Saeima vērtēs Sabiedrības integrācijas fonda likuma grozījumus, kas paredz būtiskas izmaiņas tā padomes sastāvā
Rīga, 22.nov., LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas fonda padomes sastāvā, darba kārtībā, uzdevumos un ierobežojumos, kā arī nosaka fonda padomes priekšsēdētāja atbildību.
Likumprojektu vērtēs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet līdzatbildīgā būs Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.
Saskaņā ar likumprojektu, SIF darbības nolikumu turpmāk apstiprinās Ministru kabinets, nevis fonda padome, kā tas bijis līdz šim. Likuma grozījumi arī paredz, ka SIF, administrējot valsts budžeta apakšprogrammas sabiedrības integrācijas jomā, atradīsies kultūras ministra funkcionālā pārraudzībā.
Tāpat papildināts SIF uzdevumu saraksts. Plānots, ka tam būs jāizstrādā sava darbības stratēģija atbilstoši valsts sabiedrības integrācijas politikas un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī fondam kā finansējuma saņēmējam būs jāīsteno Eiropas Savienības (ES) politikas instrumentu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzfinansētie projekti.
Likumprojektā iekļauts pants, kas nosaka, ka par SIF darbības, izņemot administratīvo aktu izdošanas, tiesiskumu ir atbildīgs fonda padomes priekšsēdētājs. Pašlaik šāda norma SIF likumā nav iekļauta.
Tajā pašā laikā SIF likumu iecerēts papildināt ar jaunu darbības ierobežojumu, nosakot, ka fonda kā finansējuma saņēmēja darbība pieļaujama tikai ar SIF padomes saskaņojumu un Ministru kabineta lēmumu.
Iecerēts paplašināt arī SIF padomes sastāvu – līdzās Valsts prezidenta pārstāvim, pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona, sešiem ministriem un sešiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem būs nepieciešams strādāt arī Valsts kancelejas pārstāvim.
Plānots ar likuma pantu arī noteikt, ka SIF padome ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un funkciju pildīšanā. Tāpat SIF padomes locekļiem no sava vidus būs jāievēlē priekšsēdētājs uz pieciem gadiem, kas vada fonda padomes darbu. Viena un tā pati persona nedrīkstēs būt padomes priekšsēdētājs ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas.
Likumprojektā iekļauts arī detalizēts saraksts ar jautājumiem, par kuriem SIF padomei būs jālemj klātienes sēdēs – par SIF attīstības stratēģiju, gada prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem, fonda īstenojamajiem papildu uzdevumiem un aktivitātēm, piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos, konkursu nolikumu prasībām, auditu ziņojumiem un pārskatiem par gada rezultātu izpildi. Pašlaik SIF likumā nav noteikts, ka par šiem jautājumiem nepieciešams lemt klātienē.
Tāpat likumprojektā norādīts, ka SIF sekretariāta direktora amata kandidāts, kurš tiek izraudzīts atklātā konkursā, savus pienākumus varēs veikt piecus gadus, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Plānots, ka turpmāk SIF sekretariāta pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs apstrīdēt fonda padomē, jautājuma izskatīšanā fonda padomes sēdē piedaloties par konkrēto valsts budžeta programmu atbildīgajam nozares ministram vai tā pārstāvim un klātesot arī lēmuma vai faktiskās rīcības apstrīdētājam, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikta cita apstrīdēšanas kārtība. SIF padomes pieņemtos administratīvos aktus un faktisko rīcību varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Likumprojektā paredzēts, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. SIF padomei būs jāizsludina atklāts konkurss uz sekretariāta direktora amatu ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.martam un jāieceļ jauns sekretariāta direktors ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.jūnijam. Līdzšinējam SIF sekretariāta direktoram sava amata pienākumi būs jāpilda līdz šajā amatā tiek iecelts jauns darbinieks.
SIF ir publisks nodibinājums, kas izveidots 2001.gadā. Tā mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu, kā arī realizē valsts budžeta, ES politiku instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas.
Pašlaik fondā darbojas Valsts prezidenta pārstāvis un pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona, seši nevalstisko organizāciju pārstāvji un seši ministri – ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī tieslietu ministrs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/313B30CE-805F-49C6-95DE-682E7366A7A7/
Norisinās ikgadējais Latvijas mazākumtautību forums “No integrācijas uz saliedētu sabiedrību”
Rīga, 22.nov., LETA. Rīgā šodien un 23.novembrī norisinās ikgadējais Latvijas mazākumtautību forums “No integrācijas uz saliedētu sabiedrību”, kurā piedalīsies vairāk nekā 200 nevalstisko organizāciju aktīvisti, pārstāvot 14 mazākumtautības no 20 pašvaldībām, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Šodien foruma pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sākot ar dalībnieku reģistrāciju plkst.8.30. Pirmās dienas gaitā tiks prezentēti kompānijas “Kantar TNS” veiktā pētījuma “Vērtības saliedētā sabiedrībā” rezultāti, kā arī notiks darbs piecās tematiskajās grupās.
Profesionālu moderatoru vadībā tiks analizēta mazākumtautību pārstāvju, īpaši jauniešu iesaistīšanās nevalstisko organizāciju darbā, to sadarbība ar pašvaldību un valsts iestādēm. Tāpat arī tiks apskatītas mazākumtautību kultūras mantojuma un identitātes saglabāšanas iespējas, mazākumtautību jauniešu līdzdalības sabiedrības attīstības procesos Latvijā un Eiropā. Foruma dalībnieki runās gan par mazākumtautību un latviešu savstarpējo sadarbību, gan par plašāku Latvijas informatīvās telpas dažādību.
Foruma dalībnieki apskatīs, cik pieejama Latvijas medijos ir informācija par mazākumtautību darbību, kultūru un citiem aktuālajiem jautājumiem. Foruma pirmās dienas noslēgumā norisināsies mazākumtautību ansambļu un deju kolektīvu veidots koncerts.
Foruma otro dienu Rīgas pilī ar uzrunām atklās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kā arī Valsts prezidenta mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romāns Alijevs un KM Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvās komitejas pārstāve Jeļena Matjakubova.
Plenārsēdē “Mazākumtautību ieguldījums Latvijā 100 gados” ar ziņojumu par mazākumtautību lomu valstiskuma veidošanā un stiprināšanā uzstāsies sociologs Mārtiņš Kaprāns, tiks prezentēti foruma pirmās dienas darba grupu diskusiju rezultāti, kā arī projekta “Eiropas pēdas Latvijā” īstenošanas gaitā biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” gūtās atziņas par jauniešu līdzdalību un nākotnes skatījumu.
Foruma laikā paredzēta arī mazākumtautību kultūras programma, mūzikas priekšnesumi un mazākumtautību nacionālās virtuves degustācija.
“Tautu forums spilgti apliecina, cik daudz un atšķirīgu tautību cilvēku dzīvo Latvijā un uzskata Latviju par savām mājām. Mūsu valsti veido ikviena labās domas un darbi, tādēļ šogad, Latvijas valsts simtās dzimšanas dienas gadā, ir īpaši svarīgi izcelt visu tautību iedzīvotāju devumu un potenciālu valsts izaugsmē. Liels paldies visām mazākumtautību organizācijām, kuras ik dienu, īstenojot daudzveidīgas pilsoniskās iniciatīvas, apliecina savu lojalitāti un piederību neatkarīgai Latvijas valstij un tās vērtībām, kā arī aktīvi un atbildīgi iesaistās nākamās Latvijas simtgades veidošanā,” akcentēja Melbārde.
Savukārt Vējonis foruma paziņojumā paudis, ka Latvijas spēks ir cilvēkos, un tas īpaši spilgti tiek novērtēts Latvijas valsts simtgadē. “Latvijas valsts izveidošana, atjaunošana un attīstība bija iespējama, pateicoties dažādu tautību cilvēku ieguldītajam darbam. Arī šobrīd Latvijas kopīgo tagadni un nākotni veido katrs, kurš šeit dzīvo, mācās, strādā, liek lietā savus talantus un aktīvi iesaistās vides veidošanā ap sevi. Katrs sniedz savu ieguldījumu, lai padarītu Latviju par arvien stiprāku un labklājīgāku valsti, kurā valda savstarpēja cieņa un kopīgas vērtība,” uzskata prezidents.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A24CFDB6-4323-4EAC-9352-ABE2C3C3D5A1/
Latvijas mazākumtautību nevalstisko organizāciju politiskā līdzdalība piecu gadu laikā pieaugusi par 25%
Rīga, 22.nov., LETA. Latvijas mazākumtautību nevalstisko organizāciju politiskā līdzdalība kopš 2013.gada pieaugusi par 25%, savukārt to pārstāvju piederības sajūta Latvijai palielinājusies par 17%, preses konferencē informēja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere.
Viņa norādīja, ka pašlaik no 22 848 nevalstiskajām organizācijām 460 pārstāv tieši mazākumtautību intereses. Visaugstākā organizāciju aktivitāte ir Rīgā un tās apkārtnē.
Saskaņā ar KM veiktajiem novērojumiem, arvien vairāk cilvēku uzskata, ka Latvijā iespējams attīstīt savu valodu un kultūru. Ja 2015.gadā šādu viedokli pauduši 24%, tad pērn – 36%. Vāgnere uzsvēra, ka pašlaik aptuveni 94% mazākumtautību pārstāvju prot latviešu valodu, kas ir labs rādītājs, taču svarīgi ir to uzturēt arī turpmāk.
Lai atbalstītu mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, Latvijā ir divi pastāvīgi finansēšanas mehānismi. Valstiska līmeņa fondam novirzīti 400 000 eiro sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai, informēšanai un izglītošanai par valstī notiekošajiem procesiem. Savukārt reģionālajai atbalsta programmai šogad novirzīti 160 000 eiro. Kopumā mazākumtautību nevalstiskās organizācijas iesniegušas vairāk nekā 860 projektus, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 1,7 miljonus eiro, taču finansiālais atbalsts piešķirts 325 īstenotiem projektiem, ko rīkojušas 235 organizācijas.
KM pārstāve norādīja, ka, līdzīgi kā latviešu sabiedrībā, arī mazākumtautību organizāciju vidū nepieciešams veicināt savstarpējo uzticēšanos – nepieciešams strādāt ar jauniešiem un viņu līdzdalību, kā arī sekmēt nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību.
Vāgnere uzsvēra, ka šī gada mazākumtautību forumā gūtās atziņas un ieteikumi tiks izmantoti nākamo stratēģisko politikas plānošanas dokumentu izstrādē.
Kā ziņots, šodien un 23.novembrī Rīgā norisinās ikgadējais mazākumtatutību forums “No integrācijas uz saliedētu sabiedrību”, kurā piedalās vairāk nekā 200 mazākumtautību pārstāvji, pārstāvot 14 tautības no 20 pašvaldībām.
Šodien Foruma dalībnieki Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apspriež, cik pieejama Latvijas medijos ir informācija par mazākumtautību darbību, kultūru un citiem aktuālajiem jautājumiem. Foruma pirmās dienas noslēgumā norisināsies mazākumtautību ansambļu un deju kolektīvu veidots koncerts.
Savukārt foruma otro dienu Rīgas pilī ar uzrunām atklās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kā arī Valsts prezidenta mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Romāns Alijevs un KM Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvās komitejas pārstāve Jeļena Matjakubova.
Plenārsēdē “Mazākumtautību ieguldījums Latvijā 100 gados” ar ziņojumu par mazākumtautību lomu valstiskuma veidošanā un stiprināšanā uzstāsies sociologs Mārtiņš Kaprāns, tiks prezentēti foruma pirmās dienas darba grupu diskusiju rezultāti, kā arī projekta “Eiropas pēdas Latvijā” īstenošanas gaitā biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” gūtās atziņas par jauniešu līdzdalību un nākotnes skatījumu.
Foruma laikā paredzēta arī mazākumtautību kultūras programma, mūzikas priekšnesumi un mazākumtautību nacionālās virtuves degustācija.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133F0829-E397-4EC0-E033-5D9418E6F2FB/
Forumā pauž iniciatīvu terminu “mazākumtautības” aizvietot ar “Latvijas tautām”
Rīga, 23.nov., LETA. Ar mērķi mazināt sabiedrības sašķeltību nevalstiskās organizācijas rosina terminu “mazākumtautības” pārsaukt par “Latvijas tautām”, foruma “No integrācijas uz saliedētu sabiedrību” pasākumā Rīgas pilī klāstīja darba grupas “Starpkultūru dialogs” dalībnieki.
Darba grupā, ko vadīja biedrības “Jaunatnes līderu koalīcija” valdes priekšsēdētāja Inese Šubēvica, izstrādāti arī citi priekšlikumi, piemēram, Latvijas nepilsoņa statusa atcelšana, nosakot iespēju šīm personām, sniedzot pamatojumu, izvēlēties Latvijas pilsonību.
Ja šāds priekšlikums netiek realizēts, mazākumtautību pārstāvji darba grupā aicinājuši veikt grozījumus Pilsonības likumā, lai Latvijas nepilsoņiem par saviem jaundzimušajiem nebūtu jāraksta iesniegums pilsonības piešķiršanai.
Nacionālajā attīstības plāna nākamajā plānošanas termiņā mazākumtautību pārstāvji vēlas iekļaut mērķi “Saliedēta sabiedrība”. Nevalstisko organizāciju izveidotajā iniciatīvu sarakstā minēta arī pieejamība latviešu valodas kursiem un tās pielietošanas apmācībām, vienotas kultūrizglītības iniciatīvu platformas izveide, kā arī valsts tiekšanās uz daudzvalodību, bērnus ar dažādām valodām iepazīstinot jau sākumskolās.
Tāpat mazākumtautību pārstāvji savstarpējās diskusijās aktualizējuši jautājumus par mediju vidi – darba grupā secināts, ka Latvijā nepieciešams rast risinājumus, lai ziņas latviešu, krievu un angļu valodā būtu ar vienādu saturu, kas veicinātu izpratni par Latvijas tiesību normām un dažādiem kultūras jautājumiem.
Kā ziņots, šodien Rīgas pilī norisinās Latvijas mazākumtautību forums “No integrācijas uz saliedētu sabiedrību”, kurā piedalās vairāk nekā 14 mazākumtautību pārstāvji no 20 pašvaldībām.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere, informējot par sasniegtajiem rezultātiem sabiedrības integrācijas jomā un saliedētas sabiedrības veidošanā, uzsvēra, ka šī gada forumā gūtās atziņas un ieteikumi tiks izmantoti nākamo stratēģisko politikas plānošanas dokumentu izstrādē.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/60F4BAF4-1857-4059-805C-B708B793CDBD/
Latvijas simtgades izšķērdēšana.
Attēla avots: http://www.protests.online/latvijas-simtgades-izskerdesana-simtgades-projekti-esot-cits-par-citu-dargaki/
