Gobzems no advokatūras izslēgts par vairākiem likuma pārkāpumiem, tostarp pilnvardevēja noslēpumu izpaušanu
Rīga, 29.nov., LETA. Premjera amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ, tostarp pilnvardevēja noslēpumu izpaušanu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP).
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma 7., 46., un 67.pantu un likuma “Par tiesu varu” 28.3 panta otro daļu. Minētās likuma normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā 1.2. punkta otrā daļa, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa 8.3. punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
Padomē norādīja, ka, izskatot četras šā gada jūnijā un jūlijā saņemtās sūdzības par Gobzemu, LZAP augustā lēma par disciplinārlietas ierosināšanu un nodošanu izskatīšanai Disciplinārlietu komisijai. Pirms šī lēmuma no Gobzema tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par saņemtajām sūdzībām. Tāpat Gobzems divas reizes aicināts sniegt paskaidrojumus klātienē LZAP sēdēs, tomēr šo iespēju neesot izmantojis.
Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, kā arī 1.novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus. Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13.novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs jeb izslēgšana no advokatūras.
Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 13.novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts. Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28.novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.
LZAP skaidroja, ka Disciplinārlietu komisiju izvirza un ievēlē zvērināti advokāti no sava vidus Zvērinātu advokātu kopsapulcē. Tā ir neatkarīga un vēlēta institūcija, tāpat kā LZAP, kas nekādā veidā nav saistīta ar valstī notiekošo politiskā jomā, un pārstāv visus advokātus. Šī brīža Disciplinārlietu komisijas un Padomes sastāvs tika ievēlēts 2017.gada aprīlī.
Gobzems iepriekš bija lūdzis apturēt savu darbību advokatūrā, kas nozīmētu, ka vēlāk pēc valsts amatpersonas statusa zaudēšanas viņš varētu atjaunot un turpināt savu advokāta praksi. Savukārt Gobzema izslēgšana no advokatūras šādu iespēju viņam liedz.
Turpmāk Gobzems vairs nav tiesu varai piederīga persona un viņam nav atļauts praktizēt kā advokātam, uz viņu neattieksies advokāta imunitāte, ētikas standarti.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LZAP ir atbalstījusi Gobzema izslēgšanu no advokatūras, to aģentūrai LETA trešdien apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar Gobzema vērstajiem izteikumiem pret nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunku, kā arī tas esot pieņemts bez paša Gobzema klātbūtnes.
LZAP lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Padomes lēmuma par advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita, vai par advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.
Savas karjeras laikā Gobzems ir bijis Maksātnespējas administrācijas (tagad Maksātnespējas kontroles dienests) vadītājs, kā arī pārstāvējis vairāku “Maxima” traģēdijā cietušo intereses vairākās civillietās, liecina aģentūra LETA arhīvā pieejamā informācija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/CF4DFFC6-E904-4351-99F7-A2D047B2A03A/
Advokātu padome: Gobzems izslēgts pēc trešā discicplinārpārkāpuma deviņu gadu laikā
Rīga, 30.nov., LETA. Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) no advokatūras izslēgts pēc savā trešā disciplinārpārkāpuma pēdējo deviņu gadu laikā, savukārt Advokātu ētikas komisija divreiz ir skatījusi Gobzema publisko izteikumu atbilstību advokatūras standartiem, teikts publiskā paziņojumā, ko izplatījusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) un parakstījis tās priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Disciplinārlietu komisijas vadītājs Lauris Liepa, kā arī viņa vietnieks Jānis Lapsa.
Paziņojumā norādīts, ka “advokātam bija jāapzinās, ka tā publiskie izteikumi nepaliks nepamanīti un to vērtējums no ētiskās perspektīvas bija neizbēgams”.
LZAP paziņojumā norādījusi, ka Gobzems ir publiski izteicies par lēmumu izslēgt viņu no advokatūras un savos sociālajos tīklos izplatījis informāciju, kas neatbilst patiesībai.
LZAP norādīja, ka nevienam advokātam nav tiesību publiski izklāstīt, kādas personas apmeklē advokātu biroju, kurā advokāts ir praktizējis. Ikviens klients ir tiesīgs paļauties, ka juridiskās palīdzības saturs un pat fakts, ka tas vērsies pēc palīdzības advokātu birojā, paliks noslēpumā. Šādas ziņas advokāts nesniedz pat pēc izmeklētāju vai tiesas pieprasījuma.
Paziņojumā uzsvērts, ka “nevienam nav tiesību dēvēt kādu personu par noziedznieku, zagli, bandītu vai mafijas locekli, ja šāda apsūdzība nav apstiprināta ar spēkā stājušos tiesas spriedumu”. “Nevainīguma prezumpcija ir advokāta darba pamatā, un advokāta pienākums ir rūpēties, ka amatpersonas, žurnālisti un sabiedrība respektē šo nozīmīgo principu. Šī standarta pārkāpums apdraud tiesiskumu un advokāta kā aizstāvja lomu.”
Komentējot Gobzema apgalvojumu, ka viņš no advokatūras izslēgts saistībā ar viņa lomu valdības veidošanas procesā, LZAP norādījusi, ka šādam apgalvojumam neesot pamata, jo “tieši pēc Gobzema vairākkārtējiem lūgumiem, gan padome, gan disciplinārlietu komisija bija spiesta atlikt lēmumu par lietas ierosināšanu un izskatīšanu”. Lēmums tika pieņemts un apstiprināts likumā noteiktajā trīs mēnešu laikā, skaidro LZAP.
Jau vēstīts, ka Gobzems tika izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma “Par tiesu varu” attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt. Politiķis lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras saista ar vēlmi nepieļaut, lai viņš kļūtu par premjeru.
Komentējot LZAP lēmumu atbalstīt viņa izslēgšanu no advokatūras pēc LZAP disciplinārlietu komisijas lēmuma, Gobzems atbildēja, ka “katram domājošajam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs”, ka tiekot darīts viss, lai nepieļautu viņa stāšanos valdības vadītāja amatā.
“Taču šīs darbības ir aptuveni tādas pašas kā zvirbuļiem, kas aiz loga plēšas savā starpā, kaujas un rāda muskuļus,” pauda Gobzems. Viņš uzskata, ka lēmums par viņa izslēgšanu no advokatūras ticis pieņemts “gļēvā, aizmuguriskā veidā”, neuzaicinot viņu uz attiecīgo sanāksmi. Politiķis norādīja, ka “tādiem sīkumiem” kā šis LZAP lēmums viņš pievēršot tik pat daudz uzmanības, “cik zvirbuļiem”.
Tāpat vēstīts, ka Gobzems plāno vērsties Valsts policijā (VP) ar lūgumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret Liepu par dokumentu viltošanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī nolaidību, norādīts politiķa publicētajā paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.
Gobzems piektdien žurnālistiem pastāstīja, ka viņš ar zvērinātu tiesu izpildītāju bija apmeklējis padomes telpas, lai iepazītos ar materiāliem par viņa izslēgšanu no advokatūras. Viņu izbrīnīja fakts, ka minētie materiāli atbilstoši procedūrai nebija iešūti, līdz ar to dokumenti nebija vērtējami kā oficiāli dokumenti. Tāpat lietā neesot atradies komisijas lēmuma oriģināls par viņa izslēgšanu.
Gobzems piebilda, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina par to, ka LZAP Disciplinārlietu komisijas locekļi tikai piektdien tika apzvanīti, lai tiktu parakstīts komisijas gala lēmums.
Gobzems aģentūrai LETA norādīja, ka viņam “esot liecinieki”, kas varot apliecināt, ka 13.novembrī Disciplinārlietu komisijā neesot notikusi balsošana par viņa izslēgšanu un jautājums esot “uzkāries gaisā”, un balsis esot vāktas telefoniski 27.novembrī.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F89B4DEE-29A5-473F-A338-C99289E9A6D5/
Gobzems: Par maniem advokāta pakalpojumiem klienti nav sūdzējušies
Rīga, 29.nov., LETA. Ministru prezidenta amatam nominētais “KPV LV” politiķis Aldis Gobzems apšauba Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) sniegto informāciju, ka viens no iemesliem viņa izslēgšanai no advokatūras bijusi pilnvardevēja noslēpumu izpaušana, jo par viņa advokāta darbību no pilnvardevējiem neviena sūdzība neesot saņemta.
Politiķis aģentūrai LETA pauda nostāju, ka LZAP paziņojums tikai vēlreiz apliecinot, ka advokātu padome “kāda uzdevumā iejaucas politikas procesos, lai liktu šķēršļus manai kļūšanai par Ministru prezidentu”. Viņš uzskata, ka institūcija ir “sapinusies savos melos”, tādējādi politiķim neradot šaubas par motīviem tās rīcībai.
Premjera amata kandidāts apgalvoja, ka LZAP izskatītajā lietā vispār nekad neesot bijusi neviena sūdzība no kāda viņa pilnvardevēja. Sūdzības bijušas no nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimenes par to, ka Gobzems uzskata Bunkus “par bandītu”, kā arī no advokāta Romualda Vonsoviča, kurš nekad neesot bijis Gobzema pilnvaru devējs. Politiķis akcentēja, ka būs “tiesu darbi pret tiem, kuri izplata melus”. Viņš aicina LZAP nosaukt publiski “kaut vienu pilnvardevēju”, kurš par Gobzemu būtu iesniedzis sūdzību.
Premjera kandidāts pašreizējo situāciju dēvēja par “cenu nonākšanai pie varas”.
Kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ, tostarp pilnvardevēja noslēpumu izpaušanu.
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma “Par tiesu varu” attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
No Gobzema tika pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par saņemtajām sūdzībām. Tāpat Gobzems divas reizes aicināts sniegt paskaidrojumus klātienē LZAP sēdēs, tomēr šo iespēju neesot izmantojis.
Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, kā arī 1.novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus. Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13.novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs jeb izslēgšana no advokatūras.
Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 13.novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts. Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28.novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka LZAP ir atbalstījusi Gobzema izslēgšanu no advokatūras, to aģentūrai LETA trešdien apstiprināja LZAP vadītājs Jānis Rozenbergs.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0898-D9D0-046B-9644-54C7E3C0B163/
Bunkus ģimene aicina politikas līderus izvērtēt Gobzema atbilstību premjera amatam
Rīga, 30.nov., LETA. Noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene aicina valsts politiskās vides līderus izvērtēt premjera amata kandidāta Alda Gobzema (KPLV) atbilstību augstajam amatam.
Ņemot vērā, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) nolēma izslēgt Gobzemu no zvērinātu advokātu rindām un, it sevišķi, Gobzema turpmākus nomelnojošus izteikumus par nogalināto advokātu, Bunkus ģimene preses paziņojumā aicina valsts politiskās vides līderus izvērtēt Gobzema pārstāvēto vērtību un uzvedības atbilstību premjera amata standartiem.
“Gobzems daudzkārt ir atklāti nomelnojis nogalināto zvērinātu advokātu un pat pēc padomes lēmuma, turpināja agresīvus, faktos nebalstītus un godu aizskarošus izteikumus par Mārtiņu un Bunkus ģimeni kopumā. Gobzema reakcija uz LZAP lēmumu, mūsuprāt, parāda politiķa divkosību, saskatot it kā neētisku rīcību citos, bet savu rīcību, nomelnojot nogalinātu cilvēku, uzskatot par normālu,” norāda Bunkus ģimenes locekļi.
Ģimene uzskata, ka šādi uzskati neatbilst premjera amata kandidāta pārstāvēto vērtību un reputācijas standartam. “Premjera amata kandidātam ir jākalpo par politiskās kultūras labo piemēru, jāaizstāv tiesiskums valstī un ētikas vērtības. Gobzema kandidatūra ir pretrunā šiem nosacījumiem Latvijā un starptautiski sūta skaidru signālu, ka morāles un tiesiskuma vērtības Latvijā netiek ņemtas vērā nopietni,” norāda advokāta brālis Kristaps Bunkus.
Gobzems iepriekš vairākkārt nogalināto administratoru nosaucis par bandītu. Gobzems sociālajā tīklā “facebook” vēl šonedēļ apgalvoja, ka viņa nākšana pie varas nozīmēs Bunkus shēmu atklāšanu, kur liela daļa gadījumu sadarbības saites ved tieši un galvenokārt advokāta Romualda Vonsoviča virzienā.
Kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma “Par tiesu varu” attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
Disciplinārlietu komisija gan pieprasīja un saņēma no Gobzema rakstveida paskaidrojumus par izskatāmajiem jautājumiem, kā arī 1.novembrī klātienē uzklausīja viņa paskaidrojumus. Nākamajā Disciplinārlietu komisijas sēdē, kas notika 13.novembrī, izvērtējot sūdzībās sniegtās ziņas kopsakarā ar Gobzema paskaidrojumos pausto viedokli, tika konstatēti pārkāpumi, par kuriem piemērots bargākais soda mērs jeb izslēgšana no advokatūras.
Lēmums par Gobzema izslēgšanu no advokatūras tika pieņemts 13.novembrī, proti, vēl pirms viņš tika nominēts kā premjera amata kandidāts. Disciplinārlietu komisijas lēmumu par izslēgšanu no zvērinātu advokātu skaita gan apstiprina un izpilda LZAP, pieņemot gala lēmumu disciplinārlietā. Attiecīgi 28.novembrī notika LZAP sēde, kurā, pamatojoties uz komisijas lēmumu un tajā norādītajiem motīviem, pieņemts lēmums par Gobzema izslēgšanu.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/603140D9-0190-474F-8EBB-4A406ACB42BB/
Gobzems par dokumentu viltošanu vērsīsies policijā ar sūdzību pret LZAP Disciplinārlietu komisijas vadītāju Liepu
Rīga, 30.nov., LETA. Ministru prezidenta amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) plāno vērsties Valsts policijā (VP) ar lūgumu par kriminālprocesa ierosināšanu pret Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētaju, advokātu Lauri Liepu par dokumentu viltošanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī nolaidību, norādīts politiķa publicētajā paziņojumā sociālajā tīklā “Facebook”.
Gobzems šodien žurnālistiem pastāstīja, ka viņš ar zvērinātu tiesu izpildītāju bija apmeklējis padomes telpas, lai iepazītos ar materiāliem par viņa izslēgšanu no advokatūras. Viņu izbrīnīja fakts, ka minētie materiāli atbilstoši procedūrai nebija iešūti, līdz ar to dokumenti nebija vērtējami kā oficiāli dokumenti. Tāpat lietā neesot atradies komisijas lēmuma oriģināls par viņa izslēgšanu.
Gobzems piebilda, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina par to, ka LZAP Disciplinārlietu komisijas locekļi tikai šodien tika apzvanīti, lai tiktu parakstīts komisijas gala lēmums.
Savukārt Liepa sarunā ar aģentūru LETA atklāja, ka Gobzems šorīt bez brīdinājuma ieradies LZAP telpās un pieprasījis nekavējoties izsniegt dokumentus, kurus Disciplinārlietu komisija izmantoja par pamatu lietas izvērtēšanai. Viņš norādīja, ka Gobzemam tika dota iespēja ar šiem dokumentiem iepazīties šodien plkst.12.
Disciplinārkomisijas vadītājs uzsvēra, ka “jebkādi apgalvojumi par viltojumiem vai neiespējamību iepazīties ar dokumentiem neatbilst patiesībai. Ja Gobzems Disciplinārlietu komisijas lēmumu apstrīdēs tiesā, tad tiesā arī par tiem jautājumiem runāsim.”
Komentējot Gobzema izteikumus saistībā ar iespējamo vēršanos VP pret Liepu, Disciplinārkomisijas vadītājs norādīja, ka “katrai personai ir tiesības vērsties pret citu personu tiesībsargājošajās iestādēs, ja ir pamatots tiesību aizskārums.”
Turpretim Gobzems aģentūrai LETA norādīja, ka viņam “esot liecinieki”, kas varot apliecināt, ka 13.novembrī Disciplinārlietu komisijā neesot notikusi balsošana par viņa izslēgšanu un jautājums esot “uzkāries gaisā”, un balsis esot vāktas telefoniski 27.novembrī.
Citā publiski izplatītā paziņojumā politiķis norādīja, ka Disciplinārlietu komisijas locekļiem varētu būt tiesas pratināšanā jāsniedz informācija, vai parakstus uz dokumentiem par Gobzema izslēgšanu viņi likuši 13.novembrī vai šodien, 30.novembrī. “Tiesas pratināšanā tiks izprasītas Jūsu telefonsarunu izdrukas un ziņas, vai fiziski atradāties kopā 13.novembra sēdē,” pauž premjera amata kandidāts.
