu veidot darba grupu, lai vērtētu iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem.
Plašāku interviju ar Lībķenu var lasīt aģentūras LETA mājaslapas sadaļā “LETA+” (http://www.leta.lv/plus/1D858C14-286B-4AC1-B14F-9003E40D43CD/ ).
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C0A87141-0E49-44AC-A0B0-FA1B267B462C/
Dzintars Zaļūksnis
PVN likme medikamentiem Latvijā patiešām ir viena no augstākajām ES, bet…
Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens nupat ir izteicis vēlmi, ka Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem vajadzētu samazināt līdz Lietuvā ieviestajam 5% līmenim. Bet labāk vispār noteikt nulles likmi. Iespējams, iespējams… Taču, pirms šādu vēlmi atbalstīt vai noraidīt, būtu vēlams kaut nedaudz paanalizēt, kam tā samazinātā PVN likme būs izdevīga.
Eksperimentālā kārtā līdz 5% samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem, manuprāt, ir ar blīkšķi izgāzusies, jo dārzeņu cenas Latvijas veikalos jau kopš vasaras pārsvarā ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur dārzeņi joprojām tiek aplikti ar PNV standartlikmi. Tātad viss “ietaupījums” pa ceļam no zemnieka līdz pircējam ir kaut kur “pazudis”. Vai patērētājam nav vienalga, kas cik lielu gabalu no “pīrāga” šoreiz ir savācis – iepircējs, pārvadātājs, uzglabātājs, veikalnieks?
Šādos apstākļos būtu pārsteidzīgi sagaidīt, ka PVN likmes samazināšana medikamentiem ļaus kaut ko ietaupīt zāļu pircējiem. Taču dārzeņi no drapēm atšķiras ar to, ka pēdējās apmēram 200 miljonu apmērā ik gadu tiek kompensētas no valsts budžeta – protams, aprēķinot arī PVN, kurš atgriežas valsts kasē, taču vairs ne kā veselības aprūpes finansējums, bet gan “kopējā katlā”.
Teikšu godīgi, šāda manipulācija nav īsti “caurspīdīga” un galu galā samazina jau tā skopo veselības aprūpes valsts finansējumu. Tiesa, Latvijā medikamentiem tiek piemērota samazināta (12%) PVN likme. Taču, ja runa ir par simtiem miljonu, nozīme ir katram procentpunktam.
Kādas tad ir PVN likmes medikamentiem ES dalībvalstīs? Lūk, Eiropas Komisijas informācija (skat. http://www.infotop.lv/article/lv/pvn-likme-medikamentiem-latvija-patiesam-ir-viena-no-augstakajam-es-bet ) (ja uzrādītas vairākas samazinātās PVN likmes, pirmā ir PVN likme svarīgākajiem – tostarp valsts kompensējamajiem – medikamentiem).
Lielbritānija 0
Malta 0
Zviedrija 0
Īrija 0-13,5
Francija 2,1-5,5-10
Luksemburga 3
Spānija 4-10
Horvātija 5
Kipra 5
Lietuva 5
Ungārija 5
Beļģija 6
Nīderlande 6
Portugāle 6
Grieķija 6-13
Polija 8
Igaunija 9
Rumānija 9
Slovēnija 9,5
Austrija 10
Itālija 10
Slovākija 10
Somija 10
Čehija 10-15
Latvija 12
Vācija 19
Bulgārija 20
Dānija 25
Kā redzam, Latvijas fiskālisti ir ceturtie negausīgākie visā ES: 12% PVN likme medikamentiem nav noteikta nevienā citā ES valstī, bet aiz mums ir tikai tās trīs valstis, kurās visai farmaceitiskajai produkcijai tiek piemērota nevis samazināta, bet gan standarta PVN likme.
Piekrītu Lībķenam, ka aptieķnieku un pacientu intereses te sakrīt – ideāli būtu zālēm vispār piemērot 0% PVN likmi, jo “valsts jau lielā mērā vienkārši pārliek naudu no vienas kabatas otrā”. 200 miljoni eiro nodokļu naudas tiek tērēti kompensējamām zālēm, un pašlaik 12% jeb 24 miljoni atgriežas Valsts kasē PVN veidā.
Taču te arī es novilktu “sarkano strīpu”, jo pacients šajā “barības ķēdē” stāv pašā galā un ir atkarīgs ij no valsts noteiktās PVN likmes, ij no aptieķnieku noteiktā uzcenojuma. Man personīgi nav ne mazāko ilūziju par manu tautasbrāļu alkatības līmeni, tāpēc atbalstīt aptieķniekus bez papildu garantijām atturēšos.
Ja Lībķena kungs neapsolīs, ka pēc PVN likmes sarukšanas zāļu cena aptiekās patiešām samazināsies kaut vai par 2-3 procentiem, lai paliek tā, kā tas ir pašlaik. Citādi man pat labāk patīk, ka valsts budžets no manām pirktajām zālēm atpakaļ saņem 12 nevis 5 procentus vai neko. Ja jau zāļu cenas Latvijā ir un paliek augstākas nekā citās ES valstīs.
…Info avots:
http://www.infotop.lv/article/lv/pvn-likme-medikamentiem-latvija-patiesam-ir-viena-no-augstakajam-es-bet
Normunds Grostiņš: PVN zālēm tika ieviests pēc Briseles prasības, iestājoties ES. Tomēr PVN izmēru zālēm izlēma kangari Rīgā
Attēla avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1927054270681541&set=a.627837293936585&type=3&theater
