“Delna” aicina uzlabot informācijas pieejamību par Saeimas un deputātu darbu
Rīga, 22.nov., LETA. Sabiedrība par atklātību “Delna” kopā ar portālu “manabalss.lv”, sabiedriskās politikas centru “Providus”, organizāciju “Datu skola” un vairākiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem nosūtījusi Saeimas Prezidijam vēstuli ar aicinājumu uzlabot informācijas pieejamību par Saeimas un deputātu darbu, aģentūru LETA informēja “Delna” pārstāve Ieva Bloma.
Daļa informācijas par Saeimas darbu jau ir publiski pieejama, tomēr pastāv vairākas problēmas. “Informācija var būt grūti pieejama – vai nu grūti atrodama mājas lapā, vai arī tā speciāli jāpieprasa, iesniedzot atsevišķu iesniegumu. Saeimas mājas lapā pieejamie dati, piemēram, par Saeimas komisiju sēžu apmeklējumu vai Saeimas budžetu, nav nodrošināti atvērto datu formā. Tas apgrūtina šo datu tālākizmantojamību. Daļa informācijas par deputātu darbu netiek apkopota vispār – piemēram, Saeimas komisiju sēžu protokolos netiek norādīti deputātu individuālie balsojumi par likumprojektu,” norādīja Bloma.
Saeimas darba atklātības veicināšanai organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ierosina nodrošināt informāciju – t.sk. atvērto datu formātā – par deputātu balsojumiem, likumprojektiem, par kuriem deputāti Saeimas plenārsēdēs un Saeimas komisiju sēdēs ir balsojuši “atturas”, deputātu dalību Saeimas plenārsēdēs un komisiju sēdēs, par deputātiem saņemtajām sūdzībām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un to izskatīšanas rezultātiem.
Tāpat tiek aicināts nodrošināt informāciju par deputātu likumpārkāpumiem (ja tādi ir bijuši), deputātu un Saeimā strādājošo amatpersonu deklarācijām, deputātu iesniegtajiem likumprojektiem, deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam, deputātu uzstāšanās biežumu Saeimas sēžu debatēs, kuriem likumprojektiem kuri deputāti bijuši referenti.
Saeimas Prezidijs tiek aicināts arī nodrošināt datus par parlamenta budžetu un tā izlietojumu, nodrošināt datus par visiem Saeimas darbiniekiem un viņu amatiem kopējā Saeimas struktūrā, nodrošināt ērtu pieeju Saeimas un tās komisiju sēžu darba kārtībai, t.sk. paredzot brīdinājuma sistēmu, kas lietotājam proaktīvi paziņotu par to, ka Saeimas komisijā vai Saeimā tiks skatīts lietotāju interesējošs likumprojekts, kā arī publicēt Saeimas komisiju sēžu audioierakstus internetā.
Bloma norādīja, ka 2017.gadā Latvijā parlamentam uzticējās (vai drīzāk uzticējās) tikai 20% iedzīvotāju, bet vidēji Eiropas Savienībā – 36%. “Turklāt Saeima šajā rādītājā “zaudē” ne tikai citu valstu parlamentiem, bet arī Latvijas valdībai (Saeimas 20% pret Ministru kabineta 28%),” piebilda Bloma.
Viņa atzīmēja, ka informācijas pieejamība par Saeimas un deputātu darbību veicina iedzīvotāju uzticību parlamentam un demokrātijai kopumā. Tādēļ “Delna” un pārējie vēstules parakstītāji aicina Saeimu atbildīgi izturēties pret pienākumu iespējami labākā veidā informēt valsts iedzīvotājus par parlamenta darbību.
“Atvērtie dati ir noteiktā tehniskā un likumiskā veidā digitāli apkopoti dati, kas ir brīvi pieejami un kurus var izmantot jebkurš. Atvērtajiem datiem ir potenciāls pārvarēt birokrātijas šķēršļus un veicināt pārvaldes efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbildīgu informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem,” piebilda Bloma.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/D05349A1-3C3E-4F04-9924-EE246760B9BF/
“Delna”: Latvijas valdība pilnvērtīgi neizmanto atvērto datu potenciālu korupcijas apkarošanai
Rīga, 22.nov., LETA. Latvijas valdība pilnvērtīgi neizmanto atvērto datu potenciālu, piemēram, liela daļa datu joprojām nav pieejami atvērtos, mašīnlasāmos formātos, vēstīts sabiedrības par atklātību “Delna” publicētajā pētījumā par atvērto datu izmantošanu cīņā ar korupciju.
Atvērtie dati ir noteiktā tehniskā un likumiskā veidā digitāli apkopoti dati, kas ir brīvi pieejami un kurus var izmantot jebkurš. “Atvērtajiem datiem ir potenciāls pārvarēt birokrātijas šķēršļus un veicināt pārvaldes efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbildīgu informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem,” uzsver “Delna”.
Pētījumā secināts, ka Latvija pēdējos gados uzrādījusi būtisku progresu, ieviešot atvērto datu politiku. Tāpat Latvijas valdība aktīvi centusies publicēt datu kopas, ar mērķi palielināt sabiedrības atbildību vairākās jomās, piemēram, valsts uzņēmumos un publiskajos iepirkumos.
Vienlaikus arī secināts, ka liela daļa datu joprojām nav pieejami atvērtos, mašīnlasāmos formātos, tādējādi apgrūtinot lietotāju iespējas datus atrast un lietot.
Latvijā tikai četras no desmit pētījumā apskatītajām datu kopām ir pieejamas atvērtā formātā – uzņēmumu reģistrs, publisko iepirkumu reģistrs, kā arī dati par valdības budžetu un valdības izdevumiem. Citas svarīgas datu kopas, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju finansēšanas reģistrs, Saeimas balsošanas protokoli vai patiesā labuma guvēju reģistrs ir atrodamas tikai tīmekļa vietnēs vai ir pieejamas tikai “PDF” formātā. Tas apgrūtina lietotāju darbu ar šiem datiem, uzsver “Delna”.
Pētījumā arī secināts, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas iestādes maz integrē atvērtos datus savā darba kārtībā un stratēģiskajā plānošanā.
“Delna” arī pētījumā uzsvērusi nepieciešamību pēc stratēģiskas pieejas šajā jautājumā – gan politikas veidošanā, gan datu publiskošanā. Stratēģiska pieeja, piemēram, “Delnas” ieskatā, varētu iekļaut KNAB aktīvu sadarbību ar Vides un reģionālās attīstības ministriju, lai publicētu galvenos ar korupcijas apkarošanu saistītos datus, kā arī organizētu starpdisciplināras apmācības datu pratībā korupcijas apkarošanai.
Tāpat valdībai, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, akadēmiķiem un privāto sektoru, būtu jāveido stratēģiskas partnerattiecības, kas veicinātu pētniecību un palielinātu informētību par atvērto datu nozīmi korupcijas mazināšanā, norādījusi “Delna”.
Pētījumā tika salīdzinātas desmit datu kopas Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Šīs datu kopas tika novērtētas atbilstoši starptautiskiem atvērto datu standartiem, kas tiek attiecināti uz korupcijas apkarošanas datu kopām. Atbilstoši pētījuma metodoloģijai Somija uzrāda vislabāko rezultātu – tai piešķirti 6,1 punkti no desmit. Latvija ieguvusi 5,6 punktus no desmit, bet Zviedrija – 5,3 punktus no desmit. Tomēr secināts, ka visās valstīs, ieskaitot Somiju, ir iespējami uzlabojumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7DF4984E-76F5-415C-ADDC-95B2C3ADF86A/
Attēla avots: https://bnn.lv/sarunasim-ka-sodien-izdevigak-kontrolet-latviju-nejedziga-koalicijas-padomes-eksistence-295220
