pirmdien, 4 maijs, 2026
HomeTālavas TaurētājiInvaliditātes dienai veltītajā konferencē "Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte" pievēršas deinstitucionalizācijas dažādajām...

Invaliditātes dienai veltītajā konferencē “Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte” pievēršas deinstitucionalizācijas dažādajām perspektīvām. Tiek pasniegta “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”

Invaliditātes dienai veltītajā konferencē pievēršas deinstitucionalizācijas dažādajām perspektīvām

Rīga, 27.nov., LETA. Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinās Tiesībsarga biroja un Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkota konference, kas veltīta Invaliditātes dienai, aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā.
Šogad konferences tēma ir “Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte.” Konference norisinās LNB Konferenču centrā no plkst.10 līdz 16. Konferencē runā par deinstitucionalizāciju, kuru trīs sesijās no dažādām perspektīvām aplūko Tiesībsarga biroja, valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Vēlāk vakarā svinīgā ceremonijā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” pasniedz balvas kā nevalstisko organizāciju, tā arī individuālo sniegumu kategorijās ( Facebook pasākuma lapa: https://www.facebook.com/events/910348972507687/ ).
Šogad papildu konferencei un svinīgajai ceremonijai notiek arī pasākums “Iedvesmas meistarklase”, kurā būs aicināti piedalīties tikai NVO pārstāvji, lai radošā gaisotnē rastu jaunas idejas uzņēmējdarbības veicināšanai.
Pasākumu norises laikā aplūkojama arī Valtera Poļakova fotogrāfiju izstāde “Izaugt ģimenē”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/FC2B0A7C-E9D7-4B5E-A20A-5D1F1EF8D726/

LM: Deinstitucionalizācijas procesa sekmīgai īstenošanai nozīmīga arī darba devēju atvērtība

Rīga, 27.nov., LETA. Deinstitucionalizācijas procesa sekmīgai īstenošanai nozīmīga ir arī darba devēju atvērtība, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Ieva Bērziņa.
Latvijā šobrīd 4496 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Lai institūcijās nonākošo personu skaits mazinātos, Latvijā šiem cilvēkiem tiek attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kā arī ir izveidotas dažādas prasmju apmācību programmas, atgādināja Bērziņa.
Viņa gan norādīja, ka izšķiroša loma šo cilvēku tālākajā integrācijā ir arī darba devējiem, kuri var dot iespēju šiem cilvēkiem sevi pierādīt, ļaujot viņiem sniegt savu pienesumu darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgi un patstāvīgi.
Lai panāktu cilvēku integrāciju sabiedrībā, ministrija no 2015.gada Latvijā īsteno deinstitucionalizācijas procesu, veidojot tādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas nodrošinās garīga rakstura traucējumu skartajiem cilvēkiem dzīvesvietā nepieciešamo atbalstu.
LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle norādīja, ka viens no patstāvīgās dzīves nosacījumiem pieaugušam cilvēkam ir spēja gūt finansiālo neatkarību – iespēja strādāt.
Šī iemesla dēļ pirms diviem gadiem Latvijā tika veikta darba tirgus pieprasījuma izpēte un darba tirgus vajadzībām nepieciešamo prasmju noteikšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Balstoties uz darba devēju rekomendācijām un pētījumā iegūtajiem datiem, izstrādātas 35 dažādas prasmju apmācību programmas, kurās apmācības šogad uzsākuši jau 32 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Pēc Rozentāles paustā, runājot ar darba devējiem, kas programmās prasmes apguvušās personas nodarbina, redzams, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ne tikai spējīgi strādāt, bet nereti ir arī daudz atbildīgāki un uzticamāki. Viņi ierodas darbā laikus, uzticētos pienākumus veic ar vislielāko rūpību un atbildību un mācās arī no saviem kolēģiem, turpinot apgūt aizvien vairāk prasmju, piebilda LM pārstāve.
Viņa gan atzina, ka ne visi darba devēji patlaban ir gatavi nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem. Visbiežāk tas saistīts ar zināšanu trūkumu, jo līdz darba devējam nav nonākusi informācija par iespēju saņemt gan praktiskas konsultācijas un apmācības, gan arī dažādus materiālos atbalstus, tostarp iespēju saņemt vienreizēju dotāciju 711 eiro apmērā darba vides pielāgošanai, lai nodarbinātu bezdarbnieku ar invaliditāti.
Ministrijā uzsvēra, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti atšķirīgi – psihiskas slimības atšķiras no garīgās attīstības traucējumiem, tāpat cilvēkiem ar vienu un to pašu diagnozi var būt dažādas traucējumu izpausmes. Tāpat cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīve sabiedrībā var atšķirties no tā, cik smagi ir cilvēka funkcionālie traucējumi. Vienlaikus cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, ja tiem tiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts, var mācīties un veiksmīgi iekļauties arī darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi.
Kā ziņots, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu, iecerēts panākt, ka līdz 2023.gadam gandrīz puse cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem saņem sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, informēja projekta sabiedrisko attiecību pārstāvji.
Patlaban Latvijā 21 992 pilngadīgiem iedzīvotājiem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte garīga rakstura traucējumu dēļ. No tiem 4 496 šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kur viņiem ir ļoti ierobežotas pašnoteikšanas iespējas pār savu dzīvi.
Projekta ietvaros paredzēts paplašināt šiem cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamību gan ģeogrāfiski, gan saturiski. Tādējādi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu īpatsvars tiks būtiski palielināts, bet aprūpe institūcijās – samazināta.
LM uzsver, ka process veicinās veselīgas, mūsdienīgas sabiedrības veidošanos, kas aicina uz ikvienu cilvēku raudzīties līdzvērtīgi, neierobežojot indivīda tiesības uz pašnoteikšanos. Latvijā vēl arvien sabiedrības attieksmi raksturo seni mītos balstīti aizspriedumi un aplami stereotipi par šo personu spējām sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē un darba tirgū, uzskata projekta virzītāji.
Deinstitucionalizācijas process tika uzsākts 2015.gadā un tā projektus paredzēts noslēgt 2023.gadā.
Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi. Projektam kopumā atvēlēts finansējums aptuveni 91 miljona eiro apmērā. Pašvaldības, kas projektos nepiedalās, nesaņems ES finansējumu, tādējādi sociālo pakalpojumu attīstībai izmantos tikai pašvaldības vai citus pieejamos resursus.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7FD9624D-BBCB-4EF5-9D01-5B1AD887CB4B/