Politiķis tajā rakstīja, ka ierodoties padomes telpās tika teikts, ka viņu interesējušie materiāli atrodas pie Liepas, bet pēc tam uzrunājot Liepu konstatēts, ka materiāli atrodas advokātu padomē. “Kad paskaidrojām, ka burtiski pirms dažām minūtēm bijām padomes telpās, tad pēkšņi viedoklis mainījās, jo materiāli esot pie viņa, bet tikai elektroniskā veidā,” rakstīja Gobzems. Tā kā lietā bija arī papīra formāta dokumenti, bet tos neesot varēts uzrādīt uzreiz, tad ticis apliecināts, ka ar tiem varēšot iepazīties vēlāk.
Gobzems uzskata, ka Liepa esot “pieķerts melos”, tāpēc uzreiz mainījis viedokli par materiālu atrašanās vietu. Viņaprāt nespēja uzrādīt materiālus, kā arī nespēja saskaņot viedokli par Gobzema lietas materiālu atrašanās vietu, liecina, ka visa lieta apzināti taisīta pret viņu.
Savukārt kādā citā “Facebook” ierakstā politiķis norādījis, ka viņa rīcībā esot informācija, ka zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs “aktīvi ņem dalību, lai torpedētu manu personu visos iespējamos veidos”. Gobzema ieskatā, tas ir saistīts ar to, ka viņa nākšana pie varas nozīmētu shēmu, kas saistītas ar Mārtiņu Bunku, atklāšanu. Savā ierakstā Gobzems norādījis uz vairākām likumsakarībām, kuras “ved tieši un galvenokārt Vonsoviča virzienā”.
Gobzems arī apgalvo, ka viņa rīcībā esot informācija, ka Vonsovičs piedalījies ar kāda specdienesta darbinieka ģimenes notikumiem saistītā pasākumā.
Jau vēstīts, kā iepriekš skaidroja LZAP, Gobzems izslēgts no advokatūras Ētikas kodeksa, likuma “Par tiesu varu” un vairāku Advokatūras likuma normu pārkāpumu dēļ.
Padomē skaidroja, ka LZAP Disciplinārlietu komisija nolēma, ka Gobzems pārkāpis Advokatūras likuma un likuma “Par tiesu varu” attiecīgās normas. Šīs normas paredz, ka lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tāpat tās nosaka, ka advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.
Tāpat pārkāpts Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss, tajā skaitā punktu, kas nosaka, ka kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu, un Ētikas kodeksa punkts, kurā noteikts, ka advokātiem jāizturas pret savas profesijas kolēģiem ar vislielāko cieņu, pieklājību un godīgumu.
LZAP lēmumu Gobzems apņēmies pārsūdzēt. Politiķis lēmumu par viņa izslēgšanu no advokatūras saista ar vēlmi nepieļaut, lai viņš kļūtu par premjeru.
Komentējot LZAP lēmumu atbalstīt viņa izslēgšanu no advokatūras pēc LZAP disciplinārlietu komisijas lēmuma, Gobzems atbildēja, ka “katram domājošajam cilvēkam ir pilnīgi skaidrs”, ka tiekot darīts viss, lai nepieļautu viņa stāšanos valdības vadītāja amatā.
“Taču šīs darbības ir aptuveni tādas pašas kā zvirbuļiem, kas aiz loga plēšas savā starpā, kaujas un rāda muskuļus,” pauda Gobzems. Viņš uzskata, ka lēmums par viņa izslēgšanu no advokatūras ticis pieņemts “gļēvā, aizmuguriskā veidā”, neuzaicinot viņu uz attiecīgo sanāksmi. Politiķis norādīja, ka “tādiem sīkumiem” kā šis LZAP lēmums viņš pievēršot tik pat daudz uzmanības, “cik zvirbuļiem”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/941870A2-A9E2-4239-BE74-5404EDB27FD9/
FOTO avots: https://www.tvnet.lv/6465682/gobzems-par-maniem-advokata-pakalpojumiem-klienti-nav-sudzejusies