Invaliditātes dienai veltītie pasākumi

Otrdien, 2018.gada 27. novembrī tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) jau ceturto gadu bibliotēkas telpās rīko Invaliditātes dienai veltītus pasākumus.
Konference “Vai viegli dzīvot sabiedrībā? Invaliditāte.” norisinās LNB Konferenču centrā laikā no plkst.10:00 līdz 16:00. Konferencē runā par deinstitucionalizāciju, kuru trīs sesijās no dažādām perspektīvām aplūkos Tiesībsarga biroja, valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
I sesija. Tiesību īstenošana praksē:
1. Atbalsts ģimenē – pamats bērna ar funkcionāliem traucējumiem dzīvei sabiedrībā. Pašvaldību prakse un vecāku viedoklis (Zanda Rūsiņa, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vecākā juriste);
2. Cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem starp valsti un pašvaldību, gaidot sabiedrībā balstītus pakalpojumus (Inga Zonenberga, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece).
II sesija. Izaicinājumi un iespējas:
1. NVO un pašvaldība DI procesā (Eva Viļķina, biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja);
2. NVO iespējas DI procesā (Inga Šķestere, biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja);
3. DI blakus procesi un nepieciešamais atbalsts (Malda Caune, Salaspils novada Bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības “Zelta atslēdziņa” pārstāve);
4. DI process. Kā patiesībā jūtas cilvēks? (Agita Šulca, biedrības ģimenēm ar īpašo vajadzību bērniem un jauniešiem “Vecāki kopā” pārstāve).
III sesija. Rīcības un risinājumi:
1. Sabiedrības iesaiste Dienas centra izveidē – Ādažu pieredze (Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes priekšsēdētājs);
2. Sabiedrībā balstīti pakalpojumi. Saldus pieredze (Ina Behmane, Saldus novada PA “Sociālais dienests” direktore);
3. Invaliditāte. Patstāvība. Iespējas. (Anna Jegorova, Daugavpils novada domes Sociālā dienesta vadītāja);
4. Deinstitucionalizācija – izaicinājumi un turpmākā rīcība (Aldis Dūdiņš, LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktora p. i., Kristīne Lasmane, LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte).
Konferencē daudz domāts par vides pieejamību, nodrošināts arī surdotulks, kā arī tiešraide tiesībsarga mājaslapā www.tiesibsargs.lv .
Jau ceturto gadu svinīgā ceremonijā “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam”. no plkst.18:00 līdz 21:00 pasniedz balvas kā NVO, tā individuālo sniegumu kategorijās: Uzdrīkstēšanās, Nodarbinātības veicinātājs, Sociālo tīklu balss, Izglītotājs, Bērnu atbalsts, Pakalpojumu nodrošinātājs.
Šogad papildu konferencei un svinīgajai ceremonijai notiks arī pasākums “Iedvesmas meistarklase”, kurā aicināti piedalīties tikai NVO pārstāvji, lai radošā gaisotnē rastu jaunas idejas uzņēmējdarbības veicināšanai.
Rūpējoties par estētiski izglītojošu noformējumu, pasākumu norises laikā aplūkojama arī Valtera Poļakova fotogrāfiju izstāde “Izaugt ģimenē”.
…Info avots:
http://www.leta.lv/press_releases/EE62EB57-ED44-4ACF-BB9E-70C3A978F1C5/
VIDEO: http://www.tiesibsargs.lv/video-block/5

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas